Eiropas Komisija: Par kuģošanas radīto sēra dioksīda emisiju samazināšanu

Īstenojot Eiropas Komisijas priekšlikumus sēra satura samazināšanai flotes degvielās, varētu izdoties uzlabot gaisa kvalitāti. Ar šo priekšlikumu tiek ierosināts sēra dioksīda emisijas samazināt pat par 90%, bet cieto daļiņu emisijas – par 80%. Ieguvumi sabiedrības veselības izteiksmē būtu no 10 līdz 24 miljardiem eiro, daudzkārt pārsniedzot paredzamās izmaksas, kas aplēstas 2,6 līdz 11 miljardu apmērā. Teju puse Eiropas iedzīvotāju mīt vietās, kur vēl aizvien nav sasniegti ES gaisa kvalitātes mērķi. Tāpēc gaisa piesārņojums ir viena no nozīmīgākajām vides problēmām, kas dara raizes ES iedzīvotājiem.

Vides komisārs Janežs Potočniks sacīja: "Gaisa piesārņojums neapstājas pie robežām. Jau krietnu laiku uzmanības centrā ir bijuši piesārņojuma avoti uz sauszemes. Tagad ir pienācis laiks arī jūrniecības nozarei sniegt savu artavu, vēl jo vairāk tāpēc, ka šīs nozares piesārņojuma ietekme uz gaisa kvalitāti izpaužas ne tikai piekrastes zonās. Šis priekšlikums ir svarīgs solis uz priekšu centienos mazināt gaisu piesārņojošās emisijas jūras transporta nozarē, kura pastāvīgi attīstās. Šādi izdosies pievērsties to ieilgušo gaisa kvalitātes problēmu risināšanai, kuras ietekmē miljoniem Eiropas iedzīvotāju. Šis priekšlikums iekļaujas pārveides programmā, kas sagatavos šo nozari nākotnei."

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Sīms Kallass piebilda: "ES tiesību aktos iestrādājot standartus, par kuriem vienprātīgi vienojusies Starptautiskā jūrniecības organizācija (SJO), tiktu sperts būtisks solis uz priekšu centienos uzlabot ūdenstransporta ilgtspēju. Esmu ļoti gandarīts, ka šajā priekšlikumā ir iekļauti daudzi īstermiņa un vidēja termiņa papildu pasākumi, lai palīdzētu nozarei šo problēmu risināšanā."

Ar ierosinātajiem tiesību aktiem tiek pārskatīta direktīva par dažu veidu šķidrās degvielas sēra saturu un ES tiesību aktos tiek iestrādāti jaunie SJO standarti, lai nodrošinātu to pareizu un harmonizētu izpildi visās ES dalībvalstīs. Tiek ierosināts, ka maksimālais pieļaujamais sēra saturs kuģu degvielā, ko izmanto tādos jutīgos apgabalos kā Baltijas jūra, Ziemeļjūra un Lamanša šaurums, ar 2015.gada 1.janvāri no pašreizējā pieļaujamā līmeņa – 1,5% – tiks samazināts līdz 0,1%. Citos apgabalos no 2020.gada 1.janvāra ir paredzēts pat lielāks samazinājums – no 4,5% līdz 0,5%.

Kā alternatīvu zema sēra satura degvielai kuģi drīkstēs izmantot tādus ekvivalentus emisiju samazināšanas paņēmienus kā dūmgāzu attīrīšanas borta sistēmas. Līdztekus citām būtiskām izmaiņām ir ierosināti vienoti, ar starptautiskajām normām labāk saskaņoti noteikumi attiecībā uz ziņošanu, verifikāciju un paraugu ņemšanu. Priekšlikumu ir paredzēts ieviest pakāpeniski, sākot no 2015.gada, līdz 2020.gadam. Vienlaikus ar šiem pasākumiem Komisija 2012.gadā saistībā ar "ilgtspējīga ūdenstransporta pasākumu kopumu" izstrādās virkni vidēja un ilgtermiņa pasākumu ilgtspējīgas un konkurētspējīgas tuvsatiksmes kuģošanas sekmēšanai.

Lai arī šie jaunie noteikumi sagādās apgrūtinājumu nozarēm, uz kurām tie attieksies, alternatīvu emisiju samazināšanas paņēmienu izmantošana ne vien būtiski samazinās atbilstības nodrošināšanas izmaksas, bet arī veicinās inovācijas un resursu izmantošanas efektivitāti.

Šī ierosinātā pārskatīšana iekļaujas centienos risināt gaisa kvalitātes ieilgušās problēmas pirms plašākas gaisa kvalitātes politikas pārskatīšanas, ko Komisija ir ieplānojusi jau pirms 2013.gada. Priekšlikuma pamatā ir apspriešanās ar ieinteresēto aprindu pārstāvjiem un vairāki pētījumi par plānoto pasākumu izmaksām un ieguvumiem no tiem, kā arī par to iespējamo ietekmi uz kuģniecības nozari.

Pamatinformācija

Jēlnaftu pārstrādā tādos destilātos kā benzīns un dīzeļdegviela, un kā destilācijas atlikumi rodas smagā degvieleļļa un bitumens. Smago degvieleļļu parasti izmanto uz kuģiem, un tās sēra saturs var sasniegt pat 5%; salīdzinājumam var minēt sēra saturu smagajās kravas mašīnās vai pasažieru autobusos izmantojamajā degvielā: tas nedrīkst būt lielāks par 0,001%.

Sēra dioksīda emisijas izraisa skābo lietu un rada cietās daļiņas. Šie putekļi ir bīstami cilvēku veselībai, jo izraisa elpošanas, sirds un asinsvadu slimības, kā arī samazina dzīves ilgumu Eiropas Savienībā par diviem gadiem.

Tādu gaisa piesārņotāju kā, piemēram, sērs, emisijas pēdējo 20 gadu laikā ir samazinājušās. Tomēr ES savā ziņā vēl neizdodas sasniegt izvirzīto mērķi, t.i., virzīties uz tādu gaisa kvalitātes līmeņa sasniegšanu, kas nerada ievērojamu negatīvu ietekmi un apdraudējumu cilvēku veselībai un videi. Neveicot turpmākus pasākumus, saskaņā ar pašreizējām tendencēm jūrniecības nozares radītās emisijas līdz 2020.gadam varētu pārsniegt piesārņotāju emisijas no visiem ES sauszemes avotiem kopā.

Komisija līdz 2013.gadam veiks visaptverošu ES gaisa kvalitātes stratēģijas pārskatīšanu, bet jau tagad tiek īstenoti tūlītēji īstermiņa pasākumi to ieilgušo problēmu risināšanai, ar kurām nākas saskarties dalībvalstīm, cenšoties nodrošināt atbilstību gaisa kvalitātes standartiem, jo īpaši – ciktāl tas attiecas uz cietajām daļiņām (PM), t.i., putekļiem, un ozonu. Viens no šādiem tūlītējiem pasākumiem ir šis priekšlikums, ar kuru flotes degvielai noteiktās kvalitātes prasības tiek saskaņotas ar jaunākajām normām, par kurām vienojusies Starptautiskā jūrniecības organizācija.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa