Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 28.jūlijā

FM: Par valsts budžeta izpildi šā gada sešos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu ietvaros

Līdz jūnija beigām atbildīgās nozaru ministrijas ir izlietojušas ceturto daļu no šim gadam plānotajiem budžeta līdzekļiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, informē Finanšu ministrija (FM) 28.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izskatītajā informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta izpildi šā gada sešos mēnešos ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu ietvaros.

Jūnija beigās budžeta izdevumu plāns ir izpildīts par 92,6%, tādējādi pirmajā pusgadā ministrijas ir apguvušas ap 25% no gadam plānotā budžeta finansējuma ES fondu projektiem. Otrajā pusgadā apguve paredzama straujāka, taču ir svarīgi, lai ministrijas jau šobrīd plāno vairākus soļus uz priekšu, nodrošinot pēc iespējas sabalansētāku ES fondu projektu finansējuma apguvi gada griezumā un izvairītos no administratīvā sloga pēdējos gada mēnešos.

Atbildīgajām ministrijām būtu rūpīgi jāizvērtē finansējuma apguves iespējas atbilstoši plānam un nepieciešamības gadījumā jāpārceļ līdzekļi uz citām ES fondu aktivitātēm sava budžeta ietvaros vai jāpārdala uz FM ārvalstu finanšu palīdzības budžeta rezerves programmu (ja tiek plānots pārpalikums), kā arī savlaicīgi jāinformē FM par nepieciešamajiem papildu līdzekļiem.

Tas ir svarīgi, lai izvairītos no finansējuma “iesaldēšanas” ministriju programmās un laikus atbrīvotu finansējumu jaunu projektu īstenošanai, uzsver FM.

Vislielākās plāna neizpildes bijušas Izglītības un zinātnes ministrijai (6,4 miljoni latu jeb 14% no pārskata perioda plāna), Satiksmes ministrijai (2,8 miljoni latu jeb 5,7% no pārskata perioda plāna), Ekonomikas ministrijai (1,3 miljoni latu jeb 9,7% no plāna), Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai (1,2 miljoni latu jeb 4,7% no plāna), kā arī Kultūras ministrijai (0,8 miljoni latu jeb 26,8% no pārskata perioda plāna).

Tāpēc FM rosina nozaru ministrijas, īpaši SM, EM, KM un VARAM izvērtēt budžeta izpildes prognozes, kas šobrīd liecina par atkāpēm no sākotnēji plānotā, un izvērtēt iespējas pārstrukturēt līdzekļus starp aktivitātēm sava budžeta ietvaros vai arī iesniegt Finanšu ministrijā līdzekļu pārdales pieprasījumu, lai finansējumu, kuru plānots neapgūt, ieskaitītu atpakaļ budžetā (ārvalstu finanšu palīdzības rezerves programmā) un pēc tam ar FM lēmumu to varētu pārvirzīt citiem projektiem.

Tā piemēram, IZM jau izvērtējusi savu situāciju un rezerves programmā atgriezusi 10 miljonus latu, ko tagad varēs izmantot citu nozaru ES fondu projektu finansēšanai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par profesionālās izglītības programmu turpmāko īstenošanu

Lai sniegtu konceptuālus priekšlikumus profesionālās izglītības programmu finansēšanai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi koncepciju “Par profesionālās izglītības programmu turpmāko īstenošanu”.

IZM padotībā ir 57 profesionālās izglītības iestādes – arodskolas, arodvidusskolas, profesionālās vidusskolas, tehnikumi; IZM finansē sākotnējo profesionālo izglītību arī 9 koledžās un vienā augstākās izglītības iestādē – Latvijas Jūras akadēmijā. Saskaņā ar Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010.–2015.gadam, plānots, ka 2015.gadā kopējais IZM padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu skaits būs 29, to skaitā 13 profesionālās izglītības kompetences centri, 14 profesionālās izglītības iestādes ar specializāciju un 2 profesionālās izglītības iestādes bāzes pamatiemaņu apgūšanai. Atsevišķas profesionālās izglītības iestādes ar nelielu audzēkņu skaitu plānots nodot pašvaldībām integrētu izglītības iestāžu izveidei, kurās tiek īstenotas gan vispārējās, gan profesionālās izglītības programmas.

Līdz ar profesionālās izglītības iestāžu pārņemšanu, pašvaldībām rodas problēma ar profesionālās izglītības programmu finansēšanu pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs, jo atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem profesionālās izglītības iestādes finansē to dibinātāji. Tas nozīmē, ka pašvaldībai, pārņemot profesionālās izglītības iestādi, no valsts budžeta tiek finansēta pedagogu darba samaksa un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet uzturēšanas izdevumi profesionālās izglītības programmu īstenošanai ar pārņemšanas datumu jāsedz no sava budžeta. Lai šo problēmu risinātu, IZM koncepcijā sniedz priekšlikumus turpmākai profesionālās izglītības programmu finansēšanai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs.

Koncepcijā tiek piedāvāti divi finansēšanas varianti. IZM atbalsta variantu, kurš paredz, ka valsts pasūtītās profesionālās izglītības programmās vispārizglītojošo priekšmetu apguvi finansē no pašvaldības budžeta, bet profesionālo priekšmetu apguvi finansē valsts. Par vispārizglītojošo mācību priekšmetu apguvi šajās programmās tiek veikti savstarpējie norēķini par audzēkņiem, kas apmeklē citas pašvaldības izglītības iestādes, kurās tiek īstenotas profesionālās izglītības programmas. Pedagogu darba samaksa, tāpat kā līdz šim, visās izglītības programmās tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.

IZM izstrādātā koncepcija “Par profesionālās izglītības programmu turpmāko īstenošanu” 28.jūlijā tika izsludināta valsts sekretāru sanāksmē un pēc saskaņošanas tiks virzīta apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par pieejamā finansējuma palielināšanu valsts autoceļu tīkla uzlabošanai

Iecerēts palielināt pieejamo finansējumu valsts autoceļu tīkla uzlabošanai par aptuveni septiņiem miljoniem latu. Plānots, ka par šo naudu nākamgad tiks veikta valsts galveno autoceļu segas pastiprināšana.

To izdevies panākt, veicot finansējuma pārdali no vienas Eiropas Savienības (ES) fondu aktivitātes uz citu. Proti, Kohēzijas fonda (KF) 3.3.1.1.aktivitātē “TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi” kopējais līdzfinansējums palielināts no 209 711 635 latiem uz 216 739 674 latiem, papildinājumu iegūstot no Kohēzijas fonda 3.3.1.5.aktivitātes “Pilsētu infrastruktūras uzlabojumi sasaitei ar TEN-T”.

Tas nozīmē, ka otrajā aktivitātē kopējais līdzfinansējums pēc izmaiņām samazināts līdz 20 448 828 latiem.

Finansējums aktivitātē “Pilsētu infrastruktūras uzlabojumi sasaitei ar TEN-T” samazināts, jo par tajā atlikušo summu nebija iespējams īstenot tādu projektu, kas vienlaikus atbilstu aktivitātes mērķiem, pieejamajam finansējuma apmēram un projekta īstenošanas termiņiem.

Lai pārdomāti ieguldītu naudu valsts galveno autoceļu segas pastiprināšanai, Satiksmes ministrija ierobežotas iesniegumu atlases veidā aicinās VAS “Latvijas Valsts ceļi” iesniegt projektu sarakstu izvērtēšanai.

Šādas izmaiņas paredz 28.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par 3.3.1.1.aktivitāti “TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi” un noteikumos par 3.3.1.5.aktivitāti “Pilsētu infrastruktūras uzlabojumi sasaitei ar TEN-T”. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāskata valdībā.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

VARAM: Par elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijām un to marķēšanas prasībām

28.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijām un par prasībām elektrisko un elektronisko iekārtu marķēšanai un informācijas sniegšanai”.

Noteikumu projekts nosaka elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijas un šo iekārtu marķēšanas prasības, veicinot atkritumu dalītu savākšanu.

Tajā ir iestrādātas arī prasības patērētāju informēšanai par minēto iekārtu atkritumu savākšanu atsevišķi no citiem atkritumiem, kā arī par citām nepieciešamajām darbībām, kas sekmētu šo atkritumu pārstrādi, atjaunošanu un atkārtotu izmantošanu.

Tāpat noteikumu projekts paredz, ka gada laikā pēc jauna veida elektriskas vai elektroniskas iekārtas piedāvāšanas tirgū tās ražotājs šo iekārtu atkritumu apstrādes, atkārtotas izmantošanas, pārstrādes un reģenerācijas iekārtu operatorus elektroniski vai rakstiski informē par iekārtu sastāvā esošiem materiāliem, vielām un sastāvdaļām, kā arī par bīstamo ķīmisko vielu un produktu izvietojumu attiecīgajā iekārtā.

VARAM: Par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanas un apstrādes prasībām

28.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas noteikumi”.

Noteikumu projekts nosaka elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanas un apstrādes prasības.

Tāpat paredz šo iekārtu atkritumu savākšanas, pārstrādes, atjaunošanas un atkārtotas izmantošanas apjomu un termiņu.

Vienlaikus tajā iestrādāta arī kārtība, kādā elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji iesniedz savus ziņojumus par darbu izpildi Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par jaunu veterinārās receptes noformēšanas un uzglabāšanas kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Veterinārās receptes noformēšanas un uzglabāšanas kārtība”, kuri saskaņā ar grozījumiem Farmācijas likumā, kas stājās spēkā šā gada 1.janvārī, noteiks prasības veterināro zāļu recepšu veidlapu un recepšu noformēšanai, izrakstīšanai un uzglabāšanai. Normatīvā akta projektu 28.jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts plāno noteikt veterināro zāļu receptes veidlapas formu un paredz, ka recepšu veidlapas ir tipogrāfiski iespiestas trīs paškopējošos eksemplāros ar sērijas numuriem, lai nodrošinātu aptiekās izsniegto zāļu izsekojamību un dzīvnieku īpašnieks saglabātu rakstiskus praktizējoša veterinārārsta norādījumus par zāļu lietošanu. Šī prasība atvieglos dzīvniekiem izlietoto zāļu uzskaiti, jo informāciju, kas norādīta receptē, nebūs atkārtoti jānorāda zāļu uzskaites reģistrā.

Paredzēts noteikt arī, ka recepti noformē praktizējošs veterinārārsts uz receptes veidlapas. Tāpat praktizējošs veterinārārsts nodrošinās, lai nepiederošas personas nepiekļūst recepšu veidlapām vai receptēm. Veterinārārsts receptē norādīs dzīvnieka īpašnieku, identificēs dzīvnieku, kam zāles paredzētas, kā arī norādīs dzīvniekam nepieciešamo zāļu nosaukumu, daudzumu, ievadīšanas veidu un norādīs zāļu izdalīšanas periodu no produktīvā dzīvnieka organisma, lai nodrošinātu cilvēku veselībai nekaitīgas pārtikas ieguvi no dzīvniekiem. Katru receptes eksemplāru praktizējošais veterinārārsts apstiprinās ar veterinārmedicīniskās prakses zīmoga nospiedumu un parakstu, lai novērstu recepšu negodprātīgu izmantošanu.

Uz vienas receptes būs atļauts izrakstīt tikai vienu zāļu nosaukumu ārstēšanas kursam, kas nav ilgāks par trīs mēnešiem. Praktizējošs veterinārārsts varēs atļaut pret recepti aptiekā izsniegt veterinārās zāles vairākkārt gada laikā, ja zāles nepieciešamas dzīvnieka hronisku slimību ārstēšanai vai profilaksei un zāles jālieto ilgstoši un regulāri. Tāpat pret praktizējoša veterinārārsta izrakstītu recepti varēs izsniegt veterinārās zāles vai cilvēkiem paredzētās zāles veterinārajā aptiekā vai vispārēja jeb atvērta tipa aptiekā.

Savukārt aptiekā, kurā izsniedz zāles pret vairākkārtīgi izmantojamo recepti, uzglabās informāciju par recepti, ja iepriekš nebūs izsniegts viss receptē norādīto zāļu daudzums. Šajā gadījumā receptes pirmo eksemplāru līdz visa izrakstīto zāļu daudzuma izsniegšanai uzglabās dzīvnieku īpašnieks (turētājs). Aizpildītos receptes eksemplārus aptieka, dzīvnieku īpašnieks un praktizējošs veterinārārsts uzglabās piecus gadus, jo saskaņā ar veterināro zāļu apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām informācija par zāļu izlietojumu dzīvniekiem jāuzglabā ne mazāk kā piecus gadus.

Ieviešot šādu veterinārās receptes noformēšanas un uzglabāšanas kārtību, samazināsies administratīvais slogs hroniski slimo dzīvnieku īpašniekiem (turētājiem), kam praktizējošs veterinārārsts varēs izrakstīt vairākkārt izmantojamo recepti, kuras derīguma termiņš ir viens gads. Līdz šim visu recepšu derīguma termiņš bija noteikts ne ilgāks par trīs mēnešiem, arī gadījumos, ja dzīvniekam zāles jālieto ilgstoši un regulāri. Turpmāk hroniski slima dzīvnieka īpašniekam, lai iegādātos nepieciešamās zāles, nebūs jāiet pēc receptes pie praktizējoša veterinārārsta ik pēc trīs mēnešiem un recepti varēs saņemt vienu reizi gadā.

Pēc stāšanās spēkā šie noteikumi būs jāievēro veterinārārstiem un veterinārmedicīniskās aprūpes iestādēm.

Veterinārās receptes noformēšanas un uzglabāšanas kārtība stāsies spēkā pēc tās izskatīšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa