Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 7.jūlijā

FM: Par azartspēļu un izložu likumprojektu

7.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais azartspēļu un izložu likumprojekts ar mērķi nodrošināt sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību.

Pašlaik, neskatoties uz stingro azartspēļu un izložu kontroli un licencēšanas sistēmu, liels skaits Latvijā nelicencētu azartspēļu organizētāju, kas savu darbību veic no beznodokļu (zemu nodokļu) jurisdikcijām, piedāvā Latvijas iedzīvotājiem internetā spēlēt azartspēles. Tādējādi spēlētāji tiek pakļauti lielam krāpšanas riskam, netiek maksāti azartspēļu nodokļi un nodevas, kā arī iespējami noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas mēģinājumi.

Lai mazinātu kaitējumu gan spēlētāju, gan valsts interesēm, vienlaikus nodrošinot godīgas konkurences principus attiecībā pret licencētiem azartspēļu organizētājiem, likumprojektā ir noteiktas jaunas definīcijas un precizētas esošās.

Likumprojektā ir noteiktas prasības reklāmas aizliegumiem un noteikts, ka ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas rīkojumu tiks bloķēta piekļuve Latvijā nelicencētu azartspēļu organizētāju mājaslapām internetā.

Likumprojektā ir noteikts arī aizliegums veikt naudas transakcijas starp kredītiestādes klientu kontiem vai kredītiestādes izsniegtām norēķinu kartēm un Latvijas Republikā nelicencētiem interaktīvo azartspēļu organizētājiem vai to starpniekiem. Lai mazinātu iespēju Latvijas iedzīvotājiem piekļūt nelicencēto azartspēļu organizētāju interneta lapām, ir paredzēta nelicencēto azartspēļu organizētāju interneta adrešu bloķēšana. Iespējams, samazināsies arī attiecīgās reklāmas izplatības apjoms plašsaziņas līdzekļos.

Tāpat ir paredzēts papildu pienākums veiksmes spēles un interaktīvo azartspēļu organizētājiem nodrošināt inspekcijas amatpersonu brīvu attālinātu piekļuvi datubāzēm un serveriem, kuros tiek glabāti dati par spēlētāju reģistrāciju, veiktajām likmēm un izspēlētajām spēlēm. Tas nodrošinās maksimālu kontroli un būs pieejama informācija par to, cik spēlētāju spēlē attiecīgajā azartspēļu organizēšanas interneta vietnē, un būs zināms šo spēlētāju iemaksāto likmju un saņemto laimestu apjoms.

Likumprojektā ir paredzētas tiesības “Latvijas Loto” tiesiski un pamatoti izdot iekšējos normatīvus – piemēram, izložu procesa aprakstus, biļešu pārbaudes un laimestu izmaksas kārtību, uzvedības noteikumus publiskās izlozēs to norises vietā, laimestu noformēšanas kārtību.

Likumprojektā arī noteikts, ka veiksmes spēles televīzijā tiek translētas no pulksten 23:00 līdz 6:00.

Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts arī azartspēļu un izložu nodokļa un nodevas likumprojekts, kas vērsts uz atvieglotu tā piemērošanu.

Likumprojekts paredz azartspēļu nodokli par azartspēļu automātiem, kāršu, kauliņu, ruletes spēles galdiem un elektroniskiem kāršu, kauliņu un ruletes spēles galdiem un no kāršu spēles turnīriem 75% apmērā ieskaitīt valsts pamatbudžetā, bet 25% apmērā – tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta azartspēle. Azartspēļu nodokli no totalizatora, derībām, veiksmes spēles un interaktīvām azartspēlēm valsts pamatbudžetā paredzēts ieskaitīt 100% apmērā.

Likumprojektā ir noteikts regulējums pokera turnīru organizēšanai, paredzot speciālu nodokļa likmi pokera turnīru organizētājiem. Kāršu turnīru organizēšana kazino 5% no laimestu fonda aprēķinātā fiskālā ietekme 2012.gadam un turpmākos gados plānota 40 000 latu apmērā katru gadu.

Jauns objekts būs elektroniskie kāršu, kauliņu un ruletes galdi. Par šādiem galdiem nodoklis būs maksājams 3600 latu apmērā par katru galdu gadā.

Kopsummā valsts budžetā 2012.gadā tiek paredzēti papildu ieņēmumi no izložu un azartspēļu nodevas 551 500 latu apmērā.

Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti arī saistošie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot paplašināt Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas funkcijas lēmumu pieņemšanā. Plānots, ka Inspekcija izskatīs arī pārkāpumus, ko veikuši azartspēļu un izložu organizētāji bez speciālas atļaujas (licences), un inspekcijai būs tiesības uzlikt administratīvos sodus. Šā pārkāpuma izskatīšana un lēmuma pieņemšana nodrošinās iespēju Izložu un azartspēļu inspekcijai piemērot objektīvu un atbilstošu sodu attiecībā pret nelicencētiem azartspēļu un izložu rīkotājiem un organizētājiem.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

IZM: Par pedagogu darba samaksas principa “nauda seko skolēnam” pilnveidošanu

Lai uzlabotu pedagogu darba samaksas sistēmu, veidojot vienotu finansēšanas sistēmu visiem pamata un vidējās izglītības veidiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.1616 “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību un privātajām izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai”.

Grozījumi paredz noteikt koeficientu sociālās korekcijas (1,47) un neklātienes, tajā skaitā tālmācības, izglītības programmu īstenošanai (0,82), kā arī precizēt normu par ilgstoši slimojošajiem skolēniem domātajām vispārējās izglītības programmām, ko īsteno slimnīcās. Tiek precizēta arī valsts budžeta mērķdotācijas aprēķināšana attiecībā uz izglītības iestāžu administrāciju un atbalsta personālu, nosakot to ne vairāk kā 15% apmērā. Precizēts, kā pašvaldības sagatavo kārtējā gada pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu atbilstoši normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikācijas jomā noteiktajai atalgojuma klasifikācijai un ievada pārskata datus Valsts kases Valsts budžeta un pašvaldību budžeta gada pārskatu sistēmā.

Grozījumi noteikumos sagatavoti, ņemot vērā IZM izveidotās darba grupas ieteikumus par pedagogu darba samaksas principa “nauda seko skolēnam” uzlabošanu. Darba grupā strādāja pārstāvji no IZM, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām.

Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1616 “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību un privātajām izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai”” 7.jūlijā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē un pēc saskaņošanas tiks virzīts apstiprināšanai MK.

IZM: Par kārtību, kādā nodrošina valsts atbalstu dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecībā un tehnoloģijās

Lai noteiktu kārtību, kādā tiek nodrošināts valsts atbalsts dalībai starptautiskās programmās un valsts finansiālais atbalsts Latvijas dalībnieku iesaistei starptautiskos projektos, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā nodrošina valsts atbalstu dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomās”.

Pamatojoties uz Zinātniskās darbības likumu, IZM koordinē starptautiskās sadarbības programmas pētniecības un tehnoloģiju jomās un nodrošina atbalstu dalībai šajās programmās saskaņā ar 2008.gada 8.septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.722 “Kārtība, kādā nodrošina valsts atbalstu dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomās”.

Kopš 2008.gada Eiropas Savienībā ir izveidotas vairākas jaunas starptautiskās programmas – EUROSTARS, BONUS, ARTEMIS kopuzņēmuma projekti u.c., kurās iesaistījušās Latvijas zinātniskās institūcijas un uzņēmumi, īstenojot starptautiskus pētniecības un tehnoloģiju attīstības projektus ar pilnu vai daļēju Eiropas Komisijas finansējumu. Šo starptautisko programmu īstenošanas nodrošināšanai Eiropas Parlaments un Padome ir veikusi izmaiņas tiesiskajā regulējumā, pieņemot jaunas regulas un lēmumus. Tāpēc jaunie noteikumi tiek papildināti ar atsaucēm uz attiecīgajām Eiropas Parlamenta un Padomes regulām un lēmumiem, kas regulē zinātnisko institūciju un uzņēmumu dalību starptautiskās programmās. Noteikumos paredzēts atbalsts jaunām starptautiskām programmām un jauniem starptautiskiem projektu veidiem, precizēta informācija par starptautisko projektu attiecināmām un neattiecināmām izmaksām, iekļauta informācija par starptautiskajā projektā iesaistītā personāla atalgojuma likmēm, kas ir noteiktas līdzīgi kā ES fondu pētniecības projektu likmēm. Precizēta arī informācija par dokumentu iesniegšanu līdzfinansējuma piešķiršanai no valsts budžeta līdzekļiem un informācija par starptautisko projektu finansēšanu un finansējuma piešķiršanas kārtību.

MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā nodrošina valsts atbalstu dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomās” 7.jūlijā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē un pēc saskaņošanas tiks virzīts apstiprināšanai MK.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa

LM: Par profesionālās rehabilitācijas pakalpojumiem cilvēkiem ar invaliditāti

Cilvēki darbspējīgā vecumā ar invaliditāti, t.sk. prognozējamu, varēs saņemt no valsts budžeta apmaksātus profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Iepriekšminēto paredz 7.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus”. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Plānots, ka profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu interesents varēs saņemt tajā laika periodā, kurā viņam būs noteikta invaliditāte (kā to līdz šim paredzēja 2009.gada 10.februāra Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus”) vai prognozējamas invaliditātes statuss.

Minēto pakalpojumu varēs saņemt arī atkārtoti, ja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija atkārtoti noteiks prognozējamu invaliditāti un ārstējošais ārsts rehabilitācijas plānā atkārtoti noteiks pakalpojuma nepieciešamību. Arī cilvēkiem ar invaliditāti būs tiesības minēto pakalpojumu saņemt atkārtoti gadījumos, kuri paredzēti jaunajā noteikumu projektā.

Lai saņemtu pakalpojumu, interesentam būs jāiesniedz pakalpojuma sniedzējam vairāki dokumenti – iesniegums par pakalpojuma piešķiršanu, ģimenes ārsta izziņa par cilvēka veselības stāvokli, kas izsniegta ne agrāk kā mēnesi pirms iesniegšanas pakalpojuma sniedzējam, ārstējošā ārsta izsniegtā rehabilitācijas plāna kopija, ja iesniedzējs ir cilvēks ar prognozējamu invaliditāti, pašvaldības sociālā dienesta izstrādātā individuālā rehabilitācijas plāna kopija, ja iesniedzējs ir cilvēks ar invaliditāti. Tāpat pakalpojuma sniedzējam būs jāuzrāda pase un dokumenti, kas apliecina iepriekš iegūto izglītību un kvalifikāciju.

Ja pakalpojuma saņemšanas laikā, izvērtējot cilvēka funkcionēšanas ierobežojumus, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija kārtējā invaliditātes ekspertīzē atkārtoti nenoteiks invaliditāti, cilvēkam būs tiesības pabeigt attiecīgā pakalpojuma saņemšanu noteiktajā apjomā.

Plānots, ka pakalpojuma saņemšanu varēs pārcelt, ja cilvēks laikā, kad jāsaņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojums, ārstējas stacionārā, kā arī tad, ja nomiris viņa pirmās pakāpes radinieks.

Pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem, no valsts budžeta apmaksātus profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus varētu saņemt aptuveni 10% no kopējā cilvēku ar prognozējamu invaliditāti skaita, jeb vidēji līdz 640 cilvēkiem gadā.

LM: Par surdotulka pakalpojumiem cilvēkiem ar invaliditāti

Cilvēkiem ar invaliditāti, kuri apgūst profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās un augstākās izglītības programmas, surdotulka pakalpojumus no 2011.gada 1.septembra nodrošinās Latvijas Nedzirdīgo savienība (LNS).

To paredz Invaliditātes likums un Ministru kabineta noteikumu projekts “Nosacījumi un kārtība, kādā Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz no valsts budžeta apmaksātu surdotulka pakalpojumu profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības programmas apgūšanai”. Projekts 7.jūlijā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Plānots, ka LNS nodrošinās surdotulka pakalpojumu līdz 480 akadēmiskajām stundām viena mācību gada laikā nodarbībās, konsultācijās un eksāmenos profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības mācību iestādēs. Pakalpojums nevarēs pārsniegt valsts budžetā šim mērķim paredzēto līdzekļu apjomu. 2011.gada četriem mēnešiem šim mērķim nepieciešami 19,88 tūkst. latu, 2012.gadā kopumā nepieciešami 42,04 tūkst. latu.

Profesionālās pamatizglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs surdotulka pakalpojumu varēs saņemt izglītojamo grupas. Savukārt augstākās izglītības mācību iestādēs pakalpojumu nodrošinās arī individuāli. Ja surdotulka pakalpojumu interesents nevarēs saņemt izvēlētajā mācību iestādē un pakalpojumam paredzētie līdzekļi attiecīgajā gadā būs beigušies, cilvēku uzņems pakalpojuma saņēmēju rindā.

Uz surdotulka pakalpojuma saņemšanu izglītības programmu apguvei varēs pieteikties cilvēki, kuri saziņai lieto zīmju valodu.

Invaliditātes likums paredz, ka surdotulka pakalpojumu izglītības programmas apgūšanai sniedz cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem dzirdes traucējumus nevar kompensēt ar tehniskajiem palīglīdzekļiem un kuriem, pamatojoties uz ārstējošā ārsta izziņu, pakalpojuma sniedzējs ir noteicis surdotulka pakalpojuma nepieciešamību.

Labklājības ministrijas
Komunikācijas nodaļa

SM: Par Latvijas un Krievijas sadarbību gaisa kuģu meklēšanā

Latvijas Republikas valdība un Krievijas Federācijas valdība plāno slēgt līgumu par sadarbību civilās aviācijas gaisa kuģu meklēšanas un glābšanas jomā.

Šāds lēmums pieņemts 7.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē, izsludinot attiecīgu Ministru kabineta noteikumu projektu. Lai noteikumi stātos spēkā, vēl jāgūst valdības atbalsts.

Līgums jāslēdz, lai noteiktu kārtību, kādā tiek realizēta sadarbība starp abām kaimiņvalstīm, veicot abu pušu teritorijās civilās aviācijas gaisa kuģu meklēšanas un glābšanas pasākumus. Sadarbība jau notiek pašlaik, bet līguma noslēgšana šo procesu atvieglos un sakārtos.

Saskaņā ar līgumu kompetentās institūcijas darbību koordinēšanai būs Krievijas Transporta ministrija un Latvijas Satiksmes ministrija vai cita institūcija, kas pilnvarota veikt attiecīgās ministrijas funkcijas.

Pusēm būs pienākums veikt savstarpēju informācijas apmaiņu par aviācijas nelaimes gadījumiem un incidentiem, piemēram, ja vienā valstī reģistrētais civilais gaisa kuģis cietis nelaimes gadījumā otras valsts teritorijā. Tāpat drīkstēs lūgt otras puses meklēšanas un glābšanas dienestu palīdzību, kā arī stiprināt sadarbību starp tiem.

Satiksmes ministrijas
Komunikācijas nodaļa