Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 21.jūlijā

AM: Par kareivju un instruktoru speciālistu kategorijas izveides koncepciju

21.jūlijā Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts “Nacionālo bruņoto spēku kareivju un instruktoru speciālistu koncepcija”.

Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) ir karavīru specialitātes, kurās dienesta pienākumu izpilde prasa ļoti specifisku militāro vai civilo profesionālo sagatavotību, kas iegūstama ilgstošā un dārgā apmācību procesā.

Šobrīd NBS vienībās atsevišķās specialitātēs ir vakanti 257 kareivju un instruktoru amati, kurus nevar nokomplektēt attiecīgās kvalifikācijas speciālistu trūkuma dēļ.

Tā kā virsnieku sastāvā jau pastāv speciālistu kategorija, ir jāpaplašina speciālistu loks, ieviešot speciālistu kategoriju arī kareivju un instruktoru sastāvā, un jāizveido tāda šo speciālistu iesaukšanas, karjeras un apmācību sistēma, kas nodrošinātu kvalificētu, NBS nepieciešamu speciālistu iesaisti militārajā dienestā, noteiktu šo speciālistu vietu militārajā hierarhijā, kā arī piedāvātu speciālistu kvalifikācijai atbilstošu un motivējošu darba samaksu.

Atbilstoši koncepcijā ietvertajiem kritērijiem esošā NBS virsnieku speciālistu amatu grupa jāpapildina ar šādām speciālistu grupām kareivju un instruktoru sastāvā:

1) medicīnas speciālisti;

2) sakaru un informāciju tehnoloģiju speciālisti;

3) finanšu un budžeta plānošanas speciālisti;

4) mūziķi;

5) inženiertehniskie speciālisti;

6) bruņojuma nodrošinājuma speciālisti;

7) autotransporta apkopes un ekspluatācijas speciālisti;

8) militāri publisko attiecību speciālisti.

Koncepcijas ieviešanas un turpmākās attīstības procesā svarīgs priekšnoteikums ir vienotas izpratnes panākšana par speciālistu definējumu visās NBS regulāro spēku vienībās un Zemessardzē, kā arī ilgtermiņa redzējums par speciālistu amatu kopējo apjomu attiecībā pret visu NBS struktūrā uzturamo karavīru amatu (atbilstoši finanšu resursiem) skaitu.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

IZM: Par pirmās svešvalodas mācīšanu 1.klasē no 2013.gada 1.septembra

Pirmo svešvalodu no 1.klases bērniem sāks mācīt ar 2013./2014.mācību gadu, līdz tam nemainot pašreizējo pirmās svešvalodas apguves kārtību – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem”, kas 21.jūlijā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Šobrīd saskaņā ar pamatizglītības standartu un mācību priekšmeta “Svešvaloda” standartu pirmā svešvaloda visās izglītības programmās tiek mācīta kā obligāts mācību priekšmets no 3.klases. Visiem 9.klases skolēniem ir jākārto eksāmens svešvalodā.

2010.gada 12.oktobrī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.968 “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem””, kas paredzēja uzsākt pirmās svešvalodas apguvi no 1.klases, sākot ar 2011./2012.mācību gadu. Taču, ņemot vērā ierobežotās finanšu iespējas vispārējās izglītības sistēmā, tika ierosināts 2011./2012.mācību gadā jaunas iniciatīvas neuzsākt, pirmās svešvalodas apguves no 1.klases ieviešanu atliekot uz diviem gadiem.

Kaut gan mācību priekšmeta “Svešvaloda” standarts to nenosaka, daudzās pašvaldībās tiek meklētas un atrastas iespējas bērniem svešvalodu sākt mācīt agrāk – gan skolu 1. un 2.klasē, gan pirmsskolas izglītības iestādēs. Tā 2010./2011.mācību gadā 62 Latvijas skolās pirmo svešvalodu bērni uzsāka apgūt jau no pirmās klases. Visbiežāk skolas izvēlas mācīt angļu valodu – to bērni apgūst 57 skolās, divās skolās no 1.klases tiek mācīta franču, bet trijās skolās – vācu valoda. Svešvalodas apguve tiek piedāvāta arī vismaz 60 Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs.

IZM: Par kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas

No 2012.gada 1.janvāra uz valsts finansējumu varēs pretendēt arī privātpersonu dibinātās profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes, paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas”, kas 21.jūlijā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projektā aktualizēta valsts budžeta dotācijas piešķiršanas kārtība, pamatojoties ne tikai uz audzēkņu skaitu profesionālās ievirzes izglītības iestādē, bet uzsverot programmas īstenošanas rezultatīvos rādītājus, kā arī pilnveidota kārtība, kādā tiek iesniegts iesniegums par dotācijas piešķiršanu un izskatīšanu.

Noteikumu projekts nosaka dotācijas apmēra sadalījumu, paredzot, ka 50% no valsts budžetā šim mērķim paredzētās dotācijas kopējā apmēra sadala, pamatojoties uz audzēkņu skaitu iestādē, bet 50% – pamatojoties uz programmas īstenošanas rezultatīvajiem rādītājiem no mācību treniņu ceturtā apmācības gada līdz augstākās sporta meistarības grupām, piemērojot noteiktus koeficientus un formulas.

Jaunajiem noteikumiem būs pozitīva ietekme uz profesionālās ievirzes sporta izglītības programmās nodarbināto pedagogu darba samaksas un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas finansēšanas kārtības tiesiskā regulējuma pilnveidošanu, jo tiek noteikta finansējuma saņemšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšana un precizēta finansējuma aprēķināšanas, sadales un piešķiršanas kārtība.

MK noteikumu projektu izstrādāja darba grupa, kurā piedalījās IZM, Kultūras ministrijas, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta, biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja”, biedrības “Latvijas Sporta federāciju padome”, biedrības “Latvijas Basketbola savienība”, biedrības “Latvijas Vieglatlētikas savienība”, biedrības “Latvijas Slēpošanas savienība”, biedrības “Latvijas Volejbola federācija”, biedrības “Latvijas Pašvaldību savienība”, biedrības “Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padome” pārstāvji.

Stājoties spēkā noteikumiem “Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas”, spēku zaudēs MK 2002.gada 13.augusta noteikumi Nr.363 “Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas, kuras īsteno pašvaldību izglītības iestādes”, saskaņā ar kuriem uz valsts budžeta finansējumu profesionālās ievirzes izglītības programmās nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu var pretendēt tikai akreditētas pašvaldības profesionālās ievirzes izglītības iestādes.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par grozījumiem likumā “Par arodbiedrībām”

21.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Uzņēmumu reģistra (UR) izstrādātos grozījumus likumā “Par arodbiedrībām”, kas uzlabos arodbiedrību tiesisko regulējumu.

Grozījumi arodbiedrību reģistra vešanai radīs tiesisko mehānismu, ar kura palīdzību arodbiedrības vieglāk un efektīvāk varēs īstenot savus mērķus. Tas juridiski aizsargās ne tikai arodbiedrību, bet arī trešo personu un sabiedrības tiesības.

Pašlaik minētais likums ir novecojis, tā normas ir vispārīgas un neskaidras, padarot sarežģītu reģistrācijas procesu. Tāpat nav noteikta arodbiedrību reģistra vešanas kārtība: kāda informācija UR jāuzkrāj un jāpublicē, nav noteikti iesniedzamie dokumenti un to saturs. Arodbiedrību reģistra vešana vairāk ir pamatota ar praksi un loģiku, nevis normatīvo aktu regulējumu. Likums arī nenosaka arodbiedrību organizatorisko struktūru, veidošanas, darbības, likvidācijas un reorganizācijas kārtību, līdz ar to tas ir atstāts pašu arodbiedrību ziņā.

Pašlaik kopumā reģistrētas 173 arodbiedrības.

Likuma grozījumi vēl jāatbalsta valdībai un jāpieņem Saeimā.

TM: Par grozījumiem likumā “Par grāmatvedību” un Biedrību un nodibinājumu likumā

21.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus likumā “Par grāmatvedību” un Biedrību un nodibinājumu likumā, kas atļaus kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā biedrībām un nodibinājumiem.

Šādu sistēmu varēs izmantot biedrības un nodibinājumi, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniegs 25 tūkstošus latu. Līdz ar to minētajām biedrībām un nodibinājumiem būs jāsastāda tikai divas pārskata daļas – ieņēmumu un izdevumu, ziedojumu un dāvinājumu.

Pašlaik visas biedrības un nodibinājumi grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā. Tas attiecas arī uz invalīdu biedrībām.

Līdz šim reliģiskās organizācijas, kuru saimnieciskie darījumi pārskata gadā nepārsniedza 25 tūkstošus latu, varēja kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.

Likumu grozījumi vēl jāatbalsta valdībai un jāpieņem Saeimā.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

VM: Par jauniem rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumiem

21.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai Ministru kabinetā virzīts Veselības ministrijas izstrādātais jaunais rezidentūras sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumu projekts, kas paredz paaugstināt rezidentu apmācības procesa kvalitāti. Noteikumu projektā paredzēts, ka atsevišķās pamatspecialitāšu rezidentūras programmās tiks piedāvāta iespēja daļu no studiju programmas apgūt daudzprofilu slimnīcās ārpus Rīgas, turklāt reģionālajās slimnīcās rezidenta mēnešalga būs vismaz par 30% lielāka par minimālo normatīvajos aktos noteikto.

Tāpat noteikts arī rezidentūras finansējuma sadalījums starp augstskolu un ārstniecības iestādi, kurā norisinās apmācība. Paredzēts, ka ārstniecības iestāde, kas nodrošina apmācību, saņems ne mazāk kā 91% no kopējā finanšu līdzekļu apjoma, kas piešķirts rezidentu apmācībai. Minētos līdzekļus izlietos, lai nodrošinātu atlīdzību rezidentam un ārstam, kura vadībā strādā rezidents, kā arī saistībā ar rezidentūras organizēšanu. Papildus arī noteikts, ka augstskolas rezidentūras programmas vadītājs ne retāk kā reizi pusgadā kopā ar rezidentu izvērtē programmas izpildes gaitu, nosaka problēmas un nepieciešamos uzlabojumus.

Lai nodrošinātu rezidentiem labākus prakses apstākļus, noteikts, ka pamatspecialitāšu rezidentūras programmās seši mēneši trīs gadu laikā jāpavada slimnīcu intensīvās terapijas vai uzņemšanas nodaļā, savukārt programmās, kurās rezidenti piedalās dežūrās slimnīcā, jādežūrē 792 stundas gadā.

Noteikumu projektā arī noteikts, ka personas, kuru apmācība rezidentūrā finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, pēc apmācību beigšanas turpmākos trīs gadus (piecu gadu periodā) gūst ienākumus Latvijas Republikā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji no darba algas vai saimnieciskās darbības, turklāt ienākuma nodokļa aprēķinātais apjoms ir vismaz 30% no apmācības izmaksām (atskaitot rezidentūras laikā saņemto atalgojumu un nomaksātos nodokļus). Pretējā gadījumā piecu gadu laikā ir jāapmaksā valsts budžeta izdevumi par rezidentūras apmācību. Šie nosacījumi attieksies uz tām personām, kas rezidentūras studiju programmu uzsāks pēc noteikumu stāšanās spēkā.

Veselības ministrs Juris Bārzdiņš norāda: “Esmu pārliecināts, ka iecerētās pārmaiņas rezidentūras organizēšanā, veicinot konkurenci gan starp universitātēm, gan slimnīcām Rīgā un reģionos, nākotnē veicinās apmācības kvalitātes paaugstināšanos, kā rezultātā pacienti varēs ārstēties pie ārstiem ar augstu kvalifikāciju. Arī valsts finansējums, kas ir paredzēts jauno speciālistu apmācībai, tiks novirzīts nepastarpināti šim mērķim, tādēļ aicinu gan topošos jaunos ārstus, gan mācībspēkus uz minētajām pārmaiņām raudzīties kā uz vienu ļoti nozīmīgu posmu tādas veselības aprūpes sistēmas radīšanā, kas motivētu jaunos ārstus palikt Latvijā, nevis doties darbā uz ārzemēm.”

Oskars Šneiders, VM preses sekretārs

ZM: Par Latvijas vietējām rīcības grupām starpvalstu sadarbības veicināšanai

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu vietējām rīcības grupām starpvalstu sadarbībai”, ko 21.jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts paredz atbalsta piešķiršanas kārtību Latvijas vietējām rīcības grupām, lai tās kopīgi ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu organizācijām īstenotu starpvalstu sadarbības projektus, tādējādi sekmējot kvalitatīvu pieredzes nodošanu un iegūšanu vietējiem iedzīvotājiem aktuālu problēmu risināšanā, kā arī jaunu un inovatīvu sadarbības ideju īstenošanu.

“LEADER pieejas īstenošana” pasākums “Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība” tiks īstenots Lauku attīstības programmas un Rīcības programmas ietvaros. Plānots, ka kopējais programmu finansējums pasākumam būs 2 286 845 lati.

Šobrīd Latvijā darbojas 40 vietējās rīcības grupas, kurām laika gaitā ir izveidojusies formāla vai neformāla sadarbība ar citu ES valstu organizācijām, kuras saņem atbalstu vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) vai Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF), kā arī trešo pasaules valstu organizācijām, kuras īsteno LEADER pieejai līdzīgus projektus.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par jauniem atbalsta pasākumiem lauksaimnieku iesaistīšanai vietējo rīcības grupu darbībā

Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai pasākumam “Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” un pasākumam “Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā””, kas groza pašlaik spēkā esošos noteikumus, papildinot tos ar jaunām LEADER atbalsta aktivitātēm. Noteikumu projektu 21.jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Normatīvā akta projekts paredz ieviest divus jaunus atbalsta veidus. Līdz ar to Lauku attīstības programmas pasākumā “Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” tiks atbalstītas investīcijas lauksaimniecības produktu ražošanai, lai veicinātu lauksaimniecības uzņēmumu saimnieciskās darbības attīstību un konkurētspēju. Tādējādi plānots atbalstīt lauksaimniecības produktu pārstrādi un pirmapstrādi mājas apstākļos, ieskaitot pašu saražotās produkcijas iepakošanu. Šo atbalsta veidu paredz ieviest, lai veicinātu lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos, ražojot lauksaimniecības produktus ar pievienoto vērtību.

Atbalstīta tiks arī iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana. Tāpat plānots atbalstīt infrastruktūras izveidi, kā arī ilggadīgo augļkopības kultūraugu (izņemot zemenes) stādu iegādi, stādījumu balstu sistēmu, žogu, žogu balstu iegādi, uzstādīšanu un stādījumu ierīkošanu.

Atbalstu jaunajās aktivitātēs varēs saņemt juridiskas un fiziskas personas, kuras ražo lauksaimniecības produktus vai plāno izveidot saimniecību, lai uzsāktu lauksaimniecības produktu ražošanu, kā arī juridiskas personas, kuras nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos vai pēc projekta realizācijas paredzējušas sākt nodarboties ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos.

Jaunās aktivitātes plānots ieviest, lai veicinātu lauksaimniecības nozares pārstāvju aktīvāku iesaistīšanos vietējo rīcības grupu darbībā un vietējās attīstības stratēģijas īstenošanā.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to izskatīšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par lauksaimnieciskās attīstības veicināšanu Latgales reģionā

Zemkopības ministrija izstrādājusi jaunus Ministru kabineta noteikumu projektus “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai kompensāciju maksājumu veidā pasākumam “Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem”” un “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu kompensāciju maksājumu veidā pasākumam “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai””, kurus 21.jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekti izstrādāti, lai precizētu un papildinātu publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumus jaunajiem lauksaimniekiem un daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai, paredzot, ka pasākumu īstenošanas vieta ir Lauku atbalsta dienesta Ziemeļaustrumu, Austrumlatgales un Dienvidlatgales reģionālo lauksaimniecības pārvalžu teritorija, izņemot republikas pilsētas un novadu teritoriālās vienības – pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 5000.

Jaunās atbalsta piešķiršanas kārtības arī paredz, ka projekta iesnieguma sagatavošanā un visā projekta īstenošanas periodā atbalsta saņēmējam ir jāizmanto tāda no Lauku attīstības programmas pasākuma apmaksāta konsultanta pakalpojums, ko sniedz konsultāciju sabiedrība, kas nodrošina Valsts lauku tīkla darbību, lai sagatavotu un pārbaudītu projekta iesniegumu, saistību periodā sekotu attīstības plāna ieviešanas gaitai, kā arī lai sagatavotu un saskaņotu nepieciešamās izmaiņas saimniecības attīstības plānā. Pirms projekta sagatavošanas atbalsta pretendentam ar konsultantu būs jānoslēdz līgums, paredzot tajā konsultanta atbildību par projekta atbilstību saimniecības attīstības plānam.

Lai nodrošinātu lauksaimniekiem iespēju iegādāties kvalitatīvu vaislas materiālu saimniecības ganāmpulka izveidei un atjaunošanai, noteikumu projekti paredz, ka viens no saimniecībā veicamo ieguldījumu veidiem ir arī vaislas lauksaimniecības dzīvnieku iegāde.

Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā jaunajiem lauksaimniekiem nosaka: ja atbalsta pretendents dibina jaunu saimniecību, saimniecības apgrozījums gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas nepārsniedz 20 000 latu, savukārt, ja pārņem saimniecību, – 50 000 latu.

Tāpat noteikumu projektos, pamatojoties uz pasākumu īstenošanas pieredzi par iesniegtajiem projektiem iepriekšējās projektu iesniegumu iesniegšanas kārtās un ņemot vērā lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju izteiktos priekšlikumus, izdarīti arī vairāki tehniski un redakcionāli grozījumi, kas precizē atbalsta saņemšanas nosacījumus.

Noteikumu projekti stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, un tie aizstās šobrīd spēkā esošās kārtības, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem un daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa