Eiropas Komisija: Par Eiropas lauksaimniecības ražojumu popularizēšanu

Eiropas Komisija 14.jūlijā uzsākusi apspriešanu par Eiropas lauksaimniecības ražojumu popularizēšanas un ar tiem saistītās informācijas plānu nākotni. Publicējot Zaļo grāmatu par šiem jautājumiem, Komisija lūko rast risinājumus, kā izstrādāt mērķtiecīgāku un tālejošāku nākotnes stratēģiju, kas patērētājiem gan ES, gan ārpus tās veidotu skaidrāku priekšstatu par Eiropas lauksaimniecības ražojumu un pārtikas produktu kvalitāti, tradīcijām un pievienoto vērtību.

Briselē iepazīstinot ar Zaļo grāmatu, Eiropas lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs sacīja: "Lai aizsargātu mūsu patērētāju veselību, Eiropas lauksaimniekiem jāievēro stingrāki pārtikas drošības, vides un dzīvnieku labturības noteikumi nekā viņu konkurentiem jebkur citur pasaulē. Eiropas lauksaimniecības nozarei ir vajadzīga tālejoša un efektīva popularizēšanas politika, kas izceltu šīs nozares pievienoto vērtību. Darbvietu izveidei Eiropā un tās izaugsmei ir svarīgi arī, ka ES lauksaimniecības un pārtikas nozare var uzlabot savas pozīcijas tradicionālos un jaunos tirgos. Tādēļ mums ir nepieciešams apsvērt, kā labāk pielāgot mūsu plānus šā mērķa sasniegšanai."

Zaļajā grāmatā apskatīta virkne daudzpusīgu jautājumu, un tā aicina visas ieinteresētās puses – patērētājus, ražotājus, izplatītājus, kā arī valsts iestādes – iesniegt komentārus un ierosinājumus līdz 2011.gada 30.septembrim. Pamatojoties uz šīm atbildēm, Komisija izstrādās paziņojuma projektu, kas tiks publicēts nākamgad un pēc kura vajadzētu sekot tiesību akta priekšlikumam.

Zaļajai grāmatai ir četras daļas: šīs politikas pievienotā Eiropas vērtība; Eiropas iekšējā tirgus mērķi un tajā piemērojamie pasākumi, tostarp vietējos un reģionālajos tirgos; mērķi un pasākumi pasaules tirgos; plašāki jautājumi par šīs politikas saturu un pārvaldību. Pavisam Zaļajā grāmatā izvirzīti 16 jautājumi attiecībā uz dažādiem aspektiem un ieteikumiem, un šo jautājumu nolūks ir rosināt atbildes. Piemēram, tie skar īpašas ar informāciju un popularizēšanu saistītas vajadzības gan ES tirgū, gan ārējā tirgū, kā arī to, kādas prioritātes būtu jānosaka. Ir arī jautājums par daudzvalstu programmām un par to, ko varētu izdarīt, lai mudinātu veidot programmas ar spēcīgāku Eiropas dimensiju.

Pamatinformācija

Pašreizējie ES informācijas un veicināšanas noteikumi attiecībā uz lauksaimniecības ražojumiem un pārtikas produktiem ir pieņemti 20.gadsimta 80.gados. Gadu gaitā tie tikuši pielāgoti, īpaši līdz ar kvalitātes marķējumu skaita pieaugumu. Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 3/2008 veicināšanas pasākumiem no ES budžeta tikuši iztērēti 50,6 miljoni eiro 2007.gadā, 53,2 miljoni eiro 2008.gadā, 47,4 miljoni eiro 2009.gadā un 47,4 miljoni eiro 2010.gadā. Pašreizējā sistēma lielākoties paredz uz ES tirgu orientētas programmas (71% no programmu skaita, 74% līdzekļu), un aptuveni 8% ir daudzvalstu programmas. Laikā no 2006. līdz 2010.gadam tikušas apstiprinātas 190 programmas, lielākoties triju gadu plāni, un šo programmu kopējais finansējums no ES budžeta ir 259,4 miljoni eiro. (N.B. Tām vajadzīgs dalīborganizāciju un dalībvalstu līdzfinansējums.) Jāpiebilst arī, ka saistībā ar stingrajiem noteikumiem attiecībā uz šīm programmām 2006.–2010.gadā tikuši noraidīti aptuveni 59% pieteikumu.

Par personas datu aizsardzību

Eiropas Komisija aicina dažādas ieinteresētās puses – telesakaru operatorus, interneta pakalpojumu sniedzējus, dalībvalstis, datu aizsardzības valsts iestādes, patērētāju organizācijas u.c. – paust viedokli par to, vai ir nepieciešami praktiski noteikumi, ar kuriem nodrošināt, ka par personas datu aizsardzības pārkāpumiem Eiropas Savienībā tiek ziņots koherenti. Pārskatītajā e-privātuma direktīvā (2009/136/EK), kura kā viens no jauno ES telesakaru noteikumu bloka tiesību aktiem stājās spēkā 2011.gada 25.maijā, ir noteikts, ka operatoriem un interneta pakalpojumu sniedzējiem ir bez nepamatotas kavēšanās jāinformē valsts iestādes un klienti par savā rīcībā esošo personas datu aizsardzības pārkāpumiem (sk. IP/11/622 un MEMO/11). Komisija vēlas apkopot informāciju, kuras pamatā būtu ar jaunajiem telesakaru noteikumiem saistītā prakse un pirmā pieredze to piemērošanā, pēc kuras vadoties Komisija pēc tam varētu ierosināt papildu noteikumus, lai ieviestu skaidrību, kā jānotiek ziņošanai par pārkāpumu gadījumiem, kādas procedūras jāievēro un kādi formāti jāizmanto. Piedalīties šajā apspriešanā var līdz 2011.gada 9.septembrim.

Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krūsa, kas atbild par digitalizācijas programmas īstenošanu, sacīja: "Jauno ES telesakaru noteikumu svarīgs aspekts ir pienākums ziņot par datu aizsardzības pārkāpumiem. Bet mums visā ES ir nepieciešama koherence šā noteikuma piemērošanā, lai uzņēmumiem nav jāsaskaras ar dažādu nacionālo shēmu jūkli. Es vēlos nodrošināt tādus līdzvērtīgus apstākļus, kas gan radītu drošību patērētājiem, gan piedāvātu praktiskus risinājumus uzņēmumiem."

Apspriešana aizsākta, lai rastu atbildes uz šādiem konkrētiem jautājumiem:

• Apstākļi. Kā organizācijas izpilda (vai paredz izpildīt) telesakaru noteikumos formulēto jauno pienākumu? Kāda veida pārkāpumi iedarbinātu šo izvirzīto prasību – pienākumu informēt attiecīgo abonentu vai fizisko personu? Kādi varētu būt piemēri aizsardzības pasākumiem, ko piemērojot varētu padarīt datus nelietojamus personām, kurām nav pilnvaru tiem piekļūt?

• Procedūras: paziņošanas termiņš, paziņošanas līdzekļi un procedūra konkrētā gadījumā.

• Formāti. Kādam ir jābūt valsts iestādei un fiziskajai personai adresētā paziņojuma saturam? Kādi standarta formāti pastāv, un vai būtu iespējams ieviest vienotu ES standarta formātu?

Turklāt Komisija vēlas uzzināt vairāk par pārrobežu pārkāpumu gadījumiem un atbilstību citiem ES noteiktajiem pienākumiem saistībā ar drošības pārkāpumiem.

Priekšvēsture

Telesakaru operatoru un interneta pakalpojumu sniedzēju rīcībā ir daudzējādi dati par to klientiem, ne vien tādi kā informācija par veiktajiem zvaniem un apmeklētajām tīmekļa vietnēm, bet arī vārds, uzvārds, adrese un bankas konta numurs. E-privātuma direktīvā ir izvirzīta prasība telesakaru operatoriem un interneta pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt šo datu konfidencialitāti un drošību. Tomēr dažkārt šie dati ir nozagti vai nozaudēti vai arī tiem ir piekļuvušas personas bez attiecīgajām pilnvarām. Šādi gadījumi ir personas datu aizsardzības pārkāpumi. Atbilstoši E-privātuma direktīvai (2009/136/EK), konstatējot personas datu aizsardzības pārkāpumu, pakalpojuma sniedzējam par to jāziņo konkrētai valsts iestādei – parasti valsts datu aizsardzības iestādei vai sakaru regulatoram. Turklāt pakalpojumu sniedzējam par to ir tieši jāinformē attiecīgā fiziskā persona.

Lai visās dalībvalstīs tiktu saskaņotā veidā piemēroti noteikumi attiecībā uz personas datu aizsardzības pārkāpumiem, E-privātuma direktīva atļauj Komisijai ierosināt "tehniskus īstenošanas pasākumus" – praktiskus noteikumus, ar kuriem papildināt spēkā esošos tiesību aktus ar informāciju par to, kādos apstākļos izvirza prasības attiecībā uz ziņošanu, kādā formātā un atbilstīgi kādām procedūrām tā notiek.

Turpmākie soļi

Ja uz ienākušo atsauksmju pamata Komisija pieņems lēmumu nākt klajā ar tehnisko īstenošanas pasākumu priekšlikumu, tai būs jāapspriežas ar Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA), darba grupu personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi (tā saukto 29.panta darba grupu) un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (EDAU). Komisijai būs jāapspriežas arī ar sakaru regulatoriem, jo dažās dalībvalstīs tieši šīs struktūras ir kompetentās iestādes datu aizsardzības pārkāpumu gadījumos.

Tehniskie īstenošanas pasākumi izpaudīsies kā Komisijas lēmums, ko pieņems, ievērojot regulatīvo komitoloģijas procedūru.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa