Valsts prezidenta un Labklājības ministra

aicinājums

Pienācis laiks mums katram apzināties, ka pirmkārt paši esam ieinteresēti būt veseli un saglabāt savu veselību un darba spējas. Valsts palīdzība cilvēkam kļūst nepieciešama tad, kad viņš vai nu vēl nevar pats par sevi parūpēties, vai daudzu apstākļu dēļ ir kļuvis slims, invalīds vai darba nespējīgs. Lai arī kā mums visās nelaimēs bieži gribas vainot grūtos laikus, speciālistu pētījumi liecina, ka ar nāvējošām sirds un asinsrites slimībām galvenokārt saslimst cilvēki, kuru dzīvesveids un paradumi ilgstoši ir bijuši veselībai kaitīgi.

Medicīniskā statistika liecina, ka viens no lielākajiem mirstības cēloņiem Latvijā ir sirds un asinsvadu slimības. Ja Rietumeiropas valstīs sirds un asinsrites slimību īpatsvars nāves cēloņu vidū ir 35 procenti, tad Latvijā tas ir vairāk nekā 50 procentu. Gandrīz piecas reizes biežāk nekā sievietes no sirds un asinsrites slimībām mirst vīrieši. Bieži tie ir vīrieši, kas vēl nav sasnieguši pusmūžu un pārstāv paaudzi, kuras darbs balsta mūsu valsts attīstību.

41 procentam vīriešu un trešdaļai sieviešu ir liekais ķermeņa svars un fiziskās aktivitātes ir nepietiekamas. Mūsu jaunieši pat karstās vasaras dienās labprāt pavada laiku pie datora vai televizora. Pētījumi rāda, ka arī mūsu saimnieces vēl varētu daudz mācīties, lai uz ģimenes galda būtu vairāk veselīgu ēdienu.

Lielākā daļa sirds un asinsrites slimnieku ir smēķētāji, kuri nodara ne tikai ļaunumu savai veselībai, bet padara par pasīviem smēķētājiem arī savus līdzcilvēkus. Ik dienu Latvijā smēķē 53 procenti vīriešu un 18 procenti sieviešu.

Lai mainītu cilvēku attieksmi pret savu veselību, dzīvesveidu un dzīves ilgumu, mediķiem, skolotājiem un sabiedriskajiem darbiniekiem ir ilgstoši un nepārtraukti jāmāca un jāizskaidro veselīga dzīvesveida un tautā sen zināmu ieražu nozīme. Veselības veicināšanai un iedzīvotāju izglītošanai ir jākļūst par valsts arī finansiāli atbalstītu politiku. Veselīgs dzīvesveids, prasme sevi apkopt ir jāmāca vispārizglītojošās skolās.

Jau pagājušajā gadā, gatavojoties saņemt Pasaules bankas kredītu veselības aprūpes reformas īstenošanai, sirds un asinsrites slimību ārstēšana tika noteikta par vienu no svarīgākajām prioritātēm. Šo slimību ārstēšanai ir paredzēti gan Pasaules bankas kredīta līdzekļi, gan arī mūsu valsts budžeta līdzekļi.

Atbalstām Pasaules veselības organizācijas Latvijas pārstāvniecības ierosmi noteikt 2000.gadu par Sirds veselības gadu, kad visa gada garumā notiks virkne pasākumu plašai sabiedrībai, mediķiem un aprūpes speciālistiem, izglītojoši pasākumi visos Latvijas novados, un aicinām visus aktīvi piedalīties šajos pasākumos. Jaunajā gadu tūkstotī mums jāiemācās dzīvot veselīgi un rūpēties par savām sirdīm.

Valsts prezidents Guntis Ulmanis Labklājības ministrs Vladimirs Makarovs

1999.gada 6.aprīlī

Vakar preses konferencē Labklājības ministrijā:

Šodien, 7.aprīlī, Pasaules veselības dienā, saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas ģenerāldirektores Grū Hārlemas Bruntlanes aicinājumu organizācijas dalībvalstu valdībām arī Latvijā tiek atzīmēta veco ļaužu aktīva dzīvesveida diena. Šīs dienas moto — "Aktīvas vecumdienas uzlabo dzīves kvalitāti" — ir pasludināts arī par visa 1999. gada devīzi. Šis gads izsludināts par veco ļaužu gadu, un tā gaitā Pasaules veselības organizācija nolēmusi darboties veco ļaužu dzīves ilguma un kvalitātes uzlabošanas labā.

Nolūkā uzklausīt Latvijas veco ļaužu viedokli un izrādīt viņiem cieņu jau šī gada 15. martā Valsts prezidents Guntis Ulmanis un labklājības ministrs Vladimirs Makarovs parakstīja aicinājumu sabiedrībai, valsts un pašvaldību iestādēm atbalstīt veco ļaužu labklājību. Savukārt 26. martā G.Ulmanis un V.Makarovs rīkoja tikšanos ar 75 cienījama vecuma, bet sociāli joprojām aktīviem Latvijas iedzīvotājiem no visiem valsts novadiem.

Tieši šodien — vecajiem ļaudīm veltītajā Pasaules veselības dienā — Valsts prezidents iecerējis doties uz Jelgavas rajona Ozolniekiem, lai kopā ar ANO Attīstības programmas pārstāvi Janu Sandu Sorensenu un labklājības ministru Vladimiru Makarovu tiktos ar pansionāta "Zemgale" iemītniekiem. Arī Rīgā un citās Latvijas pilsētās plānoti dažādi pasākumi ar veco ļaužu piedalīšanos.