Pa valsts pārvaldes reformas kāpnēm

Raksturojums un perspektīva. 1993.–1998.gads

1.Reformas procesa raksturojums

Atbilstoši būtiskākajām pārmaiņām valsts pārvaldes reformas vadībā reformas procesu hronoloģiski var dalīt piecos posmos:

* 1993.gada augusts–1995.gada jūlijs;

* 1995.gada jūlijs–1996.gada novembris;

* 1996.gada novembris–1997.gada jūlijs;

* 1997.gada jūlijs–1998.gada maijs;

* 1998.gada maijs–1998.gada decembris.

Reformas procesa dalījums posmos ir nosacīts, jo vienā posmā sagatavotās normatīvo aktu projektu iestrādes dažkārt īstenojas kādā no nākošajiem posmiem, taču citos gadījumos uzsāktais darbs netiek turpināts vai attīstīts. Tas neļauj reformas gaitu vērtēt kā stratēģiski vadītu ilgstošākā laika posmā.

 

1.1. 1993.gada augusts–1995.gada jūlijs

Pirmais valsts pārvaldes reformas posms uzskatāms par pamatnostādnēs vērienīgu stratēģijas sagatavošanas un tās īstenošanas uzsākšanas posmu. Latvija raksturojama kā viena no vadošajām postsociālistiskajām valstīm valsts pārvaldes reformas jomā. Tomēr plānotie reformas pasākumi nesaņem sabiedrības atbalstu, lai gan to izskaidrošanai tiek veltīts daudz vērības. Iespējams, tas izskaidrojams ar zināmas sabiedrības daļas noliedzošo attieksmi pret valsti (vairāk saistot to ar attiecībām starp valsti un sabiedrību pirms neatkarības atjaunošanas), nepietiekošo iedziļināšanos valsts pārvaldes darbībā, kā arī — daļēju vilšanos par dažiem valsts attīstības procesu aspektiem. Tas rada būtiskas problēmas reformas īstenošanā arī vēlāk.

Pirmā posma raksturojums:

* politiskā vadība tiek uzdota Ministru prezidenta biedram, valsts reformu ministram, vēlāk — valsts reformu ministrei;

* administratīvais nodrošinājums — tiek izveidota Valsts reformu ministrija, vēlāk arī Valsts Civildienesta pārvalde un Valsts administrācijas skola reformas ieviešanai. Valsts reformu ministrija 1995.gada 1.jūlijā tiek likvidēta, funkcijas nododot Valsts kancelejas Valdības reformu departamentam un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai;

* pieņemtie pamatdokumenti:

(1) Ministru kabineta iekārtas likums (1993);

(2) MK noteikumi "Par ministriju iekārtu" (1994) — atcelts, vēlāk pieņemts attiecīgi precizēts likums;

(3) Likums "Par valsts civildienestu" (1994) — nepieciešami būtiski grozījumi;

(4) Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcija (1995) — jāizvērtē un jāprecizē;

(5) MK noteikumi "Administratīvo aktu procesa noteikumi" (1995) — sagatavots likumprojekts;

(6) Pašvaldību reformas koncepcija (1993).

Dažas šo dokumentu nostādnes jāmaina atbilstoši valsts attīstības likumsakarībām, taču sākotnēji tās deva spēcīgu impulsu izmaiņām valsts pārvaldes sektorā.

* valsts pārvaldes reformu atbalstam tiek īstenots Phare projekts (1994–1996), finansējums — 2,5 MECU. Projektā tika ietverti centrālās pārvaldes (normatīvo aktu un koncepciju projektu sagatavošana) un pašvaldību reformas jautājumi;

* uzsākta profesionālas ierēdniecības veidošana, sākotnēji veicot ierēdņu kandidātu atestāciju (tā norit visai formāli), uzsāktas ierēdņu kandidātu mācības (4 pamatkursi, papildus — ar citu valstu palīdzību tiek organizētas mācības augstākā līmeņa ierēdņu kandidātiem).

 

1.2. 1995.gada jūlijs–1996.gada novembris

Pēc 6.Saeimas vēlēšanām tiek kritizētas valsts pārvaldes reformas stratēģijas pamatnostādnes. Tiek meklēti alternatīvi risinājumi, taču tie pārsvarā netiek īstenoti. Sagatavotie reformas projekti nav atstājuši paliekošāku iespaidu ilgstošākā laika posmā. Pasākumu īstenošana netiek pietiekoši koordinēta un tā kavējas. Dažādu iemeslu dēļ lielāka uzmanība tiek pievērsta aktuālo ekonomisko un finansu problēmu risināšanai. Posms kopumā raksturojams kā nogaidīšanas un neskaidrību periods. Tas liek daudziem spējīgiem darbiniekiem pamest darbu valsts pārvaldē (šī tendence joprojām nav mazinājusies.

Otrā posma raksturojums:

* politiskā vadība — nav precīzi noteikta valsts pārvaldes reformu politiskā vadība (nav par šo jomu atbildīgais ministrs). 1995.gada decembrī izveido īpašo uzdevumu ministra amatu (pašvaldību jautājumos), vēlāk — to likvidē un izveido pašvaldību lietu valsts ministra amatu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā;

* administratīvi reformu īstenošana ir uzdota Valsts kancelejas Valdības reformu departamentam (valsts pārvalde) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai / Pašvaldību lietu pārvaldei (pašvaldību un administratīvi teritoriālās reformas jautājumi);

* pieņemtie pamatdokumenti:

(1) koncepcija "Valsts kalpotāju institūta ieviešana valsts civildienestā" (1996) — nav īstenota, zaudē spēku 1997.gada decembrī, sagatavotie grozījumi likumā "Par valsts civildienestu" tiek pieņemti zināšanai, uzdodot izvērtēt nepieciešamību izdarīt grozījumus likumā, neparedzot valsts kalpotāja institūta ieviešanu;

(2) koncepcija "Par valsts pārvaldes institūciju nosaukumu vienotu lietošanu" (1996) — būtībā, izņemot Iekšlietu ministriju, nav pietiekoši mērķtiecīgi īstenota;

(3) MK noteikumi "Vadības audita padomes nolikums" (1996) — vadības audits netiek pietiekoši mērķtiecīgi īstenots gan organizatorisku, gan finansiālu iemeslu dēļ. Padomes izveide un darbība nav pietiekoši būtiski sekmējusi vadības audita sistēmas attīstību valstī, līdz šim ir organizēti tikai daži vadības auditi. No 1998.gada sākuma Vadības audita padome nedarbojas. Tas ir viens no nozīmīgākajiem valsts pārvaldes sistēmas attīstības kavēkļiem kopumā;

* Phare palīdzība tiek aizkavēta, jo Eiropas Komisija atturas no līdzekļu piešķiršanas valsts pārvaldes reformai;

* uzsāktās reformas netiek konsekventi turpinātas, savlaicīgi nenotiek ieplānoto normatīvo dokumentu sagatavošana (piemēram, likumprojekts par valsts iestādi, vairāki civildienesta likumam pakārtoti normatīvie akti u.c).

 

1.3. 1996.gada novembris–1997.gada jūlijs

Iepriekšējā posma radītā neapmierinātība sabiedrībā, arī politiķos un valsts pārvaldē strādājošajos, Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda izvirzītie finansu palīdzības saņemšanas priekšnosacījumi valsts sektora reformā liek meklēt jaunus risinājumus valsts pārvaldes reformas jomā. Uzsākti jaunas reformas stratēģijas sagatavošanas priekšdarbi, taču organizatoriska neskaidrība, nepietiekoši konsekventa rīcība būtiskas pārmaiņas šajā posmā vēl nenodrošina.

Trešā posma raksturojums:

* politiskā vadība tiek uzdota Labklājības ministrijas darba lietu valsts ministram, vēlāk — Ministru prezidenta biedram J.Kaksītim;

* vienotas valsts pārvaldes reformas politikas veidošanai un tās īstenošanas pārraudzības koordinācijai tika izveidota Valsts pārvaldes reformas padome (1997). Regulāru darbu padome uzsāk 1997.gada septembrī;

* notiek izmaiņas atbildīgās valsts pārvaldes institūcijas noteikšanā: Valsts kancelejas Valdības reformu departamenta funkcijas no 1997.gada 1.janvāra tiek nodotas Labklājības ministrijai, bet Valsts Civildienesta pārvalde un Valsts administrācijas skola tiek nodotas Labklājības ministrijas pārraudzībā;

* pieņemtie pamatdokumenti:

(2) Ministriju iekārtas likums (1997) — nerisina virkni būtisku jautājumu, piemēram, ministru un ierēdņu kompetenču precīza sadale, nav skaidri noteikta termina "pārziņa" būtība, ministriju attiecības ar pārziņā esošajām iestādēm u.c.;

(3) MK noteikumi "Noteikumi par vadības līgumiem (1997);

(4) MK noteikumi "Noteikumi par vienotās uzskaites sistēmu no valsts budžeta finansētajās valsts institūcijās" (pieņemti 1997.gada 15.jūlijā, atcelti 1998.gada aprīlī, pieņemti jauni MK noteikumi);

(5) MK noteikumi "Valsts pārvaldes reformas padomes nolikums" (pieņemti MK 1997.gada 27.maijā), kas paredz, ka minētā padome ir Ministru kabineta izveidota koordinējoša institūcija vienotas valsts pārvaldes reformas politikas veidošanai un tās īstenošanas pārraudzībai valsts pārvaldes institūcijās;

* problēmas: normatīvo aktu sagatavošana aizkavējas. Faktiski netiek ieviesti institūciju vadības līgumi, izņemot Satiksmes ministriju. Stratēģijas un finansējuma trūkuma dēļ ierobežoti tiek izmantotas vadības audita iespējas. Vienotās valsts pārvaldes funkciju un personāla uzskaites sistēmas ieviešanai paredzēts pārāk smagnējs mehānisms — 1997.gada beigās Valsts civildienesta pārvalde no ministrijām saņēma daudz informācijas, kuru nebija iespējams pietiekoši kvalitatīvi apstrādāt un racionāli izmantot;

* norit reformas nostādņu analīze, uzsākta sagatavošanās reformas stratēģijas izstrādei;

* Phare palīdzība joprojām tiek aizkavēta;

* uzsākta ciešāka sadarbība ar Pasaules banku, kas aktīvi sekmē precizētās reformu stratēģijas izveidi un tās vadības atjaunošanu. PB un Latvijas valdības parakstītajā memorandā tiek noteikti konkrēti uzdevumi civildienesta nostiprināšanā, institucionālās sistēmas sakārtošanā, uzsāktās valsts pārvaldes reformās turpināšanā.

 

1.4. 1997.gada jūlijs–1998.gada maijs

Mērķtiecīgāk tiek atjaunotas valsts pārvaldes reformas, izvērtētas reformas konceptuālās nostādnes un sagatavots stratēģijas īstenošanas plāns. Tiek noteikta politiskā atbildība par reformas realizāciju, atjaunota reformas institucionālā sistēma, izveidojot Valsts pārvaldes reformas biroju un nododot tā pārraudzībā Valsts civildienesta pārvaldi un Valsts administrācijas skolu (izvēlētais institucionālais modelis gan ir pārāk sarežģīti vadāms). Reformas politiku izstrādājošās institūcijas ir nepietiekoši nodrošinātas personāla un finansu resursu ziņā.

Ceturtā posma raksturojums:

* politiskā vadība uzdota Ministru prezidenta biedram, šis amats likvidēts 1998.gada 8.maijā;

* no 1997.gada septembra reizi mēnesī notiek Valsts pārvaldes reformas padomes sēdes. Pēc Ministru prezidenta biedra J.Kaksīša amata likvidēšanas padomes sēdes nenotiek;

* reformu stratēģijas sagatavošanu un ieviešanu koordinē Valsts pārvaldes reformas birojs, kas pārņem minētās funkcijas no Labklājības ministrijas. Biroja darbību var iedalīt divos posmos :

(1) līdz 1997.gada 1.decembrim — analīze un iepriekš uzsākto darbu turpinājums:

(1.1.) civildienesta likuma grozījumu projekts, kas netika pieņemts MK, nosakot izvērtēt nepieciešamību izdarīt grozījumus likumā, neparedzot valsts kalpotāju institūta ieviešanu;

(1.2.) grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (grozījumu projekts, kas paredzēja iespēju ministram deleģēt tiesības apstiprināt normatīvo aktu pielikumus ar tehniskajiem rādītājiem, netika pieņemts);

(1.3.) grozījumu projekts Ministriju iekārtas likumā (par amatpersonu iecelšanas amatā un atcelšanas kārtību);

(1.4.) valsts funkciju analīze un attiecīgu informatīvo ziņojumu sagatavošana;

(1.5.) koncepcijas "Par Eiropas lietu vienotās mācību sistēmas izveidošanu valsts pārvaldē" sagatavošana un tās realizācijas uzsākšana u.c.

(2) no 1997.gada 1.decembra — valsts pārvaldes reformu stratēģijas sagatavošana un tās īstenošanas uzsākšana:

(2.1.) "Valsts pārvaldes reformu stratēģija līdz 2000.gadam", tās īstenošanas rīcības plāns (būtisks pavērsiens valsts pārvaldes reformu koordinēšanā);

(2.2.) priekšlikumi Labklājības ministrijai par valsts pārvaldē nodarbināto atalgojuma sistēmas reformu;

(2.3.) informatīvais ziņojums MK par funkciju dublēšanos un pārklāšanos;

(2.4.) funkciju deleģēšanas programma;

(2.5.) personāla vadības sistēmas sagatavošana un tās ieviešanas uzsākšana;

(2.6.) MK noteikumi "Noteikumi par vienoto valsts pārvaldes funkciju un ierēdņu (ierēdņu kandidātu) uzskaites sistēmu" u.c.

* Pieņemti pamatdokumenti:

(1) atbilstoši analītiskajam pārskatam "Par valsts pārvaldes funkcijām" sagatavoti priekšlikumi valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pilnveidošanai, metodiskie norādījumi "Par valsts pārvaldes institucionālo sistēmu" un informatīvais ziņojums "Par valsts funkciju dublēšanos un pārklāšanos" kā pamats normatīvās bāzes sakārtošanai valsts pārvaldes jomā;

(2) sagatavots un MK izskatīts informatīvais ziņojums "Par Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcijas īstenošanu un reformas attīstības perspektīvām" un koncepcijas "Valsts pārvaldes reformas stratēģija līdz 2000.gadam" realizācijas plāns;

(3) atbilstoši koncepcijai "Par amatpersonu iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata ar Ministru kabineta lēmumu" pieņemti grozījumi Ministriju iekārtas likumā un MK noteikumos "Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumi".

* reformas valsts pārvaldes jomā uzskatāmas par vienu no prasībām, lai nodrošinātu integrāciju ES (valsts pārvaldes reformu nodrošināšanai paredzēta sadaļa attiecīgajā nacionālajā programmā). Tiek veikti pasākumi institucionālās un administratīvās kapacitātes nostiprināšanā. Izvirzot kā nosacījumu noteiktāku valsts pārvaldes reformas atbalstu un uzskatot reformu par vienu no prioritātēm integrācijai ES, atjaunota Phare palīdzība, sagatavots projekts 3,7 MECU apjomā (ieplānoti divi posmi divos gados);

* panākts Pasaules bankas atbalsts, ievērojot prasību sagatavot valsts pārvaldes reformu stratēģiju;

* uzsākts Starptautiskā valūtas fonda monitorings valsts pārvaldes reformu jomā (prasība — jābūt valsts pārvaldes reformas stratēģijai un tās īstenošanas plānam);

* valsts pārvaldes reformas straujāku virzību traucē zaudētais reformu temps, tas, ka organizatorisko pārmaiņu procesos zaudēti valsts pārvaldes jautājumu speciālisti, reorganizāciju dēļ pārtrauktā sadarbība ar ministrijām (šajā posmā pirmie mēģinājumi sakārtot un attīstīt valsts pārvaldes reformas procesu tika uzņemti krasi negatīvi). Vienlaikus jāatzīmē, ka Valsts pārvaldes reformas biroja un Valsts civildienesta pārvaldes dialogu ar citām valsts pārvaldes institūcijām traucēja arī nepietiekoša ieklausīšanās praktiķu viedokļos, dažkārt arī formālisms un teorētisko atziņu akcentēšana;

* sagatavots valsts pārvaldes reformu potenciāls (veikta analīze, sagatavoti secinājumi, tie izmantoti iestrādēm normatīvo aktu projektu un programmu sagatavošanai);

* Valsts civildienesta pārvalde objektīvu (reformu stratēģijas biežās izmaiņas) un subjektīvu (nepietiekoši mērķtiecīga darbība) iemeslu dēļ vēl nav sagatavojusi visu normatīvo dokumentu paketi likuma "Par valsts civildienestu" ieviešanai. Konsekventāku rīcību turpmāk traucē tas, ka vienlaikus tiek sagatavots jauns valsts civildienesta likumprojekts.

 

1.5. 1998.gada maijs–1998.gada decembris

Mērķtiecīgāku valsts pārvaldes reformas stratēģijas īstenošanu apgrūtina nepietiekošais politiskais atbalsts, veicamo uzdevumu sarežģītībai neatbilstošie resursi un nepietiekoši precīzi noteiktās attiecības starp valsts pārvaldes reformas politikās izstrādē un ieviešanā iesaistītajām institūcijām (neviennozīmīgi interpretētais biroja statusa skaidrojums praktiskajā sadarbībā ar citām institūcijām rada virkni problēmu).

Piektā posma raksturojums:

* politiskā vadība — nav pietiekoši precīzi noteikta valsts pārvaldes reformu politiskā vadība (nav noteikts par šo jomu atbildīgais ministrs);

* administratīvi reformas koordinē Valsts pārvaldes reformas birojs;

* bez valsts budžeta līdzekļu papildus piesaistes Valsts pārvaldes reformas birojs ir uzņēmies veikt jaunu funkciju, kļūstot par nacionālo koordinatoru Latvijas valsts pārvaldes institūciju sadarbībai ar Eiropas savienības valstu administrācijām, lai nostiprinātu Latvijas institūcijas ES normatīvās bāzes ieviešanai;

* Biroja izstrādātie un MK pieņemtie pamatdokumenti:

(1) konceptuālais ziņojums "Par valsts civildienesta attīstību", atbilstoši kuram tiks sagatavots jauns likums "Par valsts civildienestu";

(2) MK noteikumi "Noteikumi par valsts pārvaldes kompetences deleģēšanu pilnvarotajām institūcijām";

(3) MK instrukcija "Par gada publisko pārskatu sagatavošanas kārtību".

 

2. Reformas aktuālākie uzdevumi

Nepieciešams sekmēt mērķtiecīgu valsts un pašvaldību darbību iedzīvotāju labā, nodrošinot kvalitatīvus pakalpojumus, panākt uzticību valstij un pašvaldībām kā paškontrolējošām, stabilām un tiesiskām sistēmām. Daudz mērķtiecīgāk publiskās pārvaldes uzdevumu veikšanā jāiesaista sabiedrība.

Būtu nepieciešamas diskusijas par Latvijas valsts pārvaldes reformas galveno mērķi (virsuzdevumu). Manuprāt, par reformas galveno mērķi uzskatāma nepieciešamība izveidot tādu valsts pārvaldes sistēmu, kas ļautu iespējami īsākā laikā uzlabot Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Par galvenajiem valsts pārvaldes attīstības virzieniem uzskatāmi:

* Sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošana un attiecību pilnveidošana ar sabiedrību;

* Publiskās pārvaldes institucionālā sakārtošana un attīstība;

* Publiskās pārvaldes darbinieku darbības efektivitātes paaugstināšana.

 

2.1. Sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošana

un attiecību pilnveidošana ar sabiedrību

(reformas satura politika)

Nepieciešamie pasākumi:

* iedzīvotāju interesēm atbilstošu pakalpojumu procedūru veidošana attiecībās ar valsts un pašvaldību iestādēm. "Vienas pieturas aģentūras" programmas sagatavošana un ieviešana;

* sabiedrisko (nevalstisko) organizāciju attīstības veicināšana, nostiprinot to sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām pilsoniskās sabiedrības attīstības nolūkos;

* sabiedrības informēšanas sistēmas izveide. Valsts pārvaldes institūciju publisko gada pārskatu ieviešana u.c.

Valsts pārvaldes reformu nepieciešamībai vistiešāk jāatspoguļojas attiecības ar iedzīvotājiem, sabiedrību. Jāveic pasākumi (darba organizācijas, minimāla apkalpošanas laika, attieksmes u.c. ziņā), kas uzlabotu pakalpojumu kvalitāti iestādēs. Tas, cik ātri, lietišķi, kvalitatīvi iedzīvotāji spēs saņemt pakalpojumus valsts un pašvaldību iestādēs, visprecīzāk liecinās par valsts pārvaldes efektivitāti iedzīvotāju skatījumā.

 

2.2. Publiskās pārvaldes institucionālā sakārtošana un attīstība

(reformas struktūrpolitika)

Nepieciešamie pasākumi :

* kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ieviešana valsts pārvaldes iestādēs;

* vadības audita un iekšējā audita sistēmas izveide. Audita sistēmas attīstība ļaus optimizēt valsts pārvaldes darbību, tai skaitā, — novērst valsts pārvaldes funkciju pārklāšanos un panākt plānveidīgu valsts pārvaldes kompetenču deleģēšanu, paredzot attiecīgas programmas realizāciju;

* efektīvas valsts pārvaldes reformu koordinācijas un iestāžu horizontālās sadarbības nodrošināšana;

* likumprojekta par valsts pārvaldes iekārtu un precizēta Ministriju iekārtas likumprojekta izstrāde, striktāk nodalot politikas izstrādi ("mazās ministrijas") no tās ieviešanas un kontroles u.c.;

* likumprojekta par izpildaģentūrām izstrāde; aģentūru izveide. Uzņēmējdarbības metožu un konkurences principu ieviešana valsts pārvaldē;

* subsidiaritātes un decentralizācijas principu īstenošana. Reģionu administrācijas sistēmas nostiprināšana, lai nodrošinātu iespējas saņemt un efektīvi izmantot ES pirmsstrukturālo fondu programmas līdzekļus.

 

2.3. Publiskās pārvaldes darbinieku darbības efektivitātes

paaugstināšana (reformas personāla politika)

Nepieciešamie pasākumi :

* jauna valsts civildienesta likuma sagatavošana atbilstoši jaunākajām publiskās pārvaldes tendencēm, kas ļautu ieviest amatu civildienesta izveides principu, izveidojot vadošo ierēdņu korpusu;

* ierēdņu eksaminācijas uzsākšana;

* ierēdņu amatu kvalifikācijas kategoriju piešķiršana un valsts pārvaldes iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmas izmaiņas. Darbības novērtēšana un darba samaksas noteikšana atkarībā no darba kvalitātes novērtējuma un uzdevumu nozīmīguma. Vadības līgumu attīstība;

* civildienesta darbību nodrošinošo normatīvo aktu sagatavošana un ieviešana;

* ierēdņu karjeras attīstības sistēmas ieviešana;

* personāla vadības sistēmas stratēģijas izstrāde un tās ieviešana;

* valsts pārvaldes darbinieku izglītošanas stratēģijas izstrāde un ieviešana.

 

2.4. Citi uzdevumi

Nepieciešamie pasākumi:

* valsts pārvaldes reformas politiskās vadības atjaunošana un VPRB, VCP un VAS funkciju precizēšana;

* Eiropas integrācijas prasību ievērošana (institūciju veidošana un attīstība);

* Pasaules Bankas un Starptautiskā valūtas fonda prasību ievērošana.

 

3. Secinājumi un priekšlikumi

Valsts pārvaldes reformas īstenošanas apraksts un aktuālāko uzdevumu noteikšana liek secināt :

3.1. Nestabilitāte politiskajā vadībā un to atbalstošajās valsts pārvaldes institūcijās, nekonsekvence vadības modeļa izvēlē, mainīga reformu stratēģija (uzsāktās reformas netiek konsekventi turpinātas, notiek pārmaiņu "pārklāšanās", nepietiekoša analīze pirms reformu sagatavošanas un vadības lēmumu pieņemšanas) apgrūtina valsts pārvaldes reformu procesu, rada neuzticību pārmaiņām. Taču mērķtiecīga valsts attīstība nav iedomājama bez kvalitatīvas un racionālas valsts pārvaldes sistēmas.

3.2. Konsekventa valsts pārvaldes reformu stratēģija ir viens no veiksmīgu starptautisko attiecību priekšnoteikumiem (integrācija Eiropā, Phare līdzekļu izmantošana, sadarbība ar Pasaules banku u.c.).

3.3. Nepieciešama stabils reformu politiskās vadības un administrācijas resursu nodrošinājums un vēlama politiski atbildīga amatpersona ministra rangā, lai konsekventi virzītu valsts pārvaldes reformas.

4. Noslēgums

Nepieciešams ciešāk saistīt valsts pārvaldes reformas ar:

* finansu sektora reformām un izmaiņām budžeta veidošanas procesā. Valsts pārvaldei jābūt racionāli organizētai ("minimālā pārvalde"), ar ierobežotu ierēdņu skaitu, kuriem ir konkurētspējīgs atalgojums;

* pašvaldību reformām. Ievērojot pašvaldību organizēšanas atšķirības, līdzīgas reformas jāīsteno arī pašvaldībās;

* sabiedrības iesaistīšanos valsts pārvaldē, tai skaitā — sabiedrisko organizāciju lomas palielināšanu;

* ES integrācijas prasībām.

Reformu raksturojums dots arī informatīvajā ziņojumā "Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcija. Reformu īstenošana un attīstības perspektīvas" ("Latvijas vēstnesis", 1998.gada 25.marts).

 

Nozīmīgāko publiskās pārvaldes reformas

dokumentu saraksts

Koncepcijas:

1. Pašvaldību reformas koncepcija (akceptēta Ministru kabinetā 28.09.1993.)

2. Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcija (akceptēta Ministru kabinetā 28.03.1995.)

3. Koncepcija "Par valsts pārvaldes institūciju nosaukumu vienotu lietošanu" (akceptēta Ministru kabinetā 28.08.1996.)

4. Koncepcija "Par vadības līgumu noslēgšanas kārtību valsts institūcijās" (akceptēta Ministru kabinetā 29.10.1996.)

5. Koncepcija "Vadības kontroles sistēmas ieviešana valsts pārvaldē" (akceptēta Ministru kabinetā 31.10.1996.)

6. Konceptuālais ziņojums "Par inspekciju kompetenci un funkciju realizēšanu" (izskatīts Ministru kabinetā 11.11.1997.).

7. Koncepcija "Par amatpersonu iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata ar Ministru kabineta lēmumu" (akceptēts Ministru kabinetā 20.01.1998., pieņemti attiecīgi grozījumi Ministriju iekārtas likumā un MK noteikumos "Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumi").

8. Konceptuālais ziņojums "Par valsts civildienesta attīstību" (akceptēts Ministru kabinetā 28.07.1998).

 

Likumi:

9. Likums "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" (pieņemts 15.12.1992.)

10. Ministru kabineta iekārtas likums (pieņemts 15.07.1993.)

11. Likums "Par valsts civildienestu" (pieņemts 21.04.1994.)

12. Likums "Par pašvaldībām" (pieņemts 24.05.1994.)

13. Korupcijas novēršanas likums (pieņemts 21.09.1995.)

14. Likums "Par 1985 gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu" (pieņemts 28.02.1996.)

15. Ministriju iekārtas likums (pieņemts 20.02.1997.)

16. Administratīvi teritoriālās reformas likums (pieņemts 21.10.1998.)

 

Ministru kabineta izdotie normatīvie akti:

17. MK lēmums Nr.43 "Valsts civildienesta pārvaldes nolikums" (pieņemts Ministru kabinetā 10.05.1994.).

18. MK lēmums Nr.59 "Valsts administrācijas skolas nolikums" (pieņemts Ministru kabinetā 24.05.1994.).

19. MK noteikumi Nr.154 "Administratīvo aktu procesa noteikumi" (pieņemti Ministru kabinetā 13.06.1995).

20. MK noteikumi Nr. "Vadības audita padomes nolikums" (pieņemti Ministru kabinetā 26.03.1996.).

21. Ministru kabineta noteikumi Nr.46 "Noteikumi par vadības līgumiem" (pieņemti Ministru kabinetā 21.01.1997.)

22. MK noteikumi Nr.191 " Valsts pārvaldes reformas padomes nolikums" (pieņemti Ministru kabinetā 27.05.1997.).

23. MK noteikumi Nr.213 "Valsts pārvaldes reformas biroja nolikums" (pieņemti Ministru kabinetā 10.06.1997.).

24. MK noteikumi Nr.121 "Noteikumi par vienoto valsts pārvaldes funkciju un ierēdņu (ierēdņu kandidātu) uzskaites sistēmu" (pieņemti Ministru kabinetā 07.04.1998.).

25. MK noteikumi "Noteikumi par valsts pārvaldes kompetences deleģēšanu pilnvarotajām institūcijām" (pieņemti Ministru kabinetā 15.09.1998.).

26. MK instrukcija Nr.3 "Par gada publisko pārskatu sagatavošanas kārtību" (pieņemta Ministru kabinetā 22.12.1998.).

 

Citi dokumenti:

27. Analītiskais pārskats "Par valsts pārvaldes funkcijām" (sagatavots 01.12.1997, izskatīts Valsts pārvaldes reformas padomē 17.12.1997., izsūtīts ministrijām).

28. Metodiskie norādījumi "Par valsts pārvaldes institucionālo sistēmu" (iesniegts Ministru prezidenta biedram J.Kaksītim 12.12.1997., izsūtīti ministrijām)

29. Priekšlikumi valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pilnveidošanai (iesniegti Ministru prezidenta biedram J.Kaksītim 22.12.1997., izsūtīti ministrijām).

30. Valsts pārvaldei neraksturīgo funkciju deleģēšanas programma (izskatīta Ministru kabinetā 13.01.1998.)

31. Informatīvais ziņojums "Par Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcijas īstenošanu un reformas attīstības perspektīvām" un koncepcijas "Valsts pārvaldes reformas stratēģija līdz 2000.gadam" realizācijas plāns (pieņemts zināšanai Ministru kabinetā 10.03.1998.).

32. Informatīvais ziņojums "Par valsts funkciju dublēšanos un pārklāšanos" (izskatīts Ministru kabinetā 21.04.1998.)

Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks Armands Kalniņš