Saeimas 2011.gada 21.jūlija trešās ārkārtas sesijas sēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Sākam trešo Saeimas 21.jūlija ārkārtas sēdi.

Deputāti Jānis Dombrava, Inese Laizāne, Dzintars Rasnačs, Raivis Dzintars, Gaidis Bērziņš, Visvaldis Lācis, Imants Viesturs Lieģis, Janīna Kursīte-Pakule, Rasma Kārkliņa, Dzintra Hirša un Inguna Rībena ir iesnieguši lēmuma projektu „Par Austrijas Republikas lēmumu atbrīvot noziegumos pret cilvēci apsūdzēto personu”.

Jānis Dombrava runās iesniedzēju vārdā.

Vai ir deputātiem iebildumi pret to, ka šis lēmuma projekts tagad tiek izskatīts? Deputātiem ir iebildumi. Tātad mums ir jālemj par to, vai lēmuma projekts nododams kādai no komisijām vai pārceļams uz nākamo kārtējo sēdi.

Un tagad es dodu vārdu deputātam Jānim Dombravam, lai viņš iesniedzēju vārdā pamatotu šo iesniegumu. Pēc tam izlemsim, ko darīt ar to.

J.Dombrava (VL–TB/LNNK frakcija).

Sveicināta, godātā Saeima! Kā jūs visi zināt, pirms nedēļas notika neizprotams notikums no Austrijas puses.

Tā, pamatojoties uz Eiropas aresta orderi, apcietināja Mihailu Golovatovu, kurš tiek turēts aizdomās par uzbrukuma organizēšanu Viļņas televīzijai 1991.gada 13.janvārī (minētajā uzbrukumā Viļņā tika nogalināti 14 un ievainoti vairāki simti neapbruņotu civiliedzīvotāju). Tomēr šo personu, kura tiek apsūdzēta noziegumos pret cilvēci, Austrija drīz vien atbrīvoja, īsti nepamatojot Lietuvai šo lēmumu, un tas savā ziņā ne tikai grauj tiesiskumu un solidaritāti Eiropas valstu vidū...

Cileviča kungs, palūgšu apsēsties.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Es tiešām arī lūdzu ieņemt vietas un ievērot kārtību Saeimas Sēžu zālē. Jūs neiebildāt pret to, ka sēde tiek sasaukta. Nu tad varbūt tiešām izrādiet cieņu pret runātāju!

J.Dombrava. Šis Austrijas lēmums savā būtībā rada bīstamu precedentu Eiropas Savienībā, tas netieši grauj solidaritāti starp Eiropas Savienības valstīm, jo atbrīvoja noziegumos pret cilvēci apsūdzētu personu. Tas, ka Eiropas aresta orderi var neņemt vērā un atbrīvot tik smagos noziegumos apsūdzētu personu, ietekmē arī Eiropas cilvēktiesības un fundamentālās brīvības, demokrātijas un likuma varu, tiesisko paļāvību. Tāpēc ir svarīgi, lai Latvijas Republikas Saeima pauž savu nostāju, aicina starptautisko sabiedrību nosodīt šo Austrijas lēmumu un izteikt savu viedokli par šo incidentu, atzīt – tas ir pats svarīgākais! – atzīt, ka Padomju Savienības totalitārais režīms pēc savas darbības un būtības ir identisks nacistiskajam režīmam, un pielikt visas pūles, lai aizturētu kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci apsūdzētās personas.

Es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Bet vai jūs aicināt nodot to kādai no komisijām?

J.Dombrava. Var nodot Ārlietu komisijai. Būtu ļoti pozitīvi, ja Saeima jau šodien to varētu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tā kā bija iebildumi pret to, ka deputātu iesniegtais lēmuma projekts tiek skatīts šobrīd, mums ir iespējami divi risinājumi – vai nu nodot komisijai (šobrīd ir ierosinājums nodot Ārlietu komisijai), vai nodot izskatīšanai nākamajā kārtējā sēdē. Tas otrs variants šajā situācijā ir diezgan nereāls risinājums. Tātad, kā es saprotu, ir no zāles izskanējis priekšlikums nodot šo lēmuma projektu Ārlietu komisijai.

Lieģa kungs, debates nav paredzētas šobrīd. Mums ir jāpieņem lēmums par nodošanu komisijai.

Tātad mums ir jābalso par to, vai lēmuma projekts „Par Austrijas Republikas lēmumu atbrīvot noziegumos pret cilvēci apsūdzēto personu” nododams Ārlietu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai lēmuma projektu „Par Austrijas Republikas lēmumu atbrīvot noziegumos pret cilvēci apsūdzēto personu” nodotu Ārlietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 21, atturas – nav. Lēmuma projekts komisijai nodots.

Vai tiks noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš Ārlietu komisijas vārdā?

J.Dombrava. 15 minūtes būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītāja. Komisijas vārdā Grigules kundze teica – 4.augusts, bet otrs priekšlikums ir 15 minūtes. Tātad vispirms mums ir jābalso par tālāko priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lēmuma projektam „Par Austrijas Republikas lēmumu atbrīvot noziegumos pret cilvēci apsūdzēto personu” noteiktu šā gada 4.augustu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 37, atturas – 4. Tātad atbalstīts ir otrais priekšlikums, bet šis priekšlikums nav atbalstīts. Ir atbalstīts priekšlikums, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15 minūtes. Paldies.

Līdz ar to visi trešās ārkārtas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Mums ir atkal jāreģistrējas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 15 deputāti: Rīgā ievēlētais Andris Bērziņš, Andris Buiķis, Einārs Cilinskis, Lolita Čigāne, Gundars Daudze, Valentīns Grigorjevs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Andrejs Klementjevs, Atis Lejiņš, Igors Meļņikovs, Imants Parādnieks, Rita Strode, Staņislavs Šķesters, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers. Jāmin arī tas, ka zālē nav Māra Kučinska, bet viņa vietā ir reģistrējies kāds cits.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to trešo 21.jūlija ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.

Cienījamie kolēģi! Es informēju, ka, ja sestdien referendumā tauta nobalsos par to, ka šim parlamentam nav jāturpina strādāt, tad tomēr saskaņā ar Satversmi parlaments turpinās strādāt līdz tam brīdim, kamēr sanāks jaunievēlētā – 11.Saeima. Tas nozīmē, ka tie likumprojekti, kuri ir komisijās un kuri vēl tiks nodoti... ka ar tiem tiek turpināts strādāt.

Mēs esam arī vienojušies ar Valsts prezidenta kanceleju par to kārtību, kādā šie likumprojekti varētu nonākt Saeimas sēdē. Turpmākās sēdes, visticamāk, arī būs ceturtdienās, tās sasauks Valsts prezidents, un arī darba kārtību tām noteiks Valsts prezidents, bet Saeima jūs vienkārši par to informēs tieši tādā pašā veidā, kā tas ir parasti. Tātad Saeimas darbs – darbs komisijās un visi pārējie pienākumi, kuri Saeimai ir veicami, – turpināsies neatkarīgi no sestdien pieņemtā lēmuma.

Paldies.