Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”

Izdarīt likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 22.nr.; 2001, 11., 21.nr.; 2005, 2.nr.; 2006, 1., 24.nr.; 2007, 15.nr.; 2008, 3.nr.; 2009, 2., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 175., 200.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 6.panta pirmajā daļā vārdus “valsts sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestāde” ar vārdiem “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija”.

2. 7.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Regulators ir institucionāli un funkcionāli neatkarīgs, pilntiesīgs, autonoms publisko tiesību subjekts un patstāvīgs sava likumā apstiprinātā budžeta izpildē.”;

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Padomes locekli atkārtoti iecelt amatā var ne vairāk kā vienu reizi.”;

papildināt sestās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “Regulators ir” ar vārdiem “atvasināta publisko tiesību”.

3. 9.panta pirmajā daļā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) izskata strīdus šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā;”;

izslēgt 10. un 11.punktu.

4. 10.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Regulatora priekšsēdētājs var piedalīties Ministru kabineta komitejas sēdēs. Normatīvo aktu projektus izskatīšanai Ministru kabinetā regulators iesniedz ar tā Ministru kabineta locekļa starpniecību, kurš ir politiski atbildīgs par attiecīgo jomu, nozari vai apakšnozari. Institūcijām, kas iesniedz Ministru kabinetam ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu saistītu normatīvo aktu projektus, tie jāiesniedz arī regulatoram saskaņošanai.”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdu “likumā” ar vārdiem “Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

5. Izteikt 11.panta ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Regulatora administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šo likumu, vai regulatora faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.”

6. Izteikt 14.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Regulators reizi gadā līdz 1.jūlijam iesniedz Saeimai rakstveida pārskatu par savu darbību iepriekšējā gadā un zvērināta revidenta pārbaudītu pilnu finanšu pārskatu. Šī informācija tiek publicēta regulatora mājaslapā internetā.”

7. Izslēgt 15.¹ pantu.

8. Izslēgt 16.panta ceturtajā daļā vārdus “laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un”.

9. Papildināt 18.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Lēmumu par licences izsniegšanu, piešķirtās licences anulēšanu (atcelšanu), atteikumu piešķirt licenci, par grozījumiem licences nosacījumos vai licences darbības apturēšanu vai atjaunošanu regulators pieņem mēneša laikā no iesnieguma un visu normatīvajos aktos noteikto dokumentu vai visas lēmuma pieņemšanai nepieciešamās informācijas saņemšanas dienas.”

10. 19.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Regulators izvērtē sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iesniegto noteiktā kārtībā aprēķināto tarifu projektu un tarifu aprēķina projektā minēto tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu 90 dienu laikā pēc tā saņemšanas. Ja regulators konstatē, ka tarifu projekts ir aprēķināts nepareizi vai tarifu aprēķina projektā minētās tarifus veidojošās izmaksas ir nepamatotas, regulators 10 darbdienu laikā var uzdot sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam veikt tarifu projekta pārrēķinu vai noraidīt tarifu projektu.”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Tarifu projekta pārrēķinu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veic regulatora noteiktā termiņā, kas nevar būt īsāks par piecām darbdienām.”;

izslēgt ceturto daļu;

izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Regulators ir tiesīgs pieprasīt papildu informāciju vai dokumentus, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iesniegtajā aprēķināto tarifu projektā un tarifus veidojošo izmaksu pamatojuma dokumentos nav pietiekamu ziņu objektīvai aprēķināto tarifu projekta apstiprināšanai vai noraidīšanai. Regulatora pieprasīto papildu informāciju vai dokumentus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iesniedz regulatora noteiktā termiņā, kas nevar būt īsāks par 10 dienām.

(6) Regulators, ja nepieciešams, tarifu projekta izvērtēšanai vai paskaidrojumu sniegšanai pieaicina attiecīgā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja un Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvjus, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktajā kārtībā izveidotu patērētāju tiesību aizsardzības biedrību pārstāvjus vai neatkarīgus ekspertus.”;

papildināt pantu ar trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

“(13) Tarifu projekta pārrēķina termiņu un regulatora pieprasītās papildu informācijas vai dokumentu iesniegšanas termiņu neieskaita šā panta otrajā daļā noteiktajā tarifu projekta izvērtēšanas termiņā.”

11. Izteikt 20.panta tekstu šādā redakcijā:

“Tarifi nosakāmi tādā apmērā, lai lietotāju izdarītie tarifu maksājumi segtu ekonomiski pamatotas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas un nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti, ja nozares speciālie likumi neparedz citus tarifu noteikšanas principus. Ja mainās tarifus ietekmējošie faktori, piemēram, rentabilitāte, regulators var ierosināt tarifu pārskatīšanu un pieprasīt, lai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs noteiktā termiņā iesniedz aprēķināto tarifu projektu kopā ar tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu.”

12. 21.pantā:

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informāciju par aprēķināto tarifu projektu 10 dienu laikā pēc projekta iesniegšanas regulatoram publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un savā mājaslapā internetā, ja tāda ir, kā arī iesniedz to regulatoram publicēšanai regulatora mājaslapā internetā. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja tarifu projekts skar lietotājus, kuri atrodas konkrētā administratīvajā teritorijā, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informāciju par aprēķināto tarifu projektu nosūta attiecīgajai pašvaldībai iedzīvotāju informēšanai un ievietošanai tās mājaslapā internetā.

(4) Regulators lēmumu, ar kuru noteikts tarifs, 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Ja noteiktais tarifs skar lietotājus, kuri atrodas konkrētā administratīvajā teritorijā, regulators lēmumu, ar kuru noteikts tarifs, nosūta attiecīgajai pašvaldībai iedzīvotāju informēšanai un ievietošanai tās mājaslapā internetā.”;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Regulators, nosakot šā panta otrajā daļā minēto kārtību, uzliek sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par pienākumu, publicējot informāciju par iesniegto tarifu projektu, norādīt tajā piedāvātās izmaiņas, spēkā esošo tarifu un piedāvāto tarifu (palielinājuma vai samazinājuma) salīdzinājumu, piedāvāto tarifu spēkā stāšanās datumu un tarifu izmaiņu pamatojumu, ja saskaņā ar Informācijas atklātības likumu tarifu projektā un tarifus veidojošo izmaksu pamatojumā ietvertā informācija ir vispārpieejama.”

13. Aizstāt 22.panta trešās daļas otrajā teikumā vārdus “regulatora lēmumu” ar vārdiem “normatīvo aktu prasībām”.

14. Papildināt 25.pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina atbildes sniegšanu uz lietotāju rakstveida iesniegumiem un sūdzībām 15 dienu laikā pēc iesnieguma vai sūdzības saņemšanas. Ja iesnieguma vai sūdzības izskatīšanai ir nepieciešama papildu pārbaude vai būtiska papildu informācija, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina atbildes sniegšanu 30 dienu laikā pēc iesnieguma vai sūdzības saņemšanas.

(5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atstāt iesniegumu vai sūdzību bez izskatīšanas, piemērojot Iesniegumu likuma noteikumus, kā arī gadījumā, kad iesniegums vai sūdzība nav tieši saistīta ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pakalpojumu.

(6) Par iesnieguma vai sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs 15 dienu laikā rakstveidā informē lietotāju, pamatojot savu lēmumu.”

15. Izslēgt 30.panta ceturto daļu.

16. 31.pantā:

papildināt pantu ar 2.², 2.³  un 2.⁴ daļu šādā redakcijā:

“(2²) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu uzsākuša komersanta saskaņā ar šā panta 2.¹ daļu par pirmo darbības gadu samaksātā valsts nodeva ir mazāka par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajā kārtībā noteikto likmi, komersants līdz nākamā gada 30.janvārim samaksā atlikušo valsts nodevas summu.

(2³) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu uzsākuša komersanta saskaņā ar šā panta 2.¹ daļu par pirmo darbības gadu samaksātā valsts nodeva pārsniedz šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajā kārtībā noteikto likmi, pārmaksāto summu izlīdzina, valsts nodevas aprēķinā nākamajam kalendāra gadam samazinot maksājumu summu par pārmaksāto daļu.

(2⁴) Ja attiecīgajā kalendāra gadā samaksātā valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu pārsniedz regulatora darbības nodrošināšanai nepieciešamās izmaksas, to izmanto regulatora darbības nodrošināšanai nākamajā gadā un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kas attiecīgajā kalendāra gadā ir samaksājis valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, nākamajā gadā šīs nodevas apmēru samazina par pārmaksāto summu proporcionāli iemaksātās nodevas lielumam attiecīgajā gadā.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja komersants Ministru kabineta noteiktajā termiņā nav samaksājis valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, tam tiek aprēķināta nokavējuma nauda saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.”

17. Izteikt VII nodaļu šādā redakcijā:

“VII nodaļa. Strīdu izskatīšana

32.pants. Strīdu ārpustiesas izskatīšana

(1) Regulators kā ārpustiesas instance izskata strīdus starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un lietotāju vai starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem par to tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šā likuma vai regulējamās nozares speciālajiem normatīvajiem aktiem.

(2) Pirms vēršanās regulatorā ar iesniegumu, kurā lūgts izskatīt no sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas attiecībām izrietošu strīdu, tajā iesaistītās puses veic pasākumus strīda atrisināšanai izlīguma veidā.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam un lietotājam ir tiesības no sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas attiecībām izrietošos strīdus risināt tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nevēršoties regulatorā ar iesniegumu par strīda izskatīšanu.

(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs un lietotājs zaudē tiesības vērsties regulatorā, ja ir izmantojis šā panta trešajā daļā noteiktās tiesības vai kopš strīda priekšmeta rašanās dienas ir pagājuši trīs gadi.

(5) Regulators, izskatot strīdu, piemēro šajā likumā noteikto kārtību.

(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja un lietotāja vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju strīdu par zaudējumiem, maksājuma dokumentiem vai parāda piedziņu izskata tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

33.pants. Iesniegums par strīda izskatīšanu

(1) Lai regulators šajā likumā noteiktajā kārtībā varētu izskatīt strīdus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai lietotājs iesniedz regulatoram rakstveida iesniegumu par strīda izskatīšanu.

(2) Iesniegumā par strīda izskatīšanu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai lietotājs norāda šādu informāciju:

1) iesniedzējs (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu; juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese);

2) atbildētājs (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu; juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese);

3) citi lietas dalībnieki vai ieinteresētās personas;

4) strīda priekšmets un iesniedzēja prasījums;

5) pierādījumi, kas apliecina, ka ir veikti pasākumi strīda atrisināšanai izlīguma veidā.

(3) Iesniedzējs pievieno iesniegumam par strīda izskatīšanu rakstveida materiālus un citus pierādījumus, kas pamato strīda izcelšanos un strīda priekšmetu un pierāda strīda atrisināšanai izlīguma veidā veiktos pasākumus.

34.pants. Pušu pārstāvība

(1) Fiziskās personas savu lietu strīda izskatīšanā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību.

(2) Juridisko personu lietas strīda izskatīšanā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.

(3) Strīdā iesaistītās puses strīda izskatīšanas procesā var pieaicināt advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai.

(4) Fizisko personu pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Pārstāvja pilnvarojumu pārstāvamais strīda izskatīšanas sēdē var izteikt mutvārdu paziņojumā, un par to izdarāms ieraksts strīda izskatīšanas sēdes protokolā.

(5) Juridisko personu pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai dokumentiem, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu.

(6) Advokāta pilnvarojumu juridiskās palīdzības sniegšanai apliecina orderis. Ja advokāts uzstājas kā strīdā iesaistītās puses pilnvarots pārstāvis, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru.

(7) Pārstāvim ir tiesības pārstāvamā vārdā izpildīt visas procesuālās darbības. Ja fiziskā persona lietu ved ar pilnvarota pārstāvja starpniecību, regulatora paziņojumi un dokumenti nosūtāmi tikai pārstāvim.

(8) Visas procesuālās darbības, kuras pārstāvis veicis saskaņā ar viņam izdoto pilnvaru, ir saistošas pārstāvamajam.

(9) Pārstāvamais var jebkurā laikā atsaukt pārstāvim doto pilnvarojumu, rakstveidā paziņojot par to regulatoram. Mutvārdu paziņojumu par pilnvarojuma atsaukšanu var sniegt strīda izskatīšanas sēdē, un par to izdarāms ieraksts strīda izskatīšanas sēdes protokolā.

(10) Pārstāvim ir tiesības atteikties no lietas vešanas, par to rakstveidā paziņojot pārstāvamajam un regulatoram.

35.pants. Iesnieguma par strīda izskatīšanu izvērtēšana

(1) Regulators ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums par strīda izskatīšanu, izvērtē to, tam pievienotos rakstveida materiālus un citus pierādījumus, kas pamato strīda ierosināšanu, strīda priekšmetu un pierāda veiktos pasākumus strīda atrisināšanai izlīguma veidā, un veic vienu no šādām darbībām:

1) šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos neizskata strīdu un sniedz atbildi uz iesniegumu par strīda izskatīšanu;

2) pieņem lēmumu par strīda izskatīšanas ierosināšanu.

(2) Regulators neizskata strīdu un saskaņā ar Iesniegumu likumu sniedz atbildi uz iesniegumu par strīda izskatīšanu, kuru paraksta regulatora priekšsēdētājs, ja konstatēta atbilstība vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) nav pamata strīda izskatīšanas ierosināšanai saskaņā ar šo likumu vai regulējamās nozares speciālajiem normatīvajiem aktiem;

2) iesniedzējs nav iesniedzis apliecinājumu tam, ka ir izmantotas iespējas strīdu atrisināt izlīguma veidā. Par šādu apliecinājumu var būt rakstveida sūdzība vai pretenzija, kas nosūtīta vai iesniegta atbildētājam, un tā atbilde, ja tāda ir saņemta.

(3) Lēmumā par strīda izskatīšanas ierosināšanu regulators norāda šādu informāciju:

1)  iesniedzējs (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu; juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese), tā pārstāvis un pārstāvības pamats;

2)  atbildētājs (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu; juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese), tā pārstāvis un pārstāvības pamats;

3)  strīda priekšmets un iesniedzēja prasījums;

4)  iesniedzēja pierādījumi par veiktajiem pasākumiem strīda atrisināšanai izlīguma veidā;

5)  konstatējums, ka strīds pēc būtības ir izskatāms regulatorā;

6) lēmuma pamatojums;

7) piemērotās tiesību normas (normatīvā akta pants, tā daļa, punkts un apakšpunkts).

(4) Lēmums par strīda izskatīšanas ierosināšanu stājas spēkā tā pieņemšanas dienā un nav pārsūdzams.

(5) Regulatora lēmumu par strīda izskatīšanas ierosināšanu piecu darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas regulators nosūta lietas dalībniekiem.

35.¹ pants. Strīda izskatīšanas termiņš

Regulators izvērtē strīdu pēc būtības, konstatē lēmuma pieņemšanai nepieciešamos faktus un izskata strīdu triju mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par strīda izskatīšanas ierosināšanu.

35.² pants. Strīda izskatīšanas process

(1) Visus lēmumus strīda izskatīšanas lietā pieņem regulatora padome šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Strīds tiek izskatīts padomes sēdē. Strīda izskatīšanas sēdes ir atklātas. Atsevišķos gadījumos, izskatot konfidenciāla rakstura jautājumus, pēc strīdā iesaistīto pušu pamatota rakstveida lūguma strīds tiek izskatīts slēgtā sēdē.

(3) Regulators rakstveidā, norādot sēdes norises laiku un vietu, uzaicina uz sēdi strīdā iesaistītās puses vai to pārstāvjus, lai uzklausītu paskaidrojumus un iebildumus.

(4) Strīdā iesaistītais sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs un lietotājs īsteno savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Abām strīdā iesaistītajām pusēm ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli un aizstāvēt savas tiesības.

(5) Sacīkste notiek, strīdā iesaistītajām pusēm sniedzot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, regulatoram adresētus pieteikumus, piedaloties ekspertu uzklausīšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, strīda izskatīšanas sēdē un veicot citas procesuālās darbības šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

(6) Strīda izskatīšanas laikā regulators vai jebkura strīdā iesaistītā puse var pieaicināt ekspertu atzinuma sniegšanai.

(7) Ja regulators vai kāda no strīdā iesaistītajām pusēm vēlas uzaicināt ekspertu vai veikt citas darbības, kuru mērķis ir pierādījumu iegūšana, izdevumus sedz attiecīgi regulators vai tā strīdā iesaistītā puse, kura ierosinājusi šādas darbības.

(8) Strīds tiek izskatīts valsts valodā.

(9) Dokumentus svešvalodās strīdā iesaistītās puses iesniedz, pievienojot noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu valsts valodā.

(10) Strīdā iesaistītās puses vai to pārstāvji, kuri neprot valsts valodu, paši nodrošina sev tulka palīdzību.

(11) Strīda izskatīšanas sēdes protokols un regulatora pieņemtie lēmumi sagatavojami rakstveidā valsts valodā.

(12) Regulators var izskatīt strīdu bez strīdā iesaistīto pušu vai to pārstāvju klātbūtnes sēdē, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida un citiem pierādījumiem, ja lietā esošie dokumenti ir pietiekami un ja strīdā iesaistītās puses vai to pārstāvji, iesniedzot rakstveida pierādījumus, rakstveidā ir tam piekrituši.

(13) Regulators var izskatīt strīdu bez strīdā iesaistīto pušu vai to pārstāvju klātbūtnes sēdē, ja strīdā iesaistītās puses vai to pārstāvji nav ieradušies uz strīda izskatīšanas sēdi.

(14) Ja kāda no strīdā iesaistītajām pusēm vai tās pārstāvis brīdina regulatoru par neierašanos uz strīda izskatīšanas sēdi, regulators, ņemot vērā strīdā iesaistītās puses vai tās pārstāvja sniegto informāciju par neierašanās iemesliem, var atlikt strīda izskatīšanu.

(15) Regulators strīda izskatīšanas laikā, pirms tiek pieņemts lēmums par strīda izskatīšanu, piedāvā strīdā iesaistītajām pusēm vienoties par izlīgumu.

35.³ pants. Izlīgums

(1) Ja strīda izskatīšanas laikā strīdā iesaistītās puses noslēdz izlīgumu, regulators strīda izskatīšanas procesu izbeidz.

(2) Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tajā norāda: fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu; juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi; strīda priekšmetu un katras strīdā iesaistītās puses saistības, ko tā labprātīgi uzņemas pildīt.

(3) Pēc strīdā iesaistīto pušu iesnieguma regulators ar savu lēmumu apstiprina izlīgumu, ja tā noteikumi nav pretrunā ar likumu. Šādam lēmumam ir tāds pats juridiskais spēks kā lēmumam par strīda izskatīšanu.

35.⁴ pants. Lēmums par strīda izskatīšanu

(1) Regulators lietā par strīda izskatīšanu pieņem lēmumu un nosaka tā izpildes kārtību un termiņus.

(2) Lēmumu par strīda izskatīšanu regulators piecu darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūta strīdā iesaistītajām pusēm.

(3) Lēmumā par strīda izskatīšanu regulators norāda šādu informāciju:

1)  regulatora nosaukums un adrese;

2)  iesniedzējs (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu; juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese), tā pārstāvis un pārstāvības pamats;

3)  atbildētājs (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu; juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese), tā pārstāvis un pārstāvības pamats;

4)  iesniedzēja prasījums;

5)  strīdā iesaistīto pušu viedokļi, argumenti, ja tādi ir izteikti, pierādījumi;

6)  ekspertu atzinumi, ja tādi ir;

7)  faktu konstatējums, kas nodibināts ar pierādījumiem, izskatot strīdu;

8)  lēmuma pamatojums;

9)  piemērotās tiesību normas (normatīvā akta pants, tā daļa, punkts un apakšpunkts);

10)  regulatora nolēmums, kas ietver adresātam uzlikto tiesisko pienākumu, nolēmuma izpildes kārtību un termiņu un lēmuma spēkā stāšanās kārtību;

11)  kur, kādā termiņā un kādā kārtībā lietas dalībnieks ir tiesīgs vērsties tiesā.

(4) Ja strīdā iesaistītā puse nav apmierināta ar regulatora lēmumu par strīda izskatīšanu, tā ar prasības pieteikumu par strīda priekšmetu ir tiesīga vērsties tiesā vai šķīrējtiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par strīda izskatīšanu, un tiesa vai šķīrējtiesa šādu strīdu izskata pēc būtības.

(5) Ja strīdā iesaistītā puse nav apmierināta ar regulatora lēmumu par strīda izskatīšanu un šā panta ceturtajā daļā minētajā termiņā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir vērsusies šķīrējtiesā, bet šķīrējtiesa pieņēmusi lēmumu par procesa izbeigšanu vai atzīst, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai, strīdā iesaistītā puse, kura nav apmierināta ar regulatora lēmumu, ir tiesīga vērsties tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā 30 dienu laikā no šķīrējtiesas lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(6) Regulatora lēmums par strīda izskatīšanu stājas likumīgā spēkā dienā, kad:

1) beidzas šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētais termiņš, ja neviena strīdā iesaistītā puse par strīda priekšmetu nav iesniegusi attiecīgu prasības pieteikumu tiesā vai šķīrējtiesā;

2) beidzas šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētais termiņš, ja par strīda priekšmetu šajā termiņā iesniegts attiecīgs prasības pieteikums, bet stājies spēkā lēmums par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu;

3) beidzas šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētais termiņš, ja par strīda priekšmetu šajā termiņā iesniegts attiecīgs prasības pieteikums, bet ir stājies spēkā lēmums par prasības pieteikuma uzskatīšanu par neiesniegtu un atdošanu prasītājam;

4) stājies spēkā tiesas lēmums, ar kuru prasība atstāta bez izskatīšanas, izņemot gadījumu, kad prasība atstāta bez izskatīšanas, jo strīds prasības lietā starp tām pašām strīdā iesaistītajām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata atrodas tās pašas vai citas tiesas izskatīšanā;

5)  stājies spēkā tiesas lēmums, ar kuru izbeigta tiesvedība, izņemot gadījumu, kad tiesvedība izbeigta, jo likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, kas taisīts strīdā starp tām pašām strīdā iesaistītajām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata, puses noslēgušas izlīgumu un tiesa to apstiprinājusi vai puses likumā noteiktajā kārtībā vienojušās par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā;

6)  stājies spēkā šķīrējtiesas lēmums par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, jo prasītājs atsaucis savu prasību un atbildētājs neiebilst pret to vai puses vienojas par strīda izbeigšanu izlīguma veidā.

(7) Ja strīdā iesaistītā puse iesniedz prasības pieteikumu tiesā vai šķīrējtiesā šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā par strīda priekšmetu, kas skar daļu regulatora lēmuma, regulatora lēmums daļā, par kuru nav iesniegts prasības pieteikums tiesā vai šķīrējtiesā, stājas spēkā, kad beidzies šā panta ceturtajā daļā noteiktais termiņš.

(8) Strīdā iesaistītā puse, kā arī tās tiesību pārņēmējs pēc tam, kad regulatora lēmums par strīda izskatīšanu stājies likumīgā spēkā, nav tiesīgs no jauna iesniegt regulatoram iesniegumu par strīda izskatīšanu par to pašu priekšmetu uz tā paša pamata.

(9) Regulatora lēmums par strīda izskatīšanu, kas stājies likumīgā spēkā, ir obligāts strīdā iesaistītajām pusēm.

(10) Fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos regulatora lēmumu par strīda izskatīšanu vienā lietā, strīdā iesaistītajām pusēm nav no jauna jāpierāda, kad regulatorā tiek izskatīta cita lieta par cita strīda izskatīšanu, kurā piedalās tās pašas strīdā iesaistītās puses.

(11) Regulatora lēmuma par strīda izskatīšanu izpilde tiek nodrošināta lēmumā noteiktajā apjomā un termiņos.

(12) Ja regulatora lēmums par strīda izskatīšanu netiek izpildīts labprātīgi, ieinteresētā strīdā iesaistītā puse ir tiesīga vērsties tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu regulatora lēmuma par strīda izskatīšanu piespiedu izpildei.”

18. Izteikt 38.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pēc pilnvaru termiņa beigām padomes locekļa komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas ierobežojumus, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.”

19. 43.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Padome lēmumus pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus ““pret” vai “atturas”” ar vārdiem “vai “pret””.

20. Pārejas noteikumos:

izslēgt 9.punktu;

izslēgt 16.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 24., 25. un 26.punktu šādā redakcijā:

“24. Šā likuma 9.panta pirmās daļas 10. un 11.punkta izslēgums stājas spēkā 2012.gada 1.jūlijā.

25. Strīdus, kuru izskatīšana regulatorā ierosināta līdz brīdim, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 32.—35.pantā, regulators izskata un pieņem lēmumu lietā par strīda izšķiršanu šajā likumā noteiktajā kārtībā, kāda bija spēkā līdz brīdim, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 32.—35.pantā. Regulatora lēmumu lietā par strīda izšķiršanu, kas ierosināta līdz brīdim, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 32.—35.pantā, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa triju tiesnešu sastāvā. Tiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

26. Šā likuma VII nodaļas “Strīdu izskatīšana” jaunā redakcija stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem Civilprocesa likumā.”

21. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija direktīvas 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ);

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija direktīvas 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ);

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 25.novembra direktīvas 2009/136/EK, ar ko groza direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē, regulu (EK) Nr.2006/2004 par sadarbību starp valsts iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (Dokuments attiecas uz EEZ);

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 25.novembra direktīvas 2009/140/EK, ar ko izdara grozījumu direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (Dokuments attiecas uz EEZ);

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva).”

Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 14.jūlijā.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2011.gada 28.jūlijā