Finanšu ministrija: Par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu

Latvijas prioritātes sarunās par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu nākamajam plānošanas periodam (2014.–2020.gads) ir panākt, lai Latvijai būtu pieejams pietiekami liels finansējums struktūrfondiem un Kohēzijas fondam (Kohēzijas politikas finansējums) ar tā kopapjomu vismaz tādā līmenī kā 2007.–2013.gadā, kā arī panākt godīgus tiešos maksājumus Latvijas lauksaimniekiem salīdzinājumā ar lauksaimniekiem citās ES dalībvalstīs.

To 26.jūlijā mediju īssaietā pirms valdības sēdes, kurā tika apstiprināta Latvijas nacionālā pozīcija, uzsvēra Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu politikas jautājumos Andžs Ūbelis un Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks ES budžeta jautājumos Marģers Krams.

Latvijas pozīcija sagatavota kā reakcija uz EK priekšlikumu struktūrfondu un Kohēzijas fondu finansējumam uzlikt 2,5% ierobežojumu no ekonomikas kopapjoma, kas ir būtiski mazāk nekā 3,7% no ekonomikas kopapjoma, ko Latvija saņem laikā no 2007. līdz 2013.gadam.

“Šis piedāvājums nav adekvāts un proporcionāls, zinot, ka Latvijas ekonomiskie rādītāji būtiski atpaliek no ES vidējiem rādītājiem. Veidojas situācija, ka attīstītākās valstis varētu saņem lielāku finansējumu uz vienu iedzīvotāju nekā Latvija,” akcentē Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu politikas jautājumos Andžs Ūbelis.

Viņš uzsver, ka no struktūrfondiem un Kohēzijas fonda ieguvēja ir visa Latvijas sabiedrība, jo tiek finansēts ļoti plašs jautājumu loks, sākot ar autoceļu, ūdens apgādes un siltumapgādes saimniecību sakārtošanu un beidzot ar ieguldījumiem skolās, zinātnes iekārtās, pētījumos, kā arī investīcijām ražojošos eksportējošos uzņēmumos, tādēļ šis Eiropas Savienības fondu finansējums ir būtiska nacionālās nostājas sastāvdaļa.

Latvija nepiekrīt arī EK piedāvājumam izlīdzināt tiešmaksājumus lauksaimniekiem, palielinot maksājumu uz vienu hektāru, ko saņem zemnieki, līdz 140 eiro uz hektāru. Abi eksperti uzskata, ka piedāvātais finansējums Latvijai nav pietiekams un nepietuvina ES vidējiem rādītājiem.

A.Ūbelis un M.Krams paredz smagas sarunas, taču prognozē vienošanos panākt līdz 2012.gada beigām.

Latvija īpašu uzmanību pievērš divām svarīgām prioritātēm – pietiekami lielai Kohēzijas politikas finansējuma nodrošināšanai, lai Latvija ātrāk pietuvotos Eiropas Savienības vidējam attīstības līmenim un radītu labvēlīgus apstākļus Latvijas ekonomikas izaugsmei un infrastruktūras attīstībai, kā arī godīgu un vienlīdzīgu konkurences nosacījumu panākšanai Latvijas lauksaimniekiem kopējā Eiropas tirgū.

Eiropas Komisija ar savu priekšlikumu ES daudzgadu budžetam nāca klajā 2011.gada 29.jūnijā. Pirmās Eiropas Savienības dalībvalstu diskusijas par budžetu priekšlikumu plānotas šā gada jūlija beigās, kas ļaus apmainīties ar sākotnējām pozīcijām, lai pēc tam sagatavošanās darbs turpinātos līdz gada beigām. Sarunas pēc būtības notiks visu 2012.gadu, bet galīgo vienošanos starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm par faktisko budžeta ietvaru plānots panākt 2012.gada beigās vai 2013.gada sākumā.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa