Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā

Izdarīt Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 15.nr.; 2006, 1., 14.nr.; 2007, 9., 14.nr.; 2008, 24.nr., 2009, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 100., 155., 193.nr.; 2010, 178.nr.) šādus grozījumus:

1. 2.pantā:

izslēgt otrās daļas 3.punktu;

izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, Valsts meža dienests, Dabas aizsardzības pārvalde un valsts izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās izglītības programmas mežsaimniecības izglītības programmu grupā, ar lietotāja tiesībām (Civillikuma 1195.—1200.pants) iegūst un par iespējami augstāko cenu, ņemot vērā svarīgas sabiedrības intereses un godīgu konkurenci, atsavina valsts mežu produkciju.”;

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem “Kuģu atsavināšanai” ar vārdiem “izņemot karakuģu atsavināšanu”;

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Lēmumu par karakuģu atsavināšanu pieņem Ministru kabinets.”

2. 4.pantā:

aizstāt ceturtās daļas 3.punktā vārdus “zemes starpgabalu, kas piegul šai zemei” ar vārdiem “zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), un zemes starpgabalu, kas piegul šai zemei”;

aizstāt ceturtās daļas 7.punktā vārdus “valsti vai pašvaldību” ar vārdiem “publisku personu”.

3. Papildināt 9.¹ panta trešo teikumu pēc vārdiem “nekustamā īpašuma” ar vārdu “dokumentu”.

4. 11.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “un vismaz vienā attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā laikrakstā” ar vārdiem un skaitli “institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), mājaslapā internetā un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir”;

aizstāt otrās daļas pirmajā teikumā vārdu “publicējami” ar vārdiem un skaitli “publicējami institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), mājaslapā internetā un”.

5. 14.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “izņemot šā likuma” ar skaitli un vārdiem “44.panta ceturtajā daļā un”;

papildināt ceturtās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “rīkojama izsole” ar vārdiem un skaitli “(izņemot šā likuma 44.panta ceturtajā un astotajā daļā minēto gadījumu)”.

6. 16.pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Izsoles dalībnieki pirms izsoles iesniedz nodrošinājumu 10 procentu apmērā no izsolāmās mantas nosacītās cenas (8.pants), bet atkārtotas izsoles gadījumā — no izsoles sākumcenas.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Juridiskā persona, kā arī personālsabiedrība iesniedz nekustamā īpašuma izsoles rīkotājam apliecinātu spēkā esošu statūtu (līguma) norakstu vai izrakstu par pārvaldes institūciju (amatpersonu) kompetences apjomu un attiecīgās institūcijas lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi. Ja institūcija, kas organizē mantas atsavināšanu, publiskajās datubāzēs nevar iegūt informāciju par attiecīgo juridisko personu vai personālsabiedrību, tā ir tiesīga papildus pieprasīt no juridiskās personas vai personālsabiedrības valsts reģistra iestādes izziņu par attiecīgo juridisko personu vai personālsabiedrību (izziņa ir derīga, ja tā izsniegta ne agrāk par sešām nedēļām no izsoles dienas).”;

papildināt trešās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “juridiskā persona” ar vārdiem “kā arī personālsabiedrība”.

7. 30.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Piedāvātā augstākā summa jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā, bet par kustamo mantu — nedēļas laikā no izsoles dienas, ja izsoles noteikumi neparedz citu termiņu. Iemaksātā nodrošinājuma (16.pants) summa tiek ieskaitīta pirkuma summā.”;

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Pārdodot publiskas personas nekustamo īpašumu uz nomaksu, divu nedēļu laikā par nosolīto nekustamo īpašumu jāsamaksā avanss 10 procentu apmērā no piedāvātās augstākās summas, ja izsoles noteikumi neparedz citu termiņu. Iemaksātā nodrošinājuma (16.pants) summa tiek ieskaitīta avansā.”

8. Papildināt 31.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja tiek pārdots publiskas personas nekustamais īpašums uz nomaksu, pircējam, kurš nosolījis nākamo augstāko cenu un ir paziņojis izsoles rīkotājam par nekustamā īpašuma pirkšanu par paša nosolīto augstāko cenu, divu nedēļu laikā par nosolīto nekustamo īpašumu jāsamaksā avanss 10 procentu apmērā no viņa piedāvātās augstākās summas, ja izsoles noteikumi neparedz citu termiņu. Iemaksātā nodrošinājuma (16.pants) summa tiek ieskaitīta avansā.”

9. 33.panta ceturtajā daļā:

izteikt otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja slepenā cena ir augstāka par piedāvāto cenu, par šo faktu paziņo klātesošajiem.”;

papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Slepeno cenu klātesošajiem nepaziņo.”

10. Izteikt 34.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Institūcija, kas organizē mantas atsavināšanu (9.pants), izsoles rezultātus apstiprina ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc šā likuma 30.pantā paredzēto maksājumu nokārtošanas.”

11. Izteikt 36.panta trešās daļas otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

“Par atlikto maksājumu pircējs maksā sešus procentus gadā no vēl nesamaksātās pirkuma maksas daļas un par pirkuma līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumiem — nokavējuma procentus 0,1 procenta apmērā no kavētās maksājuma summas par katru kavējuma dienu. Šos nosacījumus iekļauj pirkuma līgumā.”

12. 37.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Sludinājums par publiskas personas mantas pārdošanu publicējams institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), mājaslapā internetā un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir.”;

papildināt trešo daļu ar vārdiem “starp šīm personām”.

13. 38.¹ pantā:

aizstāt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus “līdzvērtīgu citas personas” ar vārdiem “tādu citas publiskas personas kustamo mantu vai pret līdzvērtīgu privātpersonas”;

izslēgt pirmās daļas otrajā teikumā vārdus “pret līdzvērtīgu citas personas kustamo mantu”;

izslēgt otrajā daļā vārdu “līdzvērtīgu”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “un šo starpību sedz naudā” ar vārdiem “izņemot gadījumus, kad kustamo mantu savā starpā maina publiskas personas”;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Maināmo kustamo mantu nosacīto cenu starpība tiek segta naudā.”;

izslēgt ceturtās daļas otrajā teikumā vārdu “līdzvērtīgu”.

14. 42.pantā:

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādu atvasinātas publiskas personas funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots.”;

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā norādīto funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.”;

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija lēmumā par atvasinātas publiskas personas nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības nosaka, kādas valsts pārvaldes funkcijas, atvasinātas publiskas personas funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots.”;

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas lēmumā par atvasinātas publiskas personas nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības norādītās valsts pārvaldes funkcijas, atvasinātas publiskas personas funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, valsts vai atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod tai atvasinātai publiskai personai, kura šo nekustamo īpašumu nodevusi.”;

papildināt pantu ar 2.¹ un 2.² daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Ja valsts pārvaldes funkcija tiek nodota atvasinātai publiskai personai, valsts pienākums ir ar funkcijas nodošanas brīdi atvasinātas publiskas personas īpašumā bez atlīdzības nodot funkcijas izpildes nodrošināšanai izmantoto nekustamo īpašumu, izņemot biroja ēkas, ja atvasināta publiska persona to pieprasa. Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots attiecīgās funkcijas veikšanai, atvasināta publiska persona savā īpašumā esošo nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodod atpakaļ valstij, ja valsts to pieprasa.

(2²) Ja atvasinātas publiskas personas funkcija tiek nodota valstij vai citai atvasinātai publiskai personai, atvasinātas publiskas personas pienākums ir ar funkcijas nodošanas brīdi valsts vai attiecīgās atvasinātas publiskas personas īpašumā bez atlīdzības nodot funkcijas izpildes nodrošināšanai izmantoto nekustamo īpašumu, izņemot biroja ēkas, ja valsts vai atvasināta publiska persona to pieprasa. Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots attiecīgās funkcijas veikšanai, atvasināta publiska persona savā īpašumā esošo nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodod atpakaļ otrai atvasinātai publiskai personai, ja otra atvasināta publiska persona to pieprasa.”

15. 44.pantā:

papildināt piekto daļu ar otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķināma apbūvēta zemesgabala nomas maksa. Nosakot zemesgabala nomas maksu, par pamatu ņem zemesgabala kadastrālo vērtību.”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Zemes starpgabalu, kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), šajā likumā noteiktajā kārtībā drīkst atsavināt:

1) tam zemes īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals;

2) zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, ja viņi vēlas nopirkt arī zemesgabalu, uz kura atrodas viņiem piederošā ēka (būve), un šai zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals.”

16. Papildināt 44.¹ pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pārdodot apbūvētu publiskas personas zemesgabalu uz nomaksu, nomaksas termiņš nedrīkst būt ilgāks par pieciem gadiem. Par atlikto maksājumu pircējs maksā sešus procentus gadā no vēl nesamaksātās pirkuma maksas daļas un par pirkuma līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumiem — nokavējuma procentus 0,1 procenta apmērā no kavētās maksājuma summas par katru kavējuma dienu. Šos nosacījumus iekļauj pirkuma līgumā. Institūcija, kas organizē publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, var piešķirt pircējam tiesības nostiprināt iegūto īpašumu zemesgrāmatā uz sava vārda, ja viņš vienlaikus zemesgrāmatā nostiprina ķīlas tiesības par labu atsavinātājam.

(6) Ja ēkas (būves) īpašnieks šā panta piektajā daļā minētā nomaksas pirkuma līguma darbības laikā atsavina ēku (būvi), ar tās jauno īpašnieku tiek slēgts minētā nomaksas pirkuma līguma pārjaunojuma līgums. Ja minētā nomaksas pirkuma līguma pārjaunojums netiek noslēgts, līguma izbeigšanas gadījumā iestājas sekas, kādas līgumā noteiktas gadījumam, kad pārdevējs izmanto tiesības vienpusēji atkāpties no līguma. Ja līgumā nav noteikts līgumsods, tad pircējs maksā līgumsodu iemaksātā avansa apmērā. Pēc šajā panta daļā minētā līgumsoda, šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā aprēķinātās maksas par atlikto maksājumu līdz līguma izbeigšanas dienai, nokavējuma procentu par pirkuma līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumiem un līgumsodu par citiem līguma noteikumu pārkāpumiem, ja tādi noteikti līgumā, ieturēšanas atlikumu no zemesgabala pircēja iemaksātās pirkuma maksas daļas pārdevējs pārskaita uz pircēja norādīto kontu ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no līguma izbeigšanas.”

17. Izteikt 45.panta piektās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(5) Ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi mēneša laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas nepaziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu atsavina šādā kārtībā:”.

18. Papildināt V nodaļu ar 46.¹ pantu šādā redakcijā:

“46.¹pants. (1) Kopīpašuma izbeigšana daudzdzīvokļu mājā, kas ir publiskas personas un kādas citas personas kopīpašumā, notiek, rīkojot izsoli, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu vai attiecīgās atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas lēmumu.

(2) Valstij piederošās kopīpašuma domājamās daļas izsoli organizē valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”. Atvasinātai publiskai personai piederošās kopīpašuma domājamās daļas izsoli organizē atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas noteikta institūcija.

(3) Kopīpašuma izbeigšanas gadījumā pirmpirkuma tiesības uz kopīpašuma domājamo daļu ir:

1) kopīpašniekam;

2) zemes īpašniekam, kura īpašumā ir zemesgabals, uz kura atrodas daudzdzīvokļu māja, ja šīs daļas 1.punktā minētā persona nav realizējusi savas pirmpirkuma tiesības.

(4) Šā panta trešajā daļā minētās personas, ja tās piesakās mēneša laikā no dienas, kad publicēts paziņojums par izsoli, iegūst pirmpirkuma tiesības.

(5) Pēc trešās nesekmīgās izsoles valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija var izstrādāt projektu kopīpašuma sadalei dzīvokļu īpašumos vai reālās daļās. Kopīpašuma sadales projekts tiek nosūtīts kopīpašniekam izskatīšanai, un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tiek publicēts sludinājums par kopīpašuma sadales projektu.

(6) Ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam piekrīt un tiek noslēgts līgums par kopīpašuma sadali dzīvokļu īpašumos vai reālās daļās, publiska persona tai piederošos dzīvokļu īpašumus atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam nepiekrīt vai nav sniedzis atbildi divu mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija, kura ir piedāvājusi kopīpašuma sadales projektu, var ierosināt atkārtotu novērtēšanu un organizēt atkārtotu publiskai personai piederošās kopīpašuma domājamās daļas izsoli.”

19. Pārejas noteikumos:

papildināt 11. un 12.punktu pēc vārdiem “nedrīkst būt zemāka par” ar vārdiem “zemāko no šādām vērtībām: attiecīgā zemesgabala kadastrālo vērtību vai”;

papildināt pārejas noteikumus ar 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

“13. Laika periodā no 2011.gada 1.augusta līdz 2012.gada 31.decembrim ir paredzēta šāda maksājumu veikšanas kārtība:

1) tos maksājumus, kurus veic nekustamā īpašuma pircējs par attiecīgo nekustamo īpašumu, atsavināšanu veicošā institūcija vispirms ieskaita pirkuma maksas pamatsummas un procentu maksājuma par atlikto maksājumu (nomaksa) proporcionālai dzēšanai;

2) pirkuma maksas pamatsummas un procentu maksājuma par atlikto maksājumu dzēšana neatbrīvo nekustamā īpašuma pircēju no nomaksas pirkuma līgumā noteiktajā kārtībā aprēķinātās soda naudas maksājumiem;

3) ja nekustamā īpašuma pircējs neveic nomaksas pirkuma līgumā paredzētos maksājumus pamatsummas un procentu maksājuma par atlikto maksājumu dzēšanai, atsavināšanu veicošā institūcija uzrēķina nomaksas pirkuma līgumā paredzēto soda naudu;

4) pēc nekustamā īpašuma pirkuma maksas pamatsummas un procentu maksājuma par atlikto maksājumu dzēšanas turpmākos šā nekustamā īpašuma pircēja maksājumus ieskaita nomaksas pirkuma līgumā noteiktajā kārtībā uzrēķinātās soda naudas dzēšanai, piemērojot šā punkta 3.apakšpunktā minēto kārtību.

14. Laika periodā no 2011.gada 1.augusta līdz 2012.gada 31.decembrim atsavināšanu veicošā institūcija pēc nekustamā īpašuma pircēja lūguma var atlikt šā nekustamā īpašuma nomaksas pirkuma līgumā noteikto pirkuma maksas pamatsummas un soda naudas samaksu uz laiku, kādu lūdz nekustamā īpašuma pircējs, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu, ja pircējs iesniedz kompetentas institūcijas izsniegtu dokumentu par to, ka ir nomaksājis likumā noteiktos nodokļus, kā arī var pierādīt savu maksātspēju.”

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.augustā.

Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 8.jūlijā.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2011.gada 28.jūlijā