Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Jūlija Kolomijceva. Daži apsvērumi par noziedzīgi iegūtu mantu un tās ieguvējiem

Jau diezgan ilgu laiku ir aktuāls jautājums par to, kam būtu jādod priekšroka darījumos ar nekustamo īpašumu, kad nekustamā īpašuma atsavinātājs ļaunticīgi atsavina to divām dažādām personām. Pašlaik svarīga šajā kontekstā ir problēma par tādas lietas labticīgu iegūšanu, kas iepriekš vairākas reizes tikusi atsavināta, bet šādas atsavinājumu ķēdes sākumā pirmais atsavinātājs bijusi netiesīga persona. Diskusijas izraisa tas, kā intereses ir prioritāras: īpašnieka intereses, kas zaudējis lietas valdījumu pret savu gribu un tādējādi nav vainojams lietas zaudēšanā, vai labticīga ieguvēja intereses, kas nezināja un nevarēja zināt par pirmā atsavināšanas darījuma trūkumiem atsavināšanas ķēdē.

Tādēļ šā raksta mērķis ir apzināt problēmas tiesiskajā regulējumā, kas saistītas ar cietušā – īpašnieka – un trešo personu, kas iegādājas noziedzīgā ceļā iegūto lietu, aizsardzību Civillikuma un Kriminālprocesa likuma kontekstā. Kopsakarā ar īpašuma tiesībām uz noziedzīgi iegūtu lietu analizēts arī otrais rīcības veids ar noziedzīgi iegūtu mantu kriminālprocesā – noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija.

• Andris Pešudovs, Viesturs Vitovskis. Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas problēmas II

Iepriekš “Jurista Vārdā” abu minēto autoru publicētā raksta “Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas problēmas” mērķis bija ierosināt plašu diskusiju par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas tiesību institūta problēmām Latvijā, norādot uz fundamentālajām pretrunām tiesu praksē un judikatūrā, savus argumentus balstot uz iespējami plašāku juridisku analīzi. Autori centās norādīt, ka tiesību institūts, vienkārši un nepārprotami reglamentēts, ļoti veiksmīgi bija integrēts civilprocesuālajā sistēmā un tajā praktiski nebija iekšēju pretrunu. Tā vietā raksts izsauca daudz nepamatotu pārmetumu, kuri bija balstīti vairāk uz personiskiem un sociāli politiskiem apsvērumiem, bet mazāk uz jurisprudenci. Līdz ar to minētās tēmas ietvaros joprojām palicis pārāk daudz neatrisinātu fundamentālu jautājumu, kurus autori aktualizē šajā publikācijā.

• Baiba Rudevska. Kreditora un parādnieka procesuālo tiesību līdzsvars saistību bezstrīdus piespiedu izpildē

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas (SBPI) problēmjautājumi kļuva aktuāli tieši 2009.gada otrajā pusē, jo nekustamo īpašumu tirgus cenas sāka strauji kristies un tie zaudēja savu sākotnējo vērtību. Līdz ar to SBPI procesā CPL 400.panta pirmās daļas 1.punkts vairs nespēja apmierināt kreditorus, jo saistību bezstrīdus piespiedu izpildes rezultātā pārdotā hipotēka vairs nebija spējīga nosegt parādu pilnā apmērā. SBPI tiesiskais mehānisms, kas bija radīts stabilas tirgus ekonomikas apstākļos, izrādījās nepietiekami efektīvs straujo ekonomisko procesu skarbajā realitātē. Taču vai patiesi vaina par parādu nepietiekami ātru atgūšanu jāuzņemas SPBI institūtam? Vai nav tā, ka sabiedrība un jo īpaši kreditori pārāk daudz gaida no SBPI procesa?

Šajā rakstā veiktās teorētiskās juridiskās analīzes rezultātā tiek atsegtas arī līdz šim nepamanītas vai nepietiekami saskatītas problēmas, kuru novēršana būtu nepieciešama jau tuvākajā laikā.

“Jurista Vārda” redakcija

www.juristavards.lv