Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 4.augustā

LM: Par grozījumiem Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā

No nākamā gada 1.janvāra Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) atsāks īstenot algotos pagaidu sabiedriskos darbus.

Ņemot vērā, ka 2011.gadā joprojām ir liels ilgstošo bezdarbnieku skaits, kā arī tautsaimniecībā nav pietiekami daudz darbavietu, lai lielākā daļa reģistrēto bezdarbnieku varētu iekļauties darba tirgū, arī nākamajā gadā bezdarbniekiem ir jāturpina sniegt atbalsts nodarbinātības pasākumu veidā, uzsver Labklājības ministrijas speciālisti. Ja tas netiks darīts, palielināsies ekonomiski neaktīvo un ilgstošo bezdarbnieku skaits, kā rezultātā palielināsies arī sociālā spriedze un emigrācija.

Sabiedriskie darbi ir nodarbinātības iespējas sniegšana tiem, kas darba tirgū nevar atrast darbu. Tos ievieš, kad valsts ir nokļuvusi krīzes situācijā. Plānots, ka atalgojuma apmēru algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītajiem bezdarbniekiem noteiks Ministru kabinets.

Vienlaikus likumprojekts paredz, ka nodarbinātības pasākumu īstenotājiem būs pienākums nodrošināt bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.

Tāpat plānots, ka pašvaldībām turpmāk nebūs jāizstrādā nodarbinātības veicināšanas pasākumu plāni attiecīgajai teritorijai. To vietā ik gadu līdz 1.aprīlim būs jāinformē NVA par pašvaldību iepriekšējā gadā papildus īstenotajiem nodarbinātību veicinošajiem pasākumiem un par kārtējā gadā plānotajām aktivitātēm.

Savukārt 15 gadu veciem jauniešiem, kuriem nebūs iegūta pamata izglītība, nebūs tiesības iegūt bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu. Šādas izmaiņas nepieciešamas, lai veicinātu viņus iegūt pamata izglītību, tādējādi tiem palīdzot veiksmīgāk iekļauties darba tirgū.

To paredz likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, kas 4.augustā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

LM: Par īstermiņa plānu dzimumu līdztiesības īstenošanai

Izglītība, nodarbinātība, veselība un uzņēmējdarbība ir būtiskākās jomas, kurās vērojama dzimumu nelīdztiesība, sieviešu un vīriešu stāvokļa krasas atšķirības, konstatēts Labklājības ministrijā izstrādātajā plānā dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.–2014.gadam.

Lai gan dzimumu līdztiesības principi ir iestrādāti vairākos tiesību aktos un politikas dokumentos, dzimumu līdztiesība de facto vēl nav sasniegta – ne Latvijā, ne citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Par to liecina atšķirīgie statistikas dati un atšķirīgā vīriešu un sieviešu situācija, kā arī dzimumu disproporcija vairākumā dzīves jomu.

Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī lai veicinātu sieviešu un vīriešu stāvokļa uzlabošanos, plānā ir iekļauti četri rīcības virzieni:

• dzimumu lomu un stereotipu mazināšana;

• sieviešu un vīriešu veselīga un videi draudzīga dzīvesveida veicināšana;

• sieviešu un vīriešu ekonomiskās neatkarības un vienlīdzīgu iespēju veicināšana darba tirgū;

• dzimumu līdztiesības politikas uzraudzība un novērtēšana.

Minēto virzienu īstenošanai plānotas vairākas aktivitātes, piemēram, pirmsskolas izglītības pedagogu apmācība par puišu un meiteņu vienlīdzīgām iespējām un stereotipu par viena vai otra dzimuma lomām negatīvo ietekmi. Veselības jomā plānots pievērst uzmanību vīriešu veselības prevencijai, jo īpaši vīriešu ārējo nāves cēloņu mazināšanai (pašnāvības, ceļu satiksmes negadījumi, noslīkšana u.c.). Plānā ir ietverta jauna tēma, kas līdz šim Latvijā nav tikusi pētīta un aktualizēta, proti, sieviešu un vīriešu ietekme uz vidi un klimata pārmaiņām.

Aktivitātes plānots īstenot esošā finansējuma ietvaros, vai arī tās finansēs no dažādiem ārvalstu finanšu instrumentiem.

Plāns turpina iepriekšējo attīstības plānošanas dokumentu – Programmas dzimumu līdztiesības īstenošanai 2004.–2006.gadam un Programmas dzimumu līdztiesības īstenošanai 2007.–2010.gadam – iesākto politiku dzimumu līdztiesības jomā.

Plāns izstrādāts sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Ekonomikas ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Tieslietu ministriju, Veselības ministriju, Tiesībsarga biroju, Resursu centru sievietēm “Marta”, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīklu, Latvijas Darba devēju konfederāciju un Ziemeļu Ministru padomes biroju Rīgā.

Plāns dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.–2014.gadam 4.augustā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Latvijā un ES dzimumu līdztiesības politikas veidošanā tiek izmantota dzimumu līdztiesības integrētā pieeja (angļu valodā gender mainstreaming). Tas nozīmē, ka visās darbības jomās un visos līmeņos tiek izvērtēta likumu, politiku un pasākumu ietekme uz abu dzimumu situāciju.

Dzimumu līdztiesība nozīmē indivīdu tiesību un iespēju ierobežojumu novēršanu ne tikai tiesību aktos, bet šādu principu ievērošanu arī visās dzīves jomās. Jāuzsver, ka dzimumu līdztiesība nenozīmē noliegt fizioloģiskas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem, bet gan attiecas uz sieviešu un vīriešu sociālajām lomām.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

VARAM: Par tiesisko regulējumu zemes pārvaldībai Latvijā

4.augustā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais likumprojekts “Zemes pārvaldības likums”.

Likumprojekta mērķis ir veicināt ilgtspējīgu zemes pārvaldību, nodrošinot racionālu un efektīvu zemes izmantošanu un aizsardzību.

Tajā ir definētas zemes izmantotāju tiesības un pienākumi, kā arī regulēti zemes izmantošanas sabiedrības vajadzībām, infrastruktūras nodrošinājuma un zemes konsolidācijas jautājumi. Pašvaldībām būs tiesības ierosināt zemes ierīcības projekta izstrādi zemes konsolidācijai, ja to pieprasa puse projektējamās teritorijas nekustamo īpašumu īpašnieki.

Likumprojektā ir noteikta arī valsts un pašvaldību kompetence zemes pārvaldībā. Tas paredz publiskos ūdeņus nodot pašvaldību pārvaldībā, bet valstij saglabāt īpašuma tiesības.

Valsts iestādēm, valsts kapitālsabiedrībām un pašvaldībām reizi septiņos gados būs jāizstrādā to īpašumā un valdījumā esošo neapbūvēto zemju izmantošanas iespēju izvērtējums. Ar ģeoportāla palīdzību plānots nodrošināt visu informācijas sistēmu savietojamību un iegūt informāciju par zemi un izmaiņām, kas saistītas ar zemes kvalitāti, īpašniekiem, tiesībām u.c.

Paredzēts, ka pašvaldības veidos rezerves zemju fondu, kura mērķis ir nodrošināt zemi infrastruktūras attīstības vajadzībām, zemes konsolidācijai un citiem mērķiem.

Tāpat likumprojektā ir iekļauti jautājumi par zemes degradācijas novēršanu, degradēto teritoriju pārvaldību, zemes kvalitāti un tās novērtējumu, kā arī zemes pārraudzības īstenošanu un zemes pārskata sagatavošanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa