Saeimas 2011.gada 8.jūlija ārkārtas sesijas ceturtās sēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 12.30.

Sākam Saeimas 8.jūlija ārkārtas sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no Juridiskās komisijas, kura, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz grozīt 8.jūlija ārkārtas sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr.15/Lp10). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Pirmā sadaļa – "Par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Staņas, Šāvēja, Zemmera, Grigules, Rozīša un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē" nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Vitauts Staņa.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi!

Es gribu runāt tāpēc, ka vēl pagājušajā gadā es tiešā veidā pārstāvēju pašvaldības. Apzinos to, cik tuvu pašvaldības atrodas mūsu iedzīvotājiem. Mēs daudz šeit runājam par tālāku demokrātijas attīstību mūsu valstī, un es domāju, ka šādi grozījumi gan Satversmē, gan Saeimas kārtības rullī, gan arī likumā "Par pašvaldībām" mūs vestu pie tālākas demokrātijas, jo mūsu iedzīvotājiem būtu iespēja... Pašvaldības tiešām stāv krietni tuvāk iedzīvotājiem, kaut arī varbūt nebūtu labi tā teikt, jo arī mēs, Saeimas deputāti, tiekamies ar iedzīvotājiem un daudzi bieži vien... Bet pašvaldības tomēr stāv tuvāk šīm problēmām un cilvēku interesēm, un tāpēc es domāju... Bez tam arī vēsture mums rāda, ka līdz 1994.gadam pašvaldībām bija dota šāda iespēja, un, cik man zināms, tāpēc nenotika neviens slikts gadījums, bet notika tikai labi gadījumi. Nezināmu iemeslu dēļ vēl šodien man bija saruna ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi Jaunsleiņa kungu, viņš arī ir izteicis... Latvijas Pašvaldību savienība savā atbalsta vēstulē ir izteikusi vēlmi, lai tas tā notiktu, jo arī viņam nebija neviena slikta piemēra, bija tikai labie piemēri, kas rāda to, ka Saeima šādā veidā var tuvināties mūsu iedzīvotāju interesēm. Un tas nav arī pretrunā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartu, tas ir... tieši atbilst Eiropas Vietējo pašvaldību hartai. Tā ka tā mēs tuvināmies saviem iedzīvotājiem un tuvināmies arī Eiropai, kurā bieži vien valda lielāka demokrātija nekā tomēr mūsu valstī.

Tāpēc es ļoti, ļoti aicinu visus atbalstīt šā likumprojekta virzību.

Sēdes vadītāja. Bet "pret" pieteicies runāt deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Labdien, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!

Konsekvence, konsekvence un vēlreiz konsekvence. Staņas kungs un pārējie likumprojekta ierosinātāji, jūs tikko runājāt par lielāku demokrātiju. Kur jūs bijāt ar šo pašu frāzi tad, kad pagājušajā Saeimas sēdē tika skatīts jautājums, ko ierosināja tie paši iedzīvotāji, kuru intereses... jūs sakāt – tuvāk šīm interesēm ir pašvaldības... ierosināja iespēju aizstāvēt šeit likumprojektu, tātad iekļaut Saeimas darba kārtībā un izskatīt Saeimā likumprojektu, ko ir ierosinājuši 10 tūkstoši pilsoņu? Tad jūs balsojāt "pret".

Pamostieties! Un, ja jūs runājat par demokrātiju, tad aizstāviet to vienmēr un konsekventi! Tātad pašvaldības deputāti ir pastarpināti iedzīvotāju interešu aizstāvji. Ja jūs neatbalstāt nepastarpinātu interešu aizstāvi, tādā gadījumā nevajag šeit spēlēt spēlītes! Ja pašvaldību deputāti vēlas ierosināt kādus likumprojektus, lai viņi vēršas pie frakcijām, un viņi noteikti pārstāvēs šīs intereses.

Tātad es aicinu neatbalstīt šādus projektus, kuriem nav nekāda sakara ar patiesu demokrātiju.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis "par", viens – "pret". Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Staņas, Šāvēja, Zemmera, Grigules, Rozīša un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē"" nodotu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 17, atturas – 20. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Staņas, Šāvēja, Zemmera, Grigules, Rozīša un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par pašvaldībām"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Staņas, Šāvēja, Zemmera, Grigules un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par pašvaldībām"" nodotu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 16, atturas – 19. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Staņas, Šāvēja, Zemmera, Grigules un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījums Saeimas kārtības rullī" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Staņas, Šāvēja, Zemmera, Grigules, Rozīša un citu iesniegto likumprojektu "Grozījums Saeimas kārtības rullī" nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 16, atturas – 22. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana".

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Savukārt Juridiskā komisija lūdz šo likumprojektu izskatīt tūlīt, šajā sēdē, bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad izskatām likumprojektu "Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā" pirmajā lasījumā.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija "Vienotība").

Godātie kolēģi! Kā jūs redzat, Saeimas Juridiskās komisijas un Juridiskā biroja kopīgi izstrādātais likumprojekts "Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā" paredz papildināt likumu ar 55.pantu šādā redakcijā: "Saeima, kas ievēlēta Satversmes 13.pantā noteiktajā gadījumā, sanāk uz pirmo sēdi Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā dienā."

Un ko tad paredz Satversmes 13.pants? Satversmes 13.pants paredz: ja Saeimas vēlēšanas notiek Saeimas atlaišanas gadījumā, Saeima sanāk ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tās ievēlēšanas, taču nav noteikts, kolēģi, kas šo jaunievēlēto Saeimu sasauc uz sēdi.

Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šā likumprojekta... Ņemot vērā izveidojušos politisko situāciju, es visupirms aicinu jūs balsot par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 2, atturas – 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Čepāne. Paldies par atbalstu. Un vienlaikus es aicinu šo likumprojektu šodien atbalstīt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Čepāne. Paldies. Un priekšlikumu iesniegšanas termiņš – nākamā pirmdiena... Kas tas iznāk par datumu?

Sēdes vadītāja. Tas ir 11.jūlijs.

I.Čepāne. Jā. Tātad 11.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana galīgajā lasījumā?

I.Čepāne. Nākamajā sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad nākamajā ārkārtas sēdē...

I.Čepāne. ...ārkārtas sēdē, kas varētu būt 14.jūlijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikums atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums...

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz šo likumprojektu izskatīt tūlīt pat pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad likumprojekts "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā", pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija "Vienotība").

Labdien, cienījamie kolēģi! Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 5.panta otrās daļas 2.punkts noteic, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai ir pienākums piedzīt no iesniedzēja, kas sniedzis nepatiesas ziņas vai nav paziņojis par apstākļiem, kuri ietekmē tiesības saņemt uzturlīdzekļus, Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksātos uzturlīdzekļus un likumiskos procentus par nepamatoti izmaksātajām uzturlīdzekļu summām, un atbilstoši Administratīvā procesa likumam tā var atcelt šādus maksājumus. Attiecīgie grozījumi ir iekļauti arī mūsu priekšlikumos, kā arī ir veikti daži citi atsevišķi uzlabojumi.

Tāpēc lūdzu šodien likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Circene. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 22.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22.jūlijs. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

I.Circene. Paldies.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz arī izskatīt likumprojektu "Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā" pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad likumprojekts "Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Ints Dālderis.

I.Dālderis (frakcija "Vienotība").

Cienījamie kolēģi! Nedaudz par grozījumiem, kurus piedāvā mūsu komisija.

Pirmām kārtām šie grozījumi ir nepieciešami tādēļ, ka nākamie Dziesmu svētki, kā mēs zinām, jau ir visai drīz. Sagatavošanās rit pilnā sparā, un ir nepieciešami daži regulējumi, kas ir jāprecizē.

Pirmkārt, tas būs grozījums saistībā ar politikas dokumentu izstrādes pilnveidi. Otrkārt, ir jāveic grozījumi, kas saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu. Kā mēs zinām, pašvaldības ir ļoti nozīmīgas spēlētājas šajā procesā. Protams, ir precizētas arī norises, kas būs lielo svētku starplaikā.

Un pats svarīgākais, man šķiet, ir tas, ka beidzot būs... ar šā likuma grozījumiem varētu būt atrisināta šī strukturālā sašķeltība starp to, ka... Mums ir ļoti daudzas organizācijas, kas piedalās šajā procesā, bet īsti nav noregulēts, kādā veidā tās savā starpā sadarbojas svētku starplaikā. Un tā būs viena pastāvīga Dziesmu svētku padome, kurā ietilps arī... doma ir, ka tur ietilps arī ministrija, ietilps arī atbildīgo pašvaldību... Un, pats galvenais, beidzot būs noregulēts tas, kādā veidā tad šajā procesā piedalās nevalstiskās organizācijas, kuras mums pēdējā laikā šajā nozarē ir ļoti daudzas un ļoti aktīvas.

Tā ka es aicinu atbalstīt šo likumprojektu bez atkārtotas izskatīšanas komisijā pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Komisija ir savā lūgumā rakstījusi arī, ka jūs vēlaties to atzīt par steidzamu.

I.Dālderis. Jā, protams, pirmām kārtām lūdzu atzīt par steidzamu šo... Kā es jau teicu, septembrī vajadzētu sākt šai padomei strādāt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 3, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tātad jūs lūdzat atbalstīt arī pirmajā lasījumā... Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

I.Dālderis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11.jūlijs, un būtu lūgums nākamajā ārkārtas sēdē izskatīt šo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11.jūlijs, izskatīšana galīgajā lasījumā – 14.jūlija ārkārtas sēdē. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto likumprojektu "Psihologu profesionālās darbības likums" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Savukārt Sociālo un darba lietu komisija lūdz izskatīt likumprojektu "Psihologu profesionālās darbības likums" pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad likumprojekts "Psihologu profesionālās darbības likums", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (frakcija "Vienotība").

Labdien, cienījamie kolēģi! Šis ir jauns likumprojekts – "Psihologu profesionālās darbības likums".

Par šā likuma konkrēto tekstu jau ļoti ilgi, gadiem ilgi, diskutēts. Par to 9.Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti varētu stāstīt garus stāstus.

Bet par nepieciešamību ne profesionāļi paši, ne arī citas ieinteresētās personas nav šaubījušās. Šim likumprojektam ir sešas nodaļas un 17 panti. Tajā tiek noteikta psihologiem nepieciešamā izglītība, viņu kompetence, pienākumi, tiesības un atbildība, kā arī klientu tiesības.

Pāris vārdos varu teikt, ka psihologu darbība ir personības izpēte, konsultāciju sniegšana un atzinumu rakstīšana. Viens no galvenajiem šā likuma mērķiem ir radīt dažādo psihologu apvienību, padomi, kas noteiktu prasības psihologu sertifikācijai un kontrolētu to ievērošanu, tā nodrošinot pakalpojumu sniedzēju kvalitāti.

Psiholoģiskas dabas atzinumi vienmēr būs diskutējami, jo psiholoģija nav eksaktā zinātne, tomēr Psihologu profesionālās darbības likums nodrošinās zināmu pakalpojumu līmeni.

Daudzi no mums ir vienā vai otrā veidā saskārušies ar psihologu darbību, tāpēc pieļauju, ka mūsu priekšstats par šā likuma vajadzību varētu būt visai dažāds. (No zāles: "Atbalstām! Balsojam!") Tiem, kam ir laba pieredze, varētu likties, ka šo darbību nav nepieciešams reglamentēt, savukārt tie, kam ir slikta pieredze, parasti domā, ka ne tikvien likums, bet pati profesija nav vajadzīga. Tomēr psiholoģija ir tā, kas mūsdienās cenšas sniegt atbildes uz ārkārtīgi sarežģītiem jautājumiem – atbildes gan attiecībā uz esošo situāciju, kurā atrodas atsevišķais cilvēks, gan arī uz iespējamiem problēmas risinājumiem.

Psihologi ir nodarbināti gan dažādās valsts un pašvaldību institūcijās, gan skolās, slimnīcās, aprūpes iestādēs un krīzes centros, gan arī dažādās privātās organizācijās. It sevišķi bērnu un sieviešu aizstāvības jomā. Pie psihologa privātpraksē griežas cilvēks ar savām personiskajām problēmām. Psihologa darbību tik neparasti nozīmīgu padara šīs profesijas būtība un jēga – tieša iejaukšanās cilvēka dzīvē.

Psihologi veic cilvēka personības izpēti, analizē un interpretē izpētes rezultātus un, pamatojoties uz šo izpēti, ne tikai sniedz ieteikumus tālākajai darbībai, bet arī raksta atzinumus tiesām un bāriņtiesām, kas tad jau ar likuma spēku nereti izdara neatgriezeniskas izmaiņas cilvēka privātajā dzīvē.

Katra cilvēka privātā dzīve ir neaizskarama. Man pat gribas teikt – tā ir svēta. Šī norma ir cilvēka cieņas sastāvdaļa, kas savukārt ir katras brīvas tautas pamats. Ja nu tomēr valsts vai pašvaldības vara ir spiesta pārkāpt šo augstāko vērtību, tad iejaukšanās procesam un tā pakāpei ir jābūt ļoti labi pamatotai un smalki reglamentētai. Tikpat nozīmīga šī sakārtotība ir tam cilvēkam, kas neziņas, varbūt pat izmisuma dzīts meklē palīdzību pie citiem, kuru profesijas nosaukums sludina kompetenci tieši palīdzēšanas jomā. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Psihologu profesionālās darbības likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Liepiņa. 15.augusts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.augusts. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Turklāt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izskatīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad likumprojekts "Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija "Vienotība").

Tātad Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma pārejas noteikumu otrajā punktā ir noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2011.gada 31.jūlijam izdod šajā likumā minētos noteikumus. Šādi noteikumi skaitā ir vairāk nekā desmit.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju uzrunāja gan Latvijas Mednieku asociācija, gan Latvijas Biatlona federācija, gan Latvijas Sporta federācija un Latvijas Šaušanas federācija, paužot bažas, ka, ņemot vērā saspringtos Ministru kabineta noteikumu izdošanas termiņus, sabiedriskajām organizācijām varētu tikt dots pārāk īss laiks, lai tās iedziļinātos jautājuma būtībā un identificētu sev svarīgus jautājumus. Līdz ar to tika sasaukta komisijas ārkārtas sēde, kurā mēs lēmām šo datumu no 31.jūlija pārcelt uz šā gada 31.decembri. Tāda ir tā būtība.

Man ir aicinājums to atbalstīt. Visas šīs organizācijas ir ļoti cienījamas, un arī Iekšlietu ministrija uzskata, ka Ministru kabineta noteikumiem ir jābūt saskaņotiem ar sabiedriskajām organizācijām, pirms Ministru kabinets tos skata savā sēdē.

Sēdes vadītāja. Par steidzamību?

A.Latkovskis. Jā, ir lūgums. Komisija vienbalsīgi nobalsoja par to, ka aicinās Saeimas sēdē atzīt šos grozījumus par steidzamiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Latkovskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

A.Latkovskis. Ja kolēģiem nav iebildumu, es aicinu atbalstīt to šodien uzreiz otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Kolēģiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

A.Latkovskis. Liels paldies.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījums Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Savukārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izskatīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad skatām likumprojektu pirmajā lasījumā.

Likumprojekts "Grozījums Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija "Vienotība").

Nu, šeit ir, jāsaka, līdzīga situācija kā ar grozījumiem likumā par ieroču apriti. Arī šeit ir noteikts, ka Ministru kabineta noteikumiem jāstājas spēkā līdz šā gada 31.jūlijam. Lūgums ir šo datumu pārvirzīt pusgadu uz priekšu – līdz šā gada 31.decembrim.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms jūs lūdzat atzīt likumprojektu par steidzamu?

A.Latkovskis. Lūdzu steidzamību, jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu vēlvienreiz! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

A.Latkovskis. Ja kolēģiem nav iebildumu, es arī aicinu nobalsot par pieņemšanu otrajā lasījumā šodien.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

A.Latkovskis. Liels paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamā darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījumi Invaliditātes likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS frakcija).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Saeimas Prezidija locekļi! Godātie kolēģi!

Sociālo un darba lietu komisija likumprojekta "Grozījumi Invaliditātes likumā" otrajam lasījumam saņēmusi trīs priekšlikumus.

1.priekšlikumu izstrādājusi Sociālo un darba lietu komisija. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. Arī 2.priekšlikumu izstrādājusi Sociālo un darba lietu komisija. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 3.priekšlikumu izstrādājis Juridiskais birojs. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. Visi trīs priekšlikumi izskatīti. Lūdzu Saeimu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu "Grozījumi Invaliditātes likumā".

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Invaliditātes likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā". Gatavojot to otrajam, galīgajam, lasījumam, komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1.priekšlikumu iesniegusi deputāte Ilze Viņķeles kundze. Komisijas sēdē priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 2.priekšlikumu iesniedzis Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Staķa kungs. Daļēji atbalstīts komisijas 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 3.priekšlikumu iesniedzis finanšu ministrs Vilka kungs. Daļēji atbalstīts komisijas 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 4.priekšlikumu iesniedzis Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Daļēji atbalstīts komisijas 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 5.priekšlikumu izstrādājusi Sociālo un darba lietu komisija. Tas komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Komerclikumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (frakcija "Vienotība").

Sveiki, kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā" (Nr.414/Lp10), kā arī ar iesniegtajiem... Jums katram uz galda ir šie izdalītie un Tieslietu ministrijas sagatavotie papildmateriāli... precizētā anotācija likumprojektam "Grozījumi Komerclikumā", kā arī redzama komisijas atbalstītā otrā lasījuma redakcija.

Kopumā komisijā ir saņemti 7 priekšlikumi.

1. – deputāta Andra Šķēles priekšlikums, kurš komisijā netika atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): "Kā tad tā?")

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Likumprojekts, kas šodien ir ietverts mūsu darba kārtībā, tika ļoti rūpīgi un ilgstoši debatēts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Arī man bija iespēja vairākkārt piedalīties šajās debatēs, un man jāsaka sekojošais.

Tas augstais patoss, ar kādu, šo likumu virzot Saeimas izskatīšanai, to pieteica kā ofšora likumu, nav tāds. Šā likuma patiesais nosaukums parādās vēlāk arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstītajā... faktiski citā atbalstītajā priekšlikumā. Tas būtu jānosauc par "intereses likumu", tas ir, ir interese zināt... Ir interese zināt, kas ir attiecīgo Latvijas komercuzņēmumu patiesie īpašnieki. Ja tas būtu ar tādu jēgu jau no sākuma pieteikts, tad droši vien šīs debates būtu virzījušās krietni ātrāk un mēs droši vien būtu nonākuši pie ļoti sakarīga rezultāta.

Slēpjoties it kā zem ofšoru, tātad nezināmu beznodokļu vai zemu nodokļu zonā reģistrētu kompāniju, esamības Latvijas ekonomikā, ne tajā vietā, tātad ne speciālajā likumā, lai apkarotu noziedzīgi iegūtus naudas līdzekļus, bet Komerclikumā tiek iedibināts regulējums, kura nav nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī.

Man jāsaka deputātiem, kuri ir vienmēr iestājušies par to, ka viņi ieklausīsies profesionāļu viedoklī... tad jāsaka, ka neviens komerctiesību speciālists, kas piedalījās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē... pilnīgi neviens, tajā skaitā visa universitātes komerctiesību profesūra un zieds... neviens neuzskatīja šo piedāvājumu par saprātīgu.

Vairākkārtīgi uzdodot jautājumus un mēģinot atsegt būtību, kādā veidā palīdzēt varbūt arī kompetentajai iestādei, kas ir prokuratūras paspārnē strādājošā... tautā iesauktā Burkāna kunga vadītā iestāde, tikt galā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas iespējām, galu galā konstatējām, ka ar šo priekšlikumu nekāds labums vai saprātīgs regulējums nebūs sasniegts.

Kad bija runa un bija šis augstais patoss saistībā ar šīm ofšora kompānijām, tad es vairākkārtīgi, piedaloties komisijas sēdēs, piedāvāju radikālāku risinājumu. Pilnīgi skaidru un precīzu: vai nu ierakstīt Komerclikumā īpašu kārtību par beznodokļu un zemu nodokļu valstīs un teritorijās dibinātu kompāniju regulējumu Latvijā, paredzot šo Ministru kabineta speciālo sarakstu, kurš jau pastāv, iekļaut likumā... Tas tika noraidīts. Tad es piedāvāju to, ka varbūt mēs varētu rīkoties tiešām ļoti radikāli un izveidot kārtību, ka nav iespējams Latvijā atvērt nevienu komercsabiedrību, ja tās sastāvā ir no šā saraksta kompānijas un šo kompāniju patiesie īpašnieki nav darīti zināmi Burkāna kunga vadītajai iestādei. Šis priekšlikums arī tika noraidīts. Vārdu sakot, neviens no tiem priekšlikumiem, kuri tā kā ar patosu tika pieteikti tiešām kā tādi, kas būs vērsti uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanu un izskaušanu Latvijas ekonomikā... tie tika noraidīti.

Es tomēr uzturu spēkā savu priekšlikumu un aicinu Saeimu par to domāt. Es saprotu, ka droši vien priekšvēlēšanu jūsmā šis priekšlikums negūs atbalstu. Vēlreiz atkārtoju: šī nav pareizā vieta, nav saprātīgs, samērīgs regulējums, būtu jāmaina un jāuzlabo, jāparedz tad daudz stingrāks regulējums speciālajā likumā, kas ir domāts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai.

Par to, ka šis likums ir virzīts sasteigti un to ir vadījuši droši vien tā sauktie intereses momenti, liecina arī tas, ka tieslietu ministrs nevienā no komisijas sēdēm, vismaz tajās, kurās es vairākkārt biju, nepiedalījās un ka tieslietu ministrs ir bijis spiests vairākkārt fundamentāli pārrakstīt savu priekšlikumu, kas ir ticis Saeimā atbalstīts pirmajā lasījumā. Tas neliecina par tieslietu ministra nopietnu darbu, tas neliecina par tiem patiesajiem mērķiem, kas ir acīmredzot bijuši izvirzīti, šo likumprojektu piesakot izskatīšanai Saeimā.

Es paredzu, ka, pieņemot šo likuma normu, kas, visticamāk, tiks pieņemta, nākamajos uzņēmējdarbības viegluma, veiktspējas indeksos (angliski – Doing Business) mēs noteikti būsim par dažām pakāpēm zemāk, jo šī kārtība noteikti neveicinās biznesa uzsākšanu Latvijā, tā noteikti būs palikusi lēnāka un daudzkārt sliktāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kur šādas normas vienkārši nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija "Vienotība").

Labdien, dāmas un kungi! Uz katru no lietām noteikti var skatīties no vairākiem skatpunktiem. Šķēles kungs tikko izstāstīja vienu no skatpunktiem, no kā uz šo likumu skatās. Es centīšos izstāstīt citu.

Proti, sākumā nedaudz atspēkošu Šķēles kunga teikto. Tika pieminēts, ka neviens no ekspertiem nepiekrita tam scenārijam, kādu šobrīd ministrija piedāvā. Neviens no ekspertiem nepiekrita pirmajam scenārijam, un Šķēles kungs piekritīs, ka pirmais scenārijs bija pagalam švaki uzrakstīts, jo bija acīm redzama diskriminācija starp Latvijas un Eiropas uzņēmējiem. Šis scenārijs, kas tagad tiek piedāvāts, ir krietni labāks, un diskusiju beigās gan Strupiša kungs, gan Šadinova kungs piedāvāja kaut kādus detālus labojumus, bet galu galā nemaz neiebilda.

Bija apgalvojums, ka vajadzētu likt gan speciālajā likumā, kas ir nelegāli iegūtās naudas apkarošanas likums... Jā, tāda diskusija tiešām bija, bija arī diskusija, ka to vajadzētu ielikt Koncernu likumā. Nelaime tā, ka nelegālās aprites apkarošanas jeb tā sauktajā Burkāna kunga likumā, kas ir nelegālās naudas apkarošanas likums... Ja šajā likumā liktu iekšā, tad tās normas attiektos tikai uz subjektiem, kas ir bankas, kas ir apdrošinātāji un kas nodarbojas ar naudas operācijām. Tas neattiektos tādā gadījumā uz veselu virkni subjektu.

Šķēles kungs apgalvoja, ka šis neregulē tieši ofšorus. Piekritīšu un teikšu, ka šis regulē vēl plašāk nekā tikai ofšorus, tas regulē vēl plašāk, jo 17.¹pantā šobrīd ir noteikta norma, ka šis attiecas uz visiem tiem uzņēmumiem, kas ir reģistrēti ārpus Eiropas Savienības... nu, likumdošanas (teiksim tā, vienā vārdā). Respektīvi, visi tie, kas ir ofšori, kas ir trešo valstu uzņēmumi, tie šobrīd, ja kādā no Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem... ja kādam šādam uzņēmumam piederēs vairāk nekā ceturtā daļa no akcijām, tam būs jāuzrāda patiesais labuma guvējs komercreģistram – Uzņēmumu reģistram. Un šie dati glabāsies Uzņēmumu reģistrā, un šis nebūs ziņkārības likums. Nē, šis būs reģistrs, kurā datus par šiem patiesajiem labuma guvējiem varēs saņemt izmeklētājs tanī brīdī, kad ir iesākta kāda izmeklēšanas procedūra. Respektīvi, likums šobrīd ir noregulēts tā, ka dati par patiesajiem labuma guvējiem tik tiešām stāv Komercreģistrā un ir izmantojami izmeklēšanas vajadzībām.

Vēl vairāk! Varu pateikt, ka tik tiešām ir divi veidi, kā šīs lietas regulē Eiropā. Viens no tiem ir tāds, ka šāda veida dati glabājas pie pašiem uzņēmējiem, un otra metode ir tāda, ka šāda veida dati glabājas, apkopoti kādā no reģistriem. Bet pilnīgi droši varu apgalvot, ka Latvija būs viena no retajām valstīm (No zāles: "Vienīgā!"), kur šie dati glabāsies, apkopoti Komercreģistrā... Latvija būs viena no retajām valstīm. Bet Latvija diemžēl ir arī viena no retajām valstīm, kur šāda veida, kā mēs šobrīd labi zinām, nezināmas izcelsmes dažādu uzņēmēju aktivitāte... Latvija ir vienīgā valsts, kur šī aktivitāte ir milzīgi augsta, ja pat ne visaugstākā visā Eiropas Savienības teritorijā. Vēlme dažādos veidos slēpt patiesos labuma guvējus Latvijā ir milzīga, un šajos gados, kamēr Latvija ir neatkarīga valsts, to mazināt nav izdevies.

Es domāju, ka šis ir solis pareizajā virzienā. Es domāju, ka mēs šo likumprojektu šodien varētu pieņemt. Šis ir pirmais, tas nav pēdējais solis. Tas ir tikai pirmais solis! Un pilnīgi noteikti mums būs vēl jāveicina patieso labuma guvēju atklāšana gadījumos, kad ir publiskie iepirkumi, jo mums ir jārūpējas arī par interešu konflikta novēršanu. Un pilnīgi noteikti mums būs jārūpējas par stingrāku regulējumu stratēģiskajās nozarēs, lai patiesā labuma guvēji stratēģiskajās nozarēs, iespējams, šajā Komercreģistrā nonāktu nevis tikai 25 un vairāk procentu īpašuma gadījumā, bet arī mazākā procentu gadījumā.

Paldies.

Es aicinu šo atbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija "Vienotība").

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kolēģis Šķēles kungs nosauca šo likumu par "intereses likumu", un es varu tam piekrist. Es gribu vēl piebilst, ka tas ir efektīvas intereses likums, jo situācijā, kad mēs ierakstām kādas normas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā vai kādos citos speciālajos likumos, valsts iestāde var iegūt informāciju tikai pēc kriminālprocesa uzsākšanas... pēc tam ir tiesiskās palīdzības lūgums, pēc tam ir ļoti ilgs laiks, pēc tam ir gadi, ļoti ilga lietu izmeklēšana...

Es domāju, jau tas vien, ka šie dati par patiesajiem labuma guvējiem glabāsies reģistrā, varētu veikt ļoti labu preventīvu funkciju – piemēram, liks vienai otrai valsts amatpersonai atturēties no iesaistīšanās neatļautos darījumos vai neatļauta labuma gūšanas. Līdz ar to tā tiešām būtu efektīva interese. Līdz ar to es domāju, ka šī norma ir ļoti derīga un ka tā ir jāpieņem.

Protams, ir dažādas metodes, kā novērst sev nevēlamu normu pieņemšanu. Un vislielākais "meistars" šeit, manuprāt, ir bijis Kalvīša kungs, kurš savulaik Sākumdeklarēšanas likumā ieviesa... ierosināja ļoti radikālu normu, ka deklarējas absolūti visi, un viņš ar šo radikālo soli spēja panākt to, ka mums Sākumdeklarēšanas likuma joprojām nav. (No zāles dep. E.Zalāns: "Nekur nav!") Līdz ar to... Es, protams, ceru, ka tas drīz būs.

Līdz ar to pārlieka radikalizēšana šeit varbūt nav īsti vietā. Un es domāju, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas piedāvātais variants ir ļoti pieņemams un Latvijas situācijai atbilstošs. Šajā ziņā es pilnīgi piekrītu Zaķa kunga teiktajam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim, otro reizi.

Dz.Zaķis (frakcija "Vienotība").

Palabošu savu teikto... Lielā mērā paldies Šķēles kungam par viņa aktivitāti šā likuma pieņemšanas gaitā, jo viņa klātbūtne, diskusija un arī vēlme izslēgt šo pantu vispār no likuma uzlaboja šā likumprojekta kvalitāti, un mēs tagad esam nonākuši pie tiešām laba un atbalstāma scenārija. Bet es aicinu neatbalstīt Šķēles kunga 1.priekšlikumu.

2.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, un tas ir ministra Štokenberga kunga priekšlikums.

3. ir komisijas priekšlikums. Es aicinu atbalstīt 3.priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi. Tas ir tiešām izsvērts un labs priekšlikums, tāpēc, kolēģi, neatbalstīsim nedz 1., nedz 2.priekšlikumu! Atbalstīsim 3.priekšlikumu! (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): "Aizdomīgi! Aizdomīgi!")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Varbūt par tiem milzīgajiem naudas apjomiem, par ko runāja kāds iepriekšējais debatētājs. Latvijas komercreģistrā – Uzņēmumu reģistrā – šo tā saukto beznodokļu vai zemu nodokļu zonu uzņēmumu pārstāvniecības sastāda 4,8 procentus.

Otra lieta. Latvijā visi uzņēmumi, kam vien ir Latvijas bankās kādi konti, ir spiesti atklāt patiesos labumu guvējus, un to apstiprināja arī komisijās vairākkārtēji klātesošais Burkāna kungs. Kas attiecas uz to, vai šis likums būs patiešām vērsts pret ofšoriem, – nē. Vēlreiz uzsveru: tas tiešām ir intereses likums, jo piedāvātais komisijas atbalstītais regulējums elementāri pieļauj situāciju, ka, teiksim, varbūt viena no vismelnākajām beznodokļu zonām – Panama... Panamas uzņēmums reģistrē uzņēmumu tepat blakus – Igaunijā –, un tas ir simtprocentīgs Latvijas uzņēmuma īpašnieks. Un Latvijā par šādu uzņēmumu nekas komercreģistrā neparādīsies tādēļ, ka Igaunija, tāpat kā Latvija, ir Eiropas Savienības dalībvalsts.

Tātad faktiskais tas augsti pieteiktais mērķis, ka cīnīsimies ar vismelnākajām zonām, netiks sasniegts. Un neliekuļosim! Tam arī kolēģis Zaķis, ar ko mēs tiešām auglīgi debatējām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, piekrita, un es tiešām ceru, ka būs vēl nākamajā Saeimā varbūt uzlabojumi, lai tādas, tik melnas zonas Latvijā varbūt arī netiktu pārstāvētas ar savu kapitālu.

Kas attiecas uz to... ja gribētu, teiksim, G-8 valstis pa īstam tikt galā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tad, teiksim, tāda lielvalsts kā Amerika varbūt pirmām kārtām varētu aiztaisīt savas beznodokļu zonas – Delavēru, Vaiomingu, Nevadu... Visas pasaules absolūti lielākā melnā nauda ir koncentrēta šajos štatos Amerikas Savienotajās Valstīs.

Līdz ar to šis likums faktiski ir tikai atkal netiešs biznesa pārdales likums par labu citām zonām un citām valstīm.

Es aicinu vēlreiz apdomāt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Andra Šķēles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 73, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. Kolēģi, 2.priekšlikums – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 3. – komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Tā kā otrajā lasījumā debašu laiks ir ierobežots, nākas runāt varbūt cita priekšlikuma izskatīšanas reizē, bet faktiski runāšu par to, ko es esmu gribējis teikt arī agrāk. Un gribu drusku precizēt varbūt kolēģi Kārli Šadurski, kurš piesauca visādus svarīgus savas intereses aspektus saistībā ar uzņēmumiem.

Man jāsaka, ka, ja jūs apskatītos ļoti precīzi un izlasītu šo priekšlikumu, kas ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas kā atbildīgās komisijas izstrādāts... Tas, neapšaubāmi, ir ļoti būtisks solis uz priekšu kvalitātes ziņā. Tas ir kā diena pret nakti, ja tā var izteikties, salīdzinot ar tieslietu ministra Štokenberga kunga priekšlikumu, kuru ierēdņi mēģināja izmisīgi aizstāvēt, bet bija spiesti padoties gan deputātu, gan arī klātesošo ekspertu viedoklim. Bet tas, ko es gribētu teikt par Šadurska kunga izvirzīto vienu maldīgo premisu... Šeit ir redzams pilnīgi precīzi, ka patiesā labuma guvējs... Nebūs, viens pret vienu, tāds pats regulējums kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Jo šeit ir izdalītas 17.¹ panta pirmās daļas sakarā tikai 5.punkta "a" un "b" apakšpunktā minētās lietas. Un, ja mēs skatām šo likumu, tad mēs redzam, ka – nebūt nē, kolēģi Šadurski, nebūt nē! – netiks sasniegts tas mērķis, par ko jūs iestājaties, – ka varēs zināt, kura labā vai kura interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības, ka varēs zināt, kura labā vai kura interesēs tiek veikts atsevišķs darījums, nenodibinot darījuma attiecības. Tā ka es gribu tikai uzsvērt, ka ir ļoti labi, ja ir regulējumi, kas ir nopietni vajadzīgi Latvijas sabiedrībai, lai novērstu nelegālu līdzekļu klātesamību Latvijas ekonomikā, lai izskaustu droši vien arī tos augstos mērķus, kas neļauj... neļautu valsts amatpersonām iesaistīties, pārkāpjot speciālo amatpersonu regulējumu... bet nebūt nav tā... nebūt nav tā, kā šeit to komentēja iepriekšējie runātāji. Šis likums ir varbūt solis uz priekšu, bet ne tajā vietā un ne tajā laikā...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija "Vienotība").

Tātad, dāmas un kungi! Tagad mūsu priekšā ir 17.¹ pants, kas pēc būtības ir šā likuma... šā likumprojekts saturs. Un kas tad 17.¹ pantā mums ir noteikts? 17.¹ pantā ir noteikts, ka tiem kapitālsabiedrību dalībniekiem, kuriem pieder vairāk nekā 25 procenti no kapitāla daļām, vai cilvēkiem, kuri tur šīs kapitāla daļas kāda cita vārdā, kas īstenībā ir būtiska lieta un par ko šeit var diskutēt atsevišķi, – tā sauktie trasti... Vai katram no trastiem, kas ir noslēgti, kārtību sargājošās iestādes spēs uzzināt... Nu, grūti pateikt, jo Civillikums arī mutiski noslēgtu līgumu uzskata par līgumu. Pastāvēs noteikti daudzi gadījumi, kad trasts tiks noslēgts mutiski un kāds kāda vārdā kaut ko turēs, bet īpašnieks neatzīsies. Bet neaizmirsīsim to, ka ziņu nesniegšana vai nepatiesu ziņu sniegšana no to cilvēku puses, kuri tur vairāk nekā 25 procentus no kapitāla daļām, kas ir ārzonā, vai tiem, kuri ir trasta turētāji... šo nepatieso ziņu sniegšana vai ziņu nesniegšana turpmāk būs kriminālprocesa subjekts, respektīvi, būs izskatāms kriminālprocesa kārtībā. Respektīvi, dažāda veida blēdīšanās ar šādiem datiem būs ļoti apgrūtināta.

Otra lieta, ko vēlos atgādināt, ir tā, ka specializētajā likumā, respektīvi, likumā, kas skata tikai banku un kredītiestāžu apgrozījumu un lieto šo banku un kredītiestāžu apgrozījumu, to nebūtu pareizi likt tur iekšā kaut vai tāda iemesla dēļ, ka ne jau visām kompānijām, kas Latvijā ir reģistrējušās, arī konti ir Latvijā. Pastāv pilnīgi mierīgi iespēja, ka ir liela kompānija, kas ir reģistrējusies Latvijā un kam vairāk nekā ceturtā daļa pieder kādam no ārzonas... nu, kādai ārzonas personai vai uzņēmumam, vai holdingam, sauksim to, kā gribam, bet tās konti ir atvērti ārzemju bankās. Tāda iespēja pastāv. Šobrīd tiešām ir tāda situācija, ka bankas tiek ļoti stingri kontrolētas un par katru kontu, ko ver vaļā bankā, firmai ir jāziņo un jāpaskaidro, kas ir patiesais labuma guvējs šādā kontu operāciju kontekstā. Un banka never vaļā kontu tad, ja tai nevar paskaidrot, kas ir patiesā labuma guvējs, bet ne jau visām kompānijām konti būs Latvijā, un tieši tāpēc Komerclikumā, nevis kādā citā specializētajā likumā šī norma bija vajadzīga.

Es uzskatu, ka šī norma ir izstrādāta pietiekami sabalansēta. Es uzskatu, ka tas tiešām ir pirmais solis, kā jau es to iepriekš teicu un arī iepriekšējais runātājs apgalvoja. Tālākais regulējums vēl būs nepieciešams, bet pirmais solis, manuprāt, būs izdarīts pietiekami kvalitatīvs.

Es aicinu 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumu – atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Vai deputātiem ir nepieciešams balsojums par 3.priekšlikumu? Nē, tātad deputāti atbalsta komisijas viedokli par 3.priekšlikumu.

E.Smiltēns. Jā, kolēģi, 4. ir deputāta Andra Šķēles priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 5. ir tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums, kurš ir atbalstīts daļēji un iekļauts nākamajā – 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 6. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 7. ir tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu likumprojektu atbalstīt galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Komerclikumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SC frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā"".

Juridiskā komisija saņēma deviņus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 5. – apvienības "Saskaņas Centrs" frakcijas priekšsēdētāja Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kārtējo reizi mēs sastopamies ar politiski jutīgu problēmu, tas ir, kādās situācijās valsts var regulēt valodu lietošanu un prasīt valsts valodas zināšanas. Bet šī situācija ir ļoti būtiski atšķirīga no citām, līdzīgām diskusijām arī šajā Saeimā, jo šobrīd runa ir par cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā un grib braukt uz Eiropas Savienību. Tātad faktiski, nosakot šo prasību, mēs veidojam šādu situāciju: lai dabūtu iespēju izbraukt no Latvijas vai pamest Latviju, cilvēkam jānodemonstrē valsts valodas zināšanas. Kur ir loģika?

Protams, pamatprincipus, kādā situācijā Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss tiek piešķirts, nosaka Eiropas Savienības direktīva, un šī direktīva nekādas valodas prasības neietver. Dalībvalstīm ir iespējas papildināt šo prasību uzskaitījumu, šo nosacījumu sarakstu. Juridiski jau mēs varam to darīt, bet – kādēļ?

Es īpaši gribētu vērsties pie kolēģiem no "Visu Latvijai!": vai jums nešķiet, ka jūs faktiski, atbalstot šo valsts valodas zināšanu prasību, rīkojaties pretrunā ar pašu paustajiem lozungiem? Jūs jau taču visu laiku gribat, lai nepilsoņi pamestu Latviju, bet tagad, prasot šīs valsts valodas zināšanas, jūs liekat šķēršļus šiem cilvēkiem, kas patiešām grib dzīvot citā Eiropas Savienības valstī.

Tātad, pirmkārt, es vienkārši neredzu absolūti nekāda pamatojuma, kāpēc šī prasība ir vajadzīga.

Un otrais moments. Kā es jau minēju, Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu trešo valstu pilsoņi un bezvalstnieki var iegūt jebkurā Eiropas Savienības valstī. Un jau šobrīd veidojas situācijas, ka Latvijas nepilsoņi, nostrādādami 5 gadus Lielbritānijā, iegūst šo statusu tur un pēc tam atgriežas Latvijā jau ar šo statusu. Tātad... Un, izrādās, tas ir vieglākais ceļš.

Faktiski rodas situācija, ka, ja citās valstīs šis statuss ir iegūstams daudz vieglāk, tad mums vienkārši būs ļoti maz pretendentu, jo mūsu nosacījumi, lai saņemtu to pašu statusu, ir daudz stingrāki.

Ja mēs paanalizēsim skaitļus, tad redzēsim, ka tā tas arī notiek. Jo mūsu kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā, kur arī ir liels nepilsoņu – pastāvīgo iedzīvotāju – skaits, kam ir formāli cits juridiskais statuss, nav tāda īpaša nepilsoņu statusa atšķirībā no Latvijas likumdošanas, bet tomēr visi pastāvīgie iedzīvotāji var iegūt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu vienkārši reģistrācijas kārtībā, bez jebkādiem papildnosacījumiem.

Tie deputāti, kas strādāja Saeimā šā likuma pieņemšanas brīdī, labi atceras, ka arī toreiz bija ļoti nopietnas diskusijas. Un toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atsūtīja šo likumu atpakaļ uz Saeimu, tieši apšaubot nepieciešamību noteikt valsts valodas prasību pretendentiem uz Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu.

"Saskaņas Centrs" arī toreiz pievērsa uzmanību tam, ka šai prasībai nekāda loģiska pamatojuma nav. Es aizstāvēju šo viedokli diskusijās ar prezidenta padomniekiem. Bet tad arī bija līdzīga situācija: tuvojās vēlēšanas, un atkal Saeimas vairākums nobalsoja "par" šo pašu normu.

Šobrīd šeit nav nekādas politikas. Runa ir vienkārši par veselo saprātu. Šo divu argumentu dēļ, ko es jau minēju, šai prasībai nav nekāda pamatojuma un vienkārši nekādas jēgas, jo šo statusu personas var iegūt arī citādāk. Faktiski mēs vienkārši mēģinām novērst situāciju, ka cilvēki, kas negrib dzīvot Latvijā, bet grib dzīvot citās Eiropas Savienības valstīs, nevar to izdarīt tāpēc, ka viņi nezina valsts valodu. Bet varbūt tieši tāpēc, ka viņiem ir problēmas ar valsts valodu, viņi grib pamest Latviju? Tā ka nekādu loģiku es šeit neredzu.

Līdz ar to es vēlreiz gribu aicināt visus vadīties nevis pēc ideoloģijas, bet pēc veselā saprāta apsvērumiem un atbalstīt "Saskaņas Centra" priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija "Vienotība").

Godātie kolēģi! Godātais Cileviča kungs! Man diemžēl jāsaka šeit no tribīnes tas, ka es neko no jūsu teiktā nesapratu, jo visu laiku jūsu argumentācija bija saistīta ar tām personām, kas grib aizbraukt no Latvijas, bet šajā 3.panta pirmajā daļā ir runāts par trešo valstu pilsoņiem, kas ir tiesīgi pieprasīt Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā. Un kā 1.punkts tiek minēti pietiekami iztikas līdzekļi, bet 2.punkts ir valodas zināšanas, un tā joprojām...

Godātais Cileviča kungs! Vai nu jūs kaut kā paskaidrojiet, ko jūs gribējāt šeit sacīt, vai arī, manuprāt, jūs nerunājāt par lietu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija "Vienotība").

Godātie kolēģi! Šis jautājums Juridiskajā komisijā, uzaicinot arī ekspertus, tika pamatīgi diskutēts, un es gribu noraidīt tādus izteicienus, ko Cileviča kungs mēģina teikt, – ka tie cilvēki, kas balsos "pret" šo priekšlikumu, ir zaudējuši veselo saprātu. Nu, tik tālu vēl nav, ka Juridiskajā komisijā kāds būtu zaudējis veselo saprātu, jo šis priekšlikums neguva atbalstu.

Kādu iemeslu dēļ? Šis likumprojekts jau neparedz tikai to, ka kādai personai būtu piešķirama biļete braukšanai uz Eiropas Savienību, proti, ka Latvija būtu kāda tranzītvalsts. Nē, tas ir saistīts arī ar zināmu uzturēšanos Latvijā. Un šīs privilēģijas, proti, lai varētu saņemt Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu, prasa arī vēl vairākus citus priekšnoteikumus. Un šeit arī eksperte, kura iesniedza šo likumprojektu, skaidroja šo problēmu, stāstīja, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs ir dažāds šā jautājuma tiesiskais risinājums, bet, ņemot tomēr vērā to, ka latviešu valodas apdraudējums mums ir salīdzinoši liels, un ņemot vērā to, ka šis likumprojekts ir saistīts... Šis likums ir vērsts ne tikai uz to, lai Eiropas Kopienas pastāvīgie iedzīvotāji, kas saņēmuši šādu statusu Latvijā, varētu ceļot, bet šeit ir arī citas lietas. Līdz ar to komisija neatbalstīja jūsu priekšlikumu.

Es tiešām aicinu nu... tā savaldīgi tomēr runāt par šīm lietām, jo tas tomēr ir ļoti jutīgs jautājums. Latvijai mūsu valsts valoda ir konstitucionāla vērtība, un es noraidu jebkuras šādas lietas. Protams, par to mēs varam diskutēt.

Es tikai gribu saviem kolēģiem no "Saskaņas Centra" teikt, ka es Juridiskajā komisijā kopā ar viņiem ļoti labi varu strādāt, jo viņi ir ļoti kompetenti cilvēki, bet, tiklīdz parādās šie valodas jautājumi, tā viņi pilnīgi it kā tiek samainīti. Es patiešām nesaprotu, kāda iemesla dēļ tas notiek.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Acīmredzot Cileviča kungam būs vēl kaut kas sakāms pēc manis teiktā. Es tikai gribu īsi pievienoties Čepānes kundzes izteiktajiem argumentiem, par ko tika runāts arī Juridiskajā komisijā, un piebilst vēl dažas lietas.

Attiecībā uz šiem nosacījumiem, kas ir minēti spēkā esošā likuma redakcijā, proti, ka trešās valsts pilsonis ir tiesīgs pieprasīt Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā, ja vienlaikus pastāv virkne nosacījumu, to skaitā tas, ka šī persona ir apguvusi valsts valodu, es gribu uzsvērt to, ka šī valsts valodas apgūšana ir limitēta termiņā, un runa ir par pieciem gadiem, nevis par prasību valsts valodu zināt uzreiz. Manuprāt, piecu gadu laikā latviešu valodu iemācīties var. Attiecībā uz šādu papildnosacījumu esamību konkrētajā likumā, salīdzinot ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvajiem aktiem, arī eksperti, kas piedalījās Juridiskās komisijas sēdē, viennozīmīgi apgalvoja, ka valodas nosacījums dominē šo valstu normatīvajos aktos.

Un visbeidzot par veselo saprātu. Manuprāt, valodas zināšana personai, kura ilgstoši uzturas konkrētā valstī, ir šis veselais saprāts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Borisam Cilevičam, otro reizi.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām gribu teikt, ka es tiešām nevienu negribēju aizvainot personiski un, manā skatījumā, arī neaizvainoju. Es nevienam nepārmetu to veselā saprāta zaudēšanu. Es vienkārši uzsveru, ka tas nav ideoloģisks jautājums, bet veselā saprāta jautājums.

Šadurska kungs, piedodiet, – ja jūs neko neesat sapratis, nav ar ko lielīties, jo ar jūsu pieredzi un profesionālo izglītību nu vajadzētu gan saprast. Es gribu vienkārši uzsvērt, ka tieši tiem Latvijas nepilsoņiem, kas grib palikt Latvijā, nav vajadzīgs šis statuss, jo šis statuss nedod absolūti nekādas papildu tiesības salīdzinājumā ar tām, ko Latvijas likumdošana paredz nepilsoņiem. Šis statuss ir vajadzīgs tieši tiem nepilsoņiem, kas grib izbraukt no Latvijas, un nekas cits. Un tieši tāpēc es tur nekādu loģiku nesaskatu.

Cienījamā Čepānes kundze! Tur ir tā problēma. Es sapratu, ka likumdevēja mērķis ir nodrošināt, lai visām personām, kam ir likumīgas tiesības dzīvot Latvijā, visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, būtu zināms valsts valodas zināšanu līmenis, bet mēs to nevaram nodrošināt ar šīs normas palīdzību. Vēlreiz gribu uzsvērt: tās personas, kas ieguvušas pastāvīgā Eiropas Savienības iedzīvotāja statusu citās valstīs, iebrauc Latvijā jau ar šo statusu, ko mēs tām atņemt nevaram. Un tieši tāpēc daudz vieglāk tiem cilvēkiem, kas tiešām grib dzīvot Latvijā, iegūt šo statusu citur, nevis mocīties, pētot un mācoties latviešu valodu. Jo mums... Es pilnībā piekrītu jums, ka tas ir leģitīms mērķis, uz to jātiecas, un "Saskaņas Centrs" to visnotaļ atbalsta. Šeit ir runa par metodēm, kā mēs stimulēsim tos ārvalstniekus, kas grib dzīvot Latvijā, tomēr mācīties valsts valodu. Ar šādām normām mēs to nepanāksim. Par to ir runa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Paldies Cileviča kungam, kurš norādīja uz likumdošanas vai likumu nepilnībām, jo tiešām tā ir absurda situācija, ka tā nu sanāk, ka ārvalstniekiem, tā sauktajiem nepilsoņiem vai bezpavalstniekiem, kuri dzīvo Latvijas Republikas teritorijā ilgstoši, mēs nez kāpēc neesam izvirzījuši kādas īpašas prasības pēc valsts valodas zināšanām. Manuprāt, šīs nepilnības ir strauji jānovērš, un paldies, Cileviča kungs, ka jūs par to iestājaties, ka cilvēkiem, kas šeit dzīvo ilgstoši un noteikti grib palikt šeit, izrāda šādu vēlmi, vajadzētu zināt valsts valodu. Arī bezpavalstniekiem, tajā skaitā nepilsoņiem.! Tā ka es ceru, ka jūs atbalstīsiet mūsu iniciatīvu, kad mēs nāksim klajā ar šādu priekšlikumu. Un šinī gadījumā nav nekāda pamata atbalstīt "Saskaņas Centra" priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ņikiforova kungs ko vēlas piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – politisko partiju apvienības "Saskaņas Centra" frakcijas priekšsēdētāja Jāņa Urbanoviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 51, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ņ.Ņikiforovs. 6. – apvienības "Saskaņas Centrs" frakcijas priekšsēdētāja Urbanoviča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu... Sākam debates.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! No kurienes nāk šā panta traktējums, kurš mums ir piedāvāts? Tā ir praktiski kopija no termiņuzturēšanās atļaujas prasībām. Urbanoviča kungs piedāvāja to mainīt.

Es gribu jums pastāstīt par kādu iesniegumu, kuru es saņēmu. Pirms dažām dienām es saņēmu iesniegumu no Kazahstānas pilsoņa, kurš dzīvo Latvijā pastāvīgi no 2001.gada. Viņam šeit ir bērni, mazbērni. Viņš ir invalīds – pēc būtības neredzīgs cilvēks –, bet viņam vajag katru gadu šo termiņuzturēšanās atļauju atjaunot. Jūs paši varat iedomāties, kādas mocības ir šim cilvēkam vienkārši stāvēt rindās, apmeklēt visus kabinetus un tā tālāk. Protams, viņam ir iespēja atteikties no valodas pārbaudes, bet viņam tomēr vajag iet pie ģimenes ārsta, pie rehabitologa un tā tālāk, un tā joprojām.

Man šķiet, ka Latvijā ir daudz cilvēku, kuri dzīvo pie saviem radiniekiem, kuri šeit iebrauca ģimenes apvienošanās gadījumā. Man šķiet, ka mums vajag atbalstīt Urbanoviča priekšlikumu – atcelt šos prasījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – politisko partiju apvienības "Saskaņas Centrs" frakcijas priekšsēdētāja Jāņa Urbanoviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 53, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ņ.Ņikiforovs. 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 24, atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā", trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Vitauts Staņa.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Tātad skatīsim likumprojektu "Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā".

Ir saņemti 44 priekšlikumi.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 2. – aizsardzības ministra Arta Pabrika kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 3. – deputāta Edgara Zalāna kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 37. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 4. – aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 7. – deputāta Zalāna kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 9. – finanšu ministra Andra Vilka kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 10. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 12. – deputāta Zalāna kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 13. – deputāta Zalāna kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 14. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 15. – deputāta Zalāna kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 16. – deputāta Zalāna kunga priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles dep. J.Tutins: "Dīvaini! Aizdomīgi!")

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 17. – deputāta Zalāna kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 18. – deputāta Zalāna kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 19. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 19. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 20. – deputāta Zalāna kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 21. – deputāta Zalāna kunga priekšlikums, bet tas nav atbalstīts. (No zāles: "Ooo!")

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 22. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 23. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 24. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 25. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 26. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 27. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumos – 24., 25., 26., 28., 29. un 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 28. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 29. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 30. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 31. – deputātes Reinikas kundzes priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 32. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 32. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 33. – deputātes Reinikas kundzes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 34. – finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 35. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 35. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 36. – deputāta Zalāna kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 37. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 39. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 40. – finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 41. – finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 42. – deputāta Zalāna kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 43. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 43. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 44. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. Komisijas vārdā aicinu visus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Laimis Šāvējs.

L.Šāvējs (ZZS frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr.340/Lp10), ko komisija sagatavojusi izskatīšanai trešajā lasījumā.

Bija saņemti seši priekšlikumi.

1.priekšlikums – tieslietu ministra Štokenberga kunga priekšlikums, precizējums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Šāvējs. 2. – deputāta Šķēles kunga priekšlikums. Atsaukts.

3. – tieslietu ministra Štokenberga kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Šāvējs. 4. – tieslietu ministra Štokenberga kunga priekšlikums. Precizē termiņu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Šāvējs. 5. – tieslietu ministra Štokenberga kunga priekšlikums. Arī par termiņa precizēšanu atsevišķām normām. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Šāvējs. Un 6. – tieslietu ministra Štokenberga kunga priekšlikums par likuma spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Šāvējs. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par –76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Prokuratūras likumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Čaklais.

I.Čaklais (frakcija "Vienotība").

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.335/Lp10 – likumprojektu "Grozījumi Prokuratūras likumā", trešais lasījums.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 95.pantu Juridiskajā komisijā neviens priekšlikums netika iesniegts, tāpēc aicinu kolēģus apstiprināt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Prokuratūras likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

I.Čaklais. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā".

Ir saņemts 31 priekšlikums.

1. – ekonomikas ministra Arta Kampara redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 2. – ekonomikas ministra Kampara redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Arī 3. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums – ir vairāk redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 4. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums – nosaka kārtību, kādā dokumenti iesniedzami regulatorā. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 5. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums – precizē pārvaldes sistēmas operatoru sertificēšanas kārtību. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Arī 6. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums – attiecas uz pārvaldes sistēmas operatoru sertificēšanas prasībām. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 7. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums – precizē amatu savienošanas kārtību pārvaldes sistēmas operatora padomes vai valdes locekļiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 8. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums – attiecas uz kārtību, kā regulators nosaka, kādi dokumenti ir iesniedzami regulatorā šā likuma prasību izpildei. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 9. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums – maina attiecīgās likuma normas, pārceļot tās no vienas daļas uz citu. Ir atbalstīts no komisijas puses.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 10. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums – paredz no likuma izslēgt atsauci uz padomi, kura neeksistē. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Arī 11. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums – attiecas uz kārtību, kādā regulatorā tiek iesniegti dokumenti un informācija šā likuma prasību izpildei. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 12. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums – ir precizējoša rakstura un ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 13. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 14. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 15. – ekonomikas ministra Kampara un Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē atsauces uz pantiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 16. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 17. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums, kas nosaka kārtību, kādā elektroenerģijas ražotājs var izbeigt elektroenerģijas ražošanu. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 18. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums – līdzīgi kā iepriekšējais nosaka kārtību, kādā elektroenerģijas tirgotājs var izbeigt elektroenerģijas tirgošanu. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums un 22. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums – attiecas uz pārejas noteikumiem. Ir daļēji atbalstīti un iekļauti 23. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

E.Cilinskis. 24. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Un 25. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī attiecas uz pārejas noteikumiem. Ir daļēji atbalstīti un iekļauti 26. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Cilinskis. 27. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums, kas precizē pārejas noteikumus. Daļēji atbalstīts un iekļauts 28. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Cilinskis. Arī 29. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums, kas precizē pārejas noteikumus. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 30. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Cilinskis. Un 31. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas precizē, nedaudz pagarina pārejas noteikumus par noteikumu izstrādi. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

E.Cilinskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms mēs turpinām izskatīt mūsu apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Bendrātes, Viņķeles, Smiltēna, Brigmaņa, Dronkas un Zīda iesniegumu ar lūgumu turpināt šodienas ārkārtas sēdi bez pārtraukuma, līdz izskatīti visi darba kārtības jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: "Nav! Piekrītam!") Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpinām sēdi bez pārtraukuma.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā... Neviena... Ja ziņotāja nav, tad... (Zālē starpsaucieni.)

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (frakcija "Vienotība").

Jā, kolēģi, strādāsim ar likumprojektu "Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā".

Kopumā ir saņemti divi priekšlikumi, no kuriem 1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un arī 2. –Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi. (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): "Par ko priekšlikumi?")

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir veiksmīgi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu...

Sēdes vadītāja. ...trešajā, galīgajā...

E.Smiltēns. ...trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – nav, atturas – 21. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā", trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija "Vienotība").

Cienītie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu "Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā" (Nr.334/Lp10).

Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Circene. Paldies par vienbalsīgo atbalstu.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Laimis Šāvējs.

L.Šāvējs (ZZS frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr.339/Lp10).

Uz trešo lasījumu mēs esam saņēmuši 10 priekšlikumus.

1. – tieslietu ministra Štokenberga kunga priekšlikums, precizēta panta redakcija. Komisijā atbalstīts.

L.Šāvējs. 2. – tieslietu ministra Štokenberga kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Šāvējs. 3.priekšlikums – tieslietu ministra Štokenberga kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Šāvējs. 4.priekšlikums – tieslietu ministra Štokenberga kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Šāvējs. 5.priekšlikums – tieslietu ministra Štokenberga kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Šāvējs. 6.priekšlikums – tieslietu ministra Štokenberga kunga priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Šāvējs. 7.priekšlikums – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Šāvējs. 8.priekšlikums – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Šāvējs. 9.priekšlikums – tieslietu ministra Štokenberga kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Šāvējs. Un 10. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizējums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Šāvējs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu apstiprināt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (Nr.304/Lp10).

Uz trešo lasījumu nav saņemts neviens priekšlikums, tādēļ lūdzu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Laizāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

Bet es abas galerijas lūdzu tomēr ievērot klusumu... Paldies.

A.Latkovskis (frakcija "Vienotība").

Šobrīd biroja priekšnieka amata kandidātam izvirzāmās obligātās prasības ir noteiktas KNAB likuma 4.panta otrajā daļā. Taču nu jau bijušais Valsts prezidents Zatlera kungs uzskatīja, ka likuma redakcija nav uzskatāma par pilnīgu un ka tajā ir saskatāmi vairāki būtiski pilnveidojami panti. Tāpēc viņa priekšlikumos ir definēti skaidri kritēriji, kas izvirzāmi biroja priekšnieka amata pretendentam, lai padarītu biroja priekšnieka izvēles procesu maksimāli skaidru un nodrošinātu labākā iespējamā kandidāta izvēli. Likumprojekts paredz noteikt, ka biroja priekšnieka amata kandidātam jābūt ar labu reputāciju, kā arī ir precizētas biroja priekšnieka amata kandidāta izglītības un darba pieredzes prasības.

Papildus tam tiek rosināts precizēt atsevišķus ierobežojumus, kādos gadījumos persona nevar pretendēt uz biroja priekšnieka amatu.

Komisija apspriedās. Mēs diskutējām par to, ka, ja mēs nepaplašinām to jautājumu loku, kurus mēs gribam grozīt KNAB likumā, tad varētu izskatīt arī divos lasījumos šo likumprojektu. Komisija par to arī nobalsoja un aicina deputātus balsot par steidzamību, ja neatveram vēl vienu fronti, bet runājam tikai par KNAB vadītāja, iespējamā vadītāja, atlases kritērijiem un nosacījumiem, kādam jābūt iespējamajam KNAB vadītājam.

Komisija aicina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Vai Ādamsona kungs vēlas debatēt par steidzamību? (No zāles dep. J.Ādamsons: "Jā!")

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es ļoti labi saprotu, ka pēc 28.maija, kad tika pieņemts lēmums rosināt parlamenta atlaišanu, visi Zatlera kunga iesniegtie priekšlikumi ir vienkārši ģeniāli, un pēc idejas tie būtu jāpieņem neskatoties.

Bet tomēr. Ja mēs paskatāmies uz šo likumprojektu kopumā, rodas jautājums: kas tad šajā konkrētajā likumprojektā tiek piedāvāts?

Pirmkārt, laba reputācija. Arī komisijas sēdē, cik man ir zināms, šo jautājumu apsprieda, bet paliek jautājums – kurš to mērīs? Un tad ir vēl viens jautājums: kāpēc deputātu kandidātiem, kuri kandidē vēlēšanās un kļūst par Saeimas deputātiem, šī labā reputācija nav prasīta?

Otrs nosacījums, kas ir iekļauts, – augstākā juridiskā izglītība. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka vesela virkne operatīvo darbinieku, cilvēku, kuri strādā Finanšu policijā, Ekonomikas policijā, muitā, kriminālizmeklēšanā, faktiski nevar kandidēt, tāpēc ka viņiem ir ekonomista vai finansista izglītība, kaut gan viņi visu mūžu ir nostrādājuši operatīvajā darbā.

Tālāk ir šāda prasība: obligāta pieredze operatīvajā darbā. It kā jau arī būtu viss ļoti loģiski un pamatoti, bet, cienījamie kolēģi, tas nozīmē, ka neviens prokurors, advokāts vai tiesnesis nevar pretendēt uz KNAB vadītāja amatu.

Šeit ir ierakstīta arī šāda prasība: pret kuru nav uzsākta kriminālvajāšana. Nu, tad jau šis te – uzsākta kriminālvajāšana – neiet kopā ar 1.priekšlikumu – par labu reputāciju. Un, ja mēs atgriežamies četrus gadus atpakaļ, tad šī norma – par labu reputāciju – ir ierakstīta un attiecināma uz Valsts prezidentu. Tad ir jautājums, vai četrus gadus atpakaļ Valdim Zatleram, kad viņš kandidēja un kļuva par Valsts prezidentu, bija laba reputācija vai nebija, vai viņš to nopelnīja pēc tam.

Izanalizējot šo likumprojektu, praktiski nekas nepaliek pāri.

Šeit bija diskusija ar kolēģiem arī par to, kas tad vada un izsludina šo konkursu, par atlases kritērijiem, par to, kuri izvēlas KNAB priekšnieku.

Cienījamie kolēģi! Ir absurda situācija. Kā es esmu dzirdējis, to vadīs ģenerālprokurors vai kādi citi profesionāļi. Es nevaru tādam viedoklim piekrist viena iemesla dēļ, ka, ja KNAB atrodas Ministru prezidenta pārraudzībā, tad ir absurda situācija, ka viņš atbild par KNAB vadību, par to, ko KNAB dara vai nedara, bet tā darbiniekus izvēlas pavisam citas personas. Es uzskatu, ka šai atbildībai ir jābūt pietiekami konkrētai. Un, lai neaizkavētu jūsu laiku, es aicinu balsot "pret" steidzamību, kā arī ļoti rūpīgi pārdomāt un neatbalstīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai komisijas vārdā Latkovska kungs par steidzamību vēlas ko piebilst?

A.Latkovskis. Jā. Komisijas vārdā Ādamsona kungam varu teikt, ka, jā, komisijā bija diskusija un bija Tieslietu ministrijas pārstāvji, bija Ģenerālprokuratūras pārstāvji, bija arī KNAB pārstāvji.

Jā, daļa no priekšlikumiem, kurus iesniedza Zatlera kungs, tika apšaubīti. Svarīgākais bija tas, ka visas šīs amatpersonas, kas bija komisijas sēdē, uzsvēra, ka ir nepieciešams precizēt šos kritērijus, pēc kuriem tiek veikta iespējamā KNAB vadītāja amata kandidātu atlase, un viņi jau pat uz šo sēdi piedāvāja jau savus variantus. Līdz ar to svarīgākais ir, ka tiešām ir nepieciešams... un likums ir atvērts, un ar to vajadzētu strādāt. Komisija arī nobalsoja par steidzamību.

Es vēlreiz uzsvēršu: ja mēs neatveram jaunu fronti un nerunājam par citiem jautājumiem KNAB likumā, tad, es uzskatu, ir iespējas šo paveikt arī divos lasījumos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 28, atturas – 23. Likumprojekts par steidzamu nav atzīts.

A.Latkovskis. Pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 3, atturas – 20. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Latkovskis. 13.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13.jūlijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija "Vienotība").

Godātie kolēģi, pievērsiet uzmanību šim likumprojektam! Dokuments Nr.1187. Tas ir ārkārtīgi strīdīgs likumprojekts, un tam es pievērsu uzmanību, jau izskatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Apspriežot likumprojektu, Saeimas Juridiskajā komisijā bija ārkārtīgi plašas debates. Ja jūs man atļausiet, es nedaudz plašāk, nekā šeit ir pieņemts, raksturošu šā likumprojekta izskatīšanas gaitu.

Un proti. Uz Juridiskās komisijas sēdi tika uzaicināti gan dažādu ministriju pārstāvji, gan Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, gan pašvaldību pārstāvji, gan arī komercuzņēmumu pārstāvji. Pret šo likumprojektu joprojām kategoriski iebilst Tieslietu ministrija, tāpat arī Juridiskais birojs, no kura mēs esam saņēmuši arī atzinumu. Un norādīts ir uz šādām divām svarīgākajām lietām, proti, visupirms uz to, ka likumprojektam ir atpakaļejošs spēks, un, otrkārt, ka ierosinātais parādu atgūšanas risinājums... es runāju par komunālajiem parādiem, komunālo maksājumu parādiem, tāpat arī par siltumu, tāpat arī par atkritumu izvešanu un par pārējo... Tātad tas nav visaptverošs pret visiem iespējamiem komunālo maksājumu un dzīvojamo māju pārvaldīšanas maksas parādniekiem, jo tas attiecas tikai uz nekustamo īpašumu, kas apgrūtināts ir ar ķīlu.

Savukārt Latvijas Komercbanku asociācija – neuzskatiet mani šeit par banku lobiju, bet mans pienākums ir to pateikt – Juridiskajai komisijai bija iesniegusi izvērtējumu par likumprojekta atbilstību vai, pareizāk būtu teikt, neatbilstību Satversmei. Faktiski mēs varam teikt, ka šeit jau tika iesniegts pieteikuma Satversmes tiesai projekts.

Juridiskā komisija pirms šīs sēdes, kad tika izskatīts likumprojekts otrajam lasījumam, pieprasīja Ekonomikas ministrijai informāciju par vairākām lietām, piemēram, cik tad liels valstī ir to parādnieku skaits saistībā ar likumā minētajiem pakalpojumiem, kuriem dzīvokļa īpašums ir vienīgais mājoklis un vienlaikus kalpo par nodrošinājumu hipotekārajam kredītam. Tika jautāts Ekonomikas ministrijai arī tas, cik procentu no daudzdzīvokļu māju īpašnieku kopējā skaita ir parādnieki un cik no viņiem ir dzīvokļa īpašnieki, kuriem ir hipotekārais kredīts. Bez tam vēl tika prasīta arī šāda informācija, kas patiešām nepieciešama likumprojekta virzīšanai otrajam lasījumam: kāda ir dzīvokļu īpašnieku, kuriem ir hipotekārie kredīti, uzkrāto parādu struktūra? Nu, piemēram, par kādiem pakalpojumiem viņiem ir izveidojušies parādi, cik liels ir dzīvokļu īpašnieku parāds par mājas apsaimniekošanu, par ūdensapgādi, par kanalizācijas pakalpojumiem, par atkritumu izvešanas pakalpojumu un cik ilgā laikā šie parādi ir uzkrāti.

Mēs jautājām arī to, cik tad ir ierosinātas tiesvedības šajā jomā. Diemžēl komisija atbildes uz šiem jautājumiem nesaņēma. Tā vietā informācija tika raksturota ar parādu dinamiku vienā no sabiedrībām ar ierobežotu atbildību no Cēsīm, proti, SIA "Cēsu dzīvokļu pārvalde", kuru varētu dēvēt faktiski par paraugSIA, jo viņiem visa statistika ir ārkārtīgi labi atspoguļota.

Tiesa gan, šonedēļ Juridiskā komisija saņēma (gan pēc Juridiskās komisijas sēdes) izvērstākus paskaidrojumus gan no Ekonomikas ministrijas, gan no Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas, gan arī no Latvijas Pašvaldību savienības... tātad informāciju par parādiem siltumapgādes jomā, kā arī par tiesā celtajām prasībām. Parādi patiešām, kolēģi, ir ārkārtīgi iespaidīgi, tie par siltumu sastāda vairāk nekā 40 miljonus latu, pie tam šiem parādiem ir tendence pieaugt. Turklāt tika sniegta arī informācija par atsevišķām pilsētām, cik tad tur ir uzsākti tiesvedības procesi. Piemēram, Jūrmalā parādnieku skaits ir aptuveni 4000, bet 2010.gadā neviena prasība tiesā nav celta. Es, protams, varētu piekrist arī tiem cilvēkiem, arī tiem uzņēmējiem, kuri saka, ka šī parādu piedziņa ir ārkārtīgi sarežģīta un tā prasa arī ievērojamus materiālos līdzekļus. Bet tajā pašā laikā ir arī citas pašvaldības, kuras tomēr diezgan sekmīgi cīnās ar šiem parādniekiem.

Juridiskajā komisijā ar nelielu balsu pārsvaru likumprojekts tika atbalstīts virzīšanai otrajam lasījumam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Čepānes kundze, jums bija par diviem priekšlikumiem jāziņo. Likumprojekta otrajā lasījumā ir jāziņo par priekšlikumiem, un ir saņemti divi priekšlikumi.

I.Čepāne. Jā, es atvainojos... Tātad ir divi priekšlikumi, kurus ir iesniedzis deputāts Gaidis Bērziņš.

1.priekšlikums netika atbalstīts. Pret šo priekšlikumu iebilda gan Tieslietu ministrija, gan Juridiskais birojs, gan arī visi šie uzaicinātie... faktiski uzņēmēji.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 24, atturas – 5. Priekšlikums ir atbalstīts. (Zālē jautrība un aplausi.)

I.Čepāne. Nē, nu es varbūt... tādā gadījumā es nezinu, vai jūs vispār sapratāt, par ko jūs nobalsojāt... Ja jūs sapratāt... Bet varbūt tiem, kas nesaprata, es izstāstīšu...

Sēdes vadītāja. Čepānes kundze, lūdzu, ziņojiet...

I.Čepāne. Labi, tātad nākamais – 2.priekšlikums. 2.priekšlikums ir ļoti cieši saistīts ar 1.priekšlikumu, kas arī tika nobalsots. Bet es gribētu izstāstīt šo priekšlikumu jēgu.

Proti, pieņemsim, ja personai A ir parādā persona B un persona B ir zaudējusi darbu vai arī saņem ārkārtīgi... kādu minimālo darba algu, un šai personai B ģimenē ir apmēram trīs apgādājamie, ieskaitot, piemēram, dzīvesbiedru, tad šie priekšlikumi paredz, ka šo parādu tā persona A nekad nesaņems, jo visu laiku tiek pateikts, ka šeit jāpaliek mēnesī uz... gan uz šo parādnieku, gan uz šo vienu apgādājamo jāpaliek 200 latiem. Minimālā alga.

Es uzskatu, ka šis priekšlikums vairs nav īpaši balsojams, jo, ja jūs esat atbalstījuši 1.priekšlikumu, tad arī automātiski ir jāatbalsta šis – 2.priekšlikums.

Vai jūs pieprasāt balsojumu?

Sēdes vadītāja. Arī par 2.priekšlikumu tiek pieprasīts balsojums. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 37, atturas – 2. Priekšlikums ir atbalstīts. (Zālē jautrība un aplausi.)

I.Čepāne. Vairāk priekšlikumu nav.

Priekšlikumu iesniegšanai likumprojekta trešajam lasījumam paredzēts termiņš, kas ir vesels mēnesis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vispirms mums ir jābalso par likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā...

I.Čepāne. Jā... Tātad...

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 3, atturas – 2. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Čepāne. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.augusts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu par termiņu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.augusts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Nodokļu atbalsta pasākuma likums", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1210 – "Nodokļu atbalsta pasākuma likums", otrais lasījums.

Komisija ir saņēmusi 22 priekšlikumus. Visi šie priekšlikumi ir pašas komisijas – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas – izstrādāti priekšlikumi, un pārsvarā tie ir terminoloģiju precizējoši priekšlikumi.

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 6. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 9. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 10. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 11. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 12. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 13. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 14. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 15. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 16. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 17. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 18. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 19. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 20. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 21. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 22. – komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): "Par ko priekšlikumi?")

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Nodokļu atbalsta pasākuma likums" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Vucāns. 15.augusts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.augusts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1069 – likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", pirmais lasījums.

Ar šo likumprojektu tiek pilnveidotas likuma normas, kas attiecas uz nodokļu iekasēšanas un tās kontroles procesiem vairākos aspektos ar mērķi panākt, lai pirmām kārtām elektroniskajai un tradicionālajai komercijai tiktu piemērotas iespējami līdzvērtīgas nodokļu iekasēšanas procedūras un normas.

Otrais mērķis – lai ēnu ekonomikas apkarošanas nolūkos nodokļu revīzijas, tas ir, auditu veicošajām, valsts institūcijām nodrošinātu pieeju tai grāmatvedības informācijai, kura atrodas komersantu datoros.

Un trešais – lai precizētu vairākus jautājumus saistībā ar pārmaksāto nodokļu atmaksāšanu vai novirzīšanu kārtējo nodokļu nomaksai. Tātad ir vairāki jautājumi, kas skar šīs lietas.

Komisija šo likumprojektu ir izskatījusi un lūdz to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Vucāns. 15.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.jūlijs. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas 10.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā". (No zāles: "Kā vietā?" – "Savā vietā!")

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas 10.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas 10.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas 10.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts "Par deputāta Madara Lasmaņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Madara Lasmaņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums – lēmuma projekts "Par deputāta Madara Lasmaņa ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Madara Lasmaņa ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Taču, pirms mēs reģistrējamies, es vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 34 deputātu iesniegumu ar lūgumu sasaukt Saeimas ārkārtas sesiju un sēdi šā gada 14.jūlijā pulksten 9.00 un izskatīt tajā darba kārtībā jautājumu "Paziņojums par taisnīgu un godīgu Eiropas Savienības kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada". Tātad nākamnedēļ sanāk Saeimas Prezidijs, un šī sēde tiks sasaukta. Visticamāk, pēc šīs sēdes tiks sasaukta arī nākamā ārkārtas sēde, kurā tiks izskatīti tie likumprojekti, par kuriem šodien tika lemts un kuri ir komisijās sagatavoti izskatīšanai dažādos lasījumos.

Bet tagad paziņojumi.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas! Pulksten 14.30 mums notiks komisijas sēde. (No zāles: "Kur?") Komisijas telpās, kā parasti.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Lieģim.

I.V.Lieģis (frakcija "Vienotība").

Kolēģi! Eiropas lietu komisijas sēde notiks pirmdien, 11.jūlijā, pulksten 10.00. Atgādinājums – pirmdien 10.00. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Cienītie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Mums jāsanāk kopā uz īsu sēdi tepat Dzeltenajā zālē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Kāds no ziņotājiem atstājis brilles uz tribīnes...

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies 13 deputāti: Jānis Ādamsons... Ir zālē. Gundars Daudze... Nav. Jānis Dombrava... Nav. Ina Druviete... Nav. Rihards Eigims... Nav. Guntars Galvanovskis... Nav. Valentīns Grigorjevs... Nav. Visvaldis Lācis... Nav. Ingmārs Līdaka... Nav. Imants Parādnieks... Ir. Dace Reinika... Nav. Kārlis Šadurskis... Ir. Un Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to 8.jūlija ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.