Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

1. 50.⁵ panta pirmajā daļā:

izslēgt 7.punktu;

papildināt daļu ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

“7¹) personas, kurām neizciestais papildsods — probācijas uzraudzība — aizstāts ar brīvības atņemšanu;”.

2. Aizstāt 50.¹⁰ panta otrajā daļā vārdus “iesniedz tiesai priekšlikumus par notiesāto nosacītu atbrīvošanu pirms termiņa un arī par papildsoda — policijas kontrole — termiņa samazināšanu vai atbrīvošanu no tā” ar vārdiem “un iesniedz tiesai priekšlikumus par notiesāto nosacītu atbrīvošanu pirms termiņa”.

3. Izslēgt 50.¹¹ panta pirmās daļas 5.punktu.

4. Izslēgt divdesmit otro nodaļu.

5. Papildināt kodeksu ar divdesmit ceturto “A” nodaļu šādā redakcijā:

“Divdesmit ceturtā “A” nodaļa
Probācijas uzraudzības izpildes kārtība

138.¹ pants. Probācijas uzraudzības izpildes nodrošināšana

Notiesātajam piespriestā papildsoda — probācijas uzraudzība — izpildi nodrošina Valsts probācijas dienests, sastādot probācijas uzraudzības plānu, nosakot pienākumus un kontrolējot soda izpildes gaitu.

138.² pants. Notiesātā pienākums pieteikties probācijas uzraudzības izpildes uzsākšanai

Notiesātajam, kuram piespriesta probācijas uzraudzība, piecu darbdienu laikā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas soda vai aresta izpildes iestādes vai pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas ir jāierodas Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai, lai pieteiktos soda izpildes uzsākšanai.

138.³ pants. Probācijas uzraudzības plāns

Probācijas uzraudzības izpilde notiek saskaņā ar Valsts probācijas dienesta amatpersonas sagatavoto probācijas uzraudzības plānu, kura sagatavošanā iesaista notiesāto personu.

Probācijas uzraudzības laikā Valsts probācijas dienesta amatpersona, kas veic notiesātā uzraudzību, var grozīt probācijas uzraudzības plānu.

138.⁴ pants. Notiesātā pienākumi, izciešot probācijas uzraudzību

Personai, kurai tiesa piespriedusi probācijas uzraudzību, ir pienākums:

1) pildīt Valsts probācijas dienesta amatpersonu noteiktos pienākumus un likumīgās prasības;

2) ierasties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā Valsts probācijas dienesta amatpersonas noteiktajā laikā;

3) informēt Valsts probācijas dienesta amatpersonu par savu dzīvesvietu, darbavietu vai mācību iestādi, kā arī nekavējoties paziņot par tās maiņu;

4) lūgt Valsts probācijas dienesta atļauju izbraukšanai ārpus dzīvesvietas uz laiku, kas ilgāks par 15 dienām;

5) iesniegt Valsts probācijas dienesta amatpersonām informāciju par uzlikto pienākumu izpildi;

6) iesniegt Valsts probācijas dienesta amatpersonām informāciju par iztikas avotiem.

Probācijas uzraudzības laikā ierodoties Valsts probācijas dienestā, notiesātais nedrīkst atrasties alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu reibumā.

138.⁵ pants. Ar probācijas uzraudzību notiesātā tiesības

Izciešot papildsodu — probācijas uzraudzība —, notiesātajam ir tiesības:

1) piedalīties probācijas uzraudzības plāna sagatavošanā;

2) iepazīties ar probācijas uzraudzības plānu;

3) argumentēti lūgt, lai uzraudzības veikšanai norīko citu Valsts probācijas dienesta amatpersonu;

4) argumentēti lūgt grozīt probācijas uzraudzības plānu.

138.⁶ pants. Probācijas uzraudzības laikā notiesātajam nosakāmie pienākumi

Valsts probācijas dienesta amatpersona nosaka ar probācijas uzraudzību notiesātajam vienu vai vairākus šādus pienākumus:

1) aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā;

2) aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās;

3) aizliegumu sazināties ar noteiktiem cilvēkiem;

4) aizliegumu izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez Valsts probācijas dienesta atļaujas;

5) aizliegumu lietot alkoholu un citas apreibinošās vielas;

6) pienākumu ierasties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā;

7) pienākumu piedalīties vienā vai vairākās probācijas programmās;

8) aizliegumu iegādāties, nēsāt vai glabāt noteiktus priekšmetus;

9) aizliegumu tuvoties noteiktiem objektiem, vietām vai iestādēm;

10) pienākumu kriminogēna rakstura problēmu risināšanai apmeklēt Valsts probācijas dienesta norādīto speciālistu, ja notiesātais piekrīt apmaksāt ar šādu apmeklējumu saistītos papildu izdevumus vai notiesātajam tas nerada papildu izdevumus;

11) pienākumu pildīt Valsts probācijas dienesta norādījumus, kas vērsti uz legālu iztikas līdzekļu gūšanu vai sadzīves jautājumu risināšanu sociāli pieņemamā veidā.

138.⁷ pants. Probācijas uzraudzības atcelšana, termiņa samazināšana vai aizstāšana

Ja ar probācijas uzraudzību notiesātais ir veiksmīgi izcietis pusi no noteiktā soda termiņa, Valsts probācijas dienests var vērsties tiesā ar lūgumu atcelt probācijas uzraudzību vai samazināt probācijas uzraudzības termiņu.

Ja Valsts probācijas dienesta amatpersona konstatē, ka ar probācijas uzraudzību notiesātais bez attaisnojoša iemesla pārkāpj šajā kodeksā noteiktos pienākumus vai izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, tā sagatavo un nosūta tiesai iesniegumu par probācijas uzraudzības aizstāšanu ar brīvības atņemšanu.

Probācijas uzraudzības izpildes termiņš tiek apturēts ar dienu, kad tiesai nosūtīts iesniegums par probācijas uzraudzības aizstāšanu ar brīvības atņemšanu.”

6. Aizstāt 154.panta trešajā daļā vārdus “var izdarīt uzraudzības plānā nepieciešamos grozījumus” ar vārdiem “var grozīt uzraudzības plānu”.

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 24.punktu šādā redakcijā:

“24. Papildsodu — policijas kontrole — turpina izciest personas, kurām tas piespriests, un tām piemērojami šādi policijas kontroles izpildes nosacījumi:

1) personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, var piemērot šādus ierobežojumus:

a) aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā,

b) aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās,

c) aizliegumu izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez policijas atļaujas,

d) pienākumu no vienas līdz četrām reizēm mēnesī ierasties policijas iestādē, lai reģistrētos;

2) lai pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var to apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā;

3) personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, konkrētus ierobežojumus atbilstoši šā punkta 1.apakšpunktam nosaka policijas iestādes (pēc minētās personas dzīvesvietas) priekšnieks;

4) policijas kontroles īstenošanai piemēro Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumus Nr.479 “Papildsoda — policijas kontrole — īstenošanas kārtība”;

5) ja persona, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, ļaunprātīgi pārkāpj tās noteikumus, rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā šī persona dzīvo, pēc kontrolējošās policijas iestādes iesnieguma saskaņā ar Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā var neizciesto papildsodu aizstāt ar brīvības atņemšanu. Šādas aizstāšanas gadījumā brīvības atņemšana izciešama daļēji slēgtajā cietumā;

6) administratīvā komisija, lemjot par to, vai nosūtīt tiesai ierosinājumu par tāda notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, kuram kā papildsods noteikta policijas kontrole, var lemt arī par to, vai nosūtīt tiesai priekšlikumu par papildsoda termiņa samazināšanu vai papildsoda atcelšanu. Iesniegums iesniedzams rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde;

7) ja notiesātais, kuram kā papildsods noteikta policijas kontrole, šā soda izciešanas laikā ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka viņš ir labojies, kontrolējošās policijas iestādes priekšnieks var ierosināt rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā notiesātā persona dzīvo, samazināt papildsoda termiņu vai atcelt papildsodu;

8) Valsts policijas teritoriālā struktūrvienība nekavējoties nosūta bāriņtiesai informāciju par notiesāto, ja papildsoda — policijas kontrole — izpildes laikā iegūtas ziņas, kas rada pamatotas aizdomas par iespējamu bērna veselības, dzīvības vai pilnvērtīgas attīstības apdraudējumu, un notiesātais dzīvo vai plāno dzīvot ģimenē, kurā ir bērni. Informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestās policijas kontroles termiņu un informāciju, kas norāda uz iespējamu bērna apdraudējumu. Šo informāciju nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā uzturas notiesātais un iespējami apdraudētais bērns. Minētajai informācijai ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss.”

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.oktobrī.

Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 21.jūlijā.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2011.gada 3.augustā