Eiropas Komisija: Par telesakaru noteikumu novēlotu īstenošanu

Eiropas Komisija 19.jūlijā ir nosūtījusi informācijas pieprasījumus divdesmit ES dalībvalstīm, kuras vēl nav paziņojušas par pasākumiem, ar kuriem valsts tiesību aktos pilnībā tiek īstenoti jaunie ES telesakaru noteikumi.

Eiropas Parlamenta un ES Ministru padomes noteiktais termiņš jauno noteikumu īstenošanai bija 2011.gada 25.maijs. Informācijas pieprasījumi ir oficiāla paziņojuma vēstules atbilstoši ES pienākumu neizpildes procedūrai.

Jaunie noteikumi uzņēmumiem un patērētājiem paredz jaunas tiesības attiecībā uz tālruņiem, mobilajiem pakalpojumiem un piekļuvi internetam. Piemēram, tagad patērētāji vienas dienas laikā varēs mainīt operatoru, saglabājot to pašu tālruņa numuru, iegūt skaidrāku informāciju par piedāvātajiem pakalpojumiem un justies drošāki par personas datu aizsardzību tiešsaistē. Eiropas Komisijai ir piešķirtas jaunas pārraudzības pilnvaras, bet Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādei (BEREC) – regulatīvās pilnvaras. Tas ļaus iedibināt regulatīvo noteiktību un palīdzēs telesakaru uzņēmumiem augt vienotā Eiropas telesakaru tirgū.

Ātra un saskaņota šo noteikumu īstenošana ir Eiropas Digitalizācijas programmas prioritāte. Tomēr, lai gan likumdošanas procesi norit visās ES dalībvalstīs un lielākā daļa ir Komisiju informējušas par dažiem īstenošanas pasākumiem, tikai septiņas dalībvalstis (Apvienotā Karaliste, Dānija, Igaunija, Īrija, Malta, Somija un Zviedrija) ir paziņojušas Komisijai, ka tās ir pilnībā īstenojušas jaunos noteikumus.

Pārējām divdesmit dalībvalstīm (Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Ungārija un Vācija) ir jāatbild uz "oficiāla paziņojuma vēstulēm" divu mēnešu laikā. Ja tās neatbildēs vai Komisija nebūs apmierināta ar atbildi, tā var attiecīgajām dalībvalstīm nosūtīt oficiālu pieprasījumu īstenot tiesību aktus ("argumentēta atzinuma" veidā atbilstoši ES pienākumu neizpildes procedūrai) un visbeidzot, vērsties pret tām Eiropas Savienības Tiesā.

Par cīņu pret jaunām bīstamām sintētiskajām narkotikām

Nepieciešama stingrāka rīcība visā Eiropas Savienībā, lai risinātu arvien lielāko problēmu saistībā ar jaunu sintētisko narkotiku ienākšanu tirgū, teikts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā, kas tiek publicēts 11.jūlijā. Eiropas Savienība (ES) 2010.gadā ir identificējusi rekordlielu skaitu – 41 šādu psihoaktīvu vielu, kas imitē tādu bīstamu narkotiku kā ecstasy vai kokaīns radīto efektu un tiek pārdotas legāli – iepriekšējā gadā šis skaits bija 24. Šīs narkotiskās vielas, kas var būt tikpat bīstamas kā aizliegtās vielas, bieži pārdod internetā un specializētos veikalos. Ziņojumā novērtēti pašreizējie ES noteikumi par rīcību attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām. Komisija plāno stiprināt šos noteikumus, lai nepieļautu, ka šādas nedrošas vielas tiek brīvi pārdotas tirgū.

Saskaņā ar jauno "Eirobarometra" pārskatu jaunas vielas, kas imitē nelegālo narkotiku efektu, kļūst arvien populārākas, jo 5% Eiropas jauniešu atzīst, ka tās ir lietojuši. Šie rādītāji visaugstākie ir Īrijā (16%), tai seko Polija (9%), Latvija (9%), Apvienotā Karaliste (8%) un Luksemburga (7%). "Eirobarometrs" atklāj, ka visās 27 ES dalībvalstīs liels vairums jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem atbalsta šo vielu aizliegšanu.

"Jaunās sintētiskās narkotikas Eiropā kļūst arvien plašāk pieejamas līdz šim nepieredzētā tempā. Tās var būt toksiskas, pie tām var pierast, un tām var būt kaitīgas sekas ilgtermiņā," sacīja EK priekšsēdētāja vietniece un par tieslietām atbildīgā komisāre Viviena Redinga. "Mums jārīkojas ES līmenī, lai pasargātu mūsu bērnus. Pašreizējā šādu jaunu narkotiku atklāšanai paredzētā sistēma nav piemērota, lai cīnītos ar šādu vielu skaita lielu pieaugumu tirgū. Tāpēc šie noteikumi ir jāstiprina, lai nodrošinātu, ka jaunieši neiekrīt bīstamo narkotiku lietošanas slazdos. Mums jānodrošina, ka mūsu tiesiskais regulējums rīcībai saistībā ar šādām vielām ir spēcīgs un efektīvs."

Novērtējuma ziņojums – rīcība saistībā ar jaunām psihoaktīvām vielām

11.jūlijā publicētajā ziņojumā tiek novērtēts ES mehānisms rīcībai saistībā ar jaunu psihoaktīvo vielu ienākšanu Eiropas tirgū. Mehānisms, kas tika izveidots 2005.gadā, ietver agrīno brīdināšanu par jaunām vielām ES dalībvalstu starpā, apdraudējuma novērtējumu un iespējamus Eiropas mēroga kontroles pasākumus.

Ziņojumā konstatēts, ka agrīnās brīdināšanas sistēma darbojas labi, taču mehānismam kopumā bijis grūti reaģēt uz tik lielu skaitu jaunu vielu, kas ienāk tirgū. Piemēram, ir viegli apiet pašreizējos kontroles pasākumus un izstrādāt jaunas narkotiskās vielas, kas var būt legālas, bet kurām ir nopietnas kaitīgas sekas. Pašreizējā sistēmā arī trūkst efektīvu variantu kontroles pasākumiem.

Komisija apsver dažādus veidus, kā ES noteikumus padarīt efektīvākus, piemēram, ieviešot alternatīvu kriminālsodiem, jaunus veidus bažas raisošo vielu uzraudzībai un narkotiku kontroles pasākumu saskaņošanu ar pārtikas un citu produktu drošības kontroles pasākumiem. Rudenī Komisija nāks klajā ar vairākiem variantiem šajā sakarā.

Ziņojumā secināts, ka jaunas psihoaktīvas vielas Eiropā kļūst plaši pieejamas līdz šim nepieredzētā tempā. Kopš 2005.gada saņemtas ziņas par 115 šādām vielām. Par ļoti daudzām jaunām narkotikām – 41 – tika ziņots 2010.gadā, salīdzinot ar 24 jaunām narkotikām 2009.gadā un trīspadsmit 2008.gadā. Starp tām bija vielas uz augu bāzes, sintētiskie atvasinājumi un plaši lietotas narkotikas, kā arī tā sauktās dizaina narkotikas.

Jaunas psihoaktīvas vielas arvien vairāk kļūst par pasaules mēroga problēmu. Ja tradicionālo narkotiku, piemēram, kokaīna, heroīna un ecstasy, lietošanas apmērs ir visumā stabils, nelegālo narkotiku tirgus piedāvājumu nodrošina jaunās narkotikas, jo, kā secināts ANO Narkotiku un noziedzības biroja 2011.gada ziņojumā par situāciju narkotiku jomā pasaulē – "World Drug Report 2011", tirgotāji izmanto priekšrocības, ko sniedz starptautiski neregulētas ķīmiskas vielas.

"Eirobarometra" pārskats: narkotiku lietošana jauniešu vidū

11.jūlijā publicētais "Eirobarometra" pārskats liecina, ka 5% respondentu, kuri atzina, ka lieto jaunas psihoaktīvās vielas, galvenais to ieguves avots ir draugi (54%), pasākumi vai klubi (37%), specializētie veikali (33%) vai internets (7%).

"Eirobarometra" pārskats arī liecina, ka viens no trim jauniešiem (32%) atzīst, ka ir vismaz reizi dzīvē lietojis marihuānu, starp jaunietēm šis rādītājs ir viena no piecām (20%). Eiropas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 24 gadiem skaidri nošķir marihuānu no pārējām nelegālajām narkotikām – gan pieejamības, gan ietekmes uz veselību ziņā. Kopumā to, ka kokaīns (95%) un ecstasy (92%) rada lielu veselības apdraudējumu regulāriem lietotājiem, atzīst daudz vairāk jauniešu, turpretī attiecībā uz marihuānu šis rādītājs ir 67%, bet uz alkoholu – 57%. Starp jauniešiem, kuri nekad nav lietojuši marihuānu, 75% uzskata, ka tās regulāra lietošana rada lielu apdraudējumu, bet starp tiem, kas šo narkotiku pagājušajā gadā ir lietojuši, tā uzskata 36%. 57% no respondentiem uzskata, ka marihuānu var viegli sagādāt 24 stundu laikā, taču par ecstasy vai kokaīnu to pašu teica tikai 22%.

Pamatinformācija

ES Narkomānijas apkarošanas stratēģija un divi narkomānijas apkarošanas rīcības plāni tās īstenošanai (2005.–2008.gadam un 2009.–2012.gadam) nosaka ES saskaņotu un līdzsvarotu pieeju, lai mazinātu lietotāju pieprasījumu pēc narkotikām un to piedāvājumu.

Komisijai ir centrālā loma pasākumu koordinēšanā, lai mazinātu nelegālo narkotiku lietošanu un cīnītos pret narkotiku tirdzniecību. Saskaņā ar Padomes lēmumu 2005/387/TI Komisijai ir pienākums ierosināt dalībvalstīm veikt kontroli pār jaunām narkotikām.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa