Uzturoties oficiālā vizītē Lietuvas Republikā

Vakar, 19.jūlijā, Latvijas Republikas Valsts prezidents Andris Bērziņš pēc stāšanās amatā uzturējās pirmajā oficiālajā ārvalstu vizītē – Lietuvas Republikā (pirmā darba vizīte – Igaunijas Republikā bija 12.jūlijā; skat. "LV" Nr.108, 13.07.2011.), kur tikās ar Lietuvas Republikas prezidenti Daļu Grībauskaiti (attēlā), Seima spīkeri Irēnu Degutieni, piedalījās ziedu nolikšanas ceremonijā Antakalnes kapsētā un vizītes noslēgumā piedalījās Daļas Grībauskaites rīkotajās pusdienās Foto: VPK

19.jūlijā Valsts prezidents Andris Bērziņš oficiālajā vizītē apmeklēja Lietuvas Republiku, kur tikās ar valsts augstākajām amatpersonām – Lietuvas prezidenti un parlamenta spīkeri – un svinīgā ceremonijā nolika ziedus Antakalnes kapsētā.

Vizītes sākumā Lietuvas prezidenta pils priekšlaukumā A.Bērziņu sagaidīja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. Pēc sasveicināšanās sekoja oficiālais foto, parakstīšanās viesu grāmatā un abu prezidentu divpusējā tikšanās.

Pēc tikšanās preses konferences laikā Valsts prezidents pateicās Lietuvas prezidentei par sirsnīgo uzņemšanu un uzaicināja viņu valstsvizītē apmeklēt Latviju.

"Sarunas laikā mēs vienojāmies, ka aktīvi iesaistīsimies visu kopīgo jautājumu risināšanā, lai nonāktu pie kopīgā viedokļa tieši Eiropas Savienības jautājumu kontekstā," norādīja A.Bērziņš.

Viņš arī atzīmēja, ka Lietuva ir Latvijas lielākais tirdzniecības partneris un tas Latvijai ir nozīmīgi. A.Bērziņš akcentēja, ka abi prezidenti ir detalizēti izrunājuši visus svarīgākos jautājumus, kuri šobrīd ir abu valstu darba kārtībā.

Pirmkārt abi prezidenti pārrunājuši Visaginas AES celtniecības jautājumu. Valsts prezidents uzsvēra, ka "Latvijas puse pilnībā atbalsta šo Lietuvai vēsturiski nozīmīgo projektu, jo Lietuvai ir visi priekšnosacījumi, lai to nekavējoties realizētu". Atbildot uz jautājumu par Latvijas dalību Visaginas projektā, A.Bērziņš teica: "Latvijai šobrīd nav pietiekami daudz finanšu līdzekļu, lai pilnīgi piedalītos šajā projektā, bet, izvērtējot situāciju "Latvenergo" un saņemto informāciju par to, cik pozitīvi procesi šobrīd attīstās Lietuvā, es varu droši apgalvot, ka "Latvenergo" varēs iesaistīties šajā projektā, un tas būs ne tikai nozīmīgs biznesa projekts, bet arī politisks lēmums."

Valsts prezidents informēja, ka ar Lietuvas prezidenti pārrunāta arī "Rail Baltica" projekta attīstība un abas amatpersonas vienojušās, ka šis projekts ir svarīgs ne tikai Baltijas valstīm, bet arī tādēļ, lai Baltijas valstis tuvinātos Eiropas Savienībai ar saviem infrastruktūras projektiem.

Trešais Latvijas un Lietuvas prezidentu pārrunātais jautājums bija sašķidrinātās gāzes termināļa (LNG) būvniecība Baltijas valstīs. A.Bērziņš žurnālistiem norādīja, ka tas ir tikai laika jautājums – tuvāko gadu laikā LNG būvniecības jautājums tiks atrisināts. Viņš arī uzsvēra, ka viena no Latvijas lielākajām prioritātēm ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve, kur var uzglabāt gandrīz tik daudz gāzes, cik nepieciešams visām trim Baltijas valstīm.

Savukārt D.Grībauskaite norādīja, ka Baltijas piekrastē visiem eventuālajiem termināļiem ir vieta. Viņa atzina, ka iespējams runāt par trim termināļiem, proti, katra valsts var būvēt savu termināli, no kuriem viens varētu būt lielāks par abiem pārējiem, un Lietuva atbalsta Latvijas nodomu būvēt šo lielāko termināli.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu par Lietuvas un Austrijas domstarpībām saistībā ar Mihaila Golovatova atbrīvošanu, Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija kā kaimiņvalsts ļoti labi saprot situāciju Lietuvā, jo arī Latvija pati piedzīvoja dramatiskās janvāra dienas. Viņš norādīja, ka Latvija pilnībā atbalsta Lietuvas pieeju šo domstarpību risināšanā, un piebilda, ka arī Latvijas ārlietu ministrs pie sevis uzaicinājis Austrijas vēstnieku Latvijā un iesniedzis viņam notu sakarā ar šo notikumu.

Preses konferences noslēgumā Lietuvas prezidente D.Grībauskaite novēlējumā Latvijas jaunajam prezidentam teica, ka politika ir godīgs un nesavtīgs darbs cilvēkiem, nevis kādām grupām vai pašam sev, un viņa arī šādi novēlēja strādāt A.Bērziņam viņa prezidentūras laikā.

Oficiālās vizītes laikā Valsts prezidents tikās arī ar Lietuvas Seima spīkeri Irēnu Degutieni. Tikšanās laikā abas amatpersonas pārrunāja ekonomikas jautājumus, to skaitā Visaginas AES, sašķidrinātās gāzes būvniecības projektu, Baltijas valstu enerģētisko neatkarību nākotnē, kā arī Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju ekonomisko emigrāciju, kas ir plaši skārusi arī Lietuvu. Abas amatpersonas apmainījās ar viedokļiem par iemesliem, kas veicina šo emigrāciju, kā arī par iespējām to mazināt un veicināt cilvēku atgriešanos dzimtenē.

I.Degutiene sarunas laikā atzinīgi novērtēja Latvijas un Lietuvas starpparlamentāro sadarbību, sadarbību Baltijas asamblejas un Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu sadarbības ietvaros. Lietuvas parlamenta spīkere arī pateicās Latvijai par skaidri pausto pozīciju un atbalstu attiecībā uz domstarpībām ar Austriju un pozitīvi novērtēja Latvijas valdības līdz šim paveikto krīzes pārvarēšanā un Latvijas valdības vadītāja lomu tajā.

Savukārt Valsts prezidents pateicās Seima spīkerei par sarunu un sirsnīgo uzņemšanu, kā arī uzsvēra, ka cilvēcīgi viņam vienmēr būs patīkami ierasties vizītē Lietuvā.

Oficiālās vizītes turpinājumā A.Bērziņš devās uz Antakalnes kapsētu, kur ar ziediem godināja 1991.gada barikādēs kritušos lietuviešus, kā arī apskatīja Viļņas vecpilsētu. Vizītes noslēgumā Valsts prezidents piedalījās Lietuvas prezidentes rīkotajās pusdienās.

Lietuvas Republikas Seima spīkere Irēna Degutiene Latvijas Valsts prezidenta oficiālās vizītes laikā 19.jūlijā, iepazīstinot Latvijas Republikas Valsts prezidentu Andri Bērziņu un Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Gundaru Daudzi ar Lietuvas likumdevēju darba telpām Foto: VPK

Valsts prezidenta preses dienests