Ministru kabineta lēmums Nr.35
Rīgā 1993.gada 7.septembrī (pr. nr. 6, 4.§)
Par Latvijas Republikas Valdības un Indijas Republikas Valdības nolīgumu par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību un Latvijas Republikas Valdības un Indijas Republikas Valdības delegāciju Saprašanās protokolu
1. Akceptēt Ārlietu ministrijas sagatavoto un ar Indijas Republikas Valdības pilnvarotajiem pārstāvjiem parafēto Latvijas Republikas Valdības un Indijas Republikas Valdības nolīguma par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību projektu un Latvijas Republikas Valdības un Indijas Republikas Valdības delegāciju Saprašanās protokola projektu.
2. Pilnvarot ārlietu ministru Georgu Andrejevu Ministru kabineta vārdā parakstīt šī lēmuma 1. punktā minēto nolīgumu un protokolu.
Ministru prezidents V. Birkavs
Ekonomikas ministrs Ministru prezidenta biedrs O. Kehris
Projekts
LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN INDIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS NOLĪGUMS
par tirdzniecību un ekonomisko
sadarbību
Latvijas Republikas Valdība un Indijas Republikas Valdība (tālāk tekstā- "Līgumslēdzējas Puses"),
atzīmējot abu valstu tradicionālo sakaru svarīgo nozīmi un atzīstot to vēlēšanos nostiprināt šos sakarus, lai dibinātu ciešas un ilgstošas attiecības,
saskaņā ar ekonomiskās liberalizācijas procesu attīstību abās valstīs,
vēloties abu valstu starpā radīt labvēlīgus apstākļus tirdzniecības attīstībai un izvēršanai dažādās jomās un veicināt tirdzniecisko un ekonomisko sadarbību uz vienlīdzības un savstarpēja izdevīguma pamata jomās, kas izraisa abpusēju interesi,
apņemoties tālāk attīstīt tirdznieciskās attiecības saskaņā ar principiem, ko nosaka Vispārīgā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību,
vienojas par sekojošo:
1. pants
Saskaņā ar savu valstu likumdošanu un noteikumiem Līgumslēdzējas Puses veicinās ilglaicīgu un stabilu tirdzniecību un ekonomisko sadarbību abu valstu starpā.
2. pants
a) Līgumslēdzējas Puses piešķir viena otrai vislielākās labvēlības statusu attiecībā uz importa un eksporta licencēm, muitas nodokļiem un citiem maksājumiem un nodokļiem, kas attiecas uz preču importu, eksportu un tranzītu. b) importa un eksporta licenču vai atļauju saņemšanā, ja tādas ir paredzētas šo valstu noteikumos, Līgumslēdzējas Puses piešķir viena otrai ne mazāk labvēlīgu statusu kā jebkurai citai valstij.
3. pants
Precei, kas ražota vienā no Līgumslēdzējas Puses teritorijām vai tiek nogādātas uz tās teritoriju, ir jāpiešķir tādas pašas priekšrocības, labvēlība, privilēģijas vai imunitāte, kādas Līgumslēdzēja Puse piešķir precei, kas ražota trešās valsts teritorijā vai tiek nogādāta uz tās teritoriju.
4. pants
2. un 3.panta noteikumi netiek attiecināti uz: a) atvieglojumiem, ko viena vai otra Līgumslēdzēja Puse piešķīrusi kaimiņvalstīm pierobežas tirdzniecības veicināšanai; b) atvieglojumiem vai privilēģijām, ko piešķīrusi kāda no Līgumslēdzēju Pusēm un kas bija spēkā pirms 1947.gada 10.aprīļa vai arī stājās šo privilēģiju un atvieglojumu vietā. c) atvieglojumiem vai privilēģijām, kas piešķirti tādu projektu ietvaros, kuri paredz tirdzniecības paplašināšanos jaunattīstības valstu starpā un kuros ir iesaistījusies vai var iesaistīties viena vai otra Līgumslēdzēja Puse; d) atvieglojumiem vai privilēģijām, ko dod muitas savienība un/vai brīvās tirdzniecības telpas, kurās ir iesaistījusies vai var iesaistīties viena vai otra Līgumslēdzēja Puse.
5. pants
Līgumslēdzējas Puses stimulēs un atvieglos kontaktus starp abu Pušu fiziskajām un juridiskajām personām, arī apmainoties ar delegācijām un darījumu cilvēku vizītēm, piedaloties gadatirgos un izstādēs un apmainoties ar informāciju. Līgumslēdzējas Puses veicina arī kapitāla ieguldījumus un tehnisko sadarbību starp abām valstīm, nodibinot kopuzņēmumus un atverot ārējās tirdzniecības organizāciju, sabiedrību, firmu, banku utt. filiāles otras Puses teritorijā atbilstoši šīs valsts likumdošanai un noteikumiem.
6. pants
Līgumslēdzējas Puses veicinās sadarbību zinātnē un tehnoloģijā, ekoloģijā, transportā, tūrismā un sakaros, personāla apmācībā un citās jomās, kas izraisa abpusēju interesi.
7. pants
Preces un pakalpojumi tiks importēti un eksportēti, pamatojoties uz abu valstu fizisko un juridisko personu starpā noslēgtajiem līgumiem starptautiskajās cenās atbilstoši savās valstīs spēkā esošajiem likumiem un noteikumiem un starptautiski atzītajai tirdzniecības praksei. Līgumslēdzējas Puses nav atbildīgas par fizisko un juridisko personu saistībām, kas izriet no šādiem komercdarījumiem.
8. pants
Visi komerciāla un nekomerciāla rakstura maksājumi starp Latviju un Indiju tiks kārtoti brīvi konvertējamā valūtā, ja Līgumslēdzējas Puses nav īpaši panākušas citādu vienošanos.
9. pants
Abu valstu fiziskās un juridiskās personas var brīvi savstarpēji importēt un eksportēt preces un pakalpojumus pēc pretpārdošanas tirdzniecības, kompensācijas vienošanās, līzinga un atpirkšanas principiem vai citā starptautiski atzītā lietišķās sadarbības veidā atbilstoši abās valstīs spēkā esošajai likumdošanai un noteikumiem.
10. pants
Pēc vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma tiks rīkotas konsultācijas, lai atvieglotu šī Nolīguma izpildi, kā arī nekavējoties noregulētu jebkādas domstarpības, kas varētu rasties šī Nolīguma interpretācijā vai izpildes gaitā.
11. pants
Ja neparedzētu apstākļu un no šī Nolīguma izrietošo saistību rezultātā, ieskaitot tarifu atvieglojumus, tiek importēta prece tādos daudzumos un ar tādiem nosacījumiem, kas rada vai draud radīt nopietnu kaitējumu vietējiem līdzīgu vai konkurējošu preču ražotājiem, attiecīgā Puse var brīvi apturēt saistības kopumā vai daļēji, vai arī atsaukt vai modificēt noteiktos atvieglojumus, kas attiecas uz doto preci, tādā apmērā un uz tādu laiku, kāds nepieciešams, lai novērtētu vai likvidētu šādu kaitējumu. Pirms kāda Puse pieņem šādu lēmumu, tai savlaicīgi rakstveidā jābrīdina otra Puse un jādod tai iespēja konsultēties jautājumā par ierosināto darbību. Kritiskos gadījumos, kad vilcināšanās izraisītu tādu kaitējumu, ko būtu grūti likvidēt, šī panta pirmajā rindkopā minēto lēmumu var pieņemt nosacīti, bez iepriekšējas konsultēšanās, ar noteikumu, ka konsultācijām jānotiek tūlīt pēc šī lēmuma pieņemšanas.
12. pants
(1) Abas Līgumslēdzējas Puses pa diplomātiskiem kanāliem informē viena otru par to, ka ir pabeigta tās likumdošanā noteiktā procedūra, lai šis Nolīgums stātos spēkā. Šis Nolīgums stājas spēkā ar pēdējo paziņojuma saņemšanas dienu, bet pagaidām tiek piemērots, sākot ar tā parakstīšanas dienu. (2) Šis Nolīgums ir spēkā piecus gadus. Tā darbības ilgums tiek automātiski pagarināts ik pa vienu gadu, ja neviena Līgumslēdzēja Puse nav rakstiski informējusi otru Līgumslēdzēju Pusi vismaz 6 mēnešus pirms Nolīguma termiņa izbeigšanās par savu nodomu izbeigt šī Nolīguma darbību. Šī Nolīguma noteikumi joprojām būs spēkā pēc tā darbības izbeigšanās attiecībā uz visiem kontraktiem, kas noslēgti tā darbības laikā, bet nav pilnīgi pabeigti līdz Nolīguma darbības izbeigšanās dienai. Apliecinot augšminēto, attiecīgi pilnvaroti Valdību pārstāvji parakstīja šo Nolīgumu.
Nolīgums noslēgts divos oriģināleksemplāros, katrs hindi, latviešu un angļu valodā, turklāt visi trīs teksti ir autentiski.
Domstarpību gadījumā par pamatu tiek ņemts teksts angļu valodā.
Latvijas Republikas |
Indijas Republikas |
||
Valdības vārdā | Valdības vārdā |
LATVIJAS REPUBLIKAS UN INDIJAS REPUBLIKAS VALDĪBU DELEGĀCIJU
SAPRAŠANĀS PROTOKOLS
Abu delegāciju sarunas notika Rīgā 1993.gada 25.jūnijā sirsnības, draudzības un savstarpējas saprašanās garā, kas raksturo attiecības starp abām valstīm.
2(I) Jautājumā par preču un pakalpojumu importu un eksportu uz pretpārdošanas tirdzniecības pamata, kā norādīts Latvijas Valdības un Indijas Valdības Nolīguma par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību 9.pantā, abas puses vienojās, ka pretpārdošanas tirdzniecības darījumu atvieglošanas nolūkā Latvijas Banka un Indijas Rezervju Banka atļauj saviem preču eksportētājiem vai viņu bankām atvērt escrow accounts savu valstu komercbankās saskaņā ar attiecīgās valsts likumdošanu.
2(II) Visas preces, kuras ir atļautas eksportēt atbilstoši attiecīgo Valdību importa un eksporta politikai, var importēt vai eksportēt uz pretpārdošanas tirdzniecības principiem.
2(III) Pretpārdošanas tirdzniecība pamatojas uz brīvprātības principa pēc abu valstu fizisko un juridisko personu vienošanās.
2(IV) Tām precēm, kuras Latvija un Indija importē un eksportē uz pretpārdošanas tirdzniecības pamatiem, tiek noteiktas konkurētspējīgas cenas, ievērojot komerciālos apsvērumus.
3. Abas Puses vienojās izskatīt iespēju dibināt Latvijā Indijas un Latvijas kopbanku (JVB), ko atbalstītu daži uzņēmumi, kuriem ir ilgtermiņa tirdznieciskās intereses Indijā, kāda Latvijas banka un no Indijas puses kāda komercbanka un, iespējams, Indijas EXIM banka. JVB nodrošinātu pilnu banku pakalpojumu kompleksu, arī plašas klientūras apkalpošanu, dažādas noguldījumu operācijas, kredītu piešķiršanu lielām, vidējām un mazām ražotnēm, maziem tirdzniecības, darījumu, lauksaimniecības u.c. uzņēmumiem un starptautiskās banku operācijas. Indijas banka būtu atbildīga par JVB vadīšanu un personāla apmācīšanu. Būtu jāsāk detalizēta projekta izpēte un jāvienojas par pamatkapitāla apjomu un partneriem.
4. Protokolam pievienots abu delegāciju saraksts.
Latvijas Republikas |
Indijas Republikas |
||
Valdības vārdā | Valdības vārdā |