Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā kodeksā vārdus “Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi” (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Kriminālsodu izpildes uzdevums

Kriminālsodu izpildes uzdevums ir izpildīt kriminālsodu saskaņā ar šajā kodeksā noteiktajiem kriminālsodu izpildes pamatprincipiem, piemērojot notiesātajam šajā kodeksā noteiktos resocializācijas līdzekļus, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Šis kodekss reglamentē kriminālsodu izpildes noteikumus un kārtību, notiesāto tiesisko statusu, valsts un pašvaldību iestāžu kompetenci sodu izpildē.”

3. Izteikt 4.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Pamats kriminālsoda izpildei ir spēkā stājies tiesas nolēmums vai prokurora priekšraksts par sodu, kā arī tiesas lēmums, kurš nav stājies spēkā un par kuru iesniegtā sūdzība atbilstoši Kriminālprocesa likumam neaptur tā izpildi.”

4. Izslēgt 7.pantu.

5. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. Soda izpildes mērķis

Soda izpildes mērķis ir efektīvi piemērot notiesātajam visus šajā kodeksā noteiktos soda izpildes noteikumus, tādējādi nodrošinot personas resocializāciju un tiesisku uzvedību pēc soda izpildes.”

6. Aizstāt 9.pantā vārdus “sprieduma un režīma” ar vārdiem “nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu un soda izciešanas kārtības”.

7. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. Sabiedrības piedalīšanās notiesāto resocializācijā

Sabiedrība piedalās notiesāto resocializācijā atbilstoši šajā kodeksā un citos normatīvajos aktos noteiktajam veidam un apjomam.”

8. Izslēgt 12.pantu.

9. Aizstāt 13.¹ pantā vārdu “vietā” ar vārdu “iestādē”.

10. Papildināt 15.panta pirmo daļu pēc vārdiem “ne vēlāk kā desmit” ar vārdu “darba”.

11. 18.pantā:

aizstāt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdu “vietās” ar vārdu “iestādēs”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Personas, kam piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums —, turamas atsevišķi no notiesātajiem, izņemot gadījumus, kad tās piekrīt kopīgai izvietošanai vai iesaistīšanai kopīgos pasākumos un tam piekrīt izmeklēšanas iestāde, prokuratūra vai tiesa, kuras rīcībā ir apcietinātais.”

12. 20.pantā:

aizstāt vārdus “ko izdarījusi” ar vārdiem “ko izdarījis notiesātais vai”;

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmajā daļā minēto notiesāto tiesību apjomu izmeklēšanas cietumā nosaka šis kodekss.

Šis pants neattiecas uz notiesātajiem, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu atklātajos cietumos.”

13. Papildināt kodeksu ar 20.¹ pantu šādā redakcijā:

“20.¹ pants. Brīvības atņemšanas soda izpildes pamatprincipi

Brīvības atņemšanas soda izpildes pamatprincipi ir šajā kodeksā noteiktā soda izpildes kārtības (režīma) un notiesātā resocializācijas (sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas līdzekļi) procesa nodrošināšana.”

14. Izteikt septītās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Septītā nodaļa
Režīms brīvības atņemšanas iestādēs”.

15. 41.pantā:

papildināt otro daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Prasības attiecībā uz notiesātā ārējo izskatu nosaka brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “darba un audzināšanas” ar vārdu “resocializācijas”.

16. Izteikt 42.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumus izvieto visiem notiesātajiem pieejamā vietā.”

17. 45.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem šajā kodeksā noteiktajā kārtībā un apjomā ir iespējas satikties ar radiniekiem un citām personām bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes: īslaicīgi — uz laiku no vienas stundas līdz divām stundām, lai veicinātu sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu un atjaunošanu; ilglaicīgi — uz laiku no sešām līdz četrdesmit astoņām stundām, lai veicinātu radniecisko un ģimenes sakaru saglabāšanu.

Ilglaicīgo satikšanos laikā notiesātajam atļauts uzturēties kopā ar radiniekiem — vecākiem, bērniem, adoptētājiem, brāļiem un māsām, vectēvu, vecomāti, mazbērniem vai laulāto. Ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas lēmumu var tikt atļautas ilglaicīgās satikšanās arī ar citu personu, ja līdz soda izciešanas sākumam notiesātajam ar šo personu ir bijusi kopēja saimniecība vai kopīgs bērns.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“Notiesātajiem nav atļautas satikšanās ar apcietinātām personām un personām, kuras izcieš sodu citās brīvības atņemšanas iestādēs. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar lēmumu var aizliegt notiesātajam tikties ar konkrētu personu drošības apsvērumu dēļ, un šo lēmumu var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas lēmums nav pārsūdzams.”;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izņēmuma kārtā, individuāli izvērtējot katru gadījumu, var pieņemt pamatotu lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētās īslaicīgās satikšanās norisi brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē, ja tas nepieciešams drošības apsvērumu vai kriminālprocesa interešu dēļ vai to lūdz apmeklētājs. Šo lēmumu var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas lēmums nav pārsūdzams.”

18. Izteikt 47.¹ pantu šādā redakcijā:

“47.¹ pants. Notiesāto tiesības izmantot televizorus un radiouztvērējus (bez balss ieraksta iespējām)

Notiesātajiem atļauts izmantot brīvības atņemšanas iestādes un personīgos televizorus un radiouztvērējus (bez balss ieraksta iespējām) brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos noteiktajā laikā un kārtībā.”

19. Izteikt 49.pantu šādā redakcijā:

“49.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu sarakste, telegrammas un telefonsarunas

Notiesātajiem atļauts nosūtīt un saņemt vēstules un telegrammas bez skaita ierobežojumiem.

Notiesātajiem adresētās vēstules un telegrammas izsniedz, kā arī viņu vēstules un telegrammas nosūta adresātiem brīvības atņemšanas iestādes administrācija ne vēlāk kā triju dienu laikā no vēstules un telegrammas saņemšanas vai nodošanas dienas.

Notiesātajiem adresētās un viņu adresātiem nosūtāmās vēstules un telegrammas var aizturēt, ja:

1) to saturs apdraud soda izpildes mērķus, brīvības atņemšanas iestādes drošību un tajā noteikto kārtību;

2) to satura tālāknodošana varētu veicināt kāda krimināli vai administratīvi sodāma nodarījuma izdarīšanu;

3) tās varētu apdraudēt citas personas ar likumu aizsargātās tiesības un intereses;

4) sarakstes mērķis ir informācijas apmaiņa starp notiesātajiem, kas kopīgi izdarījuši noziedzīgu nodarījumu.

Aizturētās vēstules un telegrammas reģistrē un uzglabā iestādes darbinieks, kuram uzdots cenzēt saraksti.

Notiesātajiem ir atļautas telefonsarunas par saviem vai adresāta līdzekļiem tādā skaitā, kāds noteikts attiecīgā veida brīvības atņemšanas iestādē un atbilst soda izciešanas režīma pakāpei.

Telefonsarunas, izņemot telefonsarunas ar advokātu, tiek kontrolētas.”

20. Papildināt kodeksu ar 49.¹ pantu šādā redakcijā:

“49.¹ pants. Notiesātā pienākums atgriezties brīvības atņemšanas iestādē

Notiesātajam, kam cietuma priekšnieks devis atļauju atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ir pienākums atgriezties brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā.

Ja notiesātais, kam cietuma priekšnieks devis atļauju atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, atrodoties ārpus tās, pēkšņi saslimst un tiek ievietots ārstniecības iestādē un viņa veselības stāvoklis nepieļauj atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē noteiktajā laikā, notiesātajam vai viņa radiniekiem nekavējoties jāpaziņo cietuma priekšniekam par notiesātā saslimšanu un atrašanās vietu.

Saņemot šā panta otrajā daļā minēto informāciju, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi un ārstniecības iestādi, kurā notiesātais atrodas, lemj par laiku, kad notiesātais atgriezīsies brīvības atņemšanas iestādē, un izvērtē iespēju pārvest notiesāto uz Latvijas cietumu slimnīcu.

Ja notiesātais nespēj atgriezties brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā objektīvu un iepriekš neparedzamu vai nenovēršamu apstākļu dēļ, notiesātā pienākums ir nekavējoties informēt cietuma priekšnieku un atgriezties brīvības atņemšanas iestādē, tikko radusies tāda iespēja.

Notiesātais par neatgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā tiek saukts pie atbildības atbilstoši Krimināllikumā paredzētajai kārtībai par izvairīšanos no soda izciešanas, izņemot šā panta otrajā un ceturtajā daļā minētos gadījumus.”

21. Izslēgt 50.² pantu.

22. Izteikt 50.³ pantu šādā redakcijā:

“50.³ pants. Soda izpildes režīma noteikšana

Notiesātie slēgtajos cietumos sodu izcieš trijās režīma pakāpēs — zemākajā, vidējā un augstākajā, bet daļēji slēgtajos cietumos — divās režīma pakāpēs — zemākajā un augstākajā. Notiesātajiem nepilngadīgajiem atklātajos cietumos un audzināšanas iestādēs soda izpildes režīma pakāpes nenosaka.

Soda izpildes režīmu slēgtajos cietumos un daļēji slēgtajos cietumos nosaka šis kodekss, kas paredz soda izpildes režīma:

1) pakāpenisku mīkstināšanu, lai sagatavotu notiesāto atbrīvošanai un veicinātu viņa iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas;

2) pastiprināšanu, lai nodrošinātu likuma prasībām atbilstošu notiesātā uzvedību.

Notiesāto var pārvietot no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi, bet no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes — uz atklāto cietumu, ja:

1) notiesātais ir sasniedzis pozitīvi vērtējamus resocializācijas rezultātus;

2)  attiecīgā pārvietošana veicinās viņa iekļaušanos sabiedrībā pēc atbrīvošanas;

3) ir pagājis viens gads pēc soda — ievietošana soda vai disciplinārajā izolatorā — piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu vai pagājuši seši mēneši pēc cita šajā kodeksā noteiktā soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu vai notiesātajam ir piemērots šā kodeksa 68.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktais pamudinājums un notiesātais atzīstams par administratīvi nesodītu.

Notiesāto par atsevišķu rupju soda izciešanas režīma pārkāpumu vai sistemātiskiem pārkāpumiem ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no atklātā cietuma uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi, bet no daļēji slēgtā cietuma — uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.”

23. 50.⁴ pantā:

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“Notiesātie uzsāk soda izciešanu režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vienu ceturtdaļu no piespriestā soda un atbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa — soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis pusi no piespriestā soda un atbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz daļēji slēgto cietumu, ja notiesātais atbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, vai likumā noteiktajā kārtībā pirms termiņa atbrīvot, ja notiesātais atbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

Notiesātie ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personas, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, soda izciešanu uzsāk režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā septiņi gadi. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vismaz septiņus gadus no piespriestā soda un atbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā 10 gadus no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa — soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes notiesāto var atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā, ja viņš atbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem nosacījumiem.”;

aizstāt septītās daļas 5.punktā vārdus “tranzistoru radiouztvērēju” ar vārdiem “radiouztvērēju (bez balss ieraksta iespējām)”.

24. 50.⁵ pantā:

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdus “ja viņi agrāk izcietuši sodu cietumā” ar vārdiem “ja viņi agrāk izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē, par kuru sodāmība nav noņemta vai dzēsta”;

izteikt trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“Pēc ievietošanas cietumā notiesātajam ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda laika jāizcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.

Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vienu ceturtdaļu no piespriestā soda un atbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi.

Notiesāto no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz atklāto cietumu, ja notiesātais atbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, vai atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā, ja viņš atbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

Sievietes, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), soda izciešanu uzsāk soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņām šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā septiņi gadi. Ja notiesātā pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietusi vismaz septiņus gadus no piespriestā soda un atbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes notiesāto var atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā, ja viņa atbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā astoņas ilglaicīgas satikšanās — no divdesmit četrām līdz četrdesmit astoņām stundām un astoņas īslaicīgas satikšanās — no pusotras stundas līdz divām stundām;

2) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu vienas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā;

3) izmantot sešas telefonsarunas mēnesī;

4) izmantot tiesības, kas paredzētas šā kodeksa 50.⁴ panta septītās daļas 5., 6., 7., 8., 9. un 10.punktā;

5) ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju līdz septiņām diennaktīm gadā vai līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību. Ārpus cietuma pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā piecas ilglaicīgas satikšanās — no divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām un četras īslaicīgas satikšanās — no pusotras stundas līdz divām stundām;

2) dienas kārtībā paredzētajā laikā iepirkties cietuma veikalā par naudas summu, kas nepārsniedz trīs ceturtdaļas no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas;

3) izmantot divas telefonsarunas mēnesī;

4) izmantot tiesības, kas paredzētas šā kodeksa 50.⁴ panta devītās daļas 5., 6., 7., 8. un 9.punktā.”;

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

“Šajā pantā minētās tiesības ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju neattiecas uz personām, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu.”

25. 50.⁶ pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdus un skaitli “Ja notiesātais nav disciplināri sodīts pēdējo 30 dienu laikā” ar vārdiem un skaitli “Ja notiesātajam pēdējo 30 dienu laikā nav ticis piemērots sods par soda izciešanas režīma pārkāpumiem vai administratīvais sods”;

izslēgt piekto daļu;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“Ar cietuma priekšnieka atļauju notiesātais var iegūt izglītību izglītības iestādēs, kas atrodas ārpus tās pašvaldības administratīvās teritorijas, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde. Ar cietuma priekšnieka atļauju notiesātais var atstāt iestādes teritoriju uz laiku, kas nepieciešams eksāmenu kārtošanai vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē.”

26. 50.⁷ pantā:

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Šādā gadījumā notiesāto pārvieto uz daļēji slēgtā cietuma augstāko pakāpi.”;

aizstāt piektās daļas 1.punktā skaitli “12” ar skaitli “15”;

aizstāt piektās daļas 4.punktā vārdu “sešas” ar vārdu “astoņas”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“Nepilngadīgajam notiesātajam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, tiek nodrošināta iespēja saņemt palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par palīdzību bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām.”

27. 50.⁹ pantā:

aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdus “Brīvības atņemšanas administratīvās komisijas” ar vārdiem “Brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas”;

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“Brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija izskata:

1) notiesātā iesniegumu par noteiktā soda izciešanas režīma mīkstināšanu;

2) notiesātā iesniegumu par ierosinājuma nosūtīšanu tiesai par iespējamu atbrīvošanu no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa;

3)  brīvības atņemšanas iestādes administrācijas priekšlikumu par notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma pastiprināšanu;

4) brīvības atņemšanas iestādes administrācijas priekšlikumu tiesai par notiesātajam noteiktā papildsoda — policijas kontrole — termiņa samazināšanu vai atcelšanu.

Šā panta piektajā daļā minētie notiesātā iesniegumi adresējami brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam.”

28. 50.¹¹ pantā:

aizstāt otrās daļas 1.punktā vārdu “zemāko” ar vārdu “augstāko”;

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) pārvietot notiesāto, kas sodu izcieš slēgtajā cietumā, no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi;”;

papildināt otro daļu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

“3¹) pārvietot notiesāto, kas sodu izcieš daļēji slēgtajā cietumā, no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz soda izciešanas režīma zemāko pakāpi;”;

papildināt otrās daļas 4.punktu pēc vārdiem “pārvietot notiesāto no” ar vārdiem “slēgtā cietuma”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“Izskatot ierosinājumu atbrīvot notiesāto no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, administratīvā komisija ņem vērā viņa uzvedību brīvības atņemšanas iestādē, kā arī Valsts probācijas dienesta sagatavoto izvērtēšanas ziņojumu par notiesāto.”;

aizstāt sestajā daļā vārdus “stājas spēkā” ar vārdu “izpildāms”.

29. 50.¹² pantā:

aizstāt ceturtajā daļā skaitli “30” ar skaitli “40”;

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

“Atkārtota lietas izskatīšana par soda izciešanas režīma mīkstināšanu vai ierosinājuma nosūtīšanu tiesai par notiesātā iespējamu atbrīvošanu no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa pieļaujama ne agrāk kā pēc trim mēnešiem no lēmuma pieņemšanas dienas.”;

papildināt pantu ar vienpadsmito, divpadsmito, trīspadsmito, četrpadsmito un piecpadsmito daļu šādā redakcijā:

“Komisijas sēdē neskata notiesātā iesniegumu par soda izciešanas režīma mīkstināšanu, ja:

1) nav beidzies šajā likumā noteiktais soda termiņš, pēc kura notiesāto varētu pārvietot soda izciešanai uz citu cietumu vai soda izciešanas režīma pakāpi;

2) notiesātais neatbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

Komisijas sēdē neskata notiesātā iesniegumu par ierosinājuma nosūtīšanu tiesai par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, ja:

1) nav izciesta Krimināllikumā noteiktā soda daļa, pēc kuras izciešanas notiesātais varētu pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu;

2) notiesātais neatbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks konstatē, ka notiesātais neatbilst vismaz vienam no šā panta vienpadsmitajā vai divpadsmitajā daļā minētajiem nosacījumiem, iesniegumu izskatīšanai komisijas sēdē nevirza, bet nodod atpakaļ notiesātajam, norādot iemeslus šā iesnieguma nevirzīšanai un laiku, kad notiesātajam radīsies tiesības uz soda izciešanas režīma mīkstināšanu vai nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas.

Ja, izskatot jautājumu par noteiktā soda izciešanas režīma mīkstināšanu vai ierosinājuma nosūtīšanu tiesai par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, notiesātais traucē brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas sēdes gaitu un nepilda komisijas priekšsēdētāja norādījumus, notiesāto izraida no komisijas sēdes telpas. Šādā gadījumā notiesātā iesniegumu neizskata un par to izdara atzīmi komisijas sēdes protokolā.

Ja, izskatot jautājumu par soda izciešanas režīma pastiprināšanu, notiesātais traucē brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas sēdes gaitu un nepilda komisijas priekšsēdētāja norādījumus, notiesāto izraida no sēdes telpas un jautājumu par soda izciešanas režīma pastiprināšanu izskata bez viņa klātbūtnes.”

30. 56.¹⁰ pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “vietu” ar vārdu “iestāžu”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“Brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu minēto darbu laikā.”

31. Izslēgt devīto nodaļu.

32. Papildināt kodeksu ar devīto “A” nodaļu šādā redakcijā:

“Devītā “A” nodaļa
Ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācija

61.¹ pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācija

Ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācijas process (turpmāk — notiesāto resocializācija) ir sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums, kura mērķis ir veicināt notiesātā tiesisku uzvedību un veidot viņam sociāli pozitīvu vērtību izpratni.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto sociālās uzvedības korekcija (turpmāk — notiesāto sociālās uzvedības korekcija) ir līdzekļu kopums, kas brīvības atņemšanas soda izpildes ietvaros tiek īstenots, lai veicinātu notiesātā tiesisku uzvedību un novērstu prettiesiskas uzvedības iemeslus.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto sociālā rehabilitācija (turpmāk — notiesāto sociālā rehabilitācija) ir līdzekļu kopums, kas brīvības atņemšanas soda izpildes ietvaros tiek īstenots, lai notiesātais saglabātu vai apgūtu sociālās iemaņas, profesionālās vai vispārīgās zināšanas un prasmes. Šajā kodeksā noteiktā notiesāto sociālā rehabilitācija nav normatīvajos aktos noteiktā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšana.

Notiesāto piedalīšanās resocializācijā ir stimulējama un pozitīvi novērtējama šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

61.² pants. Notiesāto resocializācijas līdzekļi

Notiesāto resocializāciju īsteno, piemērojot notiesāto sociālās uzvedības korekcijas vai sociālās rehabilitācijas līdzekļus.

Notiesāto resocializācijas līdzekļus piemēro individuālā vai grupu darba formā atbilstoši brīvības atņemšanas iestādes veidam, notiesātajam noteiktajam soda izpildes režīmam un notiesātā risku un vajadzību novērtējumam.

61.³ pants. Notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļi

Notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļi ir:

1) izglītošana — notiesātā iesaistīšana vispārējās, profesionālās un interešu izglītības programmās;

2) šajā kodeksā noteiktā notiesāto iesaistīšana sabiedriski lietderīgā nodarbināšanā (notiesāto darbs brīvības atņemšanas iestāžu saimnieciskajā apkalpē, komersanta izveidotajās darba vietās brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās atkarībā no notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma, likumā noteiktā nodarbināšana bez atlīdzības);

3) notiesātā sociālo problēmu risināšana, ņemot vērā ieslodzījuma radītās sekas (notiesātā sociālo prasmju uzlabošana, atjaunošana un apguves nodrošināšana, informācijas sniegšana par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas iespējām pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, personu apliecinošu dokumentu kārtošana);

4) psiholoģiskā aprūpe — notiesātā psiholoģiskā izpēte, psiholoģiskā konsultēšana, kā arī psiholoģiskās palīdzības sniegšana krīzes situācijā brīvības atņemšanas vietā;

5) brīvā laika pasākumu organizēšana — notiesātā iesaistīšana kultūras, informatīvos, mākslas, pašdarbības un sporta pasākumos.

61.⁴ pants. Notiesāto sociālās uzvedības korekcijas līdzeklis

Notiesāto sociālās uzvedības korekcijas līdzeklis ir sociālās uzvedības korekcijas programma.

61.⁵ pants. Resocializācijas darba norise

Divu mēnešu laikā pēc notiesātā ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē soda izciešanas uzsākšanai iestādes priekšnieks nodrošina notiesātā risku un vajadzību izvērtēšanu, nosakot:

1) notiesātā resocializācijas vajadzības, antisociālas uzvedības un atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riska pakāpi brīvības atņemšanas iestādē;

2) piemērotākos sociālās uzvedības korekcijas vai sociālās rehabilitācijas līdzekļus un citus pasākumus, kas īstenojami soda izpildes laikā un iekļaujami notiesātā resocializācijas plānā.

Atkārtots notiesātā risku un vajadzību izvērtējums tiek veikts ne retāk kā reizi gadā visā soda izciešanas laikā. Atbilstoši risku un vajadzību izvērtējuma rezultātiem tiek izdarīti grozījumi notiesātā resocializācijas plānā.

Notiesāto resocializācijas īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Notiesāto resocializāciju organizē brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, un tās īstenošanā piedalās visi brīvības atņemšanas iestādes darbinieki un normatīvajos aktos noteiktie citu institūciju pārstāvji.

61.⁶ pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātā resocializācijas plāns

Notiesātā resocializācijas plānā tiek paredzēta notiesātā resocializācijas gaita un atspoguļoti notiesātā resocializācijas rezultāti. Resocializācijas plānu veido kā notiesātā personas lietas sadaļu.”

33. Izteikt 62.panta tekstu šādā redakcijā:

“Brīvības atņemšanas iestādē resocializācijas ietvaros tiek nodrošinātas mācības, lai notiesātie jaunieši varētu iegūt vispārējo izglītību.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto vispārizglītojošās mācības veicināmas un ņemamas vērā, nosakot viņu resocializācijas pakāpi.”

34. 64.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“64.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto profesionālā izglītība”;

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Brīvības atņemšanas iestādēs” ar vārdiem “Brīvības atņemšanas iestādē resocializācijas ietvaros”.

35. Izteikt 65.pantu šādā redakcijā:

“65.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto profesionālās kvalifikācijas celšana

Brīvības atņemšanas iestādē resocializācijas ietvaros var organizēt ar brīvības atņemšanu notiesāto profesionālās kvalifikācijas celšanu un iesaistīšanu jaunu specialitāšu apguvē, kas var būt noderīgas pēc soda izciešanas.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto profesionālā apmācība vai profesionālās kvalifikācijas celšana veicināma un ņemama vērā, nosakot viņu resocializācijas pakāpi.”

36. 68.pantā:

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) atzīt notiesāto par atbilstošu šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem pirms tajā noteiktā termiņa beigām;”;

izslēgt otro daļu;

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmās daļas 5.punktā minētais pamudinājums neattiecas uz administratīvā soda spēkā esamību.

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija var atzīt notiesāto par atbilstošu šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem pirms tajā noteiktā termiņa beigām, ja ir pagājuši:

1) ne mazāk kā seši mēneši pēc soda — ievietošana soda izolatorā — piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu;

2) ne mazāk kā trīs mēneši pēc soda — ievietošana disciplinārajā izolatorā — piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu;

3) ne mazāk kā trīs mēneši pēc cita šajā kodeksā noteiktā soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu, ja sods piemērots pilngadīgai personai, vai ne mazāk kā viens mēnesis, ja sods piemērots nepilngadīgai personai.”

37. 70.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

“1¹) aizliegt izmantot personīgo televizoru vai radiouztvērēju (bez balss ieraksta iespējām) uz laiku līdz vienam mēnesim un likt to nodot glabāšanā brīvības atņemšanas iestādes noliktavā vai atdot personām, kas to nodevušas lietošanā notiesātajam;”;

papildināt ceturto daļu ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

“4¹) atteikšanās no došanās uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, ja notiesātais nepiekrīt alkohola koncentrācijas pārbaudei izelpotajā gaisā vai tās rezultātiem;”;

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmās daļas 1.¹ punktā paredzēto sodu piemēro tikai par brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos minētās personīgā televizora vai radiouztvērēja (bez balss ieraksta iespējām) lietošanas kārtības pārkāpšanu.

Ja pastaigas laikā tiek pārkāpti brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos minētie pastaigu kārtības nosacījumi, pastaiga tiek pārtraukta un notiesātajam piemēro sodu par soda izciešanas režīma pārkāpšanu.”

38. Papildināt 71.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“Notiesātajam, kurš pārkāpj soda izciešanas režīmu soda vai disciplinārajā izolatorā, var piemērot visus šajā kodeksā paredzētos sodus par soda izciešanas režīma pārkāpumiem, arī atkārtotu ievietošanu soda vai disciplinārajā izolatorā, par kuras sākumu uzskatāma iepriekšējā soda izciešanas pēdējā diena.”

39. Aizstāt 72.pantā vārdu “disciplinārsodus” ar vārdiem “sodus par soda izciešanas režīma pārkāpumiem”.

40. Izteikt 74.pantu šādā redakcijā:

“74.pants. Režīms soda un disciplinārajos izolatoros

Notiesātajiem, kurus tur soda vai disciplinārajos izolatoros, nav tiesību satikties, saņemt sūtījumus, pienesumus un bandroles, iegādāties pārtikas produktus, nosūtīt vēstules privātpersonām un lietot galda spēles; viņiem aizliegts smēķēt un skatīties televizoru.

Notiesātajiem, kurus tur disciplinārajos izolatoros, atļauj katru dienu vienu stundu ilgu pastaigu un saraksti ar ģimeni.

Notiesātie, kurus tur soda izolatoros un ved uz darbu, strādā atsevišķi no citiem notiesātajiem.

Notiesātajiem, kurus tur disciplinārajos izolatoros, nodrošina uzsāktās izglītības apguvi un profesionālo apmācību.”

41. Izslēgt 77.panta trešās daļas otro teikumu.

42. Izteikt piektās sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Piektā sadaļa
Pamats atbrīvošanai no soda izciešanas;
palīdzība personām, kas atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm; to novērošana un uzraudzība”.

43. 112.pantā:

izslēgt pirmās daļas otro teikumu;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“Ja atbrīvojamā persona atbrīvošanas dienā nepieņem vai atstāj ieslodzījuma vietā tai piederošās mantas, ieslodzījuma vietā tās uzglabā trīs mēnešus pēc personas atbrīvošanas. Pēc šā termiņa beigām brīvības atņemšanas iestādē notiesātā mantas iznīcina atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā.”

44. Izteikt 115.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Iesniegumā un tam pievienotajos materiālos jābūt ziņām, kas raksturo notiesātā uzvedību, iesaisti resocializācijas pasākumos un resocializācijas rezultātus, viņa attieksmi pret darbu un mācībām visā soda izciešanas laikā, kā arī Valsts probācijas dienesta sagatavotajam izvērtēšanas ziņojumam par notiesāto.”

45. Aizstāt 115.¹ panta otrajā daļā vārdu “piecu” ar vārdu “desmit”.

46. Aizstāt 119.panta pirmajā daļā vārdus “Nodarbinātības valsts dienestā” ar vārdiem “Nodarbinātības valsts aģentūrā”.

47. Aizstāt 133.panta pirmajā daļā vārdu “piecu” ar vārdu “desmit”.

48. Papildināt 134.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja notiesātais priekšzīmīgi pilda piespiedu darbu un citus viņam uzliktos pienākumus un faktiski ir izciesta ne mazāk kā puse no noteiktā soda, piespiedu darba izpildes institūcija var sagatavot un iesniegt rajona (pilsētas) tiesai iesniegumu par notiesātā atbrīvošanu no turpmākas soda izciešanas. Piespiedu darba izpilde līdz lietas izskatīšanai tiesā netiek apturēta.”

49. Papildināt 135.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“Ja piespiedu darba izpildes institūcija pieņēmusi lēmumu noraidīt notiesātā iesniegumu ar lūgumu atļaut izbraukt no valsts vai citu svarīgu iemeslu dēļ atļaut uz laiku neveikt piespiedu darbu, notiesātajam nekavējoties jāuzsāk vai jāturpina piespiedu darba izpilde.”

50. Papildināt 136.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“Ja notiesātais ir jaunāks par 15 gadiem vai līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību, viņu drīkst nodarbināt ne ilgāk par divām stundām dienā un 10 stundām nedēļā, ja piespiedu darbu veic mācību gada laikā, un ne ilgāk par četrām stundām dienā un 20 stundām nedēļā, ja piespiedu darbu veic brīvlaikā.

Ja notiesātais ir vecāks par 15 gadiem, bet nav sasniedzis 18 gadu vecumu un neturpina iegūt pamatizglītību, viņu drīkst nodarbināt ne ilgāk par septiņām stundām dienā un 35 stundām nedēļā.”

51. Papildināt 138.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja notiesātais nepiekrīt alkohola koncentrācijas pārbaudei izelpotajā gaisā vai tās rezultātiem un atsakās doties uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, šāda viņa rīcība tiek uzskatīta par piespiedu darba izpildes nosacījumu un kārtības pārkāpumu.”

52. Aizstāt 155.panta pirmās daļas 1.punktā vārdu “piecu” ar vārdu “desmit”.

53. Papildināt kodeksu ar 159.pantu šādā redakcijā:

“159.pants. Atteikšanās no alkohola koncentrācijas pārbaudes izelpotajā gaisā vai tās rezultātu pārbaudes un šādas atteikšanās sekas

Ja nosacīti notiesātais nepiekrīt alkohola koncentrācijas pārbaudei izelpotajā gaisā vai tās rezultātiem un atsakās doties uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, šāda nosacīti notiesātā rīcība uzskatāma par viņam noteikto pienākumu nepildīšanu.”

54. Papildināt pārejas noteikumus ar 17., 18., 19., 20., 21., 22. un 23.punktu šādā redakcijā:

“17. No dienas, kad stājas spēkā šā kodeksa 50.³, 50.⁴, 50.⁵, 50.⁷ un 50.¹¹ panta grozījumi, kas paredz pāreju uz divām soda izciešanas režīma pakāpēm daļēji slēgtajā cietumā, līdz 2015.gada 1.janvārim apstākļus, kādos tiek turēta persona, kurai tiesa neizciesto sodu — piespiedu darbs vai naudas sods — aizstāj ar arestu, pielīdzina to notiesāto turēšanas apstākļiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietumā soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.

18. Šā kodeksa 61.⁵ panta otrā daļa attiecībā uz regulāru notiesātā riska un vajadzību izvērtēšanu stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

19. Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.martam nosaka šā kodeksa 61.⁵ panta trešajā daļā paredzēto notiesāto resocializācijas īstenošanas kārtību.

20. Šā kodeksa 61.⁶ pants par resocializācijas plānu stājas spēkā 2012.gada 1.aprīlī un attiecas uz personām, kas pēc minētā datuma tiek ievietotas brīvības atņemšanas iestādē soda izpildei. Resocializācijas plāni pārējām ar brīvības atņemšanas sodu notiesātajām personām sagatavojami līdz 2013.gada 1.janvārim. Ar brīvības atņemšanu notiesātajam, kamēr viņam nav veikts šā kodeksa 61.⁵ pantā noteiktais risku un vajadzību izvērtējums, resocializācijas līdzekļus piemēro, ievērojot soda izpildes plānā noteikto, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un sabiedriskās bīstamības pakāpi, notiesātā personību, kā arī uzvedību un attieksmi pret darbu.

21. Šā kodeksa 50.³, 50.⁴, 50.⁵, 50.⁷ un 50.¹¹ panta grozījumi, kas paredz pāreju uz divām soda izciešanas režīma pakāpēm daļēji slēgtajā cietumā, stājas spēkā trīs mēnešus pēc šo grozījumu pieņemšanas dienas.

22. Lai nodrošinātu šā kodeksa 50.³, 50.⁴, 50.⁵, 50.⁷ un 50.¹¹ pantā paredzēto pāreju uz divām soda izciešanas režīma pakāpēm daļēji slēgtajos cietumos, brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija triju mēnešu laikā pēc šā kodeksa 50.³, 50.⁴, 50.⁵, 50.⁷ un 50.¹¹ panta grozījumu spēkā stāšanās nodrošina lēmuma pieņemšanu par soda izciešanas režīmu notiesātajiem, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma režīma zemākajā un vidējā pakāpē, ņemot vērā šādus nosacījumus:

1) soda izciešana režīma augstākajā pakāpē nosakāma tiem notiesātajiem, kuri izcietuši šā kodeksa 50.⁵ pantā noteikto soda daļu un kuriem no soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu ir pagājis šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā noteiktais laiks, ja šāds sods ticis viņiem piemērots un viņi uzskatāmi par administratīvi nesodītiem;

2) soda izciešana režīma augstākajā pakāpē nosakāma tiem notiesātajiem, kuri minēto grozījumu spēkā stāšanās dienā izcieš sodu daļēji slēgtā cietuma režīma vidējā pakāpē un nav izcietuši šā kodeksa 50.⁵ pantā noteikto soda daļu, bet kuriem no soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu ir pagājis šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā noteiktais laiks, ja šāds sods ticis viņiem piemērots un viņi uzskatāmi par administratīvi nesodītiem;

3) soda izciešana režīma zemākajā pakāpē nosakāma tiem notiesātajiem, kuri ir izcietuši šā kodeksa 50.⁵ pantā noteikto soda daļu, bet kuriem no soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumiem nav pagājis šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā noteiktais laiks vai kuri uzskatāmi par administratīvi sodītiem. Šos notiesātos pēc šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā noteiktā termiņa beigām brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija var pārvietot uz daļēji slēgto cietumu soda izciešanai režīma augstākajā pakāpē.

23. No 2012.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 1.janvārim brīvības atņemšanas iestāde papildus šā kodeksa 112.² panta otrajā daļā minētajai informācijai nosūta bāriņtiesai informāciju arī par to, vai noziedzīgajā nodarījumā cietušais ir bijis nepilngadīgs, ja persona, kas tiek atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes, sodu izcieta par Krimināllikuma 159., 160., 161., 162., 162.¹, 164., 165. un 166.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.”

Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 14.jūlijā.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2011.gada 28.jūlijā