Par Latvijas statistikas astoņdesmit gadiem

Oļģerts Krastiņš, LZA akadēmiķis, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Drīz pēc Latvijas valsts nodibināšanas, kad vajadzēja pieņemt daudz steidzamu likumu un lēmumu, valdība pievērsās arī statistikai. 1919. gada 1. septembrī Ministru kabinets apstiprināja noteikumus, ar kuriem nodibināja Valsts Statistisko pārvaldi (VSP) kā centrālo statistikas iestādi. Lēmumu pieņēma, klātesot visiem tālaika ministriem Kārļa Ulmaņa vadībā. Par pārvaldes direktoru iecēla jau tolaik pazīstamo statistiķi Marģeru Skujenieku. Latvijas statistika uzsāka mērķtiecīgu darbu.

Šogad Latvijas statistiķi un plašā statistikas datu izmantotāju saime atzīmē pārvaldes astoņdesmit darba gadus. Aizvadītie astoņdesmit nebija nepārtrauktas augsmes gadi. Statistikai līdz ar visu Latviju vajadzēja pārdzīvot Otro pasaules karu, daudzas desmitgades piemēroties svešu varu diktētiem noteikumiem. Tomēr Latvijas statistika izdzīvoja, un šodien mums ir daudz gudru, spējīgu statistikas speciālistu gan zinātnē, gan praksē.

Latvijas statistikas vēsturē var izšķirt trīs lielus periodus: Latvijas pirmās neatkarības gadi (1919.–1940.); kara, pēckara gadi un laiks PSRS sastāvā (1940.–1990.g. ar sīkāku periodizāciju) un Latvijas atjaunotās neatkarības gadi.

Šajā rakstā pievērsīsimies tikai pirmajam periodam. Turpmākie periodi prasa atsevišķu izpēti.

Priekšvēsture un izveidošana

Valsts Statistikas pārvaldi neveidoja tukšā vietā. Statistikas literatūra Latvijas teritorijā ir publicēta vismaz kopš 1774. gada. 1863. gadā reorganizēja Vidzemes guberņas statistikas komiteju, 1866. gadā statistikas komiteju nodibināja Rīgas pilsētā. Vēl darbojās Kurzemes un Vitebskas guberņas statistikas komitejas. Tās visas veica nopietnus pētījumus, arī tautas skaitīšanas, taču strādāja pēc atšķirīgām metodēm un vairākām svarīgām dzīves nozarēm nepievērsa uzmanību. Pirmais sistemātisku ziņu apkopošanu par Latvijas teritoriju uzsāka M.Skujenieks, un to sekmēja 1916. gadā nodibinātais Baltijas Bēgļu apgādāšanas komitejas statistikas birojs. Taču jaunās valsts Statistikas pārvaldei bija jāveic daudz plašāki uzdevumi.

Nodibinātās Valsts Statistikas pārvaldes statuss bija augsts. Tā nebija pakļauta kādai ministrijai, bet, līdzīgi Valsts kancelejai, tieši Ministru kabinetam. Tik augstu pārvaldes stāvokli pamatoja ar to, ka centrālās statistikas iestādes darbībai jāaptver gandrīz visu ministriju pārvaldes sfēras. Bez tam statistika tikai tad var būt īsti objektīva, ja tā nav pakļauta kādam resoram. Bija novērots, ka resoriem padoto statistiku nereti izmanto šī resora politiski saimnieciskiem mērķiem.

Jau 1919. gadā darbu uzsāka VSP Demogrāfijas nodaļa paša M.Skujenieka vadībā un Lauksaimniecības nodaļa vicedirektora J.Bokaldera vadībā. Drīz pēc tam saimnieciskās statistikas vadību uzņēmās vicedirektors V.Salnais. Ar sevišķu likumu VSP uzdeva arī Saeimas vēlēšanu un tautas nobalsošanu vadību. Pamazām izveidojās citas nodaļas, un pēc desmit gadiem to bija septiņas: Vispārējā, Demogrāfijas, Lauksaimniecības, Ārējās tirdzniecības, Iekšējās tirdzniecības, Darba statistikas un Rūpniecības statistikas nodaļa. Pavisam VSP ievāca datus par 30 statistikas nozarēm.1

Lielākie darbi un darītāji

Plašākie statistikas darbi gan pēc iesaistīto darbinieku skaita, gan patērēto līdzekļu un iegūto datu daudzuma ir skaitīšanas.

Jau 1920. gada vasarā, kad tikko bija izbeigusies kara darbība Latgalē, VSP organizēja pirmo vispārējo tautas skaitīšanu Latvijā. Turpmāk tautas skaitīšanas notika ik pēc pieciem gadiem: 1925., 1930. un 1935. gadā.

Tolaik svarīgākā Latvijas saimniecības nozare bija lauksaimniecība. Tādēļ samērā bieži organizēja vispārējās lauksaimniecības skaitīšanas: 1923., 1929., 1935., 1937. gadā, bet visplašāko — 1939. gadā. Ikgadējas sējumu un mājlopu izlasveida skaitīšanas veica, sākot ar 1930. gadu.

1935. gadā kopā ar vispārējo lauksaimniecības skaitīšanu notika arī tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības skaitīšana. Tā kā šajā gadā notika arī ceturtā tautas skaitīšana, var teikt, ka 1935. gadā saskaitīja visu Latviju.

Visas VSP nodaļas regulāri ievāca datus, izmantojot arī citus avotus: pārskatus, anketas, brīvprātīgo korespondentu ziņojumu u.c.

Demogrāfiskā statistika jau kopš 1920. gada vāca, apstrādāja un publicēja datus par dzimušiem un mirušiem, no 1922. gada — par laulībām, pēc 1929./32. un 1934./36. gada datiem izstrādāja mirstības tabulas. Migrācijas plūsmu pētīšanu noorganizēja vēlāk, sākot ar 1935. gadu.

Veselības statistika kopā ar Veselības departamentu ievāca ziņas par ārstniecības iestādēm, to personālu un darbību, saslimstību, kā arī par iedzīvotāju fiziskām īpašībām — augumu, svaru u.c.

Kultūras statistikas redzeslokā bija mācību iestādes, muzeji, bibliotēkas, grāmatniecība u.c.

Lauksamniecības statistika bez jau minētajām skaitīšanām izmantoja ap 2000 brīvprātīgo korespondentu tīklu, kuri sniedza ikmēneša ziņojumus par lauksaimniecības darbu norisi, ražošanu ietekmējošiem saimnieciskiem un klimatiskiem faktoriem, paredzamām un faktiskām ražām, cenām, laukstrādnieku algām u.c.

Ļoti dziļu lauksaimniecības pētījumu veica lauksaimniecības rentabilitātes statistika, izmantojot to saimniecību datus, kurās bija iekārtota grāmatvedība.

Mūsdienu sociālajai statistikai raksturīgus pētījumus veica Cenu un darba statistikas nodaļa, aptverot cenu, algu, darba laika, darba aizsardzības, sociālās palīdzības un citus jautājumus. 1926./27. un 1936./37. statistikas gadā notika ģimeņu budžetu pētījumi.

Šeit ir tikai nedaudz ieskicētu darbu, ko veica tālaika VSP.2

VSP darbību kopš 1931. gada tiesiski noteica "Papildinājums Ministru kabineta iekārtai"3, kā arī vairāki normatīvie akti par atsevišķām skaitīšanām un citiem statistikas darbiem.

Atbilstoši 1939./40. gada valsts budžetam, VSP bija paredzēti 207 štata un ārštata darbinieki. Faktiskie VSP izdevumi 1937./38. gadā bija 798,6 tūkstoši latu, 1938./39. gada budžets — 915,5 tūkstoši latu.4

Tālaika valdības centās ne vien nodrošināt valsts statistiku materiāli, bet izteica arī augstu morālu atzinību. Daudzi VSP darbinieki bija apbalvoti ar Latvijas ordeņiem un medaļām.

1935. gadā Ministru kabinets apstiprināja noteikumus par apbalvošanu ar VSP Goda zīmi. Goda zīmei bija trīs pakāpes, tā veidota kā latviešu auseklītis ar sakrustotām senām rakstāmspalvām, piestiprināta pie lentes, zināmā mērā atgādinot ordeni. Ar Goda zīmi apbalvoja par sevišķiem nopelniem statistisko ziņu vākšanā un apstrādāšanā.5 1935. gadā šo apbalvojumu saņēma 22 VSP darbinieki un 58 brīvprātīgie korespondenti.

Grāmatas un citi izdevumi

Valsts Statistikas pārvaldes darba rezultāti plašākai sabiedrībai kļuva zināmi no publicētajām grāmatām, biļeteniem, ziņojumiem un rakstiem laikrakstos un žurnālos.

Ik gadu kopš 1920. gada VSP izdeva "Latvijas statistisko(-kas) gadagrāmatu". Pēdējais, 1940. gada, izdevums pazīstams ar nosaukumu "Statistikas tabulas", ko dienesta lietošanai atļāva LPSR iestādes.

Vēl no periodiskām gadagrāmatām jāmin "Latvijas lauksaimniecība" (no 1920.g. 14.izdevumi), "Latvijas ārēja tirdzniecība" (no 1920.g.), "Darba statistika" (1926–1936), "Finansu statistika" (1933–1939), "Tautas veselības statistika" (1927–1937). Kopš 1926.gada iznāca "VSP Mēneša Biļetens".

Speciālos izdevumos apkopoti skaitīšanu rezultāti. Sevišķi iespaidīgi ir 1925., 1930. un īpaši 1935. gada tautas skaitīšanu rezultātu kopsējumi, lielformāta izdevumā ap 500–700 lpp. katrs. Mazāki pēc apjoma, bet tāpat bagāti saturā ir lauksaimniecības, rūpniecības un amatniecības, tirdzniecības skaitīšanu rezultātu sējumi.

Mūsdienu lasītāji labi pazīst krājumus "Latvija skaitļos 1936", "Latvija skaitļos 1938", "Pagastu apraksti", "Pilsētu apraksti", "Apriņķu un pagastu apraksti", "Latvijas ciemi", "Latvija starp Eiropas valstīm" un daudzus citus darbus.

Poligrāfiskā noformējuma ziņā joprojām nepārspēts paliek M.Skujenieka "Latvijas Statistikas atlass".

Pavisam VSP līdz 1939. gadam bija izdevusi 324 grāmatas ar 60 500 lappusēm. Kopējā tirāža sasniedza 293 600 eksemplāru.6

Autori un sastādītāji

Apzinot divdesmito un trīsdesmito gadu statistikas izdevumus, pārsteidz tas, ka gandrīz vienmēr grāmatas titullapā ir norādīts autors, sastādītājs un/vai redaktors. Turpmāk laikmetu griežos šī tradīcija ir zudusi, statistiskas izdevumi kļuvuši kolektīvi un bezpersoniski. Vēlāk sāka uzrādīt atbildīgo par izdevumu. Ciktāl viņš ir arī autors vai sastādītājs, paliek nezināms.

Lasot tālaika publicētos darbus, nav grūti pamanīt arī divdesmito un trīsdesmito gadu ražīgākos statistiķus, kuri ne vien ieņēma amatus, bet arī sastādīja grāmatas un rakstīja.

 

Marģers Skujenieks

(1886–1941), VSP direktors (1919.–1940.g. ar pārtraukumiem, kad atradās valdības sastāvā), Ministru prezidents (1926–1928; 1931–1933), tā biedrs, Saeimas deputāts, iekšlietu un finansu ministrs.

Galvenie darbi par iedzīvotāju statistiku: "Latvija. Zeme un iedzīvotāji", 3.izd., 1927; "Latvija starp Eiropas valstīm" 1929; "Otrā tautas skaitīšana Latvijā" — 1925–1928; "Trešā tautas skaitīšana Latvijā" — 1930; "Latvieši svešumā un citas tautas Latvijā" — 1930; "Latvijas statistikas atlass" — 1938, u.c.

Ar M.Skujenieka tekstu ir iznākuši visi krājumi par Latvijas Satversmes sapulces un visu Saeimu vēlēšanu rezultātiem (1925., 1928., 1931.g.).

Aleksandrs Maldups

(dz.1894.g.) VSP sekretārs, vēlāk vicedirektors (līdz 1940.g.).

Galvenie darbi veltīti lauksaimniecības un teritoriālai statistikai: visu lauksaimniecības skaitīšanu (1929–1939) datu un analīžu krājumu autors, līdzautors vai sastādītājs (parasti kopā ar V.Salno); visu gadagrāmatu "Latvijas lauksaimniecība" (1920–1939) sastādītājs; "Valsts adresu kalendāra" (1926–1940) sastādītājs; grāmatas "Apriņķu un pagastu apraksti" autors, līdzautors citām teritoriālajai statistikai veltītām grāmatām.

Voldemārs Salnais

(1886–1948) VSP vicedirektors (1923–1925; 1926–1933), direktora v.i. (1934–1937). Pirms tam ārlietu viceministrs, tautas labklājības ministrs, ārlietu ministrs, pēc 1937.g. sūtnis Skandināvijas valstīs.

Kopā ar A.Maldupu izveidojis grāmatas par lauksaimniecības skaitīšanu rezultātiem (1929–1935); atzīmēts kā pirmais autors (kopā ar A.Maldupu) grāmatām "Latvijas ciemi" , "Pagastu apraksti", "Pilsētu apraksti".

Izveidojis un 12 gadus rediģējis "VSP Mēneša biļetenu" (1926–1937).

Jēkabs Jurēvics

(1897–1945) no 1920.g. VSP Iekšējās tirdzniecības nodaļas vadītājs, 1941.–1944.g. — pārvaldes direktors.

Sastādījis krājumus "Finansu statistika" (1933–1939); krājumus par kreditiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām, Latvijas valsts, pilsētu un lauku pašvaldību finansēm, piensaimnieku sabiedrībām u.c. Apkopojis un analizējis pirmās tirdzniecības skaitīšanas rezultātus 1935. gadā.

Vilmārs Salnītis

(dz.1905.g.), VSP Demogrāfijas nodaļas vadītājs pēdējos valsts neatkarības gados.

Sastādījis kopkrājumu "Ceturtā tautas skaitīšana Latvijā 1935." — 1939, 656 lpp.; kā līdzsastādītājs piedalījies "Tautas veselības statistikas" krājumu veidošanā (1934; 1935), turpmākajos gados to darījis patstāvīgi; sastādījis vienreizēju krājumu "Latvijas kultūras statistika 1928–1937" — 1938.

Pauls Dāvidovs

(dz.1905.g.), lauksaimniecības grāmatvedības biroja statistiķis, Cenu un darba statistikas nodaļas vadītājs, 1939.–1940.g. — VSP sekretārs.

Sastādījis krājumu "Darba statistika 1936", līdzsastādītājs krājumiem par lauksaimniecības rentabilitāti. Kā nozīmīgs jāvērtē P.Dāvidova pētījums "Ģimeņu budžeti 1936.37.g." — 1940. Par šo tēmu, taču ar pavisam citu saturu, autors 1939. gadā LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē aizstāvēja diplomdarbu "Ģimeņu budžetu statistika", kas pēc apjoma (334 lpp.) un satura atgādina mūsdienu doktora disertāciju.

Jānis Baltais

(1889–1939), bijis VSP Darba un rūpniecības statistikas nodaļas vadītājs. Sastādījis krājumus "Darba statistika"(1928–1935); apkopojis Latvijas rūpniecības un amatniecības 1935. gada skaitīšanas rezultātus (kopā ar citiem).

Andrejs Frīdbergs

(dz.1885.g.), bijis Zemkopības viceministrs. VSP pētījis lauksaimniecības rentabilitāti. Kopā ar J.Skuju sastādījis krājumu "Lauksaimniecības rentabilitāte 1935./36., 1936./37. un 1927./37.s.g." — 1939.

 

Šeit bija iespēja pieminēt tikai tos VSP darbiniekus, kuri sarakstījuši un/vai sastādījuši lielākās grāmatas. Radoši un apzinīgi strādāja arī pārējie VSP darbinieki, kuru vārdi šur tur parādās mazākos darbos, rakstos žurnālā "Ekonomists" un citos izdevumos.

Gatavojoties jubilejai, mūsdienu statistikas darbinieki studē un izvērtē vēsturisko pieredzi, meklē vēsturisko un mūsdienu datu salīdzināšanas iespējas. Vēsturiskai pieredzei būs vislielākā nozīme tad, ja tā kļūs par saknēm, kas baro galotni.

1 Plašāk skat.: "Latvija desmit gados", — R.: 1928 (Valsts Statistiskā pārvalde — 44.–56.lpp.)

2 skat.: "Pārskats par Valsts Statistiskās pārvaldes darbību valsts patstāvības 20 gados" — "VSP Mēneša Biļetens", 1938.g., Nr.11. — 1212.–1217.lpp.

"Valsts Statistiskās pārvaldes 20 gadi" — "VSP Mēneša Biļetens" 1939.g. Nr.8. — 813.–814.lpp.

3 "Papildinājums Ministru kabineta iekārtā" — Likumu un Ministru kabineta noteikumu krājums, 1931.gads — Nr.51 ("V.V." 1935.g. 9.martā, Nr.54)

4 "LR Valsts budžets 1939./40.g. un 1940. gadiem. I Pamata budžets", R.: 1939. — 38.–51.lpp.

5 "Noteikumi par apbalvošanu ar Valsts statistiskās pārvaldes Goda zīmi" (Pamats: Ministru kabineta 1935.g. 23.maija lēmums — "V.V."1935.g. 4.decembrī, Nr.276)

6 "Valsts Statistiskās pārvaldes izdoto grāmatu saraksts" VSP Mēneša biļetens", 1939.g., Nr.12. — 1300.–1305.lpp.; "Valsts Statistiskās pārvaldes publicētie statistiskie dati pēc nozarēm" — Latvijas statistikas gada grāmata 1939. — XIX–XXV. lpp.