Par eirozonas problēmām un ietekmēm uz pasauli

Vakar, 21.jūlijā, Briselē pulcējās eirozonas līderi un Eiropas lielāko banku vadītāji, lai meklētu risinājumu Grieķijas parāda krīzei un glābtu valsti no draudošās maksātnespējas.

Grieķijas maksātnespēja tās 350 miljardu eiro (245,98 miljardu latu) lielo parādsaistību dēļ varētu izraisīt ķēdes reakciju Eiropas vājākajās ekonomikās.

Tikšanās priekšvakarā, 20.jūlijā, Francijas ārlietu ministrs Alēns Žipē brīdināja, ka eirozonu gaida katastrofa, ja tās līderiem samitā Briselē neizdosies rast parādu krīzes risinājumu: "Mums ir pienākums gūt kaut kādu rezultātu. (..) Esmu pārliecināts, ka mēs atradīsim risinājumu.(..) Mums noteikti ir jārod risinājums, lai darītu galu starptautiskajiem minējumiem un stabilizētu eirozonu. Ja eirozona sabruks, tā būs katastrofa."

Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī trešdienas vakarā spējuši panākt vienotu nostāju par Grieķijas glābšanas programmu.

Eirozona tika izveidota 1999.gadā, un tajā šobrīd ietilpst Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Igaunija, Īrija, Itālija, Kipra, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija un Vācija. Pārējām (septiņām) Eiropas Savienības valstīm iestāšanās eirozonā ir obligāta, kad tās atbildīs Eiropas Savienības noteiktajiem kritērijiem. Izņēmums ir Dānija, Apvienotā Karaliste un Zviedrija. Pirmajām divām pievienošanās līgums paredz izvēles iespēju par iestāšanos eirozonā, bet Zviedrija neatbilst zonas prasībām. Tomēr arī iepriekšminētās trīs valstis darbojas Eiropas Centrālās bankas sistēmas ietvaros.

Par eirozonas monetāro politiku atbildīga ir Eiropas Centrālā banka, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir uzturēt cenu stabilitāti eirozonā, lai inflācija neradītu riskus, kas varētu novest pie eiro pirktspējas krituma.

Lai arī Eiropas Centrālās bankas nevar tieši regulēt, piemēram, fiskālo politiku, tomēr, cieši sadarbojoties ar Eirogrupu, kurā ietilpst eirozonas finanšu ministri, banka var ietekmēt arī šos politiskos procesus. Eirogrupa veic eirozonas politisko kontroli. Eiropas Centrālā banka nav institūcija, kas aizvieto eirozonas centrālās bankas, jo tās darbā piedalās arī katras eirozonas valsts pārstāvji, piemēram, Eiropas Centrālās bankas padomē, kuras galvenais uzdevums ir noteikts eirozonas monetāro politiku, kā arī procentu likmes, ar kurām komercbankas var iegūt naudu no centrālās bankas, darbojas 15 eirozonas centrālo banku pārvaldnieki.

Vārds "eirozona" neoficiāli var tikt attiecināts arī uz tām valstīm, kuras patstāvīgi ir ieviesušas savā teritorijā eiro, piemēram, Melnkalne. Trīs Eiropas mikrovalstis – Monako, Vatikāns un Sanmarīno – ir noslēgušas vienošanos ar ES, ar kuru eiro šajās valstīs ir kļuvusi par vienīgo maksāšanas līdzekli. Šī vienošanās ļauj attiecīgajām valstīm arī kalt savas eiro monētas. Tomēr noslēgtā vienošanās vēl nenozīmē, ka attiecīgās valstis ir daļa no eirozonas.

Pēc elektronisko mediju informācijas
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"