Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 12.jūlijā

FM: Par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas lietderību un turpmāko uzraudzību

12.jūlijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika skatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par pastāvošo uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumu izvērtējumu no to efektivitātes un nodokļu administrēšanas viedokļa. Informatīvais ziņojums sniedz pārskatu par atvieglojumu piemērošanas lietderību un turpmāko uzraudzību.

Informatīvajā ziņojumā secināts, ka UIN nodokļa atvieglojumi ir instruments ekonomikas konkurētspējas nodrošināšanai, jaunu investīciju piesaistei, tirgus nepilnību labošanai un sociālo mērķu sasniegšanai. Bieži vien šie atvieglojumi var būtiski samazināt budžeta ieņēmumus, jo īpaši – rodoties arvien jaunām atvieglojumu iniciatīvām.

Latvijas uzņēmumu ienākuma nodokļa likums kopumā ir labvēlīgs uzņēmējdarbībai un investīcijām. Latvijā šobrīd ir 23 uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumi, un tas paredzēts plašam ekonomisko un sociālo mērķu lokam, ieskaitot atvieglojumus investīciju veicināšanai, izpētei un attīstībai, nozaru atbalstam, ieguldījumiem publiskās apgrozības vērtspapīros, ekonomiskās krīzes seku risināšanai un sociāla rakstura stimulus invalīdu atbalstam un ziedojumiem.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu ietekme uz 2009.gada budžetu bija 117,3 miljoni latu jeb 59% apmērā no iekasētajiem nodokļa ieņēmumiem.

Secināts, ka ekonomiskās krīzes ietekmē, samazinoties uzņēmumu peļņai, ievērojami ir kritušies UIN ieņēmumi un samazinājies arī piešķirto nodokļa atvieglojumu apmērs.

Prognozēts, ka turpmākajos gados nodokļa atvieglojumu apmērs pārsniegs UIN ieņēmumus. Tādēļ turpmāk, ieviešot nodokļu atvieglojumus, būtu nepieciešams noteikt, vai ar konkrēto nodokļu atvieglojumu tiks sasniegti noteikti politikas un darbības rezultāti.

Secināts arī, ka būtu nepieciešams izvērtēt, vai nepieciešams saglabāt atlaidi, ziedojot uz budžeta iestādēm, tai skaitā ārvalstu budžeta iestādēm, jo 85% no ziedotās summas faktiski sedz valsts.

Tāpat būtu nepieciešams regulāri uzraudzīt atvieglojumu apmēru un ietekmi uz budžeta ieņēmumiem. Varētu tikt izskatīta iespēja noteikt ierobežojumu uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumiem pret UIN ieņēmumiem vai pret IKP apjomu. Atvieglojumu pārskatīšanu varētu veikt ikgadējā valsts budžeta apstiprināšanas procesā.

Turklāt atvieglojumus būtu pareizi noteikt terminētam laika periodam, tādējādi paredzot automātisku atvieglojuma pārskatīšanu, precizējot atvieglojumus atbilstoši situācijai un ierobežojot nelietderīgus izdevumus. Terminēts atbalsts sniegtu arī skaidrību atbalsta saņēmējam vidējā termiņā.

Valdība lēma, ka, izstrādājot 2012.gada budžetu, iespēju robežās jāņem vērā informatīvā ziņojuma secinājumi, pārskatot un precizējot atvieglojumu formulējumus.

Informatīvais ziņojums izstrādāts, izpildot Pasākumu plāna ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.–2013.gadam 3.pasākumu – izvērtēt pastāvošos UIN atvieglojumus no to efektivitātes un nodokļu administrēšanas viedokļa.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

IZM: Par zinātnisko izgudrojumu tiesisko aizsardzību, komercializāciju un zināšanu pārnesi

Lai uzlabotu tiesisko regulējumu attiecībā uz zinātnisko institūciju juridisko statusu un sekmētu efektīvāku valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības rezultātā radīto izgudrojumu tiesisko aizsardzību, komercializāciju un zināšanu pārnesi, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi grozījumus Zinātniskās darbības likumā.

Saskaņojot Zinātniskās darbības likuma un jaunā Publisko aģentūru likuma normas, kā vienīgā iespējamā valsts zinātniskā institūta juridiskā forma plānota atvasināta publiska persona, izslēdzot iespēju no 2013.gada 1.janvāra valsts zinātniskajam institūtam būt par valsts aģentūru.

Vienlaikus paredzēts noteikt, ka zinātniskā institūta – publiskas (bet ne valsts) aģentūras – tiesības pretendēt un saņemt finansējumu zinātniskajai darbībai un veikt saimniecisko darbību nevar ierobežot, pamatojoties tikai uz formālu iemeslu – šā zinātniskā institūta juridisko statusu. Tāpat grozījumi likumā paredz noteikt, ka visām valsts zinātniskajām institūcijām, kam piešķirts bāzes finansējums, ir jāsaņem savas darbības starptautisks novērtējums.

Nozīmīgi grozījumi Zinātniskās darbības likumā veikti, lai sekmētu efektīvāku mantisko tiesību uz valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības, īpaši valsts pētījumu programmu, rezultātā radītiem izgudrojumiem, veicinot to tiesisko aizsardzību, komercializāciju un zināšanu pārnesi un tādējādi radot priekšnoteikumus privātpersonu investīciju pieaugumam ar pētniecību saistītās aktivitātēs.

Likumprojektā paredzēts noteikt, ka mantiskās tiesības uz valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības ietvaros radītu izgudrojumu pieder vienai vai vairākām valsts zinātniskajām institūcijām, jo šīs institūcijas zināšanu pārnesi spēj nodrošināt ievērojami efektīvāk par fizisko personu (to darbiniekiem) vai valsts tiešās pārvaldes iestādi. Noteikta arī kārtība, kādā valsts zinātniskā institūcija pieņem lēmumus par tai piederošām mantiskajām tiesībām uz izgudrojumu, kas radīts valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības rezultātā, paturēšanu vai nodošanu tās darbiniekam – izgudrotājam.

Savukārt, lai veicinātu zināšanu pārnesi valsts budžeta finansētā zinātniskajā darbībā, likumprojekts uzliek valsts zinātniskajām institūcijām pienākumu nodrošināt tām piederošo mantisko tiesību uz izgudrojumu aizsardzību, lai nākotnē būtu iespējams veikt šo tiesību komercializāciju, kā arī pienākumu veikt darbības, lai sekmētu mantisko tiesību saimniecisko izmantošanu jeb komercializāciju. Noteikts arī minimālais un maksimālais atlīdzības apmērs no komercializācijas ienākumu un izdevumu par mantisko tiesību uz izgudrojumu aizsardzību starpības, ko valsts zinātniskā institūcija izmaksā attiecīgā izgudrojuma radītājam.

Grozījumi Zinātniskās darbības likumā skars arī augstskolas un to struktūrvienības – zinātniskos institūtus. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu katrai zinātniskajai institūcijai – gan augstskolām, gan arī zinātniskajiem institūtiem (kādas augstskolas struktūrvienībām) – ik pēc sešiem gadiem no reģistrācijas brīža zinātnisko institūciju reģistrā jāveic darbības starptautiskais izvērtējums. Ja reģistrā ir reģistrēta gan augstskola, gan atsevišķi tās struktūrvienības, tad šo zinātnisko institūciju darbības starptautiskā izvērtēšana faktiski jāveic dubultā – gan pašai augstskolai, gan tās struktūrvienībām.

Tāpēc zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajām augstskolām paredzēts noteikt ierobežojumus, izslēdzot iespēju zinātniskajā reģistrā atsevišķi reģistrēt tās struktūrvienības – zinātniskos institūtus. Tajā pašā laikā tas netiks liegts tām augstskolām, kas pašas nav reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā. Tas veicinās valsts dibināto augstskolu un valsts zinātnisko institūciju sistēmas pakāpenisku konsolidāciju un dažāda veida resursu efektīvu izmantošanu.

Likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” izstrādāts sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Zinātnes padomi, Augstākās izglītības padomi, Rektoru padomi, Latvijas Zinātnieku savienību un valsts zinātniskajām institūcijām.

Likumprojekts 12.jūlijā izskatīts Ministru kabinetā un tiks virzīts apstiprināšanai Saeimā. Ar likumprojektu var iepazīties MK mājaslapā.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa

LM: Par ģimenes valsts pabalsta izmaksu

Ģimenes valsts pabalstu no 2011.gada 1.jūlija izmaksās līdzšinējā apmērā visām ģimenēm, kas to ir saņēmušas līdz šim. Šim mērķim nepieciešami 11,16 miljoni latu.

Lai neradītu negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, ģimenes valsts pabalsta izmaksai nepieciešamos līdzekļus kompensēs no nodarbinātības speciālā budžeta ietaupījumiem. Tas iespējams, jo samazinājies gan reģistrēto bezdarbnieku skaits, gan to cilvēku skaits, kuri ir tiesīgi saņemt bezdarbnieka pabalstu, gan arī paša pabalsta apmērs.

“Ģimenes valsts pabalsts tika ieviests 1992.gadā, kad iekšzemes kopprodukts piedzīvoja kritumu par 44% salīdzinājumā ar 1991.gadu un valstī ekonomiskā situācija bija daudzreiz sliktāka nekā šobrīd. Mums ir jādomā ne tikai par rītdienu, bet arī par to, kā ģimenēm ar zemiem ienākumiem izdzīvot šodien. Uzskatu, ka pabalsts ir jāsaglabā līdz tam laikam, kad valsts spēs nodrošināt kompleksu pieeju atbalsta sniegšanā ģimenēm arī pēc tam, kad bērns būs sasniedzis 2 gadu vecumu,” uzskata labklājības ministre Ilona Jurševska.

Labklājības ministrija uzsver, ka šāds lēmums nekādā gadījumā neietekmēs bezdarbnieku pabalstu saņēmējus. Bezdarbnieku pabalsti tiks izmaksāti tāpat kā līdz šim.

To paredz 12.jūlijā valdībā apstiprinātais rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””. Par projektu vēl lems Saeima.

Labklājības ministrijai līdz 2011.gada 22.augustam ir uzdots izstrādāt un iesniegt valdībā Koncepcijas projektu par ģimenes valsts pabalsta turpmāko izmaksu no 2012.gada 1.janvāra.

Atgādinām, ka valsts ģimenēm par bērna audzināšanu no viena līdz 15 (19) gadu vecumam izmaksā ģimenes valsts pabalstu 8 latu apmērā. Pabalstu piešķir vienam no bērna vecākiem, aizbildnim vai bērna faktiskajam audzinātājam, kurš ir noteikts ar bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu.

Pabalstu piešķir par katru bērnu, kas ir vecumā no viena gada līdz 15 gadiem, vai ir vecāks par 15 gadiem, mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā. Šādā gadījumā pabalstu piešķir uz laiku, kamēr bērns apmeklē izglītības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad viņš sasniedz 19 gadu vecumu vai stājas laulībā.

Labklājības ministrijas
Komunikācijas nodaļa