Labklājības ministrijas rīkojums Nr.85

Rīgā 1999. gada 26. martā

Par primārās (ambulatorās) un stacionārās veselības aprūpes saņemšanas kārtību

Izdots saskaņā ar Ārstniecības likuma 8.panta 1.punktu

1. Apstiprināt:

1.1. kārtību, kādā tiek saņemta primārā (ambulatorā) veselības aprūpe, ko apmaksā no valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļiem veselības aprūpes pakalpojumu minimuma ietvaros (1.pielikums);

1.2. kārtību, kādā pacienti nosūtāmi stacionārās veselības aprūpes saņemšanai veselības aprūpes pakalpojumu minimuma ietvaros (2.pielikums).

2. Atzīt par spēku zaudējušu Labklājības ministrijas 1997.gada 13.augusta rīkojumu nr.280 "Par kārtību, kādā pacienti nosūtāmi stacionārās ārstniecības palīdzības saņemšanai pakalpojumu minimuma un valsts programmas "Veselības aprūpe" apakšprogrammu un pasākumu ietvaros".

3. Rīkojums stājas spēkā ar Ministru kabineta 1999.gada 12.janvāra noteikumu nr.13 "Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi" spēkā stāšanās dienu.

Labklājības ministrs V.Makarovs

1. pielikums

Kārtība, kādā tiek saņemta primārā (ambulatorā) veselības aprūpe, ko apmaksā no valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļiem veselības aprūpes pakalpojumu minimuma ietvaros

Pārejot uz primārās (ambulatorās) veselības aprūpes (turpmāk — primārās veselības aprūpe) apmaksas principu (jauktā kapitācija, kapitācija), tiek noteikta šāda primārās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtība, ko apmaksā no valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļiem veselības aprūpes pakalpojumu minimuma ietvaros:

1. Pacientam primārās veselības aprūpes pakalpojumus sniedz primārās aprūpes ārsts — ģimenes ārsts, terapeits vai pediatrs.

2. Primārās aprūpes ārsta profesionālā darbība tiek veikta attiecīgā teritorijā, aprūpējot savā ārsta praksē reģistrētos pacientus, lai nodrošinātu veselības aprūpes nepārtrauktību, ārsta un pacienta sadarbību veselības atjaunošanā un uzlabošanā, slimību, traumu un nelaimes gadījumu novēršanu.

3. Veselības aprūpes pakalpojumu, kas nav primārās aprūpes ārsta kompetencē, saņemšanai pacientam nepieciešams primārās aprūpes ārsta nosūtījums pie attiecīgā speciālista. Šāda pakalpojuma nepieciešamību izvērtē primārās aprūpes ārsts.

4. Primārās aprūpes ārsta nosūtījums nav nepieciešams, apmeklējot šādus speciālistus — ftiziatrs, psihiatrs, venerologs, narkologs, endokrinologs cukura diabēta slimniekiem un zobārsts bērniem līdz 18 gadu vecumam, ja attiecīgā profila pacients atrodas specializētā dinamiskā novērošanā.

5. Primārās aprūpes ārsta nosūtījums nav nepieciešams neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanai (vienas saslimšanas epizodes ietvaros).

6. Speciālista apmeklējums bez primārās aprūpes ārsta nosūtījuma, izņemot 4. un 5.punktā minētos gadījumus, netiek apmaksāts veselības aprūpes pakalpojumu minimuma ietvaros.

Ārstniecības departamenta direktors O.Velmers

2.pielikums

Kārtība, kādā pacienti nosūtāmi stacionārās veselības aprūpes saņemšanai veselības aprūpes pakalpojuma minimuma ietvaros

1. Pārejot uz vienas plūsmas veselības aprūpes finansējumu, stacionārā veselības aprūpe pakalpojumu minimuma ietvaros tiek sniegta kā neatliekamā medicīniskā palīdzība vai kā plānveida palīdzība.

2. Pacientu plānveida stacionārai veselības aprūpei nosūta:

2.1. primārās aprūpes ārsts – ģimenes ārsts, terapeits vai pediatrs;

2.2. speciālists, pie kura slimnieku ir nosūtījis primārās aprūpes ārsts, ja speciālists noteicis, ka slimnieka tālākai veselības aprūpei ir nepieciešama stacionārā palīdzība;

2.3. ftiziatri, psihiatri, venerologi, narkologi, ginekologi, kā arī endokrinologi — cukura diabēta slimniekus, zobārsti – bērnus līdz 18 gadu vecumam, ja pēc klīniskajām indikācijām ir nepieciešama stacionāra veselības aprūpe.

3. Primārās aprūpes ārsts vai speciālists, kurš nosūta pacientu plānveida stacionārās veselības aprūpes saņemšanai, izraksta un izsniedz pacientam nosūtījumu uz stacionāru (turpmāk — nosūtījums). Pacients ir nosūtāms tikai uz tādu stacionāru, kurš ir līgumattiecībās ar slimokasi.

4. Visos gadījumos primārās aprūpes ārstam vai speciālistam, kurš nosūta pacientu uz stacionāru plānveida veselības aprūpes saņemšanai, jāvienojas ar nosūtījumā norādīto ārstniecības iestādi par stacionēšanas laiku un iespējām, par to izdarot atzīmi nosūtījumā.

5. Nosūtījumu noformē kā izrakstu no ambulatorā slimnieka medicīniskās kartes (veidlapa nr.27–u), norādot stacionēšanas nolūku.

6. Nosūtījums ir derīgs, ja tajā ir šādi rekvizīti un informācija:

6.1. zīmoga nospiedums ar ārstniecības iestādes nosaukumu un ārstniecības iestādes koda numuru;

6.2. ārsta paraksts ar personīgā zīmoga nospiedumu;

6.3. ārsta un pacienta personas kodi;

6.4. pacienta dzīves vietas adrese (pēc pieraksta pasē).

7. Nosūtot pacientu uz stacionāru neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanai, ārstniecības persona nosūtījumā var nenorādīt šī rīkojuma 6.3. un 6.4.punktā minēto informāciju, ja pacients to nespēj sniegt.

Ārstniecības departamenta direktors O.Velmers