Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā

Izdarīt Dziesmu un deju svētku likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 14.nr.; 2006, 9.nr.; 2009, 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

“4.pants. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns nodrošina Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas procesu.”

2. Izteikt 5.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Dziesmu un deju svētku starplaikā notiek:

1) māksliniecisko kolektīvu darbība;

2) repertuāra sagatavošana un apgūšana;

3) skates, konkursi un izstādes;

4) diriģentu un kolektīvu vadītāju tālākizglītība un profesionālā pilnveide;

5) administratīvajās teritorijās organizēti svētki;

6) jaunrades pasākumi un iniciatīvas;

7) citi Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības pasākumi un norises.”

3. 6.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “jauktie, sieviešu un vīru”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Dziesmu un deju svētku laikā kopmēģinājumu un koncertu norises vietas nodrošina valsts. Dziesmu un deju svētku kopmēģinājumi un koncerti notiek Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē, tās teritorijā un citās šiem pasākumiem piemērotās vietās.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Dziesmu un deju svētku starplaikā kopmēģinājumu un koncertu norises vietas nodrošina pašvaldības sadarbībā ar valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām.”

4. 7.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ministru kabinets:

1) nosaka kārtējo Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku norises laiku un vietu;

2) nosaka kārtējo Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises laiku un vietu;

3) izveido Dziesmu un deju svētku padomi un apstiprina tās nolikumu;

4) apstiprina Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānošanas dokumentus, to skaitā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu;

5) sagatavojot ikgadējā valsts budžeta likumprojektu, paredz tajā finansējumu Dziesmu un deju svētkiem un to sagatavošanas procesa nodrošināšanai;

6) nosaka kārtību, kādā tiek izraudzīti nozaru, nevalstisko organizāciju un kultūras centru pārstāvji apstiprināšanai Dziesmu un deju svētku padomē, kā arī izraudzīšanas kritērijus;

7) nosaka kārtību, kādā tiek sadalīta valsts mērķdotācija kolektīvu vadītāju darba samaksai un sociālā nodokļa samaksai, kā arī sadalīšanas kritērijus;

8) apstiprina Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komiteju sastāvu.”;

izslēgt otrās daļas 2.punktu;

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu;”;

izslēgt otrās daļas 4.punktu;

izteikt otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) valsts budžeta sagatavošanu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz Ministru kabinetam Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un to sagatavošanas procesa budžeta projektu.”;

izteikt trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) piedalās Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāna izstrādē;”;

izslēgt trešās daļas 4.punktu;

izteikt trešās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) valsts budžeta sagatavošanu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz Ministru kabinetam Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku un to sagatavošanas procesa budžeta projektu.”;

papildināt pantu ar sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(6) Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku rīkotājs ir Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs.

(7) Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotājs ir Valsts izglītības satura centrs.

(8) Dziesmu un deju svētku starplaikā Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs un Valsts izglītības satura centrs sniedz metodisku atbalstu starpsvētku norišu plānošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām.”

5. 8.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības pārraudzībai Ministru kabinets izveido Dziesmu un deju svētku padomi.

(2) Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu un tās priekšsēdētāju apstiprina uz pieciem gadiem.”;

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(3) Dziesmu un deju svētku padomes sastāvā ir:”;

papildināt trešo daļu ar 6.¹ un 6.² punktu šādā redakcijā:

“6¹) Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis;

6²) Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvis;”;

papildināt trešo daļu ar 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

“14) pašvaldību kultūras centru pārstāvis;

15) nevalstisko organizāciju pārstāvis.”;

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Dziesmu un deju svētku padomes sastāvā, ja nepieciešams, var iekļaut arī citus ministrus un citu institūciju un organizāciju pārstāvjus.

(5) Dziesmu un deju svētku padomes darbību organizatoriski un materiāltehniski nodrošina Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs.”;

izteikt sestās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) ierosina Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānošanas dokumentu izstrādi un sniedz atzinumus par to projektiem;”;

izslēgt sestās daļas 2. un 3.punktu;

izteikt sestās daļas 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“5) pārrauga Dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi;

6) reizi gadā iesniedz Ministru kabinetam ziņojumu par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāna īstenošanas gaitu;”;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Dziesmu un deju svētku padome no šā panta trešās daļas 7.—15.punktā minētajiem locekļiem izveido Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku māksliniecisko padomi, kas izskata un pieņem lēmumus radošajos un mākslinieciskajos jautājumos.”

6. Papildināt likumu ar 8.¹ pantu šādā redakcijā:

“8.¹ pants. Rīcības komiteja

(1) Rīcības komiteju apstiprina kārtējiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem un kārtējiem Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

(2) Rīcības komitejā iekļauj pārstāvjus no Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Rīgas domes un citām institūcijām, kuras iesaistītas Dziesmu un deju svētku sagatavošanā un norisē.

(3) Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs ir kultūras ministrs, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs — izglītības un zinātnes ministrs.

(4) Rīcības komiteja izskata un pieņem lēmumus Dziesmu un deju svētku sagatavošanas un norises organizatoriskajos jautājumos un nodrošina svētku rīkošanā iesaistīto institūciju darbības koordināciju.

(5) Ārkārtas situācijās rīcības komitejas priekšsēdētājs ir tiesīgs pieņemt lēmumus, nesasaucot rīcības komitejas sēdi.

(6) Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku rīcības komitejas darbu organizatoriski un materiāltehniski nodrošina Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komitejas darbu organizatoriski un materiāltehniski nodrošina Valsts izglītības satura centrs.”

7. 9.pantā:

izslēgt otrās daļas 1.punktā vārdus “un tautas mūzikas svētku”;

aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdu “programmā” ar vārdu “plānā”;

izslēgt otrās daļas 3.punktā vārdu “rajonu”;

izteikt otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) diriģentu un kolektīvu vadītāju tālākizglītībai;”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesa koordinēšanai pašvaldībās un sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām pašvaldības izvirza Dziesmu un deju svētku koordinatorus un nodrošina to darbību, kā arī iespēju robežās piedalās Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesā un norisē.”

8. Papildināt pārejas noteikumus ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5. Šā likuma 7.panta pirmās daļas 7.punkts stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.”

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.septembrī.

Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 14.jūlijā.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2011.gada 28.jūlijā