Ministru kabineta noteikumi Nr.564

Rīgā 2011.gada 12.jūlijā (prot. Nr.43 43.§)

Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu

Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma
9.panta ceturto daļu un 11.panta otro daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna un atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu (turpmāk – atkritumu apsaimniekošanas plāni) saturu;

1.2. atkritumu rašanās novēršanas valsts programmas (turpmāk – programma) saturu;

1.3. atkritumu apsaimniekošanas plānu un programmas saskaņošanas un sabiedriskās apspriešanas, ieviešanas, novērtēšanas un pārskatīšanas kārtību;

1.4. atkritumu rašanās novēršanas kvalitatīvos un kvantitatīvos indikatorus.

II. Atkritumu apsaimniekošanas plānu saturs

2. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā iekļauj šādu informāciju:

2.1. atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna mērķi un pasākumi šo mērķu sasniegšanai;

2.2. atkritumu apsaimniekošanas raksturojums valstī:

2.2.1. atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto institūciju un atkritumu apsaimniekotāju pienākumi;

2.2.2. atkritumu apsaimniekošanas analīze, iekļaujot informāciju par radītajiem, savāktajiem, reģenerētajiem un apglabātajiem atkritumiem, to daudzumu un avotiem atbilstoši šādiem atkritumu veidiem:

2.2.2.1. sadzīves atkritumi, tai skaitā bioloģiski noārdāmie atkritumi;

2.2.2.2. ražošanas atkritumi;

2.2.2.3. bīstamie atkritumi;

2.2.2.4. naftas produktu atkritumi;

2.2.2.5. bateriju un akumulatoru atkritumi;

2.2.2.6. elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi;

2.2.2.7. nolietotie transportlīdzekļi;

2.2.2.8. ārstniecības iestāžu un veterinārmedicīnas atkritumi;

2.2.2.9. polihlorētos bifenilus un polihlorētos terfenilus saturoši atkritumi;

2.2.2.10. būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi, tai skaitā azbestu saturoši būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi;

2.2.3. pastāvošā atkritumu apsaimniekošanas sistēma, tai skaitā atkritumu dalītās savākšanas sistēma, atkritumu apglabāšanas un reģenerācijas iekārtas;

2.3. prognoze par atkritumu apsaimniekošanas plānā ietverto atkritumu plūsmu attīstību plāna darbības laikā;

2.4. pasākumi, kas jāveic, lai uzlabotu šo noteikumu 2.2.2.apakšpunktā minēto atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, to pārstrādi, reģenerāciju un apglabāšanu, neradot draudus videi;

2.5. izvērtējums par atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību, arī par papildus nepieciešamo infrastruktūru dalītai atkritumu savākšanai, par nepieciešamām jaunām atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas iekārtām un par esošo reģenerācijas vai apglabāšanas iekārtu slēgšanu;

2.6. šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minēto iekārtu paredzamā jauda un to atrašanās vietas noteikšanas kritēriji;

2.7. plānotās atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģijas un metodes;

2.8. par atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna izpildi atbildīgās institūcijas;

2.9. sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi;

2.10. atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā paredzēto pasākumu īstenošanai pieejamais un papildus nepieciešamais finansējums un tā avoti, tai skaitā izveidotās atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras uzturēšanas izmaksas;

2.11. informācija par atkritumu pārrobežu pārvadājumiem:

2.11.1. atkritumu veidi un daudzums, kuru būtu iespējams eksportēt vai izvest pārstrādei citās valstīs;

2.11.2. atkritumu veidi un daudzums, kuru būtu iespējams importēt vai ievest no citas valsts reģenerācijai Latvijā;

2.12. izvērtējums par plāna atbilstību normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā un to, kādā veidā plānā iekļautie pasākumi veicinās normatīvajos aktos noteikto mērķu sasniegšanu.

3. Atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā iekļauj šādu informāciju:

3.1. reģions, uz kuru attiecas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns;

3.2. reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna mērķi un pasākumi šo mērķu sasniegšanai;

3.3. atkritumu apsaimniekošanas raksturojums attiecīgajā reģionā:

3.3.1. atkritumu apsaimniekošanas analīze, iekļaujot informāciju par radītajiem, savāktajiem, reģenerētajiem un apglabātajiem atkritumiem, to daudzumu un avotiem attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā atbilstoši šo noteikumu 2.2.2.apakšpunktā minētajiem atkritumu veidiem;

3.3.2. pastāvošā atkritumu apsaimniekošanas sistēma, tai skaitā atkritumu dalītās savākšanas sistēma, atkritumu apglabāšanas un reģenerācijas iekārtas;

3.4. prognoze par reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā ietverto atkritumu plūsmu attīstību plāna darbības laikā;

3.5. pasākumi, kas jāveic, lai uzlabotu šo noteikumu 3.3.1.apakšpunktā minēto atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, to pārstrādi, reģenerāciju un apglabāšanu, neradot draudus videi;

3.6. izvērtējums par atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību, arī par papildus nepieciešamo infrastruktūru dalītai atkritumu savākšanai, par nepieciešamām jaunām atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas iekārtām un par esošo reģenerācijas vai apglabāšanas iekārtu slēgšanu;

3.7. šo noteikumu 3.6.apakšpunktā minēto iekārtu paredzamā jauda un to atrašanās vietas noteikšanas kritēriji;

3.8. par reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna izpildi atbildīgās institūcijas;

3.9. reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā paredzēto pasākumu īstenošanai pieejamais un papildus nepieciešamais finansējums un tā avoti, tai skaitā izveidotās atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras uzturēšanas izmaksas;

3.10. izvērtējums par reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna atbilstību normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā un to, kādā veidā plānā iekļautie pasākumi veicinās normatīvajos aktos noteikto mērķu sasniegšanu.

4. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā iekļauj:

4.1. nodaļu par iepakojuma un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par iepakojumu;

4.2. stratēģiju atkritumu poligonos apglabājamu bioloģiski noārdāmu atkritumu samazināšanai un tās īstenošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu poligonu ierīkošanu, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanu, slēgšanu un rekultivāciju;

4.3. atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu.

III. Programmas saturs un atkritumu rašanās novēršanas kvalitatīvie un kvantitatīvie indikatori

5. Programmu atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā iekļauj kā atsevišķu nodaļu.

6. Programmā ietver:

6.1. programmas mērķus;

6.2. informāciju par spēkā esošajiem atkritumu rašanās novēršanas pasākumiem;

6.3. aprakstu par šo noteikumu pielikumā minēto pasākumu vai citu pasākumu lietderību programmā noteikto mērķu sasniegšanai;

6.4. atkritumu rašanās novēršanas pasākumu kvalitatīvos un kvantitatīvos indikatorus, lai nodrošinātu programmas mērķu sasniegšanas pārraudzību un novērtēšanu.

7. Programmā minēto pasākumu efektivitāti izvērtē atbilstoši šādiem kvalitatīvajiem indikatoriem:

7.1. atkritumu rašanās novēršanas pasākumu ietekme uz atkritumu radīšanu un atkritumu radītājiem (socioloģisks novērtējums);

7.2. atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas resursu nodokli no dabas resursu nodokļa samaksas atbrīvoto personu skaits.

8. Atkritumu rašanās novēršanas pasākumu efektivitāti izvērtē atbilstoši šādiem kvantitatīvajiem indikatoriem:

8.1. sadzīvē radītais atkritumu daudzums (kilogrami uz iedzīvotāju gadā);

8.2. kopējas radītais bīstamo atkritumu daudzums (tonnas gadā);

8.3. kopējais radītais sadzīves atkritumu daudzums (tonnas gadā);

8.4. kopējais pārstrādātais sadzīves atkritumu apjoms (procenti no gadā radītā apjoma);

8.5. kopējais pārstrādātais bīstamo atkritumu apjoms (procenti no gadā radītā apjoma);

8.6. kopējais pārstrādātais ražošanas atkritumu apjoms (procentos no attiecīgajā gadā radītā ražošanas atkritumu apjoma);

8.7. kopējais apglabāto sadzīves atkritumu daudzums (tonnas gadā);

8.8. kopējais apglabāto ražošanas atkritumu apjoms (procenti no gadā radītā apjoma);

8.9. kopējais apglabāto bīstamo atkritumu apjoms (procenti no gadā radītā apjoma).

IV. Atkritumu apsaimniekošanas plānu saskaņošanas un sabiedriskās apspriešanas, ieviešanas, novērtēšanas un pārskatīšanas kārtība

9. Atkritumu apsaimniekošanas plānus un programmu saskaņo atbilstoši Ministru kabineta darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

10. Izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas plānu un programmu, izstrādātājs nodrošina sabiedrības, organizāciju un institūciju informēšanu un viedokļu uzklausīšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par sabiedrības līdzdalības kārtību attīstības plānošanā un par stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu, nodrošinot iespēju vismaz 40 dienas iesniegt priekšlikumus par attiecīgo plāna (tai skaitā programmas) projektu. Sabiedrības viedokļus izvērtē pirms lēmuma pieņemšanas par attiecīgā plāna (tai skaitā programmas) apstiprināšanu.

11. Atkritumu apsaimniekošanas plānu (tai skaitā programmu) ievieš, īstenojot attiecīgajā plānā (tai skaitā programmā) noteiktos pasākumus.

12. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atkritumu apsaimniekošanas plānu un programmas ieviešanu novērtē ne retāk kā reizi trijos gados. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija par novērtēšanas rezultātiem sagatavo informatīvo ziņojumu un, ja nepieciešams, grozījumus attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas plānā vai programmā.

13. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu izstrādā astoņus gadus ilgam laikposmam. Reģionālos atkritumu apsaimniekošanas plānus izstrādā septiņus gadus ilgam laikposmam.

14. Izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas plānus un programmu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija var sadarboties ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Eiropas Komisiju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu.

Ministru prezidenta vietā – tieslietu ministrs,
iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs A.Štokenbergs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā –
izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā

Pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 12.jūlija
noteikumiem Nr.564

Pasākumi, kuru mērķis ir saraut saikni starp ekonomisko izaugsmi un ar atkritumu radīšanu saistīto ietekmi uz vidi

1. Plānošanas pasākumu vai citu ekonomisko instrumentu izmantošana, kas veicina resursu efektīvu izmantošanu.

2. Pētniecības un attīstības veicināšana, lai izstrādātu tīrākus un mazāku atkritumu daudzumu radošas preces un tehnoloģijas, un tādas pētniecības un attīstības rezultātu izplatīšana un izmantošana.

3. Tādu efektīvu un nozīmīgu rādītāju izstrāde, kas ļauj konstatēt ar atkritumu radīšanu saistītu ietekmi uz vidi un kas vērsta uz atkritumu rašanās novēršanu visos mērogos, piemēram, Eiropas Savienības mērogā veikti preču salīdzinājumi, valsts un pašvaldību iestāžu darbības un valsts mērogā veikti pasākumi.

4. Ekodizaina veicināšana (vides aspektu sistemātiska iestrāde preces konstrukcijā, lai mazinātu tās ietekmi uz vidi visā tās aprites ciklā).

5. Informācijas sniegšana par atkritumu rašanās novēršanas metodēm, lai rūpniecībā ieviestu labākās pieejamās metodes.

6. Mācību organizēšana Valsts vides dienesta darbiniekiem saistībā ar atkritumu rašanās novēršanas prasību ietveršanu atļaujās piesārņojošo darbību veikšanai un atkritumu apsaimniekošanas atļaujās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojumu un par atkritumu apsaimniekošanu.

7. Atkritumu rašanās novēršanas pasākumu ieviešana iekārtās, uz ko neattiecas normatīvie akti par piesārņojumu, ietverot atkritumu rašanās novēršanas izvērtējumus vai plānus.

8. Informētības veicināšanas kampaņu izmantošana vai finansiāla, lēmumu pieņemšanas vai citāda atbalsta sniegšana uzņēmumiem, it īpaši, maziem un vidējiem uzņēmumiem vai pielāgoti tiem.

9. Brīvprātīgu vienošanos, patērētāju un ražotāju diskusiju vai nozares apspriežu izmantošana, lai attiecīgie uzņēmumi vai rūpniecības nozares izstrādātu atkritumu rašanās novēršanas plānus vai mērķus, vai uzlabotu preci vai iepakojumu, kas rada lielu daudzumu atkritumu.

10. Vides vadības un audita sistēmu izmantošanas veicināšana, lai novērtētu un uzlabotu publisko un privāto tiesību subjektu (iestāžu, komersantu, biedrību, saimniecisko darbību veicēju u.tml.) veikumu atkritumu rašanās novēršanas jomā.

11. Ekonomiskie instrumenti, piemēram, veicinot "videi draudzīgu iepirkšanos" vai ieviešot obligātu maksājumu, kas pircējiem jāmaksā par konkrētu preci vai iepakojuma elementu, ko citādi nodrošinātu bez maksas.

12. Informētības veicināšanas kampaņu izmantošana un informācijas sniegšana, kas vērsta un sabiedrību kopumā vai konkrētu patērētāju grupu.

13. Ekoetiķetes (ekomarķējuma) izmantošanas veicināšana.

14. Vienošanās starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un biedrību vai nodibinājumu, kas pārstāv rūpniecības vai tirdzniecības nozari, par preču ražošanu vai izmantošanu, piemērojot integrēto produktu politiku, vai par atkritumu rašanās novēršanas informācijas un tādu preču pieejamību, kas mazāk ietekmē vidi;

15. Vides un atkritumu rašanās novēršanas kritēriju ietveršana valsts un pašvaldību iestāžu un komersantu veikto iepirkumu dokumentācijā saskaņā ar Zaļā iepirkuma nacionālajiem un Eiropas Savienības ieteikumiem (http://www.vidm.gov.lv/lat/darbibas_veidi/zalais_publiskais_iepirkums/files/text/Darb_jomas//VIDMZino_A_090109_zpi.doc; http://ec.europa.eu/environment/gpp/pdf/buying_green_handbook_lv.pdf ).

16. Atkritumos izmestu produktu vai to sastāvdaļu atkārtotas izmantošanas vai labošanas veicināšana, izmantojot tādus pasākumus kā izglītošana, ekonomiski, loģistikas vai citi pasākumi, piemēram, izveidojot vai atbalstot akreditētus labošanas un atkārtotas izmantošanas centrus un tīklus, jo īpaši blīvi apdzīvotos reģionos.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā –
izglītības un zinātnes ministrs R.Broks