Ministru kabineta noteikumi Nr.550

Rīgā 2011.gada 12.jūlijā (prot. Nr.43 21.§)

Noteikumi par institūciju sadarbību Līguma par Eiropas Savienības darbību pārkāpuma procedūras ietvaros un pirms pārkāpuma procedūras ierosināšanas

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma
31.panta pirmās daļas 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā sagatavo, saskaņo un apstiprina Latvijas Republikas atbildi uz Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisija) informācijas pieprasījumu, kas saņemts pirms pārkāpuma procedūras ierosināšanas (turpmāk – atbilde);

1.2. kārtību, kādā sagatavo, saskaņo un apstiprina Latvijas Republikas nostājas Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – līgums) 258., 259. un 260.pantā paredzētās pārkāpuma procedūras (turpmāk – pārkāpuma procedūra) pirmstiesas procesa ietvaros (turpmāk – nostāja) projektu.

2. Atbildes projektu sagatavo, ja Komisija, izmantojot "EU Pilot" sistēmu, nosūta Tieslietu ministrijai kā centrālajai Latvijas Republikas (turpmāk – Latvija) kontaktiestādei informācijas pieprasījumu par Eiropas Savienības tiesību piemērošanu vai Latvijas nacionālo tiesību aktu atbilstību Eiropas Savienības tiesībām.

3. Nostājas projektu izstrādā, lai paustu oficiālu Latvijas viedokli un efektīvi aizsargātu Latvijas intereses, ja:

3.1. Komisija, pamatojoties uz līguma 258. vai 260.pantu, ir uzsākusi pārkāpuma procedūru pret Latviju un veikusi vienu no šādām darbībām:

3.1.1. nosūtījusi formālo paziņojumu (formālo vēstuli) vai papildu formālo paziņojumu (papildu formālo vēstuli);

3.1.2. sniegusi argumentēto atzinumu vai papildu argumentēto atzinumu;

3.2. Komisija ir uzaicinājusi Latviju iesniegt savus apsvērumus līguma 259.panta procedūras pirmstiesas procesa (turpmāk – līguma 259.pantā paredzētā procedūra) ietvaros;

3.3. Latvija gatavojas uzsākt līguma 259.pantā paredzēto procedūru pret citu Eiropas Savienības dalībvalsti.

4. Par nostājas projekta un atbildes projekta sagatavošanu ir atbildīga ministrija, kas atbilstoši tiesību aktos noteiktajai ministriju un citu institūciju kompetencei Eiropas Savienības jautājumos, attiecīgo institūciju nolikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajam kompetenču sadalījumam ir atbildīga par tā Eiropas Savienības tiesību akta piemērošanu vai pārņemšanu, par kuru ir nosūtīts Komisijas informācijas pieprasījums vai ierosināta pārkāpuma procedūra (turpmāk – atbildīgā ministrija).

5. Ja nav iespējams noteikt vienu atbildīgo ministriju, to nosaka, iesaistītajām ministrijām savstarpēji vienojoties. Ja vienošanos neizdodas panākt, Tieslietu ministrija jautājumu par atbildīgās ministrijas noteikšanu Ministru kabineta dokumentu aprites kārtību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē.

6. Tieslietu ministrija:

6.1. koordinē atbildes projekta sagatavošanu un nosūtīšanu;

6.2. divas reizes gadā iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu (pārskatu) par Latvijas – Eiropas Savienības dalībvalsts – saistību izpildi un ierosinātajām pārkāpuma procedūrām;

6.3. koordinē nostājas projekta sagatavošanu un iesniegšanu Ministru kabinetā;

6.4. ir Komisijas izveidotās un uzturētās notifikāciju sistēmas pārkāpuma procedūru lietās (turpmāk – notifikāciju sistēma) centrālā institūcija Latvijā.

7. Atbildīgā ministrija deleģē pārstāvi, kurš tās ietvaros koordinē atbildes projekta un nostājas projekta sagatavošanu un atbilstoši ministrijas kompetencei atbild par citas informācijas sniegšanu Tieslietu ministrijai saistībā ar Komisijas informācijas pieprasījumu vai uzsāktajām pārkāpuma procedūrām. Atbildīgā ministrija par deleģēto pārstāvi informē Tieslietu ministriju. Ja atbildīgā ministrija deleģē citu pārstāvi, tā par izmaiņām nekavējoties informē Tieslietu ministriju.

8. Informācijas aprite saistībā ar pārkāpuma procedūras lietām notiek, izmantojot Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles informācijas sistēmu.

9. Dokumenti, kas sagatavoti, atbildot uz Komisijas informācijas pieprasījumu, kas saņemts pirms pārkāpuma procedūras ierosināšanas, un dokumenti pārkāpuma procedūras lietas ietvaros uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju līdz dienai, kad "EU Pilot" sistēmas ietvaros nosūtītā lieta vai pārkāpuma procedūras lieta tiek izbeigta, vai līdz dienai, kad minētajās lietās spēkā stājas galīgs Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – Tiesa) nolēmums. Atbildīgā ministrija atsevišķos gadījumos, lai sagatavotu nostājas projektu vai atbildes projektu, var izsniegt attiecīgās jomas ekspertiem šajā punktā minētos dokumentus.

II. Atbildes projekta sagatavošana

10. Tieslietu ministrija, saņemot šo noteikumu 1.1.apakšpunktā minēto Komisijas informācijas pieprasījumu par jautājumiem, kuri skar Eiropas Savienības tiesību piemērošanu vai Latvijas tiesību atbilstību Eiropas Savienības tiesībām, nekavējoties to elektroniski pārsūta uz atbildīgās ministrijas oficiālo elektroniskā pasta adresi un atbildīgās ministrijas deleģētajam pārstāvim, norādot atbildes projekta sagatavošanas termiņu. Tieslietu ministrija atbildes projekta sagatavošanas termiņu nosaka tā, lai atbilde tiktu iesniegta Komisijā tās noteiktajā termiņā, ņemot vērā brīvdienas un svētku dienas, bet ne agrāku kā trīs nedēļas pirms atbildes sniegšanas termiņa Komisijai.

11. Tieslietu ministrija kontrolē, lai atbildes projekts tiktu sagatavots noteiktajā termiņā un, ja atbildīgā ministrija noteiktajā termiņā to nav nosūtījusi Tieslietu ministrijai, nosūta atbildīgajai ministrijai atgādinājumu.

12. Atbildīgā ministrija atbildes projektu un tam pievienotos dokumentus nosūta elektroniski saskaņošanai Tieslietu ministrijai.

13. Tieslietu ministrija nedēļas laikā izvērtē atbildes projekta juridisko argumentāciju. Ja tā nav atbilstoša vai pietiekama, Tieslietu ministrija lūdz atbildīgo ministriju precizēt attiecīgo atbildes projektu un sniedz priekšlikumus konstatēto trūkumu novēršanai.

14. Tieslietu ministrija ar atbildīgo ministriju saskaņotu atbildi ne vēlāk kā divu darbdienu laikā pēc tās saņemšanas nosūta Komisijai, ievietojot to "EU Pilot" sistēmā.

III. Nostājas projekta sagatavošana

15. Latvijas Republikas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā (turpmāk – pārstāvniecība) pēc Komisijas formālā paziņojuma, papildu formālā paziņojuma, argumentētā atzinuma vai papildu argumentētā atzinuma saņemšanas to nekavējoties reģistrē un ne vēlāk kā nākamajā darbdienā elektroniski nosūta Tieslietu ministrijai, kā arī nodod tā kopiju atbildīgās ministrijas specializētajam atašejam zināšanai.

16. Tieslietu ministrija nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu darbdienu laikā pēc Komisijas formālā paziņojuma, papildu formālā paziņojuma, argumentētā atzinuma vai papildu argumentētā atzinuma saņemšanas no pārstāvniecības reģistrē to un ievieto Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles informācijas sistēmā, norādot termiņu, kādā atbildīgajai ministrijai nostājas projekts jāsagatavo, jāsaskaņo ar šo noteikumu 28.punktā minētajām institūcijām un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā. Tieslietu ministrija minētos termiņus nosaka tā, lai nostājas projekts tiktu iesniegts Komisijā tās noteiktajā termiņā, ņemot vērā brīvdienas un svētku dienas, kā arī Ministru kabineta dokumentu apriti regulējošo normatīvo aktu prasības.

17. Ja paredzēts, ka pārkāpums tiks pilnībā novērsts pēc termiņa, ko Tieslietu ministrija noteikusi nostājas projekta sagatavošanai atbilstoši šo noteikumu 16.punktā minētajiem nosacījumiem, un termiņa pagarinājums neapdraud nostājas savlaicīgu iesniegšanu Komisijā, Tieslietu ministrija var pagarināt nostājas projekta sagatavošanas un saskaņošanas termiņu.

18. Tieslietu ministrija kontrolē nostājas projekta sagatavošanu termiņā un, ja atbildīgā ministrija noteiktajā termiņā nostājas projektu nav sagatavojusi vai iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā, nosūta atbildīgajai ministrijai atgādinājumu.

19. Saņemot Komisijas formālo paziņojumu, papildu formālo paziņojumu, argumentēto atzinumu vai papildu argumentēto atzinumu, atbildīgā ministrija nekavējoties:

19.1. konstatē, vai un kādi pasākumi veicami, lai novērstu pārkāpumu (piemēram, nepieciešama tiesību akta projekta izstrāde, nepieciešams nosūtīt valsts izpildes pasākuma paziņojumu Komisijai), nosaka termiņu, kādā šie pasākumi veicami, un sāk veikt minētos pasākumus;

19.2. nosaka iesaistītās institūcijas un, ja nepieciešams, izveido darba grupu nostājas sagatavošanai, kurā iekļauj iesaistīto institūciju pārstāvjus;

19.3. sāk nostājas projekta izstrādi.

20. Iesaistītās institūcijas ir:

20.1. Tieslietu ministrija – visos gadījumos;

20.2. Finanšu ministrija – ja nostājas projektā ietveramie jautājumi skar valsts vai pašvaldību budžetu vai ja šo noteikumu 19.1.apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai ir finansiāla ietekme uz valsts budžetu vai pašvaldību budžetu;

20.3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – ja nostājas projektā ietveramie jautājumi skar pašvaldību kompetenci vai pašvaldību budžetu vai ja šo noteikumu 19.1.apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai ir finansiāla ietekme uz pašvaldību budžetu;

20.4. citas valsts institūcijas – ja nostājas projektā ietveramie jautājumi atbilst to kompetencei.

21. Tieslietu ministrija vai atbildīgā ministrija divu līdz četru nedēļu laikā pēc Komisijas formālā paziņojuma, papildu formālā paziņojuma, argumentētā atzinuma vai papildu argumentētā atzinuma reģistrēšanas dienas pārstāvniecībā var sasaukt sanāksmi saistībā ar nostājas projekta sagatavošanu. Sanāksmē nolemj, vai atbildīgās ministrijas sagatavotajā nostājas projektā ietveramā tiesiskā argumentācija ir atbilstoša un pietiekama.

IV. Nostājas projekta noformēšana

22. Nostājas projektu noformē atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā norādītajam nostājas veidlapas paraugam. Veidlapā norāda:

22.1. nostājas adresātu (Komisija);

22.2. vai nostāja sagatavota, atbildot uz formālo paziņojumu, papildu formālo paziņojumu, argumentēto atzinumu vai papildu argumentēto atzinumu, kā arī attiecīgā formālā paziņojuma, papildu formālā paziņojuma, argumentētā atzinuma vai papildu argumentētā atzinuma datumu un numuru;

22.3. Komisijas formālā paziņojuma, papildu formālā paziņojuma, argumentētā atzinuma vai papildu argumentētā atzinuma īsu izklāstu;

22.4. nostājas būtību, norādot attiecīgi šādu informāciju:

22.4.1. ja pārkāpums tiek atzīts, – kādi pasākumi veikti, lai novērstu pārkāpumu, kādus pasākumus un kādos termiņos plānots veikt, kā arī kāds ir to sagaidāmais rezultāts;

22.4.2. ja pārkāpums netiek atzīts, – izvērstu juridisku argumentāciju, kāpēc Komisijas formālais paziņojums, papildu formālais paziņojums, argumentētais atzinums vai papildu argumentētais atzinums nav pamatots;

22.5. dokumentus, kas pievienoti pielikumā (ja tādi ir);

22.6. vietu ministra parakstam.

23. Ja nostājas projektā norāda, ka tiek plānota tiesību akta projekta sagatavošana un pieņemšana, tajā arī norāda, kādā stadijā tiesību akta projekts atrodas (piemēram, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē), termiņu, kādā tiesību akta projektu paredzēts pieņemt, kā arī interneta vietni (ja tāda ir), kurā var iepazīties ar tiesību akta projektu. Ja atbildīgā ministrija uzskata par nepieciešamu, tā pievieno tiesību akta projektu pielikumā.

24. Ja pārkāpuma novēršanai nepieciešams veikt konkrētus pasākumus (tai skaitā izstrādāt tiesību akta projektu), atbildīgā ministrija nostājas projektam pievienotajā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā paredz uzdevumu atbildīgajai ministrijai noteiktā termiņā veikt konkrētus pasākumus pārkāpuma novēršanai.

25. Nostājas projektam, iesniedzot to izskatīšanai Ministru kabinetā, pievieno informatīvo ziņojumu, ja:

25.1. nostājas projekts ir sagatavots, atbildot uz argumentēto atzinumu vai papildu argumentēto atzinumu, izņemot gadījumu, ja pārkāpumu paredzēts pilnībā novērst līdz argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigām;

25.2. nostājas projekts ir sagatavots, atbildot uz formālo paziņojumu vai papildu formālo paziņojumu, bet nostājas projektā ietverto pasākumu īstenošanai nepieciešami valsts budžeta vai pašvaldību budžetu līdzekļi;

25.3. iesniedzējs vai Tieslietu ministrija uzskata to par nepieciešamu.

26. Informatīvajā ziņojumā norāda:

26.1. informāciju, kas nav ietverama Komisijai nosūtāmajā dokumentā (ja tāda ir) (piemēram, par citu Eiropas Savienības dalībvalstu nostāju, par pārkāpuma novēršanai veicamajiem pasākumiem, prognozi par pārkāpuma procedūras turpināšanu un sekām);

26.2. informāciju par šo noteikumu 22.4.1.apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai nepieciešamajiem valsts budžeta līdzekļiem vai pašvaldību budžetu līdzekļiem un to iegūšanas avotiem.

27. Atbildīgā ministrija izvērtē, vai argumentētajā atzinumā vai papildu argumentētajā atzinumā iekļautie pārkāpumi var ietekmēt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansētos projektus, un par to informē Finanšu ministriju, norādot iespējamo ietekmi, kā arī pievienojot argumentēto atzinumu vai papildu argumentēto atzinumu.

V. Nostājas projekta saskaņošana

28. Atbildīgā ministrija nostājas projektu un tam pievienotos dokumentus atzinuma sniegšanai nosūta:

28.1. Tieslietu ministrijai;

28.2. Finanšu ministrijai – ja nostājas projektā ietvertie jautājumi skar valsts budžetu vai pašvaldību budžetus vai ja šo noteikumu 22.4.1.apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai ir finansiāla ietekme uz valsts budžetu vai pašvaldību budžetu;

28.3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai – ja nostājas projektā ietveramie jautājumi skar pašvaldību kompetenci vai pašvaldību budžetu vai ja šo noteikumu 22.4.1.apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai ir finansiāla ietekme uz pašvaldību budžetu;

28.4. citām institūcijām – ja nostājas projektā ietvertie jautājumi atbilst to kompetencei.

29. Tieslietu ministrija pēc nostājas projekta saņemšanas atzinuma sniegšanai nekavējoties rakstiski informē Saeimas Eiropas lietu komisiju un par likumprojektu atbildīgo Saeimas komisiju, ja pārkāpuma novēršanai nepieciešama likumprojekta pieņemšana.

30. Institūcijas izvērtē un atbilstoši to kompetencei sniedz atzinumu par nostājas projektu un tam pievienotajiem dokumentiem nedēļas laikā vai, ja nostājas projekta saskaņošana ir steidzama, atbildīgās ministrijas noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par divām darbdienām.

31. Atzinumā norāda iebildumus un priekšlikumus. Priekšlikumiem ir ieteikuma raksturs.

32. Sniedzot atzinumu par nostājas projektu un tam pievienotajiem dokumentiem, Tieslietu ministrija izvērtē:

32.1. vai nostājas projektā paredzētie pasākumi (šo noteikumu 22.4.1.apakšpunkts) ir atbilstoši un pietiekami, lai novērstu pārkāpumu;

32.2. vai nostājas projektā ietvertā juridiskā argumentācija (šo noteikumu 22.4.2.apakšpunkts) ir atbilstoša un pietiekama;

32.3. nostājas projekta noformējumu.

33. Ja institūcijas bez iebildumiem atbalstījušas nostājas projektu un tam pievienotos dokumentus vai atzinumā par nostājas projektu izteikušas tikai priekšlikumus, vai nav sniegušas atzinumu šo noteikumu 30.punktā minētajā termiņā, nostājas projekts uzskatāms par saskaņotu, un atbildīgā ministrija to iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.

34. Ja atzinumos ir norādīti iebildumi, atbildīgā ministrija veic vienu no šādām darbībām:

34.1. ņem vērā iebildumus un sagatavo nostājas projektu iesniegšanai Ministru kabinetā;

34.2. lai panāktu vienošanos par iebildumiem, kas nav ņemti vērā vai ir ņemti vērā daļēji, sasauc starpinstitūciju sanāksmi, uzaicinot to institūciju pārstāvjus, kurām nostājas projekts tika nosūtīts atzinuma sniegšanai.

35. Ja par nostājas projektu izteiktie iebildumi ir pilnībā ņemti vērā vai par tiem ir panākta vienošanās starpinstitūciju sanāksmē, atbildīgā ministrija nostājas projektu iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.

VI. Nostājas projekta izskatīšana Ministru kabinetā

36. Atbildīgā ministrija nostājas projektu iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.

37. Parakstītu nostājas projektu atbildīgā ministrija iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē bez amatpersonu vīzām, bez informācijas par projekta sagatavotāju un bez teksta redaktora galvenes un kājenes izmantošanas.

38. Nostājas projektu var iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, neievērojot šo noteikumu 34.2.apakšpunktā minēto kārtību, ja nostājas projekta virzība ir steidzama un saistībā ar valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos jautājumu nepieciešams risināt nekavējoties.

VII. Nostājas iesniegšana Komisijā

39. Pēc nostājas projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā Valsts kanceleja nostājas elektronisko versiju un pielikumus (ja tādi ir) nekavējoties nosūta Tieslietu ministrijai. Tieslietu ministrija, izmantojot notifikāciju sistēmu, nostāju nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tās saņemšanas nosūta Komisijai.

40. Pēc nostājas nosūtīšanas Komisijai Tieslietu ministrija par to informē atbildīgo ministriju un pārstāvniecību.

41. Pēc tam kad nostāja apstiprināta Ministru kabinetā un nosūtīta Komisijai, turpmāko papildu informāciju par pasākumiem, kas veikti pārkāpuma novēršanai, atbildīgā ministrija nosūta Komisijai tieši vai izmantojot notifikāciju sistēmu. Ja pēc nostājas nosūtīšanas Komisijai no Komisijas ir saņemtas ziņas par tās nodomu vērsties Tiesā pret Latviju un atbildīgā ministrija uzskata, ka pārkāpums ir pilnībā novērsts, atbildīgā ministrija piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas dienas sagatavo vēstuli Komisijai ar lūgumu izbeigt pārkāpuma procedūru un nevērsties Tiesā. Vēstulē norāda, kad un kādi pasākumi veikti, lai novērstu pārkāpumu, un kāds ir šo pasākumu rezultāts.

VIII. Īpašās prasības līguma 259.pantā paredzētās procedūras nostājas projekta sagatavošanai, saskaņošanai, noformēšanai un apstiprināšanai

42. Ja Latvija uzsāk līguma 259.pantā paredzēto procedūru pret citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai saņem Komisijas uzaicinājumu sniegt apsvērumus lietā, kurā cita Eiropas Savienības dalībvalsts ir uzsākusi pret Latviju līguma 259.pantā paredzēto procedūru, piemēro šajos noteikumos noteikto nostājas projekta sagatavošanas, saskaņošanas, noformēšanas un izskatīšanas kārtību, ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi.

43. Līguma 259.pantā paredzētās procedūras nostājas projektu sagatavo, ja:

43.1. pārkāpums skar būtiskas Latvijas intereses;

43.2. ir izsmeltas visas diplomātiskās strīda risināšanas iespējas;

43.3. Ārlietu ministrija un Tieslietu ministrija piekrīt uzsākt līguma 259.pantā paredzēto procedūru.

44. Ja atbildīgā ministrija konstatē, ka cita Eiropas Savienības dalībvalsts nav izpildījusi kādu līgumā vai Līgumā par Eiropas Savienību paredzētu pienākumu, tā var ierosināt uzsākt pret attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti līguma 259.pantā paredzēto procedūru. Pirms līguma 259.pantā paredzētās procedūras nostājas projekta sagatavošanas atbildīgā ministrija nosūta Ārlietu ministrijai un Tieslietu ministrijai ierosinājumu uzsākt līguma 259.pantā paredzēto procedūru. Ierosinājumā norāda precīzus pārkāpuma tiesiskos un faktiskos apstākļus, pamatojumu līguma 259.pantā paredzētās procedūras uzsākšanai, kā arī pievieno atbildīgās ministrijas rīcībā esošos dokumentus, kas apstiprina minētos faktus.

45. Ārlietu ministrija pēc šo noteikumu 44.punktā minētā ierosinājuma saņemšanas divu nedēļu laikā izvērtē līguma 259.pantā minētās procedūras uzsākšanas ārpolitiskās un diplomātiskās sekas un sniedz atzinumu par atbildīgās ministrijas ierosinājumu uzsākt līguma 259.pantā paredzēto procedūru pret attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti.

46. Tieslietu ministrija pēc šo noteikumu 44.punktā minētā ierosinājuma saņemšanas, pamatojoties uz atbildīgās ministrijas sniegto informāciju un dokumentiem, divu nedēļu laikā izvērtē tiesiskās argumentācijas pamatotību un sniedz atzinumu par atbildīgās ministrijas ierosinājumu uzsākt līguma 259.pantā paredzēto procedūru pret attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti.

47. Ja līguma 259.pantā paredzētā procedūra uzsākta pret Latviju, nostājas projektu noformē atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā norādītajam nostājas veidlapas paraugam. Veidlapā norāda:

47.1. nostājas adresātu (Komisija);

47.2. informāciju, ka nostāja sagatavota, atbildot uz citas Eiropas Savienības dalībvalsts uzsākto līguma 259.pantā paredzēto procedūru pret Latviju;

47.3. īsu nostājas kopsavilkumu;

47.4. detalizētu un precīzu iespējamā pārkāpuma faktisko un tiesisko apstākļu izklāstu;

47.5. argumentētu izvērtējumu par pārkāpuma atzīšanu vai neatzīšanu. Ja pārkāpums tiek atzīts, norāda, kādi pasākumi veikti, lai novērstu pārkāpumu, kādus pasākumus un kādos termiņos plānots veikt, kā arī kāds ir šo pasākumu sagaidāmais rezultāts. Ja pārkāpums netiek atzīts, norāda izvērstu tiesisku pamatojumu, kādēļ uzsāktā līguma 259.pantā paredzētā procedūra nav pamatota;

47.6. citu informāciju, kuru atbildīgā ministrija, Tieslietu ministrija vai Ārlietu ministrija uzskata par nepieciešamu;

47.7. nostājas pielikumā pievienotos dokumentus;

47.8. vietu ministra parakstam.

48. Ja Latvija uzsāk līguma 259.pantā paredzēto procedūru pret citu Eiropas Savienības dalībvalsti, nostājas projektu noformē atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā norādītajam nostājas veidlapas paraugam. Veidlapā norāda:

48.1. nostājas adresātu (Komisija);

48.2. informāciju, ka nostāja sagatavota līguma 259.pantā paredzētās procedūras ietvaros;

48.3. īsu nostājas kopsavilkumu;

48.4. detalizētu un precīzu iespējamā pārkāpuma faktisko un tiesisko apstākļu izklāstu;

48.5. izvērstu tiesisku pamatojumu līguma 259.pantā paredzētās procedūras uzsākšanai;

48.6. citu informāciju, kuru atbildīgā ministrija, Tieslietu ministrija vai Ārlietu ministrija uzskata par nepieciešamu;

48.7. nostājas pielikumā pievienotos dokumentus;

48.8. vietu ministra parakstam.

49. Šo noteikumu 47. un 48.punktā minētajam nostājas projektam pievieno informatīvo ziņojumu. Informatīvajā ziņojumā norāda šādu informāciju:

49.1. informāciju, kas nav ietverama Komisijai nosūtāmajā dokumentā (ja tāda ir) (piemēram, diplomātisko un tiesisko seku izvērtējumu, informāciju par citu Eiropas Savienības dalībvalstu nostāju, par pārkāpuma novēršanai veicamajiem pasākumiem, prognozi par pārkāpuma procedūras turpināšanu un sekām);

49.2. ja Latvija atzīst pārkāpumu – informāciju par nepieciešamajiem valsts budžeta līdzekļiem vai pašvaldību budžetu līdzekļiem un to iegūšanas avotiem, lai veiktu pasākumus pārkāpuma novēršanai.

50. Šo noteikumu 47. un 48.punktā minētajam nostājas projektam pievieno Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu ar pilnvarojumu pārstāvēt Latviju sarunās ar Komisiju.

51. Pilnvarojumā pārstāvēt Latviju sarunās ar Komisiju neietver pilnvarojumu pārstāvēt Tiesā. Ja pēc līguma 259.pantā paredzētās procedūras pabeigšanas Latvija nolemj vērsties Tiesā vai Tiesā ir celta prasība pret Latviju, nostājas projektu izstrādā un apstiprina atbilstoši normatīvajiem aktiem par Latvijas Republikas nostājas projektu izstrādi un pārstāvību Tiesā un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā.

52. Šo noteikumu 47. un 48.punktā minēto nostājas projektu papildus šo noteikumu 20.punktā minētajām institūcijām saskaņo ar Ārlietu ministriju.

IX. Noslēguma jautājums

53. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 20.novembra noteikumus Nr.953 "Latvijas Republikas nostājas projekta Līguma par Eiropas Savienības darbību pārkāpuma procedūras ietvaros sagatavošanas, saskaņošanas un apstiprināšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 183.nr.; 2009, 149.nr.; 2010, 72.nr.).

Ministru prezidenta vietā – tieslietu ministrs,
iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs A.Štokenbergs

Kultūras ministre S.Ēlerte

 

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 12.jūlija
noteikumiem Nr.550

Nostājas veidlapas paraugs

Eiropas Komisijas
Ģenerālsekretariātam
(SG-R2)
1049 Brisele
Beļģija

  

Uz [datums¹] formālo paziņojumu/papildu
formālo paziņojumu/argumentēto atzinumu/
papildu argumentēto atzinumu
pārkāpuma procedūras lietā Nr.[lietas numurs]

1. Latvijas Republika ir saņēmusi Eiropas Komisijas [datums, formālā paziņojuma/papildu formālā paziņojuma/argumentētā atzinuma/papildu argumentētā atzinuma pārkāpuma procedūras lietā Nr.], kurā norādīts²:

1.1.

1.2.

1.3.

2. Latvijas Republika, atbildot uz [datums, formālā paziņojuma/papildu formālā paziņojuma/argumentētā atzinuma/papildu argumentētā atzinuma pārkāpuma procedūras lietā Nr.], sniedz šādu informāciju³:

2.1.

2.2.

2.3.

 Pielikumā⁴:

1)

2)

Ministrs

[V.Uzvārds]

Piezīmes.
¹ Pilns datuma pieraksts attiecīgā locījumā, piemēram, 2011.gada 1.janvāra.
² Eiropas Komisijas formālā paziņojuma/papildu formālā paziņojuma/argumentētā atzinuma/papildu argumentētā atzinuma īss saturs, sadalot to numurētās rindkopās.
³ Nostājas būtība (argumentācija) – norāda Ministru kabineta 2011.gada 12.jūlija noteikumu Nr.550 "Noteikumi par institūciju sadarbību Līguma par Eiropas Savienības darbību pārkāpuma procedūras ietvaros un pirms pārkāpuma procedūras ierosināšanas" 22.4.1. un 22.4.2.apakšpunktā minēto informāciju.
⁴ Nostājas pielikumā pievienotos dokumentus numurē ar kārtas skaitli, norādot dokumenta nosaukumu un lappušu skaitu (piemēram, 1) likumprojekts "X" uz 4 lp.

Kultūras ministre S.Ēlerte

 

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 12.jūlija
noteikumiem Nr.550

Nostājas veidlapas paraugs
(Eiropas Savienības dalībvalsts ir uzsākusi Līguma par Eiropas Savienības darbību 259.pantā paredzēto pārkāpuma procedūras pirmstiesas procesu pret Latviju)

Eiropas Komisijas
Ģenerālsekretariātam
(SG-R2)
1049 Brisele
Beļģija

Uz [attiecīgās dalībvalsts nosaukums]¹ [datums]² Eiropas Komisijā iesniegto
[sūdzību vai prasību]³ pret Latvijas Republiku

Latvijas Republika, atbildot uz [attiecīgās dalībvalsts nosaukums]¹ [datums]² Eiropas Komisijā iesniegto [sūdzību vai prasību]³ pret Latvijas Republiku, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 259.pantu, sniedz šādu informāciju⁴:

1.

2.

3.

Pielikumā⁵:

1.

2.

Ministrs

[V.Uzvārds]

Piezīmes.
¹ Pilns attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts nosaukums.
² Pilns datuma pieraksts attiecīgajā locījumā, piemēram, 2011.gada 1.janvārī.
³ Izvēlas atbilstošo vārdu.
⁴ Nostājas būtība (argumentācija) – norāda Ministru kabineta 2011.gada 12.jūlija noteikumu Nr.550 "Noteikumi par institūciju sadarbību Līguma par Eiropas Savienības darbību pārkāpuma procedūras ietvaros un pirms pārkāpuma procedūras ierosināšanas" 47.2., 47.3., 47.4., 47.5. un 47.6.apakšpunktā minēto informāciju.
⁵ Nostājas pielikumā pievienotos dokumentus numurē ar kārtas skaitli, norādot dokumenta nosaukumu un lappušu skaitu.

Kultūras ministre S.Ēlerte

 

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 12.jūlija
noteikumiem Nr.550

Nostājas veidlapas paraugs
(Latvija uzsāk Līguma par Eiropas Savienības darbību 259.pantā paredzēto pārkāpuma procedūras pirmstiesas procesu pret citu Eiropas Savienības dalībvalsti)

Eiropas Komisijas
Ģenerālsekretariātam
(SG-R2)
1049 Brisele
Beļģija

Latvijas Republikas [sūdzība vai nostāja]¹, ko iesniedz Eiropas Komisijā,
pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 259.pantu pret
[attiecīgās dalībvalsts nosaukums]²

Latvijas Republika, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 259.pantu, iesniedz Eiropas Komisijā [sūdzību vai nostāju]¹ pret [attiecīgās dalībvalsts nosaukums]² par [īss sūdzības vai nostājas pamatojuma izklāsts]³:

1.

2.

3.

Pielikumā⁴:

1.

2.

3.

Ministrs

[V.Uzvārds]

 Piezīmes.
¹ Izvēlas atbilstošo vārdu.
² Pilns attiecīgās dalībvalsts nosaukums.
³ Nostājas būtība (argumentācija) – norāda Ministru kabineta 2011.gada 12.jūlija noteikumu Nr.550 "Noteikumi par institūciju sadarbību Līguma par Eiropas Savienības darbību pārkāpuma procedūras ietvaros un pirms pārkāpuma procedūras ierosināšanas " 48.2., 48.3., 48.4., 48.5. un 48.6.apakšpunktā minēto informāciju.
⁴ Nostājas pielikumā pievienotos dokumentus numurē ar kārtas skaitli, norādot dokumenta nosaukumu un lappušu skaitu. 

Kultūras ministre S.Ēlerte