Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds"

• Uldis Krastiņš. Vaina noziedzīgos nodarījumos ar saliktu sastāvu

Krimināllikuma grozījumu projekta izstrādes gaitā ir aktualizējušās problēmas, kas saistītas ar vairākām krimināltiesību teorētiskām nostādnēm vainas jautājumos, kurām ir visai aktuāla praktiskā nozīme. Problēmu galvenie risinājumi skar tieša nodoma saturu, neuzmanību kā vienu no vainas formām noziedzīgā nodarījumā un vainas izpratni kopumā nodarījumos ar saliktu sastāvu. Vaina ir personas psihiskā attieksme nodoma vai neuzmanības formā pret viņas izdarīto prettiesisko darbību vai pieļauto bezdarbību un ar to cēloņsakarīgi saistītajām kaitīgajām sekām, ja tās paredzētas kā konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīme. Krimināllikuma 9.pantā noteikts, ka noziedzīgais nodarījums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi nodarījuma sekas un vēlējusies tās (tiešs nodoms) vai, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, tomēr apzināti pieļāvusi to iestāšanos (netiešs nodoms). Pret šādu nodoma formulējumu nebūtu iebildumu, ja KL visu noziedzīgo nodarījumu dispozīciju aprakstos būtu iekļautas darbības vai bezdarbības kaitīgās sekas kā attiecīgā noziedzīgā nodarījuma sastāva obligāta objektīvās puses pazīme.

• Erlens Kalniņš. Nozīmīgs Senāta spriedums par atsevišķiem galvojuma institūta problēmjautājumiem

Nesen Augstākās tiesas Senāts paplašinātā sastāvā sagatavoja nozīmīgu spriedumu, kurā sniegts likuma iztulkojums atsevišķos galvojuma institūta problēmjautājumos, – 2011.gada 27.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-86/2011. Šis spriedums jau ir publicēts Augstākās tiesas mājaslapā un tiek publicēts arī šajā "Jurista Vārda" numurā. Minētajam Senāta spriedumam nenoliedzami būs liela nozīme vienotas tiesu prakses tālākā attīstībā, jo tajā ir sniegts likuma iztulkojums tādos galvojuma institūta problēmjautājumos, kas pēdējā laikā ir kļuvuši īpaši aktuāli zemāku instanču tiesu praksē un kas ne vienmēr tiek risināti vienveidīgi. Šā nelielā raksta uzdevums ir akcentēt galvenos Senāta secinājumus un sniegt papildu komentārus šiem secinājumiem. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr.SKC-86/2011 ir taisīts, pārbaudot materiālo tiesību normu piemērošanas pareizību apelācijas instances tiesas spriedumā, ar ko no ekspromisoriskā galvinieka par labu sākotnējā kreditora cesionāram piedzīts galvojuma parāds.

• Džena Andersone. Tiesas pieejamība patvēruma meklētājiem Latvijā

Rakstā ir analizēti jautājumi gan par to, cik pieejama ir tiesa patvēruma meklētājiem un cik lielā mērā ir īstenojamas viņu tiesības uz taisnīgu tiesu Latvijā, gan arī par to, kāda ir prakse un kā tā ietekmē patvēruma jomas attīstību kopumā. Kopš 2009.gada 14.jūlija Latvijā ir spēkā jaunais Patvēruma likums, kura mērķis ir saskaņā ar vispāratzītiem starptautiskiem cilvēktiesību principiem nodrošināt personu tiesības Latvijas Republikā iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu vai saņemt pagaidu aizsardzību. Salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm patvēruma meklētāju skaits Latvijā ir neliels, taču tam ir tendence pieaugt. Likuma 10.panta 3.punkts nosaka, ka patvēruma meklētājam ir tiesības saņemt juridisko palīdzību par saviem līdzekļiem vai, ja patvēruma meklētājam nav pietiekamu līdzekļu, par valsts budžeta līdzekļiem Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma kārtībā, kura 5.panta otrā daļa paredz: patvēruma meklētājiem valsts nodrošina juridisko palīdzību apelācijas procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros.

"Jurista Vārda" redakcija
www.juristavards.lv