• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 2.augustā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.08.2011., Nr. 121 https://www.vestnesis.lv/ta/id/234052

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Labklājības ministre: Par ģimenes valsts pabalsta reformu

Vēl šajā numurā

04.08.2011., Nr. 121

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 2.augustā

AM: Par grozījumiem Meža zemes transformācijas noteikumos

2.augustā Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumos Nr.806 “Meža zemes transformācijas noteikumi””.

Spēkā esošajā noteikumu redakcijā pašvaldības būvvaldei ir tiesības neļaut meža zemes transformāciju, līdz ar to arī būvniecību šajā vietā, neraugoties uz to, ka par atļauju būvēt lēmis Ministru kabinets. Tādējādi atsevišķos gadījumos var tikt radīti šķēršļi valsts drošībai nozīmīgu projektu īstenošanai.

Meža zemes transformācijas noteikumi tiks papildināti ar tiesību normu, kas nosaka, ka pēc Ministru kabineta rīkojuma saņemšanas, pamatojoties uz Aizsargjoslu likuma 36.panta septīto daļu, vairs nebūs nepieciešams pozitīvs pilsētas, novada vai apriņķa domes lēmums par meža zemes transformācijas pamatotību. Tādējādi nākotnē valsts nozīmes valdības atbalstītus projektus, kas ietver valsts aizsardzības būvju būvniecību, būs iespējams realizēt maksimāli efektīvi un atbilstoši tam noteiktajām tehniskajām īpašībām.

Grozījumi ļaus nodrošināt valsts aizsardzības funkciju izpildi, kas ietver tādu valsts nozīmes infrastruktūras un inženierkomunikāciju objektu būvniecību krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē, kuri nav paredzēti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

Turklāt tiks novērsta situācija, kurā pašvaldība var lemt par tādu valsts aizsardzības būvju realizāciju, kuras par nepieciešamām atzinis Ministru kabinets.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments



EM: Par mezanīna aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem

Latvijas komersantiem no rudens būs pieejama jauna ES struktūrfondu atbalsta programma – “Mezanīna aizdevumi investīcijām komersantu konkurētspējas uzlabošanai”, kuras ietvaros uzņēmumi varēs saņemt aizdevumus komercdarbības attīstībai. Par to 2.augustā lēma Ministru kabinets, apstiprinot Ministru kabineta noteikumus “Noteikumi par mezanīna aizdevumiem saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai”.

Jaunu atbalsta programmu Ekonomikas ministrija izstrādāja ar mērķi sniegt iespēju Latvijas mazajiem, vidējiem un lielajiem uzņēmumiem saņemt aizdevumus tajos gadījumos, kad uzņēmumam trūkst pašu kapitāla un nodrošinājuma, lai banka pilnā apjomā finansētu ieguldījumu projekta īstenošanu.

“Latvijas nacionālajiem uzņēmējiem ir idejas attīstībai un ir iespējas izaugsmei, taču ieceru realizēšanu bieži kavē pašu kapitāla trūkums. Jaunā aizdevumu programma šo problēmu risinās ļoti efektīvi un mērķtiecīgi – Eiropas Savienības fondu līdzekļus saņems ražotspējīgi nacionālie uzņēmumi, kas ar šā finansējuma palīdzību nostiprinās savu konkurētspēju, apgūs jaunus tirgus un radīs jaunas darba vietas,” norādīja ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Jaunā aizdevumu programma tika izstrādāta sadarbībā ar Latvijas Komercbanku asociāciju (LKA), kas atbalsta mezanīna aizdevumu programmas ieviešanu Latvijā, jo šis instruments sniegs tautsaimniecībai pašlaik tik nepieciešamo kapitālu attīstībai. 8.jūlijā LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis, pārrunājot programmas ieviešanu ar ekonomikas ministru A.Kamparu, norādīja, ka “banku sektors savu atbalstu mezanīna aizdevumu programmas izstrādei ir paudis jau agrāk un tagad esam gandarīti, ka esam tikuši tuvu reālajai programmas ieviešanai”.

Mezanīna aizdevums ir ilgtermiņa aizdevums, kas ir ar paaugstinātu kredīta risku un ir subordinēts attiecībā pret kredītiestādes sniegto ilgtermiņa aizdevumu. Mezanīna aizdevuma galvenās priekšrocības ir zemākas nodrošinājuma prasības. Ekonomikas ministrija uzskata, ka jaunais valsts atbalsta instruments paaugstinās Latvijas komersantu konkurētspēju, sekmēs jaunu tirgu apgūšanu un nostiprināšanos esošajos.

Mezanīna aizdevumus izsniegs Latvijas Garantiju aģentūra (LGA). Svarīgi atzīmēt, ka programma tiks ieviesta sadarbībā ar komercbankām – mezanīna aizdevums tiks izsniegts kopā ar bankas aizdevumu investīcijām pamatlīdzekļos. Lai pieteiktos mezanīna aizdevuma saņemšanai, uzņēmumam jāiesniedz LGA aizdevuma pieteikums un biznesa plāns, kas satur ieguldījumu projekta aprakstu, kā arī mārketinga stratēģiju, produkta aprakstu, plānoto naudas plūsmu un citu nepieciešamo informāciju.

Kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums šai atbalsta programmai ir gandrīz 18 miljoni latu. Viena mezanīna aizdevuma minimālais apmērs ir 100 000 latu, bet maksimālais apmērs ir 700 000 latu, un tas nedrīkstēs pārsniegt 40% no ieguldījumu projekta kopējām izmaksām. Aizdevums tiek sniegts ar nosacījumu, ka ieguldījumu projekta izmaksas tiek finansētas ar kredītiestādes izsniegtu ilgtermiņa aizdevumu, kura summa pārsniedz mezanīna aizdevuma apmēru.

Ekonomikas ministrija un Latvijas Komercbanku asociācija atzinušas, ka LGA sniegtie pakalpojumi ir bijis nozīmīgs atbalsts uzņēmējiem, īpaši krīzes pārvarēšanas laikā. Vienlaikus secināts, ka pašlaik esošā uzņēmējdarbības atbalsta sistēma ir sadrumstalota un nav pietiekami efektīva mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam. LGA īstenotā jaunā aizdevumu programma ir vēl viens solis ceļā uz vienotu valsts attīstības institūciju, kas apvienos esošos uzņēmējdarbības atbalsta instrumentus.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa



FM: Par grozījumiem transportlīdzekļu nodokļu likumā

2.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas, CSDD un uzņēmēju sagatavotie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, paredzot nodokļu regulējuma pilnveidi, kā arī jaunus nodokļu atbrīvojumus.

Līdz ar grozījumiem tiek paplašināts atvieglojums daudzbērnu ģimenēm, kam paredzēta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atlaide 20% apmērā. Proti, atlaide turpmāk pienāksies arī, ja ģimenē (reģistrētā laulībā) laulātajiem kopā apgādībā būs trīs vai vairāki nepilngadīgi bērni. Šobrīd likums paredz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojumu 20% apmērā par vienu transportlīdzekli personai, kuras apgādībā ir trīs vai vairāki nepilngadīgi bērni, taču atvieglojums nav piemērojams, ja ģimenē, piemēram, vienam no laulātajiem apgādībā ir viens bērns, otram laulātajam apgādībā ir divi bērni.

Grozījumi arī paredz, ka Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis nebūs jāmaksā personai, kuras vai kuras laulātā apgādībā ir bērns invalīds ar pārvietošanās traucējumiem. Atbrīvojums tiks piemērots par vienu šādai personai vai tās laulātajam īpašumā, turējumā vai valdījumā reģistrētu transportlīdzekli.

Šobrīd likums nosaka atbrīvojumu no nodokļa maksāšanas vienīgi tajos gadījumos, kad pats transportlīdzekļa īpašnieks, turētājs vai valdītājs ir I, II vai III grupas invalīds. Lai arī bērns ar pārvietošanās traucējumiem nokļūtu nepieciešamajās izglītības, veselības aprūpes, rehabilitācijas un citās iestādēs, ņemot vērā, ka ģimenes transportlīdzekļa izmantošana bieži vien ir vienīgais iespējamais pārvietošanās līdzeklis, grozījumi paredz arī šādā gadījumā noteikt atbrīvojumu no minētā nodokļa maksāšanas.

Lai izvairītos no situācijas, kad uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis ir maksājams arī par tādu transportlīdzekli, kas neatbilst normatīvo aktu prasībām un ar kuru nav iespējams piedalīties satiksmē, grozījumi paredz jaunus atbrīvojumus no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas – ja transportlīdzeklis ir nozagts, noņemts no uzskaites, apķīlāts ar aizliegumu piedalīties satiksmē, atbrīvojums noteikts arī transportlīdzekļiem, kuriem to reģistrācijas apliecības sadaļā “Piezīmes” ir veikta atzīme “Sporta”, kā arī tiem transportlīdzekļiem, kuriem ir reģistrēts vēsturiskā spēkrata statuss, jo tas netiek lietots kā ikdienas transportlīdzeklis un tam ir kultūrvēsturiskā vērtība.

Likumprojekts paredz piemērot atbrīvojumu no ekspluatācijas nodokļa maksāšanas arī par kvadriciklu un triciklu, kas pēc savas konstrukcijas kā vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas vai dzinējspēka glabāšanas iekārtas, kā tas šobrīd ir noteikts attiecībā uz vieglo automobili, kravas automobili, autobusu un motociklu.

Likumprojekts paredz personai tiesiska rakstura darbību ar transportlīdzekli veikšanas aizliegumu (īpašnieku maiņa, noņemšana no uzskaites u.c.), ja pirms tam netiek samaksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis par periodu līdz konkrēto darbību veikšanai vai par iepriekšējo kalendāro gadu, ja konkrētais transportlīdzeklis šajā laikā ir bijis uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa objekts.

Likumprojekts paredz iespēju vienu reizi gada laikā mainīt personas statusu no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa nemaksātāja uz nodokļa maksātāju.

Likumprojekts arī nosaka, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksās transportlīdzekļa turētājs (ja atbildīs uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksātāja pazīmēm), ja konkrētajam transportlīdzeklim būs CSDD reģistrēts gan īpašnieks, gan turētājs. Savukārt, ja transportlīdzekļa patiesais lietotājs nebūs CSDD reģistrēts kā turētājs, likumprojekts uzliks pienākumu nodokli maksāt tieši patiesajam lietotājam, ja tas atbildīs uzņēmumu vieglo transportlīdzekļa nodokļu maksātāja pazīmēm un Ceļu satiksmes likumā dotajai transportlīdzekļa turētāja definīcijai.

Likumprojekts nosaka, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli nemaksās par komersanta īpašumā vai turējumā esošiem īstermiņa iznomāšanai paredzētiem transportlīdzekļiem, ja komersantam vieglo transportlīdzekļu iznomāšanas pakalpojumi un vieglo transportlīdzekļu tirdzniecība veido ne mazāk kā 90% no kopējā apgrozījuma.

Likumprojekts nosaka pienākumu maksāt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli arī komersantam, kas nav reģistrā reģistrēts kā transportlīdzekļa turētājs, bet lieto transportlīdzekli uz patapinājuma līguma pamata no personas, kas nav komersants.

Lai komersantam nebūtu jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis arī gadījumā, ja viņš mēneša laikā vienreiz uz vienu dienu ir lietojis patapinātu automašīnu, likumprojekts paredz, ka patapinājuma ņēmējs maksā nodokli, ja tas transportlīdzekli lieto vairāk nekā 10 dienas viena mēneša laikā (neatkarīgi no dienā izmantoto stundu skaita un no tā, vai transportlīdzeklis mēneša laikā tiek lietots nepārtraukti vai ar pārtraukumiem).

Lai izvairītos no iespējamiem pārpratumiem, likumprojekts konkrēti nosaka, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli par transportlīdzekli par vienu un to pašu periodu maksās tikai vienu reizi neatkarīgi no tā, kuram no subjektiem saskaņā ar likumu konkrētajā brīdī nodoklis ir jāmaksā.

Līdz ar grozījumiem tiek paredzēts pienākums GPS tirgotājiem un GPS transporta uzraudzības sistēmu nodrošinātājiem informēt VID pēc tā pieprasījuma par GPS uzstādīšanu konkrētajam transportlīdzeklim un par GPS neesamības uztveršanas zonā sistemātiskumu un regularitāti.

Par grozījumiem vēl lems Saeima.



FM: Par kārtību, kādā budžeta iestādes sniedz informāciju mājaslapās

2.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par kārtību, kādā budžeta iestādes ievieto informāciju mājaslapās, lai paplašinātu informācijas pieejamību un atklātību valsts pārvaldē.

Grozījumi paredz, ka valsts budžeta iestādēm būs jāievieto mājaslapās iestādes vadītāja apstiprinātas tāmes budžeta programmu un apakšprogrammu griezumā kārtējam gadam. Tādā veidā tiks nodrošināta valsts budžeta līdzekļu plānotā izlietojuma caurskatāmība un sabiedrība varēs iepazīties ar budžeta iestāžu veicamajiem izdevumiem.

Pēc grozījumu spēkā stāšanās budžeta iestādēm desmit dienu laikā apstiprinātās tāmes būs jāpublicē mājaslapās.

Grozījumi paredz arī normu valsts budžeta iestādēm publicēt detalizētu institūcijā strādājošo kontaktinformāciju un apmeklētāju pieņemšanas kārtību, tajā skaitā iestādes struktūrvienību un darbinieku kontaktinformāciju – darbinieka amatu, vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru, e-pastu, iestādes elektroniskā pasta adresi un iestādes darba laiku. Prasība nav attiecināma uz valsts drošības iestādēm, kā arī iestāžu amatpersonām, kuras veic operatīvas darbības pasākumus un speciālās izmeklēšanas darbības. Tādējādi tiks uzlabota komunikācija ar sabiedrību un nodrošināta pilnvērtīga iedzīvotāju tiešā saziņa ar valsts pārvaldē strādājošajiem.

Tāpat budžeta iestāžu mājaslapās ievietotās veidlapas būs jāpublicē arī datnes formātā, kas nodrošinās iespēju no mājaslapas lejupielādēto veidlapu aizpildīt un saglabāt bez ierobežojumiem, lai neapgrūtinātu lietotājus, kas informāciju iestādēm iesniedz tikai elektroniskā formā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa



IeM: Par grozījumiem Uzturēšanās atļauju noteikumos

2.augustā Ministru kabinets (MK) atbalstīja grozījumus MK 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi”.

Grozījumi paredz, ka ārzemnieki, kuri veicina Latvijas tautsaimniecības attīstību, investējot līdzekļus kapitālsabiedrībās, iegādājoties nekustamo īpašumu vai ieguldot līdzekļus kredītiestādēs, turpmāk dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai varēs iesniegt arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļās, neizceļojot no Latvijas.

Izmaiņas uzturēšanās atļauju saņemšanas kārtībā paredz arī vienkāršot administratīvo procedūru. Atkārtotas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas gadījumā ārzemniekiem vairs nebūs jāaizpilda anketa un jāiesniedz dokumenti, kas jau ir PMLP rīcībā, piemēram, izglītības dokumenti, veselības izziņa u.c.

Noteikumos pārskatīti arī kritēriji, kas raksturo komersantu un ārvalsts komersantu pārstāvniecību sniegto labumu Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Līdz šim ārvalstu uzņēmuma pārstāvim uzturēšanās atļaujas saņemšanai bija obligāta prasība nodarbināt noteiktu skaitu darbinieku, bet turpmāk šī prasība būs atcelta, paaugstinot nodokļos un nodevās nomaksājamo līdzekļu apjomu atbilstoši iepriekš nepieciešamajam darbinieku skaitam – prasība nodarbināt piecus darbiniekus aizstāta ar prasību nomaksāt nodokļus par 5000 latu vairāk.

Kā skaidro eksperti, šādas izmaiņas bija nepieciešamas, jo līdz šim dažkārt ir bijis problemātiski konstatēt, ka tiek nodarbināts noteikumos pieprasītais darbinieku skaits. Atsevišķos gadījumos atklājies, ka uzņēmums nodarbina nepieciešamo darbinieku skaitu tikai tajā brīdī, kad tiek iesniegti dokumenti uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai, pierādot, ka visas prasības ir izpildītas, taču pēc pozitīva PMLP lēmuma saņemšanas darbiniekus atbrīvo no darba.

Jaunā kārtība sekmīgi funkcionējošus uzņēmumus, kuru nomaksāto nodokļu summa ik gadu vairākkārt pārsniedz noteikumos noteikto minimālo robežu, ietekmēs pozitīvi, jo tiks vienkāršots uzturēšanās atļaujas saņemšanas process. Turpretī prasības piemērošana tādiem komersantiem, kuru darbība notiek tikai formāli, galvenokārt ar mērķi saņemt uzturēšanās atļauju, radīs papildu ieņēmumus valsts budžetā.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments



IeM: Par I.Ķuža apstiprināšanu Valsts policijas priekšnieka amatā

2.augustā Ministru kabinets Valsts policijas (VP) priekšnieka amatā apstiprināja Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieku, ģenerāli Intu Ķuzi. 

I.Ķuža kandidatūra atbilst VP priekšnieka amatam izvirzītajām prasībām. Dienestu Iekšlietu ministrijas iestādēs (IeM) viņš sācis 1982.gadā Tukuma rajona Policijas pārvaldē un no 2003. līdz 2009.gadam strādājis par Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku. Savukārt no 2009.gada 25.marta I.Ķuzis ieņem VP Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka amatu.

I.Ķuzis 2006.gadā ir absolvējis Latvijas Policijas akadēmiju, iegūstot profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē. I.Ķuža izdienas laiks IeM iestādēs ir 29 gadi.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumu pretendentu Valsts policijas priekšnieka amatā ieceļ iekšlietu ministrs pēc tam, kad attiecīgo kandidatūru apstiprinājis Ministru kabinets.

Foto: A.F.I.



IeM: Par Nacionālās drošības plāna apstiprināšanu

2.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Nacionālās drošības plāns (NDP), kuru izstrādāja starpinstitūciju darba grupa Drošības policijas vadībā.

NDP mērķis ir noteikt konkrētu nacionālās drošības sistēmas institūciju atbildībā esošus konkrētus valsts apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas pasākumus un līdzekļus. NDP izstrādāts saskaņā ar Nacionālās drošības likumu, kas nosaka, ka NDP izstrādā un apstiprina MK, izskata Nacionālās drošības padome un Saeimas Nacionālās drošības komisija.

NDP saskaņā ar MK 2010.gada 17.februāra rīkojumu Nr.82 izstrādāja starpinstitūciju darba grupa Drošības policijas vadībā. Darba grupā ietilpa amatpersonas no Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas. Plāna izstrādes laikā notika konsultācijas ar Satversmes aizsardzības biroju, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Satiksmes ministriju un Tieslietu ministriju.

Iepriekšējo plānu izstrādāja Krīzes kontroles centrs 2002.gadā, tas ir novecojis un nekad nav ticis izmantots citu nacionālās drošības sistēmas plānošanas dokumentu sagatavošanā.



IeM: Par Nacionālā pretterorisma plāna apstiprināšanu

2.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Drošības policijas (DP) Pretterorisma centra izstrādātais Nacionālais pretterorisma plāns (NPP).

Plāna mērķis ir noteikt nacionālās pretterorisma sistēmas subjektu veicamos preventīvos pretterorisma pasākumus atbilstoši četriem terorisma draudu līmeņiem.

Saskaņā ar 2008.gada 22.aprīļa Ministru kabineta rīkojumu Nr.219 ne retāk kā reizi divos gados DP Pretterorisma centrs sadarbībā ar NPP pasākumu izpildē iesaistītajām institūcijām sagatavo un iekšlietu ministram noteiktā kārtībā iesniedz aktualizēto NPP apstiprināšanai MK. Aktualizētajā NPP tika ņemtas vērā pēdējo gadu aktualitātes pretterorisma jomā, kā arī veiktas izmaiņas saistībā ar institucionālām pārmaiņām nacionālās drošības sistēmā.

Sākotnējais plāns tika izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2006.gada 19.janvāra rīkojumu Nr-980ss “Par Valsts aizsardzības plānu”, bet apstiprināts 2008.gada 22.aprīlī ar MK rīkojumu Nr.219 “Par Nacionālo pretterorisma plānu”. To izstrādājis DP Pretterorisma centrs, kas ir atbildīgs par NPP sagatavošanu un aktualizēšanu. Saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likumu DP veic valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu, kā arī juridisko personu sadarbības koordinēšanu pretterorisma jomā.



IeM: Par amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālajām piemaksām

2.augustā Ministru kabinets (MK) atbalstīja grozījumus MK 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.568 par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālajām piemaksām.

Grozījumi radīs iespēju palielināt atlīdzību iestāžu pamatfunkciju pildošām amatpersonām, pilnveidot esošo regulējumu un nodrošināt tā atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Grozījumi paredz palielināt atsevišķu speciālo piemaksu maksimālo apmēru par tiešu organizētās noziedzības apkarošanu un tiešu smago noziegumu apkarošanu, par piemaksām Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonām, kuras apsargā un pavada apsardzes uzraudzībā aizturētos, notiesātos un apcietinātos, ieslodzījuma vietu amatpersonām, kuras pilda dienesta pienākumus, kā arī par piemaksām amatpersonām, kuras organizē un veic iekšējās kontroles un uzraudzības funkcijas korupcijas apkarošanas jomā, u.c.

Grozījumi paredz pilnveidot atalgojuma jautājumu atbilstoši iekšlietu sistēmā notikušajām strukturālajām izmaiņām un nodrošināt taisnīgu un caurskatāmu darba samaksas sistēmu.



IeM: Par atbrīvojumu no valsts nodevas par dzīvesvietas deklarēšanu

2.augustā Ministru kabinets (MK) izdevis MK noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 30.jūnija noteikumos Nr.720 “Noteikumi par valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumiem par ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju””.

Noteikumi paredz, ka bērni no valsts vai pašvaldības bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēm vai audžuģimenēm, kā arī pansionātā vai patversmē mītošas personas turpmāk būs atbrīvotas no valsts nodevas par dzīvesvietas deklarēšanu.

Papildu atbrīvojumus no valsts nodevas bija ierosinājušas pašvaldības, jo bez vecāku aprūpes palikuša bērna aizbildņa pienākumus nereti veic bāriņtiesas priekšsēdētājs, bet, ja bērns atrodas aprūpes iestādē, – šīs iestādes vadītājs. Deklarējot šādu bērnu dzīvesvietu, valsts nodeva jāmaksā no pašvaldības budžeta.

Tāpat personas, kuras deklarē dzīvesvietu valsts vai pašvaldības ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādē jeb pansionātā, pārsvarā ir pensionēti cilvēki, kuriem finanšu līdzekļu trūkuma dēļ nereti nav iespējams deklarēt dzīvesvietu. Šādos gadījumos personu reālā dzīvesvieta nereti vispār netiek deklarēta un tādējādi netiek sasniegts Dzīvesvietas deklarēšanas likumā noteiktais mērķis – personas sasniedzamība.

Līdzīga situācija ir arī saistībā ar personām, kuras mīt patversmēs – finanšu līdzekļu trūkuma dēļ tām nav iespējams deklarēt savu dzīvesvietu patversmē, tādēļ nereti valstij nav informācijas par šo cilvēku reālo dzīvesvietu.

Pašlaik dzīvesvietu ikviens iedzīvotājs var deklarēt savas pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanās iestādē, kā arī internetā – portālā www.latvija.lv. Deklarējot dzīvesvietu pašvaldībā, personai jāmaksā valsts nodeva trīs latu apmērā, turpretī dzīvesvietas deklarēšana internetā ir bezmaksas.



IeM: Par apsardzes sertifikātu izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtību

2.augustā Ministru kabinets (MK) izdevis jaunus MK noteikumus par apsardzes sertifikātu izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtību un valsts nodevas maksāšanas kārtību un apmēru. Jaunie MK noteikumi izdoti sakarā ar 2010.gada 28.oktobrī veiktajiem grozījumiem Apsardzes darbības likumā, kas mainīja noteikumu izdošanas pamatojumu. Līdz šim apsardzes sertifikātu izsniegšanas kārtību noteica MK 2008.gada 20.novembra noteikumi Nr.945.

Atšķirībā no iepriekšējā noteikumu regulējuma turpmāk apsardzes sertifikātus izsniegs Valsts policijas izveidota Apsardzes darbības sertifikācijas komisija, nevis Iekšlietu ministrijas komisija, kā tas bija līdz šim. Sertifikātu izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtība, valsts nodevas maksāšanas kārtība un valsts nodevas apmērs jaunajos MK noteikumos netiek mainīts.

Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2011.gadam” valsts budžeta ieņēmumi no nodevas par apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījumu kārtošanu un apsardzes sertifikātu izsniegšanu 2011.gadā tiek plānoti 60 000 latu apmērā.



IeM: Par apsardzes komersantu ierosinājumiem transportlīdzekļu izmantošanā

2.augusta Ministru kabineta (MK) sēdē atbalstīja MK atbildes raksta projektu Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai par apsardzes komersantu transportlīdzekļu izmantošanu.

MK sniegtajā atbildē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai pauda viedokli, ka apsardzes komersantu ierosinājumi par tiesībām apsardzes komersantu transportlīdzekļiem izmantot joslas, kas paredzētas pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, kā arī par tiesībām lietot Rīgas pilsētas pašvaldības autostāvvietas, iesniedzot detalizētāku informāciju, būtu skatāmi sabiedriskajās konsultatīvajās padomēs. Sabiedriskās konsultatīvās padomes ir organizācijas, kas izveidotas, lai nodrošinātu dialogu starp valsts institūcijām un sabiedrības pārstāvjiem konkrētu problēmjautājumu risināšanai. Lai izvērtētu apsardzes komersantu nepieciešamību izmantot sabiedrisko transportlīdzekļu joslas un šādu noteikumu atbilstību starptautiskajiem regulējumiem, kā arī apsardzes komersantu transportlīdzekļu aprīkošanas iespējas, Iekšlietu ministrija organizēja tikšanos ar Satiksmes ministrijas, CSDD, Rīgas domes, apsardzes komersantu un Latvijas drošības biznesa asociācijas un Valsts policijas pārstāvju piedalīšanos, uzklausot apsardzes komersantu profesionālo organizāciju viedokli.

Savukārt jautājums par apsardzes komersantu transportlīdzekļu tiesībām bez maksas lietot Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietas ir Rīgas domes kompetence, jo Rīgas pašvaldības teritorijā esošo autostāvvietu izmantošanu regulē Rīgas domes saistošie noteikumi.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments



IZM: Par grozījumiem Izglītības likumā

Izglītības reģistri, to skaitā izglītības iestāžu, izglītības programmu, skolēnu un pedagogu reģistrs, būs Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) sastāvdaļa, to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”.

Spēkā esošie normatīvie akti nosaka VIIS satura, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību, taču Izglītības likumā nebija noteikts, ka Izglītības reģistri ir VIIS sastāvdaļa. Grozījumi likumprojektā nemainīs normatīvajos aktos noteikto līdzšinējo izglītības iestāžu reģistrācijas, izglītības programmu licenču un pedagogu uzskaites kārtību.

2009.gada augustā Latvijas izglītības iestādes sāka VIIS izmantošanu, ievadot informāciju par skolēniem un pedagogiem. Sistēmā tiek iesniegti un veidoti valsts statistikas pārskati par vispārizglītojošajām dienas un vakara skolām, kā arī tiek nodrošināta pedagogu tarifikācijas procesa elektronizācija. VIIS funkcionalitāte ļauj uzlabot izglītības datu kvalitāti un nodrošina finansēšanas principa “nauda seko skolēnam” elektronisku atbalstu un uzraudzību.

Likumprojekts 2.augustā izskatīts Ministru kabinetā (MK) un tiks virzīts apstiprināšanai Saeimā.



IZM: Par M.Auziņa apstiprināšanu Latvijas Universitātes rektora amatā

2.augustā Ministru kabinets (MK) atkārtoti apstiprināja profesoru, habilitēto fizikas doktoru Mārci Auziņu Latvijas Universitātes rektora amatā.

Saskaņā ar Augstskolu likumu rektoru ievēlē augstskolas Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Augstskolas ievēlēto rektoru pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma apstiprina MK.

2011.gada 25.maijā saistībā ar rektora pilnvaru termiņa beigām Latvijas Universitātē tika sasaukta Satversmes sapulce un rīkotas rektora vēlēšanas, kurās par rektoru atkārtoti ievēlēja profesoru, habilitēto fizikas doktoru M.Auziņu.



IZM: Par profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšanu

Lai paaugstinātu pedagogu profesionālo sagatavotību un gūtu lielāku pieredzi darbā ar jaunākajām un mūsdienu darba tirgum atbilstošām tehnoloģijām un iekārtām, valdība 2.augustā apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka Eiropas Sociālā fonda aktivitātes “Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšana” īstenošanu, paredzot iespēju skolotājiem stažēties ārvalstu profesionālās izglītības iestādēs un uzņēmumos.

Saskaņā ar Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010.–2015.gadam Izglītības un zinātnes ministrija īsteno profesionālās izglītības iestāžu reorganizāciju, tajā skaitā izveidojot profesionālās izglītības kompetences centrus. Šobrīd profesionālās izglītības iestādēs ar ievērojamiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem (kopumā 65,7 miljoniem latu) tiek uzlabota skolu un dienesta viesnīcu infrastruktūra, kā arī iegādātas iekārtas un aprīkojums, kas atbilst modernākajām ražošanas tehnoloģijām un mūsdienu darba tirgus prasībām.

Profesionālās izglītības kompetences centru pedagogiem ir jābūt augsti kvalificētiem speciālistiem, kas spēj iemācīt profesionālās zināšanas un iemaņas audzēkņiem, kā arī sniegt metodisko atbalstu attiecīgās nozares profesiju apgūšanai citām profesionālās izglītības iestādēm. Tādēļ ir centralizēti jānodrošina noteiktai pedagogu grupai stažēšanās un pieredzes apmaiņa ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu profesionālās izglītības iestādēs un uzņēmumos labās prakses un pielietoto mācību metožu apguvei jaunāko tehnoloģiju izmantošanai mācību procesā, kā arī to ieviešanai Latvijas profesionālajā izglītībā.

Līdz šim projektos plānotie stažēšanās un pieredzes apmaiņas pasākumi bija paredzēti Latvijā. Stažēties ārvalstu profesionālajās skolās un uzņēmumos varēs iesaistīt profesionālās izglītības pedagogus un prakses vadītājus no valsts un pašvaldību profesionālās izglītības kompetences centriem, kuri īsteno mācību programmas Latvijas tautsaimniecībai prioritārajās nozarēs.

Valdības apstiprinātie grozījumi nosaka, ka ārvalstu prakses nodrošināšanai ir jāpiesaista Eiropas Savienības dalībvalsts kompetenta institūcija, kura nodrošina stažēšanos trīs līdz piecu nedēļu garumā, ietverot praktiskās mācības, kurās pedagogs vai prakses vadītājs apgūst prasmes darbam ar modernām iekārtām un tehnoloģijām, kā arī efektīvas mācību metodes un sniedz labās prakses piemēru pārņemšanai un ieviešanai Latvijas profesionālās izglītības sistēmā. Turklāt šai iestādei ir jābūt tiesīgai izsniegt apliecinājumu vai sertifikātu par pedagoga vai prakses vadītāja stažēšanos.

Lai nodrošinātu rezultātu ilgtspēju pedagogu praksei ārvalstīs un iegūto zināšanu un prasmju nodošanu tālāk, noteikumu grozījumi definē pienākumus arī stažierim. Viens no būtiskākajiem – pēc stažēšanās turpināt darbu profesionālās izglītības sistēmā un iegūto zināšanu multiplicēšanu, iesaistoties citu pedagogu un prakses vadītāju tālākizglītības organizēšanā.

Pēc 2.augustā valdības apstiprinātā noteikumu projekta “Grozījumi 2009.gada 17.februāra noteikumos Nr.151 “Noteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.1.1.2.apakšaktivitāti “Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšana””” stāšanās spēkā, projektu īstenotāji jau nākamajā mācību gadā varēs pilnvērtīgi izmantot sniegto iespēju – sagatavot profesionālo skolu pedagogus darbam ar mūsdienu ražošanas tehnoloģijām atbilstoši labākajai ārvalstu pieredzei.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa



KM: Par grozījumiem Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumos

Valdība 2.augustā apstiprinājusi Kultūras ministrijas iniciētos grozījumus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumos, lai turpmāk galvaspilsētas vēsturiskajā centrā neparādītos vidi degradējošas pagaidu būves. “Tingeltangeļi Rīgas vēsturiskajā centrā bija kliedzošā pretrunā Rīgas būtībai un kvalitātei. Līdzšinējā galvaspilsētas vadības nerēķināšanās ar ekspertu un sabiedrības viedokli par vēsturiskā centra attīstību līdz ar grozījumu pieņemšanu ir būtiski ierobežota,” uzskata kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.

Ministrija grozījumus izstrādāja pēc tam, kad pavasarī Raiņa parkā tika uzstādītas atrakciju iekārtas, kas bija pretrunā ar Rīgas vēsturiskā centra kvalitāti un saistībām, ko Latvija uzņēmusies, vēsturisko centru iekļaujot UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Turpmāk atrakciju iekārtu un citu pagaidu būvju uzstādīšana būs iespējama vien tad, ja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) sniegs pozitīvu atzinumu pēc Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes attiecīga lēmuma. Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā noteikts, ka padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Padomes sastāvā ir desmit amatpersonas: arhitekti, VKPAI, UNESCO un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietu ministrijas pārstāvji, kā arī trīs Rīgas domes pārstāvji.

“Pavasarī notikušais gadījums Esplanādē pierāda, ka Rīgas vēsturiskā centra attīstības jautājumus nevar pilnībā uzticēt Rīgas domei. Tā vien izvērtēja, vai pilsētai uzstādītās pagaidu būves traucē vai netraucē, neņemot vērā šo unikālo pasaules mantojuma statusu. Tāpēc ir jābūt noteiktai kārtībai, kā ierobežot pagaidu būvju celtniecību UNESCO Pasaules mantojuma vietā – Rīgas vēsturiskajā centrā,” norāda VKPAI vadītājs Juris Dambis.

Pašvaldības pienākums saņemt inspekcijas atzinumu paredzēts gadījumos, kad ar publisko pasākumu saistītie publiskās ārtelpas pārveidojumi ir vērtējami kā būtiski, proti, to ietvaros paredzēts uz laika periodu, ilgāku par piecām dienām, uzstādīt konstrukcijas, kas augstākas par 10 metriem (aptuveni trīsstāvu mājas augstumā). Ierobežojums netiek attiecināts uz konstrukcijām, kas paredzētas preču pārdošanai publisko pasākumu norises laikā un vietā, kā arī pārvietojamām skatuvēm. Lai vides pārveidojumus klasificētu kā būtiskus, gan attiecībā uz laika periodu, gan konstrukciju izmēru jāizpildās abiem kritērijiem. Inspekcijai motivēts atzinums pēc Rīgas pilsētas pašvaldības atbildīgās institūcijas lūguma jāsniedz ne vēlāk kā četru darba dienu laikā.

Andris Saulītis, kultūras ministres preses sekretārs



TM: Par Uzņēmumu reģistra informācijas atkalizmantošanas noteikumiem

2.augustā Ministru kabinets atbalstīja Uzņēmumu reģistra (UR) informācijas atkalizmantošanas noteikumus un grozījumus noteikumos par UR sniegtajiem maksas pakalpojumiem, kas ļaus nodot UR reģistros uzkrāto informāciju atkalizmantošanai un izsniegt par to licenci.

Jaunā kārtība noteiks vienādus noteikumus jebkurai trešajai personai elektroniski saņemt UR reģistros uzkrāto informāciju.

Persona, kas vēlēsies saņemt licenci par informācijas atkalizmatošanu, aizpildīs un iesniegs Ministru kabineta apstiprinātu pieprasījuma formu un slēgs standarta līgumu ar UR. Līgumā ietvers pušu tiesības un pienākumus, nodotās informācijas izmantošanas un licences atņemšanas noteikumus. Standarta līguma formu UR publicēs savā mājaslapā.

Noteikumi paredz arī informācijas nodošanas veidu un formātu. Informāciju sagatavos UR, bet pieteicējam pieteikumā būs jānorāda tiešsaistes adrese, uz kuru tas vēlas saņemt informāciju.

Tāpat ir noteikti stingri licences izsniegšanas noteikumi. Licenci izsniegs uz vienu gadu, un saskaņā ar UR maksas pakalpojumu noteikumiem pretendentam būs jāsamaksā vismaz par vienu licences darbības ceturksni. UR pieņems lēmumu par līguma slēgšanu piecu darba dienu laikā no pieteikuma saņemšanas brīža.

7.augustā beidzas pašreizējais Tieslietu ministrijas un SIA “Lursoft” līgums, kur “Lursoft” apmaiņā pret UR informācijas sistēmas licenci bija tiesības uzkrāt valsts reģistra informāciju un to izmantot komercijai. Līdz šim līguma noteikumi radīja šaubas par atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu prasībām.

2010.gada 2.decembrī UR noslēdza līgumu ar pilnsabiedrību “Lursoft IS” par jaunas informācijas sistēmas izstrādi, kas piederēs valstij un nodrošinās UR deleģēto funkciju izpildi no šā gada 8.augusta.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments



VM: Par grozījumiem pacienta nāves fakta konstatēšanā

2.augustā Ministru kabinets pieņēma izmaiņas 2007.gada 12.aprīļa noteikumos Nr.215 “Kārtība, kādā veicama smadzeņu un bioloģiskās nāves fakta konstatēšana un miruša cilvēka nodošana apbedīšanai”, kas paredz paplašināt to ārstniecības personu (ģimenes ārstu) loku, kuras ir tiesīgas veikt mājas apstākļos miruša pacienta nāves fakta konstatāciju un, ja ir zināms nāves cēlonis, izsniegt dokumentus, taču šis pienākums citam ģimenes ārstam netiks noteikts kā obligāts. Minētie grozījumi ļaus mirušās personas tuviniekiem atrisināt situācijas gadījumos, kad nav zināms ģimenes ārsts, kura aprūpē ir bijusi mirusī persona, vai kurš ģimenes ārsts nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus konkrētajā teritorijā, vai mirusī persona nav reģistrēta ne pie viena ģimenes ārsta, vai arī personas nāve iestājusies ārpus ģimenes ārsta darba laika, brīvdienā vai svētku dienā.

Vienlaikus minētie grozījumi ļaus atrisināt dažādas citas nestandarta situācijas, kas varētu rasties, tajā skaitā nodrošinās iespēju šo pakalpojumu saņemt īsākā laikā.



VM: Par grozījumiem aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritērijos

2.augustā Ministru kabinets pieņēma grozījumus 2002.gada 5.marta noteikumos “Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji”, kas ļaus pašvaldībām ierosināt jaunas aptiekas atvēršanu vietās, kurās līdz šim 3 km rādiusā iedzīvotājiem aptiekas nebija pieejamas, kā arī tiks dota priekšroka diennakts aptieku atvēršanai.

Līdzšinējais regulējums noteica zināmus ierobežojumus aptieku skaitam noteiktās teritorijās, bet reāli ir apdzīvotās vietas, kurās ir pietiekams aptieku skaits, tomēr to izvietojums ir nevienmērīgs, un vietām aptiekas nav pieejamas pat 3 km rādiusā (piem., Ķemeros, Jaunciemā Rīgā, Daugavpilī u.c.), uz ko Veselības ministrijai norādīja arī šo teritoriju iedzīvotāji un pašvaldības.

Pašvaldība, izvērtējot farmaceitiskās aprūpes pieejamību konkrētajā apdzīvotajā vietā, varēs izsludināt konkursu komersantiem šo pakalpojumu sniegšanai un, ja komersanti nepieteiksies, atvērt pašvaldības aptieku.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa



VARAM: Par Jūras vides padomes nolikumu

2.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais MK noteikumu projekts “Jūras vides padomes nolikums”.

Noteikumu projekts paredz Jūras vides padomes (padome) funkcijas, uzdevumus un tiesības. Tās mērķis ir veicināt Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā noteiktās jūras stratēģijas izstrādāšanā un īstenošanā iesaistīto valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, biedrību, uzņēmēju un citu interešu grupu sadarbību un viedokļu saskaņošanu.

Padome ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras sastāvā plānots iekļaut valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvjus.

Tās darbību organizatoriski un materiāltehniski nodrošinās un padomes sekretariāta pienākumus veiks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.



VARAM: Par valsts informācijas sistēmām un to attīstības iespējām

Ministru kabinets (MK) 2.augustā izskatīja un pieņēma zināšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par valsts informācijas sistēmām un to attīstības iespējām”.

Informatīvajā ziņojumā ir iekļauta informācija par valsts pārvaldes institūciju pārziņā esošajām valsts informācijas sistēmām (VIS), to sadarbspēju, elektronisko pakalpojumu darbības nodrošināšanas un uzlabošanas iespējām, kā arī VIS attīstībai nepieciešamo finansējumu.

VIS nākotnes attīstības politika ir izstrādāta, lai nodrošinātu savstarpējo sadarbības attīstību starp valsts pārvaldi un pašvaldību iestādēm, izmantojot VIS savietotāju.

Informatīvais ziņojums paredz ERAF fonda finansējuma piesaisti VIS saskarņu izveidei ar VIS savietotāju, tādējādi nodrošinot automātisku piekļuvi VIS uzkrātajiem datiem un informācijai.

MK sēdes protokollēmums nosaka valsts pārvaldes iestādēm attīstīt vienotu un centralizēti pārvaldītu VIS datu apmaiņas vidi. Visām valsts pārvaldes institūcijām, kuru pārziņā ir VIS, līdz šā gada 3.oktobrim jāaktualizē VIS reģistrā iekļautā informācija.

Tāpat Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju līdz šā gada 3.novembrim jāiesniedz MK likumprojekts “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā”, nosakot kārtību, kādā notiek centrālā VIS savietotāja darbība un tā izmantošana, kā arī kārtību, lai nodrošinātu VIS uzkrātās informācijas sistēmas apmaiņu ar ES dalībvalstu institūcijām.



VARAM: Par finansiālu atbalstu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšanai

2.augustā Ministru kabinets (MK) akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto MK noteikumu projektu “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana un pilotprojektu īstenošana” nolikums”.

Noteikumu projekts nosaka atklātā konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana un pilotprojektu īstenošana” (konkurss) vērtēšanas kritērijus, projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību. Konkursu plānots izsludināt 30 darba dienu laikā pēc MK noteikumu spēkā stāšanās.

Konkursa mērķis ir veicināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinošu produktu un tehnoloģiju attīstību, kā arī zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, atbalstot pilotprojektu īstenošanu Latvijā.

Tā ietvaros tiks atbalstīta jaunu un inovatīvu produktu vai tehnoloģiju (turpmāk – tehnoloģijas), arī esošo tehnoloģiju, ja tām ir SEG samazinājuma potenciāls un praktiska izmantojuma iespējas, izveide, testēšana un demonstrēšana.

Tāpat plānots sniegt finansiālu atbalstu tehnoloģiju nacionālās un starptautiskās pieredzes un zināšanu pārnesei pilotprojektu veidā, lai demonstrētu inovatīvu SEG emisijas samazinošu tehnoloģiju darbību praksē. Tajā skaitā iekļauts arī atbalsts zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju ieviešanai un atjaunojamo energoresursu efektīvākai izmantošanai.

Konkursa ietvaros pieejamais finansējums ir 2 793 646 lati. Projektus varēs iesniegt Latvijas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, atvasinātās publiskās personas vai arī Latvijā reģistrēti komersanti.

Par konkursa organizēšanu atbildīgā iestāde ir VARAM, savukārt projektu īstenošanas uzraudzību veiks valsts SIA “Vides investīciju fonds”.



VARAM: Par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un reģenerāciju

2.augustā Ministru kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju”.

Tas paredz dalītās sadzīves atkritumu savākšanas sistēmas izveidi līdz 2014.gada 31.decembrim. Pašvaldībām sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem būs jānodrošina sadzīves atkritumu dalīta savākšana savā administratīvajās teritorijā atbilstoši normatīvajiem aktiem un atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem.

Noteikumu projektā ir noteiktas atkritumu kategorijas un termiņi, kādos pašvaldības organizē sadzīves atkritumu (to skaitā papīra, metāla, plastmasas un stikla atkritumu) atsevišķu savākšanu.

Tāpat komersantiem, kuru saimnieciskās darbības rezultātā rodas būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi, kas nav bīstami, līdz 2019.gada 31.decembrim ir jānodrošina, ka 75% (pēc svara) no radītajiem atkritumiem tiek atkārtoti izmantoti, pārstrādāti vai tiek veikta minētajos atkritumos esošo materiālu reģenerācija.

Plānots līdz 2020.gadam sagatavot atkārtotai izmantošanai un pārstrādāt 50% no visiem sadzīves atkritumiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa



ZM: Par izmaiņām Latvijas valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtībā zivsaimniecības projektu īstenošanai

2.augustā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2008.gada 7.jūlija noteikumos Nr.515 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai” un 2009.gada 27.janvāra noteikumos Nr.78 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā Eiropas Zivsaimniecības fonda pasākumiem zivsaimniecībai nozīmīgo teritoriju attīstības stratēģiju īstenošanai”.

Izmaiņas noteikumos paredz Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) atbalstāmā pasākuma “Teritoriju attīstības stratēģiju īstenošana” aktivitātē “Ciematu, kuros veic zivsaimniecības darbības, atjaunošana un attīstība” noteikt precīzākus minētās aktivitātes īstenošanas nosacījumus, precizējot projektu īstenošanas teritoriju un nosacījumus.

Tā kā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē koncentrējusies lielākā daļa zivsaimniecības, jo īpaši piekrastes zvejas, uzņēmumu, projektu īstenošanai kā atbilstoša tiek noteikta piekrastes teritorija no jūras krasta līdz Lauku atbalsta dienesta (LAD) ģeogrāfiskās informācijas sistēmā (ĢIS) visā piekrastes garumā novilktai līnijai, kas sakrīt ar Latvijas administratīvo teritoriju jūras robežu projekciju 15,5 kilometru attālumā iekšzemē (izņemot republikas pilsētas).

Pārējā Latvijas teritorijā iepriekš minētās aktivitātes ietvaros varēs īstenot projektus, kas tieši saistīti ar publiskajiem ūdeņiem, kuros tiek veikta rūpnieciskā zveja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos, vai tieši saistīti ar zivsaimniecības uzņēmumu pamatdarbību.

Lai ievērotu tiesiskās paļāvības principu, grozījumi vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijās aktivitātei “Ciematu, kuros veic zivsaimniecības darbības, atjaunošana un attīstība” attieksies tikai uz papildus iedalīto atbalstu vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai.

Izmaiņas noteikumos paredz papildināt ar vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas nosacījumu, ka pēc vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas sākšanas vietējās rīcības grupas, kurām piešķirts atbalsts vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai Lauku attīstības programmas (LAP) pasākumā, var saņemt papildu atbalstu. Papildu atbalsta apmēru vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai LAD aprēķina, izmantojot līdzšinējo atbalsta apmēra noteikšanas kārtību – atbalsta apmēru aprēķina, pamatojoties uz vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijā esošo iedzīvotāju skaitu.

Tāpat grozījumi atbalsta piešķiršanas kārtībā precizē, kādas darbības tiek atbalstītas aktivitātē “Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība”. Aktivitātē tiks atbalstītas darbības, kas saistītas ar zivsaimniecību, ūdeņu, to dzīvo resursu saglabāšanu, apsaimniekošanu un izmantošanu.

Ņemot vērā, ka noteikumos “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā Eiropas Zivsaimniecības fonda pasākumiem zivsaimniecībai nozīmīgo teritoriju attīstības stratēģiju īstenošanai” paredzēts sniegt atbalstu tikai jaunu būvmateriālu un jaunu pamatlīdzekļu iegādei, izmaiņas noteikumos paredz precizēt projektu attiecināmās izmaksas.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!