Ministru kabineta rīkojums Nr.347

Rīgā 2011.gada 27.jūlijā (prot. Nr.44 37.§)

Par informācijas sistēmas darbības koncepcijas aprakstu "Pasu sistēmas un Vienotās migrācijas informācijas sistēmas attīstība elektronisko identifikācijas karšu un elektronisko uzturēšanās atļauju (karšu) izsniegšanai"

1. Apstiprināt informācijas sistēmas darbības koncepcijas aprakstu "Pasu sistēmas un Vienotās migrācijas informācijas sistēmas attīstība elektronisko identifikācijas karšu un elektronisko uzturēšanās atļauju (karšu) izsniegšanai" (turpmāk – koncepcijas apraksts).

2. Iekšlietu ministrijai, izstrādājot tiesību akta projektu par valsts nodevu par pasu un personas apliecību izsniegšanu, valsts nodevas aprēķinā neiekļaut koncepcijas aprakstā minēto informācijas sistēmu attīstībā veikto investīciju amortizācijas izmaksas un peļņas daļu.

3. Ņemot vērā to, ka koncepcijas apraksta informatīvajai daļai ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss, nepublicēt apstiprinātā koncepcijas apraksta informatīvo daļu Iekšlietu ministrijas tīmekļa vietnē.

4. Finanšu ministrijai, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2012.gadam, precizēt Iekšlietu ministrijas bāzes izdevumus 2012.– 2014.gadam, palielinot tos:

4.1. 2012.gadā par 3 445 696 latiem, tajā skaitā paredzot kārtējiem izdevumiem (precēm un pakalpojumiem) 3 079 696 latus (no tiem pasu sagatavju iegādei 1 662 500 latu, personas apliecību sagatavju iegādei 10 000 latu, pievienotās vērtības nodokļa samaksai 367 950 latu) un pamatkapitāla veidošanai – 366 000 latu;

4.2. 2013. un 2014.gadā (katru gadu) par 4 860 530 latiem, tajā skaitā paredzot kārtējiem izdevumiem (precēm un pakalpojumiem) 4 494 530 latu (no tiem pasu sagatavju iegādei 2 560 250 latu, personas apliecību sagatavju iegādei 271 950 latu, pievienotās vērtības nodokļa samaksai 623 084 latus) un pamatkapitāla veidošanai – 366 000 latu.

5. Finanšu ministrijai, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2012.gadam un turpmākajiem gadiem, palielināt valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumu prognozi un valsts pamatbudžetā iemaksājamās valsts nodevas un citus maksājumus no valsts institūciju sniegtajiem pakalpojumiem, paredzot ieņēmumus no:

5.1. valsts nodevas par pasu izsniegšanu 2012.gadā 3 237 201 lata apmērā, 2013.gadā – 8 651 218 latu apmērā un 2014.gadā – 6 257 618 latu apmērā;

5.2 valsts nodevas par personas apliecību izsniegšanu 2012.gadā 1 438 879 latu apmērā, 2013.gadā – 3 516 185 latu apmērā un 2014.gadā – 2 597 785 latu apmērā.

6. Iekšlietu ministrijai, ņemot vērā faktiskos pasu un personas apliecību izsniegšanas apjomus, kā arī citus ieņēmumu un izdevumu apmēru ietekmējošus faktorus, ja nepieciešams, precizēt šā rīkojuma 4. un 5.punktā paredzēto izdevumu un ieņēmumu apmēru, kā arī veikt ieņēmumu un izdevumu aprēķinus turpmākajiem gadiem un pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju iesniegt Ministru kabinetā, lai izskatītu, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2012.gadam un turpmākajiem gadiem.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs, tieslietu ministrs A.Štokenbergs

(Ministru kabineta
2011.gada 27.jūlija
rīkojums Nr.347)

Informācijas sistēmas darbības koncepcijas apraksta
"Pasu sistēmas un Vienotās migrācijas informācijas sistēmas attīstība
elektronisko identifikācijas karšu un elektronisko uzturēšanās atļauju (karšu) izsniegšanai"
kopsavilkums

Projekta ietvaros plānots attīstīt vairākas valsts informācijas sistēmas – Pasu sistēmu un Vienotās migrācijas informācijas sistēmas (turpmāk – VMIS) apakšsistēmas – Iedzīvotāju reģistru, Uzturēšanās atļauju reģistru, Darba atļauju reģistru un ar tām saistītās atbalsta informācijas sistēmas, piemēram, Lietu apakšsistēmu, kuras ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – PMLP) pārziņā. Minētās informācijas sistēmas izveidotas, lai nodrošinātu ar iedzīvotāju uzskaiti, migrāciju un personu apliecinošo un ceļošanas dokumentu izsniegšanu saistīto procesu atbalstu.

Latvijas iedzīvotājiem (pilsoņiem, nepilsoņiem, bezvalstniekiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss) saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likumu, sasniedzot 15 gadu vecumu un/vai ceļošanai jāsaņem personu apliecinošs dokuments, un līdz šim vienīgais personu apliecinošais dokuments Latvijas Republikā ir pase. Ar Ministru kabineta 2010.gada 10.februāra rīkojumu Nr.62 "Par Elektronisko identifikācijas karšu koncepciju" ir apstiprināta Elektronisko identifikācijas karšu koncepcija (turpmāk – koncepcija), atbalstīts koncepcijas kopsavilkumā ietvertais risinājuma 3.variants un Iekšlietu ministrija noteikta par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā. Koncepcijas mērķis ir ieviest jaunu personu apliecinošu dokumentu – personas apliecību jeb elektronisko identifikācijas karti (turpmāk – identifikācijas karte). Identifikācijas kartei jānodrošina šādas funkcijas:

1) personu apliecinošs un ceļošanas dokuments Eiropas Savienības, kā arī Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices Konfederācijas teritorijā;

2) personas elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas līdzeklis elektronisko pakalpojumu saņemšanai;

3) e-paraksta radīšanas (lietošanas) līdzekļu nesējs.

Lai nodrošinātu identifikācijas karšu izsniegšanu, ar to saistītajiem procesiem nepieciešams pilnvērtīgs informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) atbalsts, tāpēc, ņemot vērā, ka identifikācijas karšu izsniegšanas procesi ir līdzīgi un pat daļēji pārklājas ar pasu izsniegšanas procesiem, identifikācijas karšu izsniegšanai nepieciešamo IKT atbalstu plānots nodrošināt, attīstot Pasu sistēmu.

Eiropas Savienības Padomes Regula (EK) Nr.380/2008 (2008.gada 18.aprīlis), ar ko groza Regulu (EK) Nr.1030/2002, ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem, paredz, ka sejas attēla kā galvenā biometriskā identifikatora saglabāšana uzturēšanās atļaujās ir jāievieš, vēlākais, divu gadu laikā no tehnisko specifikāciju apstiprināšanas brīža, savukārt divu pirkstu nospiedumu attēlu saglabāšana ir attiecīgi jāievieš, vēlākais, triju gadu laikā no tehnisko specifikāciju apstiprināšanas brīža. Tehniskās specifikācijas tika apstiprinātas 2009.gada 20.maijā. Tas nozīmē, ka uzturēšanās atļauju patstāvīga dokumenta veidā ID-1 (85,60 x 53,98 mm) vai ID-2 (105 x 74 mm) formātā ar mikroshēmā iekļautiem personas biometrijas datiem (turpmāk – uzturēšanās atļauja) izdošana bija jāuzsāk ne vēlāk kā 2011.gada 20.maijā. Līdz šim minētās atļaujas trešo valstu pilsoņiem tika izsniegtas ielīmes formā (tās ielīmēja personas pasē).

Uzturēšanās atļauju izsniegšanas process līdz šim ir tikai daļēji nodrošināts ar pilnvērtīgu IKT atbalstu, daļa no funkcijām ir pieejamas VMIS, bet daļa – Vienotajā vīzu informācijas sistēmā. Uzturēšanās atļaujas izsniegšana saistīta arī ar jauniem procesiem, piemēram, personas biometrijas datu iegūšanu, kas netika izmantota līdz šim. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu IKT atbalstu uzturēšanās atļauju un saistīto darba atļauju izsniegšanai, plānots attīstīt VMIS.

Pasu sistēmu plānots attīstīt, tās vietā izveidojot Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmu (turpmāk – PADIS), kas nodrošinātu visu ar personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu saistīto procesu atbalstu, tai skaitā atbalstu plānotajiem procesiem, kas nepieciešami identifikācijas karšu un uzturēšanās atļauju izsniegšanai, personu apliecinošu dokumentu pārbaudei nepieciešamo sertifikātu apmaiņai ar citām valstīm, personu apliecinošu dokumentu autentiskuma pārbaudei, kā arī vairāku līdz šim bez pietiekama IKT atbalsta īstenotu procesu optimizācijai. Projekta ietvaros plānots iegādāties ID-1 formāta karšu personalizācijas iekārtu, kas var nodrošināt optisku un elektronisku identifikācijas karšu un uzturēšanās atļauju personalizāciju, paaugstinot kopējo PMLP Personalizācijas centra (Pasu centra) veiktspēju vismaz par 50 %, lai, pieaugot pieprasījumam pēc jauna personu apliecinoša dokumenta, garantētu savlaicīgu personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu klientiem. VMIS plānots attīstīt, lai nodrošinātu ar identifikācijas kartēm un uzturēšanās atļaujām saistīto papilddatu apstrādi un ar uzturēšanās atļauju un darba atļauju izsniegšanu saistīto procesu atbalstu, ņemot vērā, ka pašreizējo procesu IKT atbalsts ir nepietiekams. VMIS plānots nodrošināt ciešāku integrāciju ar PADIS, lai uzturēšanās atļauju izsniegšanas procesam izmantotu vairākas no plānotajām PADIS funkcijām, piemēram, biometrijas datu iegūšanu un uzturēšanās atļauju personalizāciju. PADIS un VMIS plānots izmantot vienotu tehnisko infrastruktūru, vienlaikus samazinot jeb optimizējot pašreizējo tehnisko infrastruktūru, kā arī veicot investīcijas tehniskās infrastruktūras atjaunošanai un drošības līmeņa paaugstināšanai.

Īstenojot projektu, ir plānots veicināt e-pārvaldes koplietošanas infrastruktūras attīstību, jo iedzīvotājiem būs iespēja kā personu apliecinošu dokumentu saņemt identifikācijas karti vai uzturēšanās atļauju (trešo valstu pilsoņiem), kas izmantojama drošai personas identitātes apliecināšanai (autentifikācijai), saņemot pakalpojumu elektroniskā vidē, kā arī lai elektroniski parakstītu dokumentus.

Projekta ietvaros nav plānots finansēt identifikācijas karšu un uzturēšanās atļauju sagatavju iegādi (šīs izmaksas nav pieskaitāmas pie attaisnotajiem izdevumiem), kā arī netiek radīta infrastruktūra sertifikācijas pakalpojumu sniegšanai, jo saskaņā ar koncepciju identifikācijas karšu uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja funkcijas veic valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs". Izmaksas, kas saistītas ar identifikācijas karšu un uzturēšanās atļauju sagatavju iegādi, kā arī sertifikācijas pakalpojumu iegādi, plānots segt no Iekšlietu ministrijai (PMLP) piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas procesa nodrošināšanai, un attiecīgos ieņēmumus valsts budžetā nodrošinās personas apliecības turētāju (saņēmēju) samaksātās valsts nodevas par pases un personas apliecības izsniegšanu.

Identifikācijas kartes plānots izmantot kā vienu no autentifikācijas līdzekļiem arī portālā www.latvija.lv, nodrošinot valsts informācijas sistēmu savietotāja vienotā autentifikācijas moduļa papildināšanu ar programmatūras moduli identifikācijas karšu sniegto iespēju izmantošanai.

Papildus tiks nodrošināta valsts pamatreģistra – Iedzīvotāju reģistra – tehniskās infrastruktūras attīstība. Tajā iekļautos datus tiešsaistes pakalpojumu veidā izmanto lielākā daļa e-pakalpojumu sniedzēju, tāpēc nākotnē, pieaugot pieprasījumam pēc e-pakalpojumiem un datu apmaiņas starpsistēmu līmenī, pieaugs arī Iedzīvotāju reģistra noslodze. Šī iemesla dēļ ir svarīgi veikt savlaicīgas investīcijas infrastruktūras attīstībā, lai saglabātu nemainīgi augstu pakalpojumu kvalitātes līmeni.

Neattīstot Pasu sistēmu un VMIS, nebūs iespējams nodrošināt koncepcijas īstenošanu, kā arī Eiropas Savienības tiesību aktos iekļauto prasību izpildi attiecībā uz vienotā formāta uzturēšanās atļauju izsniegšanu trešo valstu pilsoņiem. Esošajiem procesiem nebūs nodrošināts pietiekams IKT atbalsts, rezultātā PMLP personāla resursi netiks izmantoti pietiekami efektīvi. Tāpat nebūs iespējams nodrošināt personu apliecinošu dokumentu pārbaudei nepieciešamo sertifikātu apmaiņu ar citām valstīm, izmantojot starptautiski noteiktos datu apmaiņas protokolus un pilnvērtīgai personu apliecinošu dokumentu autentiskuma pārbaudei nepieciešamo IKT atbalstu. Neveicot projekta ietvaros plānotās investīcijas tehniskās infrastruktūras attīstībā, paaugstinās risks nenodrošināt stabilu Iedzīvotāju reģistra tiešsaistes pakalpojumu pieejamību nākotnē, kas var apgrūtināt e-pakalpojumu turpmāku attīstību un datu apmaiņas uzlabošanu starp valsts informācijas sistēmām, tai skaitā izmantojot valsts informācijas sistēmu savietotāju.

Projekta īstenošana tiešā veidā nenodrošina darbības izmaksu samazinājumu, jo projekta rezultāti nepieciešami arī jauna pakalpojuma nodrošināšanai – identifikācijas karšu izsniegšanai, kas saistīts arī ar papildu izmaksu pozīcijām, kas tiek segtas no papildu ieņēmumiem valsts nodevu veidā. Tajā pašā laikā projekta īstenošana nodrošina ievērojamus sociālekonomiskos ieguvumus, kas saistīti ar investīcijām e-pārvaldes attīstībai būtiskos komponentos – infrastruktūrā, kas nepieciešama identifikācijas karšu izsniegšanai un valsts pamatreģistra – Iedzīvotāju reģistra – pilnvērtīgai funkcionēšanai. Papildus – palielinot PMLP pamatdarbības procesu IKT atbalstu – tiek nodrošināts produktivitātes pieaugums, kas ļauj, būtiski nepalielinot personāla skaitu, sniegt papildu pakalpojumus un kvalitatīvi apkalpot lielāku klientu skaitu.

Kopējās projekta "Pasu sistēmas un Vienotās migrācijas informācijas sistēmas attīstība elektronisko identifikācijas karšu un elektronisko uzturēšanās atļauju (karšu) izsniegšanai" attiecināmās izmaksas plānotas 2529000 latu apmērā.

Lai nodrošinātu personu apliecinošu dokumentu – Latvijas pilsoņu pasu, Latvijas nepilsoņu pasu, diplomātisko un dienesta pasu, bezvalstnieku, bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, ceļošanas dokumentu, Latvijas pilsoņu, Latvijas nepilsoņu, Eiropas Savienības pilsoņu, trešās valsts pilsoņu un Ārlietu ministrijā akreditēto ārvalstu diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, starptautisko organizāciju vai to pārstāvniecību vai konsulāro iestāžu darbinieku vai darbinieku ģimenes locekļu personas apliecību izsniegšanu, Iekšlietu ministrijas bāzes izdevumus 2012.gadā un turpmākajos gados nepieciešams palielināt:

● 2012.gadā par 3 445 696 latiem, tajā skaitā paredzot kārtējiem izdevumiem (precēm un pakalpojumiem) 3 079 696 latus (no tiem pasu sagatavju iegādei 1 662 500 latu, personas apliecību sagatavju iegādei 10 000 latu, pievienotās vērtības nodokļa samaksai 367 950 latu) un pamatkapitāla veidošanai – 366 000 latu;

● 2013. un 2014.gadā (katru gadu) par 4 860 530 latiem, tajā skaitā paredzot kārtējiem izdevumiem (precēm un pakalpojumiem) 4 494 530 latu (no tiem pasu sagatavju iegādei 2 560 250 latu, personas apliecību sagatavju iegādei 271 950 latu, pievienotās vērtības nodokļa samaksai 623 084 latus) un pamatkapitāla veidošanai – 366 000 latu.

Iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs, tieslietu ministrs A.Štokenbergs