Par taisnīgu ES lauksaimniecības politiku

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa oficiālā vēstulē (vēstules oriģināls un tās tulkojums latviešu valodā šā laikraksta laidiena blokā "Saeima: darbs, stenogrammas" – 80.lpp.) informējusi Eiropas Savienības (ES) amatpersonas un Eiropas Savienības prezidējošās valsts Polijas parlamentu par paziņojumiem, kuros Latvijas parlaments aicina ES veidot taisnīgu kopējo lauksaimniecības politiku ar līdzvērtīgiem tiešmaksājumiem visu dalībvalstu zemniekiem, kā arī saglabāt līdzšinējo Eiropas Savienības kohēzijas finansējuma līmeni.

Vēstules nosūtītas Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Ježijam Buzekam, Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozu, Polijas parlamenta Senāta maršalam Bogdanam Borusevičam un Seima maršalam Gžegožam Shetinam.

S.Āboltiņa informē amatpersonas, ka 14.jūlijā Saeimas ārkārtas sesijā Latvijas parlaments vienbalsīgi atbalstīja paziņojumus "Par taisnīgu un godīgu Eiropas Savienības Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada" un "Par atvēlēto finansējumu ES budžetā sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanai pēc 2013.gada" (paziņojumi šā laikraksta laidiena blokā "Saeima: darbs, stenogrammas" – 11.lpp.). Vēstulēm pievienoti arī abu Saeimas paziņojumu teksti angļu valodā.

Saeimas priekšsēdētāja norāda, ka ziņojumos skartās lauksaimniecības un kohēzijas jomas ir Latvijas prioritātes diskusijā par jauno ES daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadam.

Savos paziņojumos Saeima aicina Eiropas Savienību veidot taisnīgu kopējo lauksaimniecības politiku, kurā visu dalībvalstu lauksaimnieki saņemtu līdzvērtīgus tiešos platībmaksājumus, kā arī saglabāt līdzšinējo ES kohēzijas finansējuma līmeni, lai netiktu apdraudēta sekmīgi iesākto investīciju programmu izpilde. Tas pausts 14.jūlijā Saeimas pieņemtajos paziņojumos "Par taisnīgu un godīgu Eiropas Savienības Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada" un "Par atvēlēto finansējumu ES budžetā sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanai pēc 2013.gada".

Saeima atgādina, ka Latvijas lauksaimnieki jau kopš 2004.gada saņem vismazākos tiešos maksājumus ES, kas būtiski samazina to konkurētspēju ES vienotajā tirgū. Diemžēl arī Eiropas Komisijas piedāvājumā noteiktā tiešo maksājumu aprēķina metodika Latvijas lauksaimniekiem nenodrošinātu taisnīgu un godīgu konkurenci ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekiem, uzsvērts Saeimas paziņojumā.

Tādēļ Saeima aicina "koriģēt Eiropas Komisijas 2011.gada 29.jūnija paziņojumā "Eiropas budžets 2020" noteikto tiešo maksājumu apjomu tā, lai nebūtu būtisku atšķirību starp augstāko un zemāko tiešo maksājumu līmeni".

Tāpat Saeima aicina pēc jaunās metodikas aprēķinātos tiešos maksājumus Latvijai pilnā apjomā noteikt, jau sākot no 2014.gada 1.janvāra bez pārejas perioda ieviešanas. Kopš pievienošanās ES līdz pat 2013.gada beigām Latvijai jau tiek piemērots pārejas periods, norāda Saeima.

Savukārt kohēzijas politikai veltītajā paziņojumā Latvijas parlaments atzīmē kohēzijas finansējuma lielo nozīmi mazāk attīstīto dalībvalstu ekonomiku izaugsmē. Saeima uzsver, ka "kohēzijas politikai ir jāatspoguļo ES dalībvalstu solidaritāte ar mazāk attīstītajām ES dalībvalstīm un reģioniem, koncentrējot kohēzijas politikas finansējumu tieši šajās valstīs un reģionos".

Paziņojumā pausta nožēla, ka Eiropas Komisija savā 29.jūnija dokumentā piedāvājusi ierobežot kohēzijas piešķīrumu 2,5 procentu apmērā no nacionālā kopienākuma. Šāds piedāvājums var izraisīt būtisku esošo un potenciālo investīciju apjoma samazināšanos, norāda Latvijas parlaments.

Saeima aicina ES dalībvalstis, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju "turpināt paredzēt atbilstošu finansējumu konverģences valstīm to attīstības programmām un infrastruktūrai tā, lai netiktu apdraudētas mazāk attīstīto dalībvalstu labi iesāktās un efektīvi darbojošās investīciju programmas šo dalībvalstu izaugsmei un to tuvināšanai ES attīstības līmeņa vidējiem rādītājiem".

Saeimas preses dienests