Ministru kabineta 30. marta sēdē

Akceptēti noteikumi "Kārtība, kādā gar autoceļiem izvietojami servisa objekti". Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā gar valsts un pašvaldību autoceļiem to aizsargjoslas robežās izvietojamas degvielas uzpildes stacijas, tehniskās apkopes dienesti, ēdināšanas un tirdzniecības uzņēmumi, viesnīcas, moteļi, viesu mājas, jaunatnes mītnes, tūrismam izmantojamās lauku mājas, kempingi, atpūtas un informācijas vietas, kā arī nosaka kārtību, kādā tiek izsniegtas atļaujas servisa objektu izvietošanai. Noteikumi stāsies spēkā 1999.gada 1.jūlijā. Lai risinātu servisa objektu izvietojuma un saskaņošanas tehniskos jautājumus, Satiksmes ministrijai līdz 1999.gada 1.jūlijam uzdots izstrādāt un apstiprināt tehniskos normatīvus, kas attiecināmi uz valsts autoceļiem un var tikt piemēroti arī pārējiem ceļiem.

Akceptēts rīkojums "Par Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteju". Par komisijas priekšsēdētāju apstiprināts Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš.

Ministru kabinets akceptēja rīkojumu "Par Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisiju". Komisija izveidota, lai pārejas posmā uz starptautiski saskaņotu vienpakāpes doktora zinātniskā grāda sistēmu nenotiktu prasību samazināšana zinātniskā grāda pretendentiem un lai pētījumu līmenis satura un metodoloģijas ziņā atbilstu vispārpieņemtajiem starptautiskajiem attiecīgās zinātnes nozares standartiem. Izglītības un zinātnes ministrijai divu nedēļu laikā no rīkojuma spēkā stāšanās dienas uzdots sasaukt Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas pirmo sēdi un nodrošināt komisijas priekšsēdētāja un viņa vietnieka ievēlēšanu. Akceptēti noteikumi "Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas nolikums". Komisija ir koordinējoša koleģiāla institūcija bez juridiskās personas tiesībām, un tā pārrauga zinātnisko grādu piešķiršanu.

Akceptēts rīkojums "Par I.Ielīti". Pēc izglītības un zinātnes ministra Jāņa Gaigala ieteikuma Inete Ielīte iecelta Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra direktores amatā.

Valdība akceptēja grozījumus Ministru kabineta 1998.gada 21.aprīļa noteikumos Nr.145 "Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi tiek ieskaitīti pašvaldības budžetā".

Akceptēti "Noteikumi par neatmaksājamās ārvalstu tehniskās palīdzības koordināciju Latvijas Republikā". Tie nosaka kārtību, kādā veicama neatmaksājamās ārvalstu tehniskās palīdzības koordinācija Latvijā. Jautājumus, kas saistīti ar palīdzības līdzekļu realizāciju, koordinē un risina Ministru kabineta izveidota Tehniskās palīdzības komisija.

Ministru kabinets akceptēja un nosūtīja izskatīšanai Saeimā grozījumu projektus likumos "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām" un "Par nodokļiem un nodevām". Grozījumi likumos nepieciešami, lai pašvaldības par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu varētu iekasēt nodevu.

Akceptēts un nosūtīts izskatīšanai Saeimā grozījumu projekts likumā "Par grāmatvedību". Grozījumu projekts izstrādāts, lai veicinātu drīzāku Latvijas grāmatvedības standartu ievešanu un sakārtotu šo standartu un Starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanas jautājumu.

Valdība akceptēja un nosūtīja izskatīšanai Saeimā grozījumu projektus likumos "Par ieguldījumu sabiedrībām" un "Par zvērinātiem revidentiem". Grozījumi likumos nepieciešami sakarā ar izstrādājamā Koncernu likuma projekta izstrādi.

Valdība akceptēja nacionālo programmu "Informātika".

Akceptēta valsts programma bērnu stāvokļa uzlabošanai valstī 1999.gadam.

Pieņemta zināšanai Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotā informācija par augstākās izglītības finansēšanas principu pilnveidi.

Akceptēts rīkojums "Par Latvijas Dabas muzeja nodošanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā". Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 1999.gadam" uzdots atjaunot kases izdevumus un izlietotos asignējumus Izglītības un zinātnes ministrijas finansētajam Latvijas Dabas muzeja pamatbudžeta kontam no speciālā budžeta programmas "Vides aizsardzības fonds" apakšprogrammai "Dabas muzejs" piešķirtajiem līdzekļiem. Pēc šī nosacījuma izpildes Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots slēgt Latvijas Dabas muzeja kontu un sagatavot finansēšanas plāna izmaiņas par Latvijas Dabas muzeja izlietoto dotāciju no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem un asignējuma apjomu slēgšanu. Izglītības un zinātnes ministram J.Gaigalam uzdots noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā attiecīgus grozījumus Ministru kabineta 1997.gada 23.septembra noteikumos Nr.334 "Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums". Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Ventam Balodim uzdots noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā attiecīgus grozījumus Ministru kabineta 1997.gada 30.septembra noteikumos Nr.338 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums".

Valdība akceptēja valsts budžeta 2000.gadam izstrādes pamatprincipus, kas paredz bāzes izdevumu noteikšanu, prioritāšu izvēli un resoru programmu pakāpenisku pārskatīšanu. Finansu ministrijai līdz 1999.gada 1.septembrim uzdots sagatavot metodiskos norādījumus par resoru vispārīgu valsts budžeta programmu pakāpenisku, daudzgadīgu pārskatīšanu. Visiem resoriem uzsākt vispārīgu valsts budžeta programmu pakāpenisku, daudzgadīgu pārskatīšanu. Izstrādājot valsts budžeta projektu 2000. gadam, nolemts pārskatīt šādas valstij nozīmīgas programmas, kuru mērķis ir uzlabot iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un paaugstināt valsts budžeta līdzekļu ieguldījuma efektivitāti: Aizsardzības ministrijas programmu "Nacionālā aizsardzības akadēmija"; Iekšlietu ministrijas programmu "Latvijas Policijas akadēmija"; Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammu "Augstākā izglītība"; Zemkopības ministrijas apakšprogrammu "Augstākā izglītība"; Kultūras ministrijas apakšprogrammu "Augstākā izglītība"; Iekšlietu ministrijas programmu "Valsts policija"; Labklājības ministrijas apakšprogrammu "Materiālais atbalsts mantisko un naudas pabalstu veidā"; Finansu ministrijas apakšprogrammu "Valsts parāda apkalpošana"; radio un televīzijas programmu "Radio programmu veidošana un izplatīšana" un programmu "Televīzija". Resoriem, kuri, izstrādājot valsts budžeta projektu 2000.gadam, vēlas pārskatīt savas programmas, līdz 6.aprīlim uzdots paziņot savus priekšlikumus Finansu ministrijai. Tika nolemts 2000. gadā uzsākt daļēju valsts budžeta saistību plānošanu un reģistrēšanu. Finansu ministrijai uzdots līdz 1.jūnijam sagatavot metodiskos norādījumus par valsts budžeta saistību plānošanu un reģistrēšanu. Akceptēts valsts budžeta 2000.gadam turpmākais izstrādes grafiks: Finansu ministrija kopīgi ar resoriem nosaka valsts budžeta bāzes izdevumus 2000. gadam — 1999.gada 9.aprīlis; resori iesniedz Finansu ministrijā pārskatītās augstākās izglītības programmas (apakšprogrammas) — 1999.gada 12.aprīlis; Ekonomikas ministrija nosūta ministrijām un Valsts kancelejai Valsts investīcijas programmas 2000.gadam projektu — 1999.gada 12.aprīlis; resori iesniedz Finansu ministrijā prioritāšu sarakstu izskatīšanai, apkopošanai un iesniegšanai Ministru kabinetā — 1999.gada 16.aprīlis; Ministru kabinets apspriež un akceptē Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas un Zemkopības ministrijas pārskatītās augstākās izglītības programmas (apakšprogrammas) un radio un televīzijas programmas — 1999.gada 16.aprīlis; Ministru kabinets apspriež un akceptē Valsts investīciju programmu 2000.gadam — 1999.gada 20.aprīlis; Labklājības ministrija un Iekšlietu ministrija attiecīgi iesniedz Finansu ministrijā pārskatītās programmas "Materiālais atbalsts mantisko un naudas pabalstu veidā" un "Valsts policija" — 1999.gada 27.aprīlis; Ministru kabinets apspriež un akceptē Labklājības ministrijas pārskatīto programmu "Materiālais atbalsts mantisko un naudas pabalstu veidā" un Iekšlietu ministrijas pārskatīto programmu "Valsts policija" — 1999.gada 4.maijs; Finansu ministrija sagatavo ieteikumus resoru valsts budžeta izdevumu mērķa griestu apjomam un iesniedz Ministru kabinetā — 1999. gada 14. maijs; Ministru kabinets akceptē resoru valsts budžeta izdevumu mērķa griestus — 1999.gada 28.maijs.

Pieņemta zināšanai finansu ministra Ivara Godmaņa sniegtā informācija par Latvijas makroekonomiskās attīstības scenāriju un fiskālo politiku. Tika nolemts 2000.gada budžeta projekta izstrādē izmantot Finansu ministrijas sagatavotās budžeta ieņēmumu prognozes. Finansu ministrijai uzdots regulāri — katra mēneša otrajā sēdē — informēt Ministru kabinetu par valsts budžeta izpildes gaitu iepriekšējā mēnesī.

Akceptēts rīkojums "Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Valsts zāļu aģentūra" valsts pilnvarnieka funkciju pildīšanu". Pilnvarnieka funkcijas pildīs labklājības ministrs Vladimirs Makarovs.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta

30. marta sēdes

Izglītības un zinātnes ministra Jāņa Gaigala

atbildes, skaidrojumi, komentāri

Izglītības ministrs Jānis Gaigals pastāstīja par Ministru kabineta sēdē skatīto jautājumu par valsts programmu bērnu stāvokļa uzlabošanai valstī 1999. gadā, kā arī sniedza informāciju par augstākās izglītības finansēšanas sistēmas pilnveidi:

— Tika pieņemts lēmums iecelt Inesi Ielīti par Valsts bērnu aizsardzības centra vadītāju. Runājot par konkrēto valsts programmu bērnu stāvokļa uzlabošanai valstī 1999. gadā, formālais iemesls, kādēļ to skatīja Ministru kabinets, ir tas, ka to par pienākumu uzliek Bērnu tiesību aizsardzības likums, kas paredz katru gadu šādas programmas izstrādi, apstiprinātu Ministru kabinetā. Šī programma tika izstrādāta atbilstoši šim gadam paredzētajam finansējumam — tas ir 121 000 latu no valsts budžeta. Tā ir jauna programma. Viena no galvenajām sadaļām ir bērnu brīvā laika organizācija, jo, kā zināms, daudzas nelaimes rodas no tā, ka bērni nelietderīgi izmanto savu brīvo laiku. Otrs pasākumu bloks ir preventīvais darbs ar sociālā riska bērniem. Cēsu rajonā ir paredzēts organizēt pilotprojektu skolas vecuma bērnu uzskaites nodrošināšanai. Izglītības ministrija jau divus gadus cenšas izveidot šādu reģistru, taču mēs vieni paši to izdarīt nevaram, tas ir komplekss darbs, kurā jāiesaistās pašvaldībām. Salīdzināt iedzīvotāju uzskaites reģistra datus ar skolēnu uzskaiti var tikai elektroniskā formā. Tad ir pasākumi, kas paredz bērnu tiesību aizsardzības darbinieku kvalifikācijas celšanas kursus, kā arī bāriņtiesas un pagasta tiesas darbinieku izglītošanu. Visu programmu vadītāju uzdevums būs piesaistīt vēl 30 procentus finansējuma, ieskaitot arī starptautiskās organizācijas.

Jautājums par augstāko izglītību ir tīri informatīvas dabas. Te ir viena problēma — studentu skaita pieauguma dinamika ir daudz straujāka nekā iekšzemes kopprodukta pieaugums. Taču mēs, protams, esam ieinteresēti, lai studentu skaits palielinātos. Šobrīd ir 25 studējošie uz 1000 iedzīvotājiem. Gan bezdarba, gan citi sociāli ekonomiskie rādītāji uzrāda, ka cilvēki ar augstāko izglītību ir ārpus sociālā riska zonas. Studiju kreditēšana ir aizņemšanās nākotnē, to investējot tagadnē un pēc tam, strādājot labi atalgotu darbu, to atdodot. Studiju kreditēšana ir ļoti laba lieta, tā dos iespējas studēt visiem neatkarīgi no sociālā un finansiālā stāvokļa, un studiju kreditēšanas centrs varēs kreditēt studijas ārzemēs tajās specialitātēs, kuras pieprasa attiecīgo nozaru ministrijas.

 

Tad Jānis Gaigals atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Ko paredz preventīvais darbs ar sociālā riska bērniem?

J.Gaigals:

— Ir konkrēti četri projekti, piemēram, vasaras nometnes sociālā riska bērniem, kas ir parādījušies tiesībsargājošo institūciju vai bāriņtiesas uzmanības lokā. Vēl ir paredzēta ģimeņu konsultāciju centra izveide, kā arī uzticības telefons bērniem. Šiem pasākumiem ir paredzēts 41 000 latu.

— Kad Izglītības un zinātnes ministrija domā veikt skolas vecuma bērnu uzskaiti visas valsts mērogā?

J.Gaigals:

— Izglītības ministrija to neizdarīs nekad. Mēs varam tikai censties, lai tas notiktu, bet reāli to var izdarīt tikai pašvaldības. Mums nav problēmu ar skolēnu uzskaiti, jautājums ir par tiem bērniem, kas ir ārpus skolas. To mēs varam izdarīt tikai sadarbībā ar pašvaldībām, kas reāli zina, kur katrs bērns dzīvo.

— Vai ir precīzi zināmi studiju kreditēšanas apjomi?

J.Gaigals:

— Aizdevumu daļā ir rezervēti 12 miljoni latu un valsts budžeta daļā — 77 000 latu, kas paredzēti kredītprocentu apkalpošanai.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā