Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 14.jūlijā

IeM: Par valsts iestāžu savstarpēju materiālas palīdzības sniegšanu

14.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts likumprojekts "Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā". Likumprojekts paredz papildināt Valsts pārvaldes iekārtas likumu ar normu, nosakot, ka iestāžu sadarbības priekšmets var būt arī iespēja citai iestādei sniegt materiālu vai tehnisku palīdzību konkrētu pārvaldes uzdevumu veikšanā.

Likumprojekts papildus paredz, ka šādas palīdzības sniegšanā radušies izdevumi var tikt kompensēti no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kurai noteikto pārvaldes uzdevumu veikšanai palīdzība tika sniegta, ja minēto pārvaldes uzdevumu veikšanai iestādes budžetā ir ieplānoti pietiekami finanšu līdzekļi.

Nepieciešamība veikt šos grozījumus radās, jo, pildot atsevišķas valsts pārvaldes funkcijas, Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes sadarbojas ar citām valsts un pašvaldību iestādēm. Šādas sadarbības ietvaros nereti cita citai sniedz materiālu vai tehnisku palīdzību konkrētu pārvaldes uzdevumu veikšanā.

Normatīvajos aktos šāda palīdzības sniegšana citām iestādēm ir paredzēta tikai atsevišķos gadījumos (piemēram, ārkārtas situācijās, veicot neatliekamos glābšanas darbus katastrofās un to seku likvidēšanā, veicot meža ugunsgrēku ierobežošanu).

Tomēr pastāv arī situācijas, kad iestādēm nākas sadarboties, bet šāda sadarbība nav paredzēta normatīvajos aktos.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

LM: Par sadarbības līgumu ar Austrāliju sociālās drošības jomā

Labklājības ministrija plāno ar Austrāliju noslēgt sadarbības līgumu sociālās drošības jomā, tādējādi ļaujot cilvēkiem saņemt pensiju un citus pabalstus gadījumos, kad viņi pārvietojas no Latvijas Republikas uz Austrāliju un otrādi.

To paredz 14.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu sociālās drošības jomā". Līgumu plānots parakstīt septembra sākumā Rīgā, tomēr vispirms tas jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Pēc parakstīšanas to ratificēs Saeima.

Pēc līguma noslēgšanas cilvēki, kuri pastāvīgi dzīvo vai dzīvojuši Austrālijas teritorijā, kā arī ir vai ir bijuši sociāli apdrošināti un dzīvo Latvijas Republikā, varēs saņemt gan pensiju (pabalstu) no otras valsts, gan, summējot otrā valstī uzkrāto stāžu, iegūt tiesības uz pensijas (pabalsta) noteikšanu un izmaksu. Pēc Austrālijas sniegtās informācijas, saskaņā ar līgumu pensiju no Latvijas Austrālijā varētu saņemt ap 2000 cilvēku. Savukārt Latvijā pensiju no Austrālijas varētu saņemt aptuveni 60 cilvēku.

Plānots, ka Latvija un Austrālija līdz 2012.gada 1.jūlijam parakstīs Administratīvo vienošanos par līguma piemērošanu, līdz ar to Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra līguma izpildi varēs uzsākt no 2013.gada 1.janvāra.

Darbs pie līguma uzsākts 2004.gadā, kad notika pirmā Austrālijas puses delegācijas vizīte Rīgā.

Atgādinām, ka šobrīd Latvija ir noslēgusi šādus divpusējos līgumus sociālās drošības jomā:

• Latvijas Republikas un Ukrainas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā;

• Vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par sadarbību sociālās nodrošināšanas jomā;

• Latvijas Republikas un Kanādas sociālās drošības līgums;

• Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības vienošanās par savstarpēju pensiju izmaksu;

• Līgums starp Latvijas Republikas Labklājības ministriju un Norvēģijas Karalisko Darba un sociālo lietu ministriju atbilstoši Padomes 1971.gada 14.jūnija Regulas (EEK) Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu nodarbinātām, pašnodarbinātām personām, kā arī to ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienas teritorijā, 17.pantam attiecībā uz Latvijas jūrniekiem, kuri nodarbināti uz Norvēģijas Starptautiskajā kuģu reģistrā reģistrētiem kuģiem;

• Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā;

• Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā.

Eiropas Savienības teritorijā sociālās drošības jomu regulē 2004.gada 29.aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.883/2004 par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par trušu un kažokzvēru pārraudzības kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Trušu un kažokzvēru pārraudzības kārtība", ko 14.jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Dokumenta projekts izstrādāts, jo šā gada 1.jūlijā stājās spēkā Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums, kurā noteikts izstrādāt noteikumus trušu un kažokzvēru pārraudzības kārtībai. Līdz šim trušu un kažokzvēru pārraudzības kārtība nav noteikta ar MK noteikumiem.

Noteikumu projektā paredzēta kārtība, kādā tiks veikta trušu un kažokzvēru pārraudzība, kā arī kārtība, kādā tiks uzskaitīti un reģistrēti pārraudzības un vērtēšanas dati. Noteikti arī ganāmpulka īpašnieka un fiziskās personas, kas veiks trušu un kažokzvēru pārraudzību un vērtēšanu, tiesības un pienākumi, kā arī noteiktas šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas funkcijas trušu un kažokzvēru pārraudzības procesā.

Plānots, ka trušu un kažokzvēru pārraudzību un vērtēšanu varēs veikt fiziska persona, kas ir saņēmusi atbilstošu sertifikātu attiecīgās darbības veikšanai vai apliecību šā darba veikšanai vienā ganāmpulkā. Fiziskā persona, kas veiks trušu pārraudzību, pārraudzības datus gan papīra formā, gan elektroniski reģistrēs ciltsdokumentos un šos datus nosūtīs truškopības organizācijai. Savukārt kažokzvēru pārraudzības un vērtēšanas datus par iepriekšējo pārraudzības gadu kažokzvēru organizācija saņems no fiziskās personas, kas veikusi kažokzvēru pārraudzību un vērtēšanu, gan tāpat papīra formā, gan elektroniski. Pēc pārraudzības datu saņemšanas kažokzvēru organizācija šos datus apkopos un analizēs.

Turpmāk truškopības organizācija uzturēs un administrēs datubāzi "Rabis", un pārraugs pārraudzības datus varēs reģistrēt tajā. Tas atvieglos pārraudzības datu apmaiņu starp truškopības organizācijām un pārraudzības ganāmpulku īpašniekiem, turklāt gan pārraugs, gan ganāmpulka īpašnieks pretī saņems datu apkopojumus un izdrukas. Kažokzvēru organizācijai pagaidām nav izveidota atsevišķa datubāze.

Šobrīd šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas statusu valstī ir ieguvusi Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrība "Trusis un citi", Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācija, SIA "Latvijas Zvērkopju asociācija" un biedrība "Latvijas Šinšillu audzētāju asociācija". Normatīvais akts būs saistošs šīm organizācijām, kā arī fiziskajām personām, kas veiks trušu un kažokzvēru pārraudzību un vērtēšanu.

Patlaban trušu un kažokzvēru pārraudzība tiek veikta saskaņā ar šķirnes dzīvnieku organizācijas izstrādāto ciltsdarba programmu. Šķirnes saimniecībās tiek veikts selekcijas darbs ar četru dažādu šķirņu trušiem, no kurām trīs šķirnes – Kalifornijas, Jaunzēlandes sarkanais un Latvijas baltpieris – ir gaļas šķirnes, bet īsmataino trušu šķirni "Rex castor" ar īpatnēju matu struktūru audzē galvenokārt ādiņu ieguvei un vaislai.

Kažokzvēru saimniecībās pārsvarā tiek audzētas dažādu šķirņu ūdeles, lapsas, polārlapsas un šinšillas. Kažokzvēri tiek audzēti kažokādu iegūšanai. Veicot mērķtiecīgu ciltsdarbu, uzlabojot selekcijas rezultātus un atjaunojot kažokzvēru šķirnes, laika gaitā ievērojami uzlabojies kažokādu izmērs un apmatojuma kvalitāte, kālab Latvijas zvērsaimniecībās iegūtajām kažokādām ievērojami uzlabojusies konkurētspēja starptautiskajās kažokādu izsolēs.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa