Par grozījumiem Komerclikumā patiesā labuma guvēju atklāšanai

Saeima 8.jūlijā galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Komerclikumā, kuru mērķis ir atklāt uzņēmumu patiesā labuma guvējus.

Likums nosaka, ka uzņēmumam informācija par patiesā labuma guvēju būs jāiesniedz Uzņēmumu reģistram un šīs ziņas nepieciešamības gadījumā būs pieejamas tiesībaizsardzības iestādēm un kontroles iestādēm nodokļu administrēšanas un publiskā iepirkuma, kā arī publiskās un privātās partnerības jomā.ā.

Saeima atbalstīja atbildīgās komisijas piedāvājumu, ka par patiesā labuma guvēju tiek uzskatīts kapitālsabiedrības dalībnieks vai akcionārs, kurš ir fiziska persona, ja atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 1.panta 5.punkta “a” vai “b” apakš­punktam par kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju nav uzskatāma cita persona.

Likumā noteikta kārtība, kā ziņas par patiesā labuma guvējiem sniedz uzņēmuma dalībnieks, kurš daļas tur savā vārdā, bet citas personas labā un kuram kapitālsabiedrībā ir vismaz 25 procenti daļu vai akciju. Šāda dalībnieka pienākums būs
14 dienu laikā informāciju sniegt attiecīgajai kapitālsabiedrībai, kura divu nedēļu laikā šo informāciju savukārt paziņos Uzņēmumu reģistram.

Pienākums sniegt informāciju par patiesā labuma guvējiem attieksies arī uz tādu kapitālsabiedrības dalībnieku, kurš nav fiziska persona, kura līdzdalība ir vismaz
25 procenti un kurš nav dibināts saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalstu likumiem. Šai juridiskajai personai savā paziņojumā būs jānorāda dibinātājs, dalībnieks vai šim statusam pielīdzināma persona, kura gūst labumu no šā dalībnieka pastāvēšanas.

Norādot patiesā labuma guvēju, būs jāiesniedz šo personu nepārprotami identificējoši dati.

Ja dalībnieks objektīvu iemeslu dēļ nevar noskaidrot personu, kas uzskatāma par patiesā labuma guvēju, nevar iegūt atsevišķas ziņas par šo personu vai atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma noteikumiem šādas personas nav, tas kapitālsabiedrībai pamato šos iemeslus.

Šīs prasības attieksies gan uz kapitālsabiedrību, gan personālsabiedrību biedriem.

Paziņojums par patiesā labuma guvēju iesniedzams saskaņā ar Koncernu likuma noteikumiem. Saskaņā ar Koncernu likumu arī tiks noteikts dalībniekam piederošo daļu skaits.

Likuma izmaiņas stāsies spēkā 2011.gada 13.jūlijā.

Informāciju par patiesā labuma guvējiem atbilstoši dalībnieku sastāvam 2011.gada 12.jūlijā vai, ja daļu skaits samazinājies, būs jāiesniedz atbilstoši paziņojuma iesniegšanas dienai, bet ne vēlāk kā līdz šā gada beigām. Par likuma izmaiņām balsoja 83 deputāti, neviens deputāts nebija pret un viens atturējās.

Saeimas preses dienests

8.jūlijā Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Komerclikumā, kuru mērķis ir atklāt uzņēmumu patiesos labuma guvējus. Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs uzskata, ka veiktās izmaiņas ir labs ierocis cīņā ar ēnu ekonomiku.

“Šie grozījumi ļaus noskaidrot, kuri ir patiesie labuma guvēji no veiktās komercdarbības, kā arī saistītos uzņēmumus. Uzskatu, ka tas ir labs ierocis cīņā ar ēnu ekonomiku, kas finansiālās krīzes apstākļos ir īpaši būtiski, ļaujot atklāt uzņēmumus, kas nemaksā nodokļus, un godīgos uzņēmējus nostādot labākā situācijā nekā negodīgos,” norāda tieslietu ministrs A.Štokenbergs.

Grozījumi nosaka, ka uzņēmumam informācija par patieso labuma guvēju būs jāiesniedz Uzņēmumu reģistram un šīs ziņas nepieciešamības gadījumā būs pieejamas tiesībaizsardzības iestādēm un kontroles iestādēm nodokļu administrēšanas un publiskā iepirkuma, kā arī publiskās un privātās partnerības jomā.ā.

Likumā noteikta kārtība, kā ziņas par patiesajiem labuma guvējiem sniedz uzņēmuma dalībnieks, kurš daļas tur savā vārdā, bet citas personas labā un kuram kapitālsabiedrībā ir vismaz 25 procenti daļu vai akciju. Norādot patieso labuma guvēju, būs jāiesniedz šo personu nepārprotami identificējoši dati.

Likuma izmaiņas stāsies spēkā 2011.gada 13.jūlijā.

Inga Saleniece,
tieslietu ministra preses sekretāre