Precizējot iepriekš publicēto

Ar Ministru kabineta 2002. gada 20. jūnija rīkojuma Nr. 337 akceptētās koncepcijas "Par izmaiņām sodu sistēmā" ("Latvijas Vēstnesis", 23.08.2002., Nr.119) IV nodaļas precizētā redakcija ir šāda:

" IV. Problēmas risinājuma variants

Izpētot minētos ārvalstu krimināllikumus, secinājums ir tāds, ka Latvijā spēkā esošajā Krimināllikumā jau ir ietverti visi tie soda veidi, kurus reāli var piemērot. Lai gan neko radikāli jaunu kriminālsodu jomā ieviest nav iespējams piedāvājam šādus risinājuma variantus, ņemot par pamatu citu valstu pieredzi:

Krimināllikumā iekļautajā sodu sistēmā tiek izdarīti atsevišķi grozījumi, cenšoties padarīt esošo sistēmu optimālāku un efektīvāku:

– Krimināllikumā mantas konfiskāciju, kas kā papildsods pašreiz ir paredzēta 67 noziedzīgos nodarījumos un tas ir bargākais papildsoda veids, kas izpaužas kā notiesātā īpašumā esošās visas mantas vai tās daļas piespiedu bezatlīdzības atņemšana valsts īpašumā, varētu noteikt gan kā pamatsodu (skat. pielikums Nr.1. Čehija), gan kā papildsodu. Kā pamatsods mantas konfiskācija (gan visas mantas, gan tās daļas) varētu būt lietderīga gadījumos, kad vainīgās personas nodoms izdarīt noziedzīgu nodarījumu ir radies mantkārīga motīva ietekmē. Savukārt kā papildods mantas konfiskācija būtu piemērojama gadījumos, kad vainīgajai personai netiek noteikti citi piespiedu maksājumi. Mantas konfiskācija kā pamatsods būtu iekļaujams Krimināllikumā gan tā iemesla dēļ, ka šis sods varētu būt efektīvs, gan arī tāpēc, ka tā izpildei nebūtu nepieciešams atvēlēt lielus budžeta līdzekļus. Bez tam jāatzīmē, ka būtu jānosaka, ka mantas konfiskāciju nevar piemērot kopā ar naudas sodu. Kā efektīvs soda veids varētu būt mantas konfiskācija ar tiesību ierobežošanu.

– Atsevišķi uzlabojumi varētu tikt attiecināti uz Krimināllikumā paredzēto soda veidu – naudas sods, ko nosaka no vienas līdz divsimt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā un kurš vispār kā soda veids būtu nostādāms kā prioritārais kriminālsoda veids, piemēram:

Pirmkārt, Krimināllikumā paredzētā naudas soda apmēri būtu jāsaskaņo ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētajiem naudas soda apmēriem, novēršot situāciju, ka reāli Krimināllikuma paredzētā naudas soda apmērs var būt mazāks par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētā naudas soda apmēru.

Otrkārt, izvērtējama būtu iespēja mantkārīgo noziedzīgo nodarījumu gadījumos paredzēt, ka tiesa naudas soda apmēru var noteikt divkāršā apmērā salīdzinājumā ar Krimināllikuma Vispārīgajā daļā vispār noteikto naudas soda apmēru (skat. pielikums Nr.1. Francija, Šveice). Īstenojot šādu pieeju, daudz bargāk tiktu sodītas (līdz ar ko vienlaikus arī audzinātas) mantkārīgo noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas.

– Krimināllikumā tikai par 80 noziedzīgiem nodarījumiem paredzēts sods – piespiedu darbs – un to var piespriest no 40 līdz 280 stundām. Ievērojot to, piespiedu darbs ir vieglākais, efektīvākais un lietderīgākais soda veids, jo notiesātie par piespiedu darbu atalgojumu nesaņem. Bez tam notiesātais sodu izcieš tajā vietā un vidē, kur noziegums izdarīts, kam ir liela audzinoša nozīme. Krimināllikumā piespiedu darbu piemērošana būtu jāparedz par daudz vairākiem noziedzīgiem nodarījumie – it īpaši, kriminālpārkāpumiem;

– uzmanība būtu pievēršama soda veidam – tiesību ierobežošana. Izvērtējama būtu iespēja paredzēt šo soda veidu gan kā pamatsodu, gan kā papilsodu. Kā pamatsods tas varētu būt efektīvs par noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu tautsaimniecībā, valsts institūciju dienestā, pret pārvaldes kārtību. Bez tam būtu lietderīgi paplašināt termina "tiesību ierobežošana" izpratni, piemēram, nepilngadīgajām personām, kuras būtu atzītas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tiesa varētu noteikt aizliegumu noteiktā laikā apmeklēt noteikts vietas, publiskus pasākumus (diskotēkas, kafejnīcas, u.tml.). Konkrētu aizliegumu noteikšana būtu atstājama tiesas ziņā, ņemot vērā vainīgās personas personību, noziedzīgā nodarījuma raksturu, kaitīgumu, u.tml. Bez tam, iespējams, būtu vēlams, lai konkrēto aizliegumu notiekšanu skaidrotu Augstākās tiesas plēnuma lēmums.Vienlaikus jāatzīmē, ka šādu aizliegumu ievērošanas kontrolēšana būtu cieši saistāma ar Probācijas dienesta darbību.

– Apsverama būtu iespēja soda veidu – izraidīšana no Latvijas Republikas noteikt gan kā pamatsodu, gan kā papildsodu. Kā pamatsods izraidīšana varētu būt efektīvs personām (ārvalstniekiem, vai personām kurām ir patstāvīgās uzturēšanās atļauja citā valstī), kuras izdarījušas ar valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu saistītus noziedzīgus nodarījumus. Šāda pieeja sekmētu to, ka Latvijas Republikā lieki nebūtu jātērē valsts budžeta līdzekļi, piemēram – turot cietumā citas valsts pilsoni vai personu, kurai ir patstāvīgās uzturēšanās atļauja citā valstī (piemēram – nelikumīgos migrantus), kuras atrašanos Latvijas Republikā tiesa atzinusi par nepieļaujamu.

Apsverama iespēja pilnveidot alternatīvas soda izciešanai, piemēram, pievērst uzmanību nosacītai notiesāšanai, kur nepieciešams papildināt Krimināllikuma 55.panta sesto daļu ar pienākumiem, kurus var uzlikt tiesa nosacīti notiesātajam, kā arī nepieciešams noteikt, ka nosacīti notiesātajam tiesa pienākumus uzliek obligāti, jo līdzšinējā soda izpilde pieļāva, ka pienākumus var arī neuzlikt, līdz ar ko nosacīti notiesātais neizjūt nekāds sekas par savu nodarījumu. Bez tam ir nepieciešams noteikt, ka pārbaudes laiks nosacīti notiesātajam ir tikpat ilgs cik nosacīti piespriestais sods.