Turpinājums

no 1.lpp.

Vakar preses konferencē Labklājības ministrijā:

Savukārt Pasaules veselības organizācija savu iniciatīvu nolēmusi noslēgt šī gada 2. oktobrī, ANO izsludinātajā Veco ļaužu un garīgās veselības dienā, organizējot "globālu pastaigu" — simbolisku visas pasaules veco cilvēku fizisku aktivitāšu organizēšanu nepārtraukti visas diennakts garumā, secīgi visās zemeslodes laika joslās.

Jau vakar, 6. aprīlī, lai informētu žurnālistus par Latvijas iedzīvotāju vecākās paaudzes labsajūtai veltītajiem pasākumiem un Valsts prezidenta un labklājības ministra kopīgo aicinājumu (skat. 1.lpp.) — veltīt 2000. gadu Latvijā sirds veselības jautājumiem, Labklājības ministrijā tika rīkota preses konference, kurā piedalījās ANO pastāvīgais pārstāvis Latvijā Jans Sands Sorensens, Pasaules veselības organizācijas Latvijas pārstāvniecības vadītāja Aiga Rūrāne, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Jānis Porietis, demogrāfs Pēteris Zvidriņš un Labklājības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Imants Rezebergs.

To, cik lielu sabiedrības daļu Latvijā skar vecumam līdzi nākošas problēmas — vāja veselība, vientulība, atstumtības sajūta, materiālās situācijas strauja pasliktināšanās —, rāda 1998. gada nogalē Eiropas Ekonomiskās komisijas projekta ietvaros Latvijas demogrāfu veiktajā pētījumā "Mūža otrā puse" apkopotā informācija. Jau kopš deviņdesmito gadu sākuma Latvijā dzimstība kļuvusi mazāka par mirstību. Ik gadu valsts iedzīvotāju skaits negatīvās migrācijas un lielās mirstības rezultātā samazinās par aptuveni 18 tūkstošiem. Bērnu skaits ir mazāks nekā to iedzīvotāju daudzums, kas pārkāpuši sešdesmit gadu slieksnim. Šī vecuma robežu pārsnieguši jau 20 procenti no visa Latvijas iedzīvotāju kopskaita. Latvijas pensionāru skaits sasniedzis 640 tūkstošus.

Pat visoptimistiskākās prognozes paredz depopulācijas — iedzīvotāju skaita samazināšanās — turpinājumu. Šī procesa rezultātā iedzīvotāju skaits Latvijā līdz 2025. gadam, iespējams, samazināsies līdz 2,2 miljoniem un par 60 gadiem vecāku iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar šo gadu, palielināsies par 60 procentiem.

Tieši lielā pieaugošā vecu ļaužu īpatsvara dēļ Latvijai šīs sociālās grupas labsajūtas problēmas kļūst aizvien aktuālākas.

Kā uzsvēra J.S.Sorensens, Pasaules veselības organizācija šogad izvirzītā mērķa — iedzīvotāju aktīvu vecumdienu nodrošināšanas — sasniegšanai definējusi vairākus nosacījumus. Tie ir: veco ļaužu materiāla neatkarība, cilvēka cienīgi dzīves apstākļi, līdzdalība sabiedriskajā dzīvē, iespējas parādīt savu dzīves laikā uzkrāto pieredzi, kā arī pārējo sabiedrības locekļu rūpes par veco paaudzi.

Gadījumā, ja šie nosacījumi netiek realizēti, cilvēka labsajūta mūža otrajā pusē var tikt apgrūtināta. Papildu sarežģījumus un diskomforta sajūtu vecumdienās Latvijas apstākļos sagādā nesenās izmaiņas sabiedrības dzīvē un ekonomikā — valsts iedzīvotāji savas vecumdienas pavada vidē, kas krasi atšķiras no viņiem jaunības un brieduma gados pierastās. Savukārt Latvijas demogrāfi secinājuši, ka vecās paaudzes vidū, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, ir sevišķi daudz vientuļu, bez dzīvesbiedra un ģimenes atbalsta palikušu cilvēku.

Lai atjaunotu veco ļaužu fizisko un garīgo aktivitāti, kā arī nodrošinātu viņu tiesību un interešu aizstāvību, daudz darījusi Latvijas Pensionāru federācija, kuru tās priekšsēdētājs Jānis Porietis nosauca par lielāko sabiedrisko organizāciju valstī. Izsakot atbalstu starptautisko un dažādu valstisko un nevalstisko Latvijas institūciju izsludinātajām aktivitātēm sakarā ar pasaules veco ļaužu gadu, J.Porietis preses konferences dalībniekiem atgādināja gan federācijas līdzšinējo veiksmīgo sadarbību ar Valsts prezidentu, Saeimu, Ministru kabinetu un Labklājības ministriju, gan šīs organizācijas nemainīgās un joprojām spēkā esošās prasības — pensiju līmenis, ne zemāks par valstī noteikto iztikas minimumu; regulāra pensiju indeksācija divas reizes gadā, apsteidzot inflācijas līmeni valstī; pensiju indeksācija līdz ar svarīgāko tarifu pieaugumu; pensionāru un visu veco ļaužu atzīšana par specifisku sociālo grupu, šīs grupas izpēte un respekts pret to.

Raksturojot cienījama vecuma cilvēku biežāk sastopamos veselības traucējumus un nāves iemeslus, tika nosauktas kardiovaskulārās slimības, diabēts, vēzis, depresijas un traumas. Neapstrīdamās līderpozīcijās šajā uzskaitījumā ir sirds un asinsvadu saslimšanas, turklāt tieši tās vairāk nekā 50 procentos gadījumu ir nāves cēlonis arī visās citās Latvijas iedzīvotāju vecumgrupās.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore