Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 26.jūlijā

ĀM: Par Latvijas sākotnējo pozīciju sarunām par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadam

26.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināta Latvijas pozīcija par ES daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadam.

Latvija sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadam īpašu uzmanību pievērš divām svarīgām prioritātēm: pietiekami liela kohēzijas finansējuma nodrošināšanai, lai Latvija ātrāk pietuvinātos ES vidējam attīstības līmenim un radītu labvēlīgus apstākļus Latvijas ekonomikas izaugsmei, un infrastruktūras attīstībai, kā arī godīgu un vienlīdzīgu konkurences nosacījumu panākšanai Latvijas lauksaimniekiem kopējā Eiropas tirgū.

Eiropas Komisija ar savu priekšlikumu ES daudzgadu budžetam nāca klajā 2011.gada 29.jūnijā. Latvijas Saeima 14.jūlijā pieņēma paziņojumus “Par atvēlēto finansējumu ES budžetā sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanai pēc 2013.gada” un “Par taisnīgu un godīgu Eiropas Savienības Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada”, aicinot Eiropas Savienības dalībvalstis nodrošināt visu valstu lauksaimniekiem līdzvērtīgus tiešos platību maksājumus, kā arī saglabāt līdzšinējo ES kohēzijas finansējuma līmeni Latvijai.

Pirmās Eiropas Savienības dalībvalstu diskusijas par budžeta priekšlikumu plānotas 28. un 29.jūlijā neformālajā Eiropas Savienības lietu ministru un valsts sekretāru sanāksmē Sopotā (Polijā), kur dalībvalstis varēs apmainīties ar sākotnējām pozīcijām un viedokļiem. Skaidrojošas diskusijas par jauno daudzgadu budžetu turpināsies līdz gada beigām Vispārējo lietu padomē. Sarunas notiks visu nākamo gadu. Galīgo vienošanos Eiropadomē par budžeta ietvaru plānots panākt līdz 2012.gada beigām.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa

IeM: Par grozījumiem Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas nolikumā

26.jūlijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīti grozījumi MK 2006.gada 30.novembra noteikumos Nr.979 “Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas nolikums”. Saskaņā ar atbalstītajiem MK grozījumiem profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanu veic Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža (UCAK).

UCAK katru gadu izstrādā studējošo uzņemšanas noteikumus un saskaņo tos ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kas vienlaikus ir pasūtītājs amatpersonu ar speciālu dienesta pakāpi izglītošanai un sagatavošanai darbam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Grozījumi paredz, ka viens no UCAK pamatvirzieniem ir profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošana, jo aptuveni 50% studējošo izglītojas šajās programmās.

Grozījumi nosaka, ka lēmumu par UCAK struktūrvienību izveidi, reorganizēšanu vai likvidēšanu pieņem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks, kā arī to, ka UCAK pati izstrādā savu nolikumu un grozījumus tajā.

Lai uzlabotu UCAK padomes darbu, grozījumi paredz arī tās padomes locekļu skaita samazināšanu.

IeM: Par grozījumiem noteikumos par darba atļaujām ārzemniekiem

26.jūlijā Ministru kabinets (MK) izdevis MK noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.553 “Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem””. Grozījumi paredz vienkāršotu procedūru darba atļaujas saņemšanai ārzemniekiem, kuri veic komercdarbību Latvijas Republikā, nosakot, ka šādu ārzemnieku darba tiesības apliecina ieraksts “Komercdarbība” uzturēšanās atļaujā vai vīzā un ka viņiem nav jāsaņem atsevišķa darba atļauja katram komercdarbības veidam vai dalībai vairākās komercsabiedrībās.

Lai Latvijas darba tirgu padarītu pievilcīgāku augsti kvalificētiem darbiniekiem, grozījumi nosaka, ka darba devējiem, kuri gatavojas nodarbināt augsti kvalificētus ārzemniekus ar Eiropas Savienības zilo karti, nav nepieciešams iepriekš pieteikt brīvu darbavietu Nodarbinātības valsts aģentūrā. Arī šo personu laulātajiem paredzēts piešķirt nodarbinātības tiesības pie jebkura darba devēja.

Grozījumi arī piešķir tiesības nodarbinātībai ārvalstu investoru ģimenes locekļiem, kā arī tiesības apmaiņas studentiem saņemt atļauju nodarbinātībai 20 h nedēļā.

Vēl grozījumos noteikts, ka tām personām, kurām Latvijā piešķirts bezvalstnieka statuss vai kuras nav tiesīgas saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju tādēļ, ka nav apguvušas valsts valodu, ir tiesības, saņemot termiņuzturēšanās atļauju, strādāt pie jebkura darba devēja.

Grozījumi arī paredz noteikumu par darba atļaujām ārzemniekiem Informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām papildināt ar atsauci uz Padomes 2009.gada 25.maija direktīvu Nr.2009/50/EK par trešo valstu valsts piederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos.

IeM: Par Latvijas robežsardzes amatpersonas tālāku dalību Eiropas Savienības misijā Kosovā

26.jūlijā Ministru kabinets izdevis rīkojumu, kas paredz Valsts robežsardzes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi – koledžas Kinoloģijas dienesta Kinoloģijas centra priekšnieka kapteiņa V.Bikovska – dalības laika pagarināšanu Eiropas Savienības likuma varas misijā Kosovā (EULEX KOSOVO) no 2011.gada 13.novembra līdz 2012.gada 12.novembrim.

V.Bikovskis misijā atrodas saskaņā ar MK 2008.gada 14.oktobra rīkojumu “Par Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dalību Eiropas Savienības likuma varas misijā Kosovā” un pilda tajā amata pienākumus kopā ar dienesta suni vārdā Roxxi, veicot Kosovas policistu apmācību kinoloģijas jomā un piedaloties EULEX un Kosovas policijas pasākumos, kur ir nepieciešama dienesta suņa izmantošana.

Iekšlietu ministrijai jānodrošina tās dalība EULEX KOSOVO piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

IZM: Par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2011./2012.mācību gadā

26.jūlijā Ministru kabineta sēdē apstiprināti noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2011./2012.mācību gadā izglītības iestādēs, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas. Noteikumi nosaka valsts pārbaudes darbu laikus trešās un sestās klases skolēniem, kā arī pārbaudes darbu laikus vispārējās pamatizglītības ieguvei un vispārējās vidējās izglītības ieguvei. Tāpat noteikti valsts pārbaudes darbu norises laiki skolēniem, kuri attaisnojošu iemeslu nevar tos kārtot noteiktajos laikos.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par Profesiju klasifikatora papildināšanu ar jaunām profesijām

Ņemot vērā valsts un privātā sektora sniegtos priekšlikumus, Labklājības ministrija (LM) aktualizējusi Profesiju klasifikatoru. Tas papildināts ar jaunām profesijām mūzikas, tirdzniecības, ražošanas, elektronikas, tiltu un citu mākslīgo būvju uzraudzības un remonta, ostu pārvaldes un kuģu būvēšanas, loģistikas, apsardzes un psihoterapijas jomā.

Tāpat Profesiju klasifikatorā ir aizstāts tirdzniecības nozares termins “tirgzinība” ar terminu “tirgvedība”, kas ir vairāk piemērojams angļu valodas terminam marketing. Izmaiņās ietverta arī nulles pamatgrupa “Nacionālo bruņoto spēku profesijas”, kurā iekļautas nepieciešamās militārās profesijas.

Papildus šīm izmaiņām Profesiju klasifikators papildināts ar deviņpadsmit profesiju standartiem – Mežsaimniecības tehniķis, Videooperators, Sekretārs, Lietvedis, Frizieris, Asistents personām ar dzirdes traucējumiem, Ieslodzījuma vietas jaunākais inspektors, Lauksaimniecības uzņēmuma vadītājs, Agronoms, Ciltslietu zootehniķis, Elektroinženieris, Ergoterapeits, Projekta vadītājs, Ekonomists, Valsts robežsardzes vecākais virsnieks, Mašīnbūves speciālists, Biomedicīnas laborants, Farmaceita asistents un Tirgvedības un tirdzniecības speciālists.

LM veiktās izmaiņas Profesiju klasifikatorā 26.jūlijā apstiprināja valdība.

Profesiju klasifikatora mērķis ir uzskaitīt profesiju sarakstu, profesijai atbilstošos pamatuzdevumus un kvalifikācijas pamatprasības, lai nodrošinātu valstī starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu.

Ja darba devēji ir konstatējuši, ka no jaunā Profesiju klasifikatora ir izslēgtas uzņēmumam vajadzīgās profesijas vai arī tajā jāiekļauj jaunas profesijas, priekšlikumi par nepieciešamajām izmaiņām Profesiju klasifikatorā darba devējiem jāiesniedz LM. Tie jāsūta uz oficiālo mājaslapas adresi lm@lm.gov.lv.

Iesniedzot priekšlikumus par jaunu profesiju iekļaušanu klasifikatorā, ir jānorāda profesijas nosaukums, pamatojums tās nepieciešamībai, profesijas paredzamā vieta klasifikācijā, kā arī profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumu apraksts.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par būvniecības ierobežojumiem autoceļu aizsargjoslās

Satiksmes ministrija (SM) rosina aizliegt jaunu ēku būvniecību valsts autoceļu aizsargjoslās, lai nodrošinātu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un autoceļu rekonstrukcijai.

Tāpat būs aizliegts esošās nedzīvojamās būves rekonstruēt par dzīvojamām ēkām.

Ar autoceļa īpašnieka atļauju būs iespējams būvēt tikai tādas ēkas, kas nodrošina pakalpojumu sniegšanu autoceļu lietotājiem, piemēram, restorānus, kafejnīcas, kempingus, degvielas uzpildes stacijas u.c.

“Papildinot aizliegumus būvēt aizsargjoslās un nosakot atļautās darbības, tiks mazināta likuma normu interpretācijas vai pārprašanas iespēja. Tas savukārt nodrošina maksimālu šo normu ievērošanu un veicina autoceļa pārredzamību un satiksmes drošību,” norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.

To paredz SM izstrādātie grozījumi Aizsargjoslu likumā, ko 26.jūlijā apstiprināja valdība. Par tiem vēl lems Saeima.

Pašlaik aizsargjoslās gar valsts autoceļiem aizliegts veikt būvniecības un derīgo izrakteņu ieguves darbus. Tāpat bez saskaņošanas ar autoceļa īpašnieku 30 metru joslā no ceļa malas aizliegts cirst kokus un izvietot kokmateriālu krautuves, kā arī ieaudzēt mežu.

Aizsargjoslas gar autoceļiem vajadzīgas, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt ceļu rekonstrukciju, un to platums gar valsts galvenajiem autoceļiem no ceļa ass uz katru pusi ir 100 metri, gar valsts reģionālajiem – 60 metri, bet gar valsts vietējiem vai pašvaldību autoceļiem – 30 metri.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

VARAM: Par Latvijas emisijas kvotu sadales plānu 2008.–2012.gadam

26.jūlijā Ministru kabinets (MK) akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto MK rīkojuma projektu “Par emisijas kvotu sadales plānu 2008.–2012.gadam”, kas sagatavots, balstoties uz 2006.gada 28.decembrī MK apstiprināto emisijas kvotu sadales metodiku un emisijas kvotu sadalījumu iekārtu līmenī.

Rīkojuma projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz 22.martā pasludināto Eiropas Kopienas Vispārējās tiesas spriedumu, kurā Latvija bija cēlusi prasību par Eiropas Komisijas (EK) 2007.gada jūlijā pieņemtā lēmuma, ar kuru tika apstiprināts Latvijas emisijas kvotu valsts sadales plāns laika posmam no 2008.gada līdz 2012.gadam, atcelšanu. Tādējādi tiesa atzina, ka spēkā ir Latvijas 2006.gada decembrī apstiprinātais emisijas kvotu sadales plāns, kas paredzēja ik gadu vidēji piešķirt 6,25 miljonus emisijas kvotu iepretim līdz šim EK noteiktajam apjomam (3,34 miljoni gadā).

Vienlaikus VARAM vērš uzmanību, ka laikā no 2013.gada līdz 2020.gadam emisijas kvotas tiks piešķirtas pēc vienotiem Eiropas Kopienā noteiktiem principiem, paredzot ļoti stingrus nosacījumus brīvo emisijas kvotu piešķīrumam. Lielai daļai Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) operatoru rīkojuma projekts paredz piešķirt papildu emisijas kvotas, kuras VARAM aicina izmantot lietderīgi un tālredzīgi, rūpīgi plānojot ilgtermiņa investīcijas tālākā emisiju ierobežošanā un jaunu efektīvu tehnoloģiju ieviešanā, kas ļautu uzņēmumiem palielināt konkurētspēju.

Rīkojuma projekts nosaka VARAM sagatavot lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu ES ETS operatoriem par laiku no 2008.gada līdz 2012.gadam un tuvākajā laikā to iesniegt Eiropas Komisijai, lai uzsāktu emisijas kvotu sadalījuma augšupielādi Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistrā.

VARAM: Par Kohēzijas fonda finanšu līdzekļiem reģionālo atkritumu apsaimniekošanas attīstībai

26.jūlijā Ministru kabinets (MK) akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto MK noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumos Nr.667 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.5.1.2.2.apakšaktivitāti “Reģionālu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstība””.

Saskaņā ar šiem Ministru kabineta noteikumu grozījumiem, lai apgūtu visu aktivitātei pieejamo Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējumu un veicinātu šīs aktivitātes mērķu sasniegšanu, atlikušo KF finansējumu, kas netiks izlietots projektu iesniegumu atlases pirmajā un otrajā kārtā, paredzēts novirzīt uz projektu iesniegumu trešo kārtu. Tas sniegs iespēju projekta iesniedzējiem īstenot papildu pasākumus reģionālās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībai.

Tāpat Ministru kabineta noteikumu grozījumos ir iekļautas normas par trešās papildu projektu iesniegumu atlases kārtas organizatoriskajiem jautājumiem un precizējumi projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos.

Apakšaktivitātes “Reģionālu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstība” mērķis ir izveidot ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, nodrošinot atkritumu apglabāšanu un apstrādi cilvēku veselībai un videi drošā veidā un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamību pilsētās 100 procentiem un lauku teritorijās 80 procentiem iedzīvotāju.

Tās ietvaros tiek atbalstīta atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras izveide atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai atbilstoši reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas plāniem – poligonu un poligonu atbalstošās infrastruktūras izveide, lai nodrošinātu normatīvajiem aktiem atbilstošu atkritumu apglabāšanu un samazinātu atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu.

Apakšaktivitātes ietvaros īstenotos projektus līdzfinansē no ES Kohēzijas fonda līdzekļiem un komersanta līdzekļiem. Pieejamais ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 28 182 440 lati.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par grozījumiem kārtībā, kādā piešķir valsts un ES atbalstu pasākumam “Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem”

26.jūlijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījums Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumos Nr.525 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem”””, nosakot palielinātu kopējo attiecināmo izmaksu summu apvienotajām teritoriālajām vienībām pašvaldībās, kā arī samazinot tām administratīvo procedūru slogu.

Līdz šim attiecīgie MK noteikumi paredzēja, ka novadi var saņemt atbalstu 140 000 latu apmērā par katru teritoriālo vienību, kas apvienojās pēc 2006.gada. Taču veiktie grozījumi noteikumos ļaus piešķirt finansējumu par katru teritoriālo vienību novadiem, kuros apvienojās pagasti un pilsētu lauku teritorijas līdz 2006.gada 1.jūlijam.

Tāpat arī Lauku atbalsta dienests (LAD), administrējot pasākumu saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem MK 2008.gada 7.jūlija noteikumiem Nr.525 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem”” ir konstatējis vairākus sarežģījumus, kas kavē pašvaldībām apgūt finanšu līdzekļus un realizēt projektus, jo daudzām pašvaldībām pēc iepirkuma procedūras veikšanas faktiskās būvdarbu izmaksas ir palielinājušās, kālab rodas nepieciešamība pēc papildu finansējuma, kas iepriekš projektā netika paredzēts. Līdz ar to pašvaldības ir gatavas realizēt projektus, atsakoties no kāda cita projekta, un tam paredzētos finanšu līdzekļus pārvirzīt citam (prioritāram) projektam, veicot tikai grozījumus projekta iesniegumā.

Lai veicinātu projektu īstenošanu pašvaldībās un samazinātu administratīvo slogu, normatīvā akta grozījumi nosaka, ka pašvaldībām ir tiesības pārdalīt projektu attiecināmās izmaksas vienas pašvaldības ietvaros, nepārsniedzot tai noteikto kopējo maksimālo attiecināmo izmaksu summu, ja maksājuma pieprasījums ir iesniegts pēc 2011.gada 1.jūnija. Drošu finanšu vadības principu un administratīvo procedūru nodrošinās LAD. Noteikumi paredz atbalsta iesniegumu iesniegšanu Lauku atbalsta dienestā, lai pieteiktos uz Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākuma “Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem” atbalstu pašvaldību ceļu būvniecībai vai rekonstrukcijai, neietverot uzturēšanu, vietējas nozīmes saietu namu, brīvā laika pavadīšanas, sporta un kultūras objektu būvniecībai vai rekonstrukcijai, publiski pieejamas teritorijas labiekārtošanai, kas tiek veikta, lai nodrošinātu rekreācijas pamatpakalpojumus pašvaldību teritorijās, kā arī atjaunojamo energoresursu energoapgādes sistēmas būvniecībai vai rekonstrukcijai.

Normatīvā akta grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa