Par jubilejas monētas “Rīgas Doms” laišanu apgrozībā

Monētas priekšpuse (averss): Pa kreisi eņģelis (arhitektūras detaļa no Rīgas Doma), nodalītā segmentā labajā pusē – puslokā uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA, nodalītā segmentā lejasdaļā pa kreisi – uzraksts 1 LATS.	Monētas aizmugure (reverss): Rīgas Doma attēls, no tā pa kreisi – krusta sadalīts uzraksts RĪGAS DOMS, lejasdaļā puslokā pa kreisi – gadskaitļi 1211–2011.
Monētas josta: Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem. Nominālvērtība: 1 lats; Svars: 22,00 g, diametrs: 35,00 mm; Metāls: 925° sudrabs, kvalitāte: proof; Kalta 2011.g. Rahapaja Oy (Somija); Mākslinieki: Kristaps Ģelzis (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums).

Latvijas Banka laidusi apgrozībā 1 lata jubilejas monētu “Rīgas Doms”. Tās grafisko dizainu veidojis Kristaps Ģelzis un ģipša modeli – Ligita Franckeviča.

Latvijas Bankas jubilejas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām – notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. 2011.gada 25.jūlijā apritēja 800 gadu, kopš likts pamatakmens Rīgas Domam, kas ir Latvijas svētvieta un Dieva klātbūtnes zīme mūsu zemē.

Monētas izlaišanas svētki notika Rīgas Domā tā dzimšanas dienā 25.jūlijā, ievadot jubilejai veltītus pasākumus. Klāt bija Rīgas Doma dekāns Elijs Godiņš, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, monētas mākslinieks Kristaps Ģelzis, kā arī Rīgas Doma atjaunošanas vadītājs Ronalds Lūsis un profesors Ojārs Spārītis.

Sudraba 1 lata monēta “Rīgas Doms” ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monētas maksimālā tirāža ir 5000 eksemplāru. Rīgas Domam veltītā monēta ir iegādājama Latvijas Bankā, Rīgas Domā un tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – Ls 29,10.

***

2011.gada 25.jūlijā apritēja 800 gadu, kopš likts pamatakmens Rīgas Domam, kas ir Latvijas svētvieta un Dieva klātbūtnes zīme mūsu zemē. Pulcējot ļaudis, Rīgas Doms cauri gadsimtiem un laiku pārmaiņām norādījis uz to, kas stāv pāri – pāri mums, pāri laikiem un to pārmaiņām. Tam Rīgas Doms kalpojis, gan ar mūziku, gan ar citām mākslām ceļot cilvēkus pāri ikdienībai. Rīgas Doms ir vieta, kur notikt lietām, kas lielākas par cilvēku un viņa laiku un atstāj laika zīmes.

Rīgas Doms mūsdienās ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa katedrāle, kur notiek luteriskās baznīcas nozīmīgākie dievkalpojumi. Tā garīgo dzīvi uztur un veido Rīgas Doma draudze, kas mājo šajā dievnamā. Rīgas Doms sniedzas pāri ne tikai draudzes, bet arī vienas baznīcas robežām un kļuvis par Latvijas kristīgo konfesiju saskanīgas kalpošanas centru, kur dievkalpojumus regulāri kopā vada visu lielāko kristīgo konfesiju vadītāji. Rīgas Doms ir vieta, kur katrs, kas meklē, ir gaidīts neatkarīgi no konfesijas vai citas piederības.

Viena no Rīgas Doma visaptverošajām valodām ir mūzika. Tā šeit skan dievkalpojumos un koncertos kopš 1884.gada, kad radītas tolaik pasaulē lielākās ērģeles ar aptuveni 7000 stabulēm un 124 reģistriem. Šo ērģeļu iesvētīšanas dievkalpojumam Ferencam Listam tika pasūtīts īpašs skaņdarbs – prelūdija korālim “Lai Dievu visi teic”. Rīgas Doma mūzikas vēstures bagātās tradīcijas tiek turpinātas arī šodien – gan dievkalpojumos, gan katru nedēļu rīkotajos koncertos un arī starptautiskos muzikālos notikumos ar īpašu mūzikas izvēli un izpildījuma kvalitāti.

Savulaik Rīgas Doma skola kā personības veidošanās vieta un vieta, kur iegūt zināšanas un iemaņas, iezīmēja organizētās izglītības sākumu Latvijā. Rīgas Doms joprojām ir vieta, kur atklāt nezināmo. Tas atspoguļojas gan garīgajā dzīvē, gan sadarbībā ar dažādām mācību iestādēm, īpaši ar Rīgas Doma kora skolu. Arī ērģelnieka mācību ceļš Latvijā vienmēr saistīts ar Rīgas Domu un tā ērģelēm.

Rīgas Doma arhitektoniskais veidojums kopš 13.gs. nav būtiski mainījies, tomēr liecības atstājis katrs gadsimts: 15.gs. – ar sānu kapelu izveidi un vidusjoma paaugstināšanu, 18.gs. – ar torņa pašreizējo veidolu, bet krustejas pārbūves turpinājās līdz pat 19.gs., kad Rīgas Doma paspārnē mājvietu rada pirmais Rīgas muzejs. Senākie dievnama interjera priekšmeti saglabājušies no 16.gs. Vitrāžas un gleznojumi bagātīgi atspoguļo 18. un 19.gs. mākslas dzīvi. Mūžības pieskāriens un katra gadsimta elpa manāma epitāfijās un kapakmeņu noformējumos, kas atgādina gan par cilvēka slavu un ietekmi savā laikā, gan viņa iznīcību.

Arī latviešu tautas jaunlaiku vēsture saistīta ar Rīgas Domu: šeit ar dievkalpojumu sākās Latvijas Tautas frontes izveide, Rīgas Doms bija nozīmīgs atbalsta punkts barikāžu laikā 1991.gadā, un tagad te tiek svinēta valsts neatkarības diena. Rīgas Doms cauri gadsimtiem Rīgas sirdī glabā liecības par laikiem, cilvēkiem un mūžību.

Kristaps Otersons, Latvijas Bankas Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs