Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”
Izdarīt likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9., 24.nr.; 1996, 11.nr.; 1997, 24.nr.; 1999, 10., 24.nr.; 2001, 1., 7., 24.nr.; 2002, 21.nr.; 2003, 2., 15., 24.nr.; 2004, 2., 6., 8., 10., 23.nr.; 2005, 2., 14., 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 3.nr.; 2008, 5., 24.nr.; 2009, 2., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 178., 200.nr.; 2010, 59., 199., 206.nr.; 2011, 65.nr.) šādus grozījumus:
1. 1.pantā:
izteikt 16.punktu šādā redakcijā:
“16) nelietots nekustamais īpašums:
a) jaunuzcelta ēka vai būve (arī tajā iemontētās stacionārās iekārtas), ja to pēc pieņemšanas ekspluatācijā neizmanto,
b) jaunuzcelta ēka vai būve (arī tajā iemontētās stacionārās iekārtas), ja to izmanto un pirmo reizi pārdod gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā,
c) ēka vai būve, ja to pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pabeigšanas neizmanto,
d) ēka vai būve, ja to pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pabeigšanas izmanto un pirmo reizi pārdod gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā,
e) nepabeigtās celtniecības objekts — ēka vai būve, ja tā nav pieņemta ekspluatācijā,
f) ēka vai būve, ja tai veic renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju, bet tā vēl nav pieņemta ekspluatācijā;”;
papildināt pantu ar 42.punktu šādā redakcijā:
“42) izsoles cena — vērtība, kas saskaņā ar Civilprocesa likumu atbilst pilnai nosolītajai cenai, augstākajai nosolītajai cenai vai izsoles sākumcenai gadījumos, kad izsole pasludināta par nenotikušu.”
2. 2.pantā:
izteikt septiņpadsmito daļu šādā redakcijā:
“(17) Ar nodokli ir apliekama starpība starp ēkas vai būves pārdošanas vērtību un šīs ēkas vai būves vērtību pirms renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu uzsākšanas, ja tiek pārdots šā likuma 1.panta 16.punkta “c”, “d” vai “f” apakšpunktā minētais nelietotais nekustamais īpašums.”;
izslēgt 17.1 daļu;
izslēgt 21.4 daļā vārdus “(pilna nosolītā cena, augstākā nosolītā cena vai izsoles sākumcena gadījumos, kad izsole pasludināta par nenotikušu)”;
izslēgt 21.5 daļas otro teikumu;
papildināt pantu ar 21.6, 21.7, 21.8, 21.9, 21.10 un 21.11 daļu šādā redakcijā:
“(216) Ja apliekamā persona nav paziņojusi tiesu izpildītājam šā panta 21.5 daļā minēto informāciju un tiesu izpildītājs konstatē, ka izsoles izsludināšanas dienā izsolē pārdodamā manta ir kustamā manta, ar nodokli ir apliekama izsoles cena.
(217) Ja apliekamā persona nav paziņojusi tiesu izpildītājam šā panta 21.5 daļā minēto informāciju un tiesu izpildītājs konstatē, ka izsoles izsludināšanas dienā izsolē pārdodamā manta ir nekustamā manta, tiesu izpildītājs vērtē, vai minētā nekustamā manta atbilst nelietota nekustamā īpašuma statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 16.punktu vai apbūves zemes statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 39.punktu.
(218) Informāciju, ko tiesu izpildītājam nepieciešams noskaidrot, lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību nelietota nekustamā īpašuma vai apbūves zemes statusam, nosaka Ministru kabinets.
(219) Ja tiesu izpildītājs, veicot šā panta 21.7 daļā noteikto vērtēšanu, konstatē, ka izsoles izsludināšanas dienā izsolē pārdodamā manta atbilst šā likuma 1.panta 16.punkta “a”, “b” vai “e” apakšpunktā minētajam nelietota nekustamā īpašuma vai apbūves zemes statusam, ar nodokli apliek izsoles cenu.
(2110) Ja tiesu izpildītājs, veicot šā panta 21.7 daļā noteikto vērtēšanu, konstatē, ka izsoles izsludināšanas dienā izsolē pārdodamā manta atbilst šā likuma 1.panta 16.punkta “c”, “d” vai “f” apakšpunktā minētajam nelietota nekustamā īpašuma statusam, ar nodokli apliek starpību starp nekustamā īpašuma iegādes vērtību saskaņā ar zemesgrāmatā pieejamo informāciju un šā nekustamā īpašuma izsoles cenu.
(2111) Ja tiesu izpildītājs, veicot šā panta 21.7 daļā noteikto vērtēšanu, konstatē, ka izsolē pārdodamā manta neatbilst nelietota nekustamā īpašuma statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 16.punktu vai apbūves zemes statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 39.punktu, nodokli šim darījumam nepiemēro.”
3. 3.pantā:
papildināt 1.3 daļas 6.punkta “b” apakšpunktu ar tekstu šādā redakcijā:
“Fiskālais pārstāvis pēc katra taksācijas perioda beigām pārliecinās, ka iespējamā nodokļa parāda summa nav lielāka par šajā apakšpunktā minētā galvojuma apmēru. Ja galvojuma apmērs nav pietiekams, lai segtu iespējamo nodokļa parādu, fiskālais pārstāvis nodrošina tā palielināšanu;”;
papildināt pantu ar 1.4 daļu šādā redakcijā:
“(14) Ministru kabinets nosaka kritērijus apliecinājumā norādāmā iespējamā nodokļa parāda segšanai paredzamā apmēra samazināšanai, šā apmēra samazināšanas kārtību un darījumus, attiecībā uz kuriem šis apliecinājums nav nepieciešams.”;
izslēgt 5.6 daļas pirmajā teikumā vārdus un skaitli “kuru kopējā vērtība pārsniegtu 35 000 latu”;
papildināt 8.1 daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:
“6) saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” ir apturēta apliekamās personas saimnieciskā darbība.”;
aizstāt 8.3 daļas 2.punktā skaitļus un vārdus “2. un 4.punktu” ar skaitļiem un vārdiem “2., 4. vai 6.punktu”;
aizstāt 8.4 daļas ievaddaļā skaitļus un vārdus “2. vai 4.punktu” ar skaitļiem un vārdiem “2., 4. vai 6.punktu”;
papildināt 8.4 daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:
“5) pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par apliekamās personas saimnieciskās darbības atjaunošanu.”
4. 6.pantā:
izslēgt pirmās daļas 23.punktā vārdu “pirmo”;
izteikt pirmās daļas 26.punktu šādā redakcijā:
“26) pasta pakalpojumus, ko sniedz universālā pasta pakalpojuma sniedzējs:
a) tādu vēstuļu korespondences sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, kuru svars nepārsniedz divus kilogramus,
b) tādu pasta paku savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, kuru svars nepārsniedz 10 kilogramus;”;
papildināt pirmo daļu ar 26.1 punktu šādā redakcijā:
“261) pasta apmaksas zīmes, ko laiž apgrozībā un piegādā saskaņā ar Pasta likumu;”.
5. Papildināt 6.2 pantu ar 6.1 punktu šādā redakcijā:
“61) avīzēm, žurnāliem, biļeteniem un citiem periodiskajiem izdevumiem, kuri iznāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos un kuru vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus, un to abonentmaksai, izņemot erotiska un pornogrāfiska rakstura izdevumus, kā arī tādus izdevumus, kuru saturiskā ievirze un uzdevums ir reklāmas vai komercsludinājumu publicēšana.”
6. 7.pantā:
papildināt pirmās daļas 6.punkta “e” apakšpunktu pēc vārdiem “tā īstenošanas līgumos” ar vārdiem “vai mītnes līgumos”;
papildināt pirmās daļas 6.punkta “g” apakšpunktu pēc vārdiem “šīs organizācijas izveidotas,” ar vārdiem “vai mītnes līgumos”.
7. 8.pantā:
papildināt 5.1daļas 16.1 punktu pēc skaitļa “13.3” ar skaitli “13.5”;
papildināt pantu ar 5.4 daļu šādā redakcijā:
“(54) Ja preču piegādei vai sniegtajam pakalpojumam tiek piemērots kāds no šā likuma 13.2 vai 13.5 pantā paredzētajiem īpašiem noteikumiem, nodokļa rēķinā nenorāda šā panta 5.1 daļas 11. un 12.punktā minēto informāciju.”
8. Papildināt 10.panta pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:
“9) aprēķināto nodokļa summu par precēm, kas iegādātas saskaņā ar šā likuma 13.2 vai 13.5 pantu savu apliekamo darījumu nodrošināšanai.”
9. 11.pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Ja apliekamā persona, izmantojot likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredzētās tiesības, nodokļa deklarāciju un tās pielikumus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam papīra formā, deklarācijas iesniegšanas termiņš ir 15 dienas pēc taksācijas perioda beigām.”;
papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
“(31) Persona, kura ir izslēgta no apliekamo personu reģistra, 20 dienu laikā pēc izslēgšanas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodokļa deklarāciju un tās pielikumus par taksācijas periodu, kurā šī persona ir izslēgta no apliekamo personu reģistra.”;
izslēgt piektās daļas 6.punktu;
papildināt piekto daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:
“7) pārskats par fiskālā pārstāvja veiktajiem darījumiem.”
10. 12.pantā:
papildināt pantu ar 1.21 un 1.22 daļu šādā redakcijā:
“(121) Nodokli par precēm, kas iegādātas, un pakalpojumiem, kas saņemti saskaņā ar šā likuma 13.2 vai 13.5 pantu, maksā valsts budžetā tajā taksācijas periodā, kad ir saņemtas preces vai pakalpojums un saņemts nodokļa rēķins vai samaksa veikta avansā saskaņā ar rēķinu.
(122) Persona, kura ir izslēgta no apliekamo personu reģistra, nodokli, kas aprēķināms saskaņā ar šā likuma 11.panta 3.1 daļu, iemaksā valsts budžetā 20 dienu laikā pēc izslēgšanas no apliekamo personu reģistra.”;
izteikt 12.7 daļas 4.punktu šādā redakcijā:
“4) pārmaksātā nodokļa summa pārsniedz 1000 latu un ir izveidojusies par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem šā likuma 13.2 vai 13.5 pantā minēto darījumu nodrošināšanai;”.
11. Izteikt 13.2 pantu šādā redakcijā:
“13.2 pants. Nodokļa piemērošana kokmateriālu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem
(1) Nodokli par šā panta trešajā daļā minēto kokmateriālu piegādi, kas veikta iekšzemē, valsts budžetā maksā kokmateriālu saņēmējs, ja kokmateriālu piegādātājs un kokmateriālu saņēmējs ir apliekamās personas.
(2) Nodokli par šā panta ceturtajā daļā minētajiem pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti darījumos, kuri saistīti ar šā panta trešajā daļā minēto kokmateriālu piegādi, valsts budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, ja pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu saņēmējs ir apliekamās personas.
(3) Šā panta pirmajā daļā minēto kārtību piemēro šādu kokmateriālu piegādei:
1) nocirsti un atzaroti, sagarumoti vai nesagarumoti, mizoti vai nemizoti, garenvirzienā sašķelti vai nesašķelti apaļkoki, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un kuru garums ir lielāks par vienu metru, bet tievgaļa diametrs nav mazāks par trim centimetriem;
2) jebkurā garumā sazāģēti, ēvelēti vai neēvelēti zāģmateriāli, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un ir biezāki par sešiem milimetriem.
(4) Šā panta otrajā daļā minēto kārtību piemēro šādiem pakalpojumiem:
1) ar kokmateriālu sagatavošanu saistītie pakalpojumi (tajā skaitā ciršanas tiesību piešķiršana, platību stigošana meža zemē un cirsmu parauglaukuma ierīkošana, augoša koka un apaļkoka uzmērīšana, vērtēšana, nozāģēšana, atzarošana un krautņu veidošana);
2) kokmateriālu apstrādes un pārstrādes pakalpojumi (tajā skaitā zāģēšana, garināšana, mizošana, frēzēšana, ēvelēšana, virpošana, slīpēšana, žāvēšana, līmēšana, lakošana un šķeldošana);
3) kokmateriālu marķēšana, brāķēšana, šķirošana, pakošana;
4) kokmateriālu ķīmiskās apstrādes pakalpojumi (tajā skaitā kokmateriālu antiseptēšana);
5) kokmateriālu transportēšana, iekraušana, izkraušana, pārkraušana un glabāšana;
6) ar kokmateriālu piegādi saistītie tirgus izpētes (mārketinga) un starpniecības pakalpojumi.
(5) Kokmateriālu piegādātājs izraksta kokmateriālu saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā piegādāto kokmateriālu vērtību norāda bez nodokļa.
(6) Kokmateriālu saņēmējs samaksā kokmateriālu piegādātājam nodokļa rēķinā norādīto kokmateriālu vērtību.
(7) Ar kokmateriālu piegādi saistīta pakalpojuma sniedzējs izraksta pakalpojuma saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā sniegtā pakalpojuma vērtību norāda bez nodokļa.
(8) Ar kokmateriālu piegādi saistīta pakalpojuma saņēmējs samaksā pakalpojuma sniedzējam nodokļa rēķinā norādīto pakalpojuma vērtību.”
12. 13.4 pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību ir tiesības piemērot apliekamajai personai, kurai iepriekšējā taksācijas gadā ar nodokli apliekamo darījumu vērtība ir sasniegusi vai pārsniegusi 70 000 latu un kura ir:
1) apliekamā persona, kas darbojas zivsaimniecības nozarē, attiecībā uz svaigu, saldētu vai atdzesētu zivju un vēžveidīgo piegādēm;
2) lauksaimniecības produkcijas ražotājs vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, attiecībā uz šādu lauksaimniecības produktu piegādi:
a) dzīvi dzīvnieki,
b) piens un piena pārstrādes produkti,
c) putnu olas,
d) dabīgais medus,
e) dārzeņi, sakņaugi, bumbuļaugi,
f) graudaugu produkti,
g) eļļas augu sēklas un augļi, dažādi graudi, sēklas un augļi.”;
aizstāt devītajā daļā vārdus “pirmstaksācijas gadā” ar vārdiem “taksācijas gadā”;
papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:
“(10) Personas, kuras ir izslēgtas no apliekamo personu reģistra un līdz izslēgšanai piemēroja šajā pantā noteikto īpašo nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, iepriekšējos taksācijas periodos veiktos darījumus, kas netika uzrādīti nodokļa deklarācijās, izmantojot šajā pantā noteikto kārtību, uzrāda nodokļa deklarācijā un iemaksā valsts budžetā nodokli 20 dienu laikā pēc to izslēgšanas no apliekamo personu reģistra. Vienlaikus šajā nodokļa deklarācijā uzrāda atskaitāmo priekšnodokli par iepriekšējos taksācijas periodos saņemtajos nodokļa rēķinos norādītajām nesamaksātajām nodokļa summām.”
13. Papildināt likumu ar 13.5 pantu šādā redakcijā:
“13.5 pants. Nodokļa piemērošana metāllūžņu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem
(1) Nodokli par šā panta trešajā daļā minēto metāllūžņu piegādi, kas veikta iekšzemē, valsts budžetā maksā metāllūžņu saņēmējs, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
1) metāllūžņu piegādātājs un metāllūžņu saņēmējs ir apliekamās personas;
2) metāllūžņu saņēmējam ir licence metālu atgriezumu un metāllūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā.
(2) Nodokli par šā panta ceturtajā daļā minētajiem ar metāllūžņu piegādi saistītajiem pakalpojumiem, kas sniegti iekšzemē, valsts budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
1) pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu saņēmējs ir apliekamās personas;
2) pakalpojumu saņēmējam ir licence metālu atgriezumu un metāllūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā.
(3) Šā panta pirmajā daļā noteikto kārtību piemēro šādu metāllūžņu piegādei:
1) melno un krāsaino metālu un to sakausējumu atgriezumi un lūžņi, kas radušies saimnieciskās darbības rezultātā rūpniecībā, celtniecībā, lauksaimniecībā vai citās jomās, kā arī sadzīvē;
2) metāla izstrādājumi vai to daļas, kas nav izmantojamas paredzētajam mērķim lūzumu, griezumu, nodiluma vai citu iemeslu dēļ;
3) dažādu veidu nolietoti un atkārtoti neizmantojami transportlīdzekļi vai to daļas, tajā skaitā automašīnu vraki;
4) elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, svina akumulatori.
(4) Šā panta otrajā daļā noteikto kārtību piemēro šādu ar metāllūžņu piegādi saistīto pakalpojumu sniegšanai:
1) melno un krāsaino metālu un to sakausējumu atkritumu atšķirošana no rūpniecisko un sadzīves atkritumu plūsmām;
2) melno un krāsaino metālu un to sakausējumu atgriezumu un lūžņu šķirošana, sadalīšana, griešana, saspiešana, presēšana, liešana lietņos;
3) nolietotu melno vai krāsaino metālu un to sakausējumu izstrādājumu un citu atkārtoti neizmantojamu materiālu salaušana, sadalīšana, griešana, saspiešana, presēšana;
4) atkārtoti neizmantojamu ēku, inženierbūvju vai citu infrastruktūras objektu vai to daļu metāla konstrukciju salaušana, sadalīšana un šķirošana.
(5) Metāllūžņu piegādātājs izraksta metāllūžņu saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā piegādāto metāllūžņu vērtību norāda bez nodokļa.
(6) Metāllūžņu saņēmējs samaksā metāllūžņu piegādātājam nodokļa rēķinā norādīto metāllūžņu vērtību.
(7) Ar metāllūžņu piegādi saistīta pakalpojuma sniedzējs izraksta pakalpojuma saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā sniegtā pakalpojuma vērtību norāda bez nodokļa.
(8) Ar metāllūžņu piegādi saistīta pakalpojuma saņēmējs samaksā pakalpojuma sniedzējam nodokļa rēķinā norādīto pakalpojuma vērtību.”
14. Izslēgt 14.panta ceturtajā daļā vārdus “(pilna nosolītā cena, augstākā nosolītā cena vai izsoles sākumcena gadījumos, kad izsole pasludināta par nenotikušu)”.
15. Papildināt 35.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:
“(9) Apliekamā persona, kuras mantu pārdod izsolē tiesu izpildītājs, ir atbildīga par šā darījuma atspoguļošanu nodokļa deklarācijā un par valsts budžetā iemaksājamās nodokļa summas samazināšanu vai no valsts budžeta atmaksājamās nodokļa summas nepamatotu palielināšanu, ja tā nav sniegusi informāciju tiesu izpildītājam par nodokļa piemērošanu šim darījumam vai sniegusi nepatiesu informāciju par izsolē pārdodamās mantas ar nodokli apliekamo vērtību.”
16. Papildināt pārejas noteikumus ar 74., 75. un 76.punktu šādā redakcijā:
“74. Grozījumi šā likuma 13.4 panta otrās daļas 1.punktā attiecībā uz apliekamo personu, kas darbojas zivsaimniecības nozarē, stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.
75. Attiecībā uz apliekamās personas mantas izsolēm, kuras izsludinātas līdz 2011.gada 30.septembrim, tiek piemērotas tās šā likuma normas, kas bija spēkā attiecīgās izsoles izsludināšanas dienā.
76. Šā likuma 6.2 panta 6.1 punkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.”
17. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 13.punktu šādā redakcijā:
“13) Padomes 2010.gada 7.decembra direktīvas 2010/88/ES, ar ko direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz minimālās pamatlikmes ievērošanas pienākuma ilgumu.”
Likums stājas spēkā 2011.gada 1.oktobrī.
Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 21.jūlijā.
Valsts prezidents A.Bērziņš
Rīgā 2011.gada 28.jūlijā