Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 12.jūlijā

FM: Par Latvijas un Gruzijas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu

Lai nodrošinātu investoriem labvēlīgākus nosacījumus, 12.jūlijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais likumprojekts par Latvijas Republikas un Gruzijas protokolu, ar ko grozīs 2004.gada konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.

Pašlaik Latvijas un Gruzijas investoriem otrā līgumslēdzējā valstī tiek uzlikti nodokļi saskaņā ar 2004.gada 13.oktobrī parakstīto Latvijas Republikas un Gruzijas konvenciju. Tā kā ar Gruzijas pusi ir panākta vienošanās par iespēju nodrošināt investoriem vēl labvēlīgākus nosacījumus, ir sagatavots protokols, ar ko tiks grozīta konvencija.

Ar likumprojektu konvencijas ietvaros paplašinās jēdzienu "starptautiskā satiksme", attiecinot to arī uz autopārvadājumiem. Tādējādi konvencijas atvieglojumi, kas līdz šim tika attiecināti uz kuģu un gaisa kuģu starptautisko satiksmi, turpmāk tiks attiecināti arī uz autopārvadājumiem.

Paredzēts noteikt samazinātas likmes, pēc kurām nodoklis var tikt ieturēts no dividendēm to izcelsmes valstī, konkrēti, likmes tiks noteiktas 0% (ja sabiedrības – dividenžu saņēmējas līdzdalība ir 50% un vairāk), 5% (ja sabiedrības – dividenžu saņēmējas līdzdalība ir 10% un vairāk), 10% (pārējos gadījumos), kā arī noteikt samazinātas likmes, pēc kurām nodoklis var tikt ieturēts no procentu maksājumiem un autoratlīdzībām to izcelsmes valstī, konkrēti, likmes tiks noteiktas 0% – banku procentiem, 5% – pārējiem procentiem, 5% – autoratlīdzībām.

Tādējādi tiks veicināta komercdarbība Latvijā un Gruzijā, kā arī atvieglota Latvijas investoru darbība Gruzijā un otrādi, kopumā likumprojekts veicinās ārvalstu investīciju piesaistīšanu.

Katras līgumslēdzējas valsts potenciālajiem investoriem tiks radīts labvēlīgāks nodokļu uzlikšanas režīms otrā līgumslēdzējā valstī attiecībā uz tādiem pasīvajiem ienākumiem kā dividendes, procentu maksājumi un autoratlīdzības.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IeM: Par grozījumiem Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā

12.jūlijā Ministru kabineta (MK) sēdē atbalstīts likumprojekts, kurš paredz nodrošināt aizturētā privātuma aizsardzību, apmeklējot sanitāro mezglu, un novērst nevienlīdzīgu situāciju attiecībā uz apcietināto un notiesāto sarakstes kontroli īslaicīgās aizturēšanas vietās un cietumos.

Likumprojektā noteikts, ka īslaicīgās aizturēšanas vietas kamerā ierīko ūdensvadam pieslēgtu sanitāro mezglu, kas no pārējās telpas ir norobežots tā, lai nodrošinātu aizturētā privātuma aizsardzību, apmeklējot sanitāro mezglu.

Vienlaikus likumprojekts paredz noteikt, ka policijas darbinieks īslaicīgās aizturēšanas vietā kontrolē apcietināto un notiesāto personu saraksti, ievērojot Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā un Latvijas Sodu izpildes kodeksā noteiktos korespondences kontroles nosacījumus.

Nepieciešamība veikt grozījumus Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā radās, jo pašlaik īslaicīgās aizturēšanas vietā, ja nepieciešams, var ievietot apcietinātās un notiesātās personas, kuru sarakste saskaņā ar Apcietinājumā turēšanas kārtības likumu un Latvijas Sodu izpildes kodeksu tiek kontrolēta, taču Aizturēto personu turēšanas kārtības likums neparedz šo personu sarakstes kontroli, līdz ar to rodas nevienlīdzīga situācija starp notiesātajām un apcietinātajām personām, kas atrodas īslaicīgās aizturēšanas vietā un izmeklēšanas cietumā, vai brīvības atņemšanas iestādē.

Likumprojekts tika izstrādāts ar mērķi precizēt likuma normu par īslaicīgās aizturēšanas vietā esošo sanitāro mezglu norobežošanu, kas ar Satversmes tiesas 2010.gada 20.decembra spriedumu tika atzīta par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 95.pantam.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

IZM: Par papildu finansējumu profesionālās izglītības iestāžu attīstībai

Valdībā 12.jūlijā tika izskatīts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais informatīvais ziņojums par reformu norisi profesionālajā izglītībā. Analizējot reformu norises gaitu, IZM secina, ka vislielākais finanšu resursu ieguldījums ir nepieciešams profesionālās izglītības iestāžu materiāli tehniskā nodrošinājuma modernizēšanai. Piešķirtais Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums nav pietiekams, lai pabeigtu darba devēju prasībām atbilstošu profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanu un aprīkošanu.

Pamatojoties uz veikto analīzi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.1.1.1.aktivitātes "Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai" norises gaitu un apjomu atbilstoši apstiprinātajām profesionālās izglītības iestāžu attīstības un investīciju stratēģijām, IZM secina, ka pilnīgai infrastruktūras sakārtošanai papildus nepieciešamais finansējums, kurš novirzāms šai aktivitātei, ir 34 miljoni latu.

Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks uzsver, ka ES fondu papildu finansējuma piešķiršanas gadījumā tiks izveidots kvalitatīvs profesionālās izglītības iestāžu materiāli tehniskais nodrošinājums, kas nodrošinātu Latvijas tautsaimniecību ar konkurētspējīgiem speciālistiem, kā arī garantētas Eiropas Reģionālās attīstības fonda finanšu līdzekļu investīcijas.

IZM papildus nepieciešamo finansējumu plāno prioritāri novirzīt profesionālās izglītības kompetences centriem.

IZM sadarbībā ar sociālajiem partneriem, Latvijas Darba devēju konfederāciju, nozaru asociācijām, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un nozaru arodbiedrībām nodrošina visaptverošu un kompleksu reformu norisi profesionālajā izglītībā, kas sevī ietver darbības trīs virzienos. Viens no tiem – profesionālās izglītības satura pilnveide, lai palielinātu profesionālās izglītības prestižu un sekmētu konkurētspēju, ieviestu ES ieteikumus un radītu elastīgu, mūsdienu strauji mainīgā darba tirgus prasībām atbilstošu profesionālās izglītības programmu piedāvājumu un nodrošinātu Latvijas tautsaimniecību ar konkurētspējīgiem speciālistiem. Otrs virziens saistīts ar profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu tālākizglītību un profesionālo pilnveidi, bet trešais – ar profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizāciju un diferenciāciju, materiāli tehniskā nodrošinājuma modernizāciju.

Ministru kabinets, izprotot jautājuma svarīgumu, konceptuāli to atbalstīja un uzdeva IZM sagatavot jautājumu izskatīšanai nākamajā Koalīcijas partneru sadarbības padomes ES struktūrfondu darba grupas sēdē lēmuma pieņemšanai par papildu ES struktūrfondu finansējuma piešķiršanu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

KM: Par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem kultūras pieminekļu atjaunošanai

12.jūlijā valdībā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par atbalstu kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā, dodot iespēju konkursa otrajā kārtā pieteikt finansiāli mazāk ietilpīgus projektus, potenciāli paplašinot pretendentu loku. Projektu iesniegšanas otro kārtu Kultūras ministrija (KM) plāno izsludināt šā gada 3.ceturksnī, tajā pieejami līdzekļi 1 321 190 latu apmērā.

"Latvijā ir tik daudz vēstures zīmju, pieminekļu, kas gaida, ka tos savedīsim kārtībā. Tie veido Latvijas identitāti, kvalitatīvu vidi mums pašiem, kā arī piesaista kultūrtūristus," norāda kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.

Izmaiņas noteikumos paredz, ka aktivitātes ietvaros pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) maksimālais līdzfinansējuma apmērs vienam projektam tiek noteikts ne vairāk kā 250 000 latu un ne mazāk kā 100 000 latu. Iepriekš tas bija ne vairāk kā 1 999 999 latu un ne mazāk kā 250 000 latu. Nosakot zemāku līdzfinansējuma apmēru, tiek paredzēta iespēja atbalstīt lielāku skaitu projektu. KM norāda, ka atbalsta likme tiek saglabāta līdzšinējā apmērā, – līdz 50% no projekta izmaksām nodrošina Eiropas Savienības finansējums, savukārt pārējo – projekta īstenotājs.

Grozījumos precizēts arī nosacījums par projektu attiecināmajām izmaksām, nosakot, ka attiecināmas ir nedzīvojamo ēku un būvju renovācijas, restaurācijas un konservācijas izmaksas. Tā kā aktivitātes mērķis ir atjaunot tādus privātīpašumā esošus kultūras mantojuma objektus, kas nodrošina nozīmīgas publiskas funkcijas, kā arī projektu iesniegumu kvalitātes vērtēšanas kritēriju, kurš paredz, ka atjaunotajā kultūras piemineklī var rīkot kultūras un valstiskas nozīmes pasākumus, ir būtiski noteikt, ka aktivitātes atbalsts piešķirams tikai nedzīvojamo ēku un būvju privātīpašniekiem.

Grozījumi MK sēdē tika skatīti atkārtoti, jo, lai tos izsludinātu, bija nepieciešams Eiropas Komisijas saskaņojums, kas tagad ir saņemts.

KM jau informēja, ka pagājušā gada beigās darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.3.3.aktivitātē "Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā" tika apstiprināti trīs projekti par kopējo summu 2 678 808 lati. Projektu īstenošanas rezultātā restaurēs Rīgas Doma baznīcu, renovēs Ēdoles pili, kā arī restaurēs un remontēs ēku Spīķeru kvartālā Rīgā.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

SM: Par valsts nodevu autotransporta komercpārvadāju licences izsniegšanā

Par licences izsniegšanu, pagarināšanu un pārreģistrāciju pasažieru un kravas komercpārvadājumiem ar autotransportu būs jāmaksā valsts nodeva 15 latu apmērā.

Turpmāk šāda nodeva pārvadātājiem būs jāmaksā neatkarīgi no izmantojamo transportlīdzekļu skaita un netiks piemērotas līdz šim spēkā esošās atlaides pasažieru pārvadātājiem. Savukārt nodeva par dublikāta izsniegšanu un licences maiņu paliks nemainīga – 5 lati.

"Kopā ar autopārvadātājiem tiek rasti risinājumi, kā veicināt uzņēmējdarbību autopārvadājumu nozarē, samazinot izdevumus pārvadātājiem, kuri izmanto lielāku transportlīdzekļu skaitu. Tāpat, nosakot vienotu licences izsniegšanas maksu neatkarīgi no transportlīdzekļu skaita, tiek vienkāršota nodevas administrēšana," norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Licenci komercpārvadājumiem ar autotransportu izsniedz vai pagarina uz laiku līdz pieciem gadiem.

Līdz šim komercpārvadājumu ar autotransportu licences izsniegšanas maksa ir 50 latu, taču pārvadātājiem tika piemēroti atvieglojumi, piemēram, pasažieru pārvadātājiem, kā arī atkarībā no izmantojamo transportlīdzekļu skaita. Proti, ja komersants pārvadājumiem izmanto no viena līdz pieciem transportlīdzekļiem, nodeva par katru no tiem bija jāmaksā 10 latu, no sešiem līdz desmit transportlīdzekļiem – 25 lati, bet, ja pārvadājumiem tiek izmantoti vairāk par 10 transportlīdzekļiem, nodevas apmērs bija 50 latu.

Satiksmes ministrijas izstrādātos noteikumus "Noteikumi par valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu" 12.jūlijā atbalstīja valdība.

SM: Par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujas izsniegšanu

Plānots, ka turpmāk elektroniskā veidā varēs izsniegt atkārtotu atļauju dalāmu kokmateriālu un lauksaimniecības produkcijas lielgabarīta un smagsvara kravu pārvadāšanai ar specializētiem transportlīdzekļiem uz noteiktu laiku (līdz 12 mēnešiem).

Šādu atļauju varēs saņemt, ja tā tiks pieprasīta atkārtoti un tajā netiks mainīti atļaujā jau noteiktie parametri. VAS "Latvijas Valsts ceļi" atļauju elektroniskā veidā izsniegs, ja pirms tam tiks saņemts apliecinājums par attiecīgās valsts nodevas samaksāšanu. Būtībā tas nozīmē, ka atkārtotas atļaujas nebūs jāizsniedz, elektroniskā veidā tiks pagarināts tās termiņš.

"Ar šiem grozījumiem tiek mazināts administratīvais slogs – pārvadātājiem vairs nebūs jātērē laiks, lai atnāktu pēc atkārtotas atļaujas, bet "Latvijas Valsts ceļiem" – lai sagatavotu to," norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.

To paredz 12.jūlijā valdības sēdē atbalstītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.343 "Noteikumi par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem".

Noteikumu grozījumi paredz arī izsniegt atļaujas bez termiņa ierobežojuma transportlīdzekļiem (bez kravas), kuri ir reģistrēti Latvijā un kuru augstums no brauktuves virsmas, garums vai platums pārsniedz Ceļu satiksmes noteikumu 3.pielikumā noteiktos lielumus. Taču minētās beztermiņa atļaujas saņemšanai paliek spēkā šādi ierobežojumi – transportlīdzekļa kopējais garums nepārsniedz 24 m; platums nepārsniedz 4 m; augstums no brauktuves virsmas nepārsniedz 4,5 m.

Grozījumu izstrādes procesā bijušas konsultācijas ar biedrību "Zemnieku saeima".

SM: Par transportlīdzekļu vadītāju medicīniskajām uzziņām

Medicīniskās uzziņas transportlīdzekļu vadītājiem papīra formātā vairs neizsniegs. Turpmāk ārstniecības iestādes informāciju par personu veselības stāvokli ierakstīs tikai Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Šādas izmaiņas paredz grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas stājas spēkā trešdien, 13.jūlijā.

"Ziņas par vadītāju veselības stāvokli ārstniecības iestādēm minētajā reģistrā jāievada jau kopš 2009.gada 1.janvāra, taču paralēli tam autovadītājiem tika izsniegtas arī medicīniskās uzziņas. Turpmāk dokuments papīra formātā vairs netiks izsniegts, Valsts policijas amatpersonas izmantos reģistru, lai pārbaudītu informāciju par vadītāju. Šādas izmaiņas mazinās administratīvo slogu un atvieglos ikviena autovadītāja dzīvi," norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Personām, kuru medicīniskā uzziņa izsniegta pirms 2009.gada, iesakām pārliecināties par informācijas esamību reģistrā, izmantojot VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) e-pakalpojumus https://e.csdd.lv, vai ierasties kādā no CSDD nodaļām ar medicīnisko uzziņu, un darbinieki informāciju ievadīs reģistrā.

Attiecīgas izmaiņas paredz arī jaunizstrādātie Ministru kabineta noteikumi, kuri šā gada 9.jūnijā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl drīzumā lems valdībā.

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā paredz arī citas izmaiņas. Piemēram, no 2012.gada 1.janvāra spēkā stāsies aizliegums vadīt sabiedrisko transportu, ja tā vadītājam alkohola koncentrācija asinīs pārsniegs 0,2 promiles. Grozījumi attiecas D1, D, D1E un DE kategorijas transportlīdzekļiem. Līdz šim spēkā esošās normas nosaka, ka šādus transportlīdzekļus nedrīkst vadīt, ja alkohola koncentrācija organismā ir lielāka par 0,5 promilēm.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa