Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Intervija ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru. Ģenerālprokurors: spēlītes ar savu sirdsapziņu nespēlēju

Atskatoties uz savu pirmo darba gadu ģenerālprokurora amatā, Ē.Kalnmeieram ir, ko sacīt – gan par padarīto, gan vēl iecerēto. Arī viņa kolēģiem un līdzbiedriem, kā tas izriet no šai intervijai pievienotajiem viedokļiem, savs priekšstats par jauno priekšnieku un būtiskas tiesu varas institūcijas vadītāju jau ir izveidojies.

• Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs. Komerclikuma grozījumu par patiesajiem labuma guvējiem būtība

Šā gada 8.jūlijā Saeima akceptēja Tieslietu ministrijas virzītos grozījumus Komerclikumā, kas paredz atklāt patiesos labuma guvējus jeb ofšoru īpašniekus, un 13.jūlijā šie grozījumi stājās spēkā. Šajā rakstā skaidrota šo grozījumu galvenā būtība, reizē atspēkojot publiski izskanējušo kritiku.

• Gatis Litvins. Tiesu vara ir vislabāk organizētais varas atzars

Katru gadu vienā vietā un laikā – Bīriņos jūlija beigās – juristi un citu profesiju pārstāvji tradicionāli pulcējas Publisko tiesību institūta organizētajā konstitucionālās politikas seminārā. Šogad divas dienas dalībnieki dalījās viedokļiem un diskutēja par dažādiem problēmjautājumiem saistībā ar tiesu varas neatkarību: tās ģenēzi, mērķi un priekšnoteikumiem, tiesu varas autoritāti un kritikas robežām, tiesu pieejamību un ģeogrāfisku izvietojumu, tiesu loģistiku un budžetu, tiesībām uz taisnīgu tiesu u.c. Viedokļu plurālisms piepildīja Bīriņu pils lielo zāli, izgaismoja daļu no lielākajām problēmām un to pareizākajiem un labākajiem risinājumiem. To atspoguļojumu lasiet “Jurista Vārda” slejās.

• Indra Aužele. Par Uzņēmumu reģistrā reģistrējamajiem nodrošinājuma līdzekļiem: prakse, statistika un informācija

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.panta 3.punktu, lai nodrošinātu savu funkciju izpildi, Uzņēmumu reģistrs (UR) reģistrē kompetentu iestāžu vai amatpersonu lēmumus un rīkojumus, ar kuriem piemērots nodrošinājuma līdzeklis. UR valsts notārs lēmuma pieņemšanai vidēji var veltīt 15 minūtes. No tām septiņas minūtes tiek izmantotas tieši saņemto dokumentu un tajos ietvertās informācijas pārbaudei. Tādēļ ir ļoti svarīgi UR iesniegtos dokumentus noformēt tā, lai valsts notāram nerastos šaubas. Valsts notārs ir tikai cilvēks un var kļūdīties, dienā izskatot milzum daudz dokumentu, tāpēc privātpersonai pastāv apstrīdēšanas iespēja UR galvenajam valsts notāram un pēc tam pārsūdzības iespēja administratīvajā tiesā. UR dotajam uzdevumam ir jābūt nepārprotamam – tādam, lai UR valsts notārs bez padziļinātas analīzes varētu secināt veicamās darbības. Tomēr dažkārt praksē UR tiek saņemti tādi lēmumi/rīkojumi par nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, kuri neatbilst normatīvo aktu prasībām. Līdz ar to uz šādu lēmumu/rīkojumu pamata UR nevar reģistrēt nodrošinājuma līdzekli. Tādējādi pats nodrošinājuma līdzekļa piemērotājs ir spiests zaudēt laiku un atkārtoti iesniegt jau izlabotu lēmumu/rīkojumu. Lai veicinātu pareizāku nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, UR ir apkopojis statistikas datus par piemērotajiem nodrošinājuma līdzekļiem kopš 2008.gada pēc to piemērotājiem, kā arī fiksējis biežākās kļūdas un nepilnības, kas konstatētas lēmumos/rīkojumos par nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu. Tas plašāk atspoguļots šajā rakstā.

“Jurista Vārda” redakcija

www.juristavards.lv