Par Latvijas Pašvaldību savienības

IX kongresu

Pēc Lieldienu brīvdienām vakar, 6.aprīlī, risinājās sevišķi spraiga Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valdes sēde. Tās darba kārtībā bija pat vairāk nekā desmit iztirzājamu jautājumu, tostarp arī par Latvijas ģimeņu aprūpes centra (LĢAC) "Bulduri" turpmākajām gaitām.

Tam šajās dienās apritējuši pirmie pieci darbības gadi, turklāt līdzšinējais centra vadītājs Valdis Rande izteicis vēlēšanos doties pensijā, kaut gan grib joprojām darboties šajā sfērā. Tas varbūt ir pat neordinārs lēmums, jo šādu bērnu aprūpei arī no pašvaldību puses nepieciešama īpaša pieeja. Par to daudz un plaši runāja aprūpes centra vadītāja amata pretendente Kristiāna Andersone. Viņai "Bulduros" ir jau četru gadu darba pieredze, un tā nesaistās tikai ar pedagoģiju vai mātes mīlestību tiem, kuriem tās ļoti pietrūkst. Bulduros neuzturas tūkstošiem bērnu, tomēr arī ar pāris simtiem pietiek (precīzi — 120), lai izjustu, ka mūsu jaunveides sabiedrībā ir ne tikai baltie, bet arī melnie plankumi.

Mēs apzināmies, ka tādās pašvaldību iestādēs, kāda ir mūsējā, patlaban rodas vairāk jautājumu, nekā spējam uz tiem atbildēt. Tāpēc mūsu apstākļos būtiski ir konstatēt, vai šādi ģimeņu aprūpes centri Latvijai ir vajadzīgi, arī to, ciktāl tos spēj un iespēj aprūpēt pašvaldības. Jā, četras piektdaļas mūsu rūpju bērnu Bulduros nāk tieši no Jūrmalas un varbūt tālab rodas diskusijas par to, kālab Latvijas Pašvaldību savienībai un nevis Jūrmalas pilsētai vien vajadzīga šāda iestāde. Tomēr tie ir mūsu un tikai mūsu bērni, tālab celt kādus žogus būtu necilvēciski. Ir jādomā par to, ko un kā mēs varam darīt, un šajā ziņā mēs neesam pastarīši.

Varbūt daudzus šokēs pārskats par mūsu centra darbību 1998.gadā. Tomēr vienmēr ir labāka skaidrība nekā neziņa. Pērn 115 vietas bija paredzētas bērniem bāreņiem, bez vecāku aprūpes palikušajiem bērniem un bērniem no riska ģimenēm, 15 vietas — bērniem invalīdiem, piecas vietas — nepilngadīgajām grūtniecēm kopā ar zīdaiņiem, tāpat piecas vietas — bērniem, kuri cietuši no fiziskās un seksuālās vardarbības. Varbūt dažiem šķiet, ka tā nu gan ir Labklājības ministrijas kompetence, tomēr LPS ir apņēmusies nestāvēt nomaļus, tāds, mūsuprāt, ir Latvijas pašvaldību svēts pienākums.

Lai būtu kā būdams, priekšplānā tomēr izvirzījās 14. aprīlī paredzētās LPS domes sēdes ritējums. Vispirms par LPS IX kongresa sasaukšanu. Saskaņā ar Latvijas Pašvaldību savienības "Kārtības rulli" kongresi rīkojami ik pēc gada, vēlams pavasarī, jo divpadsmit mēnešos sakrājas prāva gūzma tūlīt risināmu problēmu. Tādu netrūkst arī tagad, jo īpaši Saeimas pērn pieņemto un Valsts prezidenta izsludināto divu būtisko likumu sakarā. Runa vispirms ir par Administratīvi teritoriālās reformas likumu un par Teritorijas attīstības plānošanas likumu, kas jau ir spēkā kopš 1998.gada novembra.

LPS valde akceptēja priekšlikumu — Latvijas Pašvaldību savienības kārtējo, devīto kongresu sasaukt piektdien, 28.maijā.

Šis ierosinājums apstiprināms LPS domes sēdē, kas paredzēta trešdien, 14.aprīlī. Tad arī galīgi izlems, kāda varētu būt kongresa norises vieta, jo patlaban ir vairāki priekšlikumi — no Ogres līdz Tukumam.

Kongress saskaņā ar nule notikušās LPS valdes sēdes lēmumu būs tiesīgs spriest par aizvadītā un šī gada ieņēmumiem un izdevumiem pašvaldību darbības sekmēšanai, par aktualitātēm Latvijas pašvaldību darbībā, risinot administratīvi teritoriālās reformas praktiskās problēmas.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors