• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds":. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.08.2011., Nr. 123 https://www.vestnesis.lv/ta/id/234188

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ekonomikas ministrija: Par Latvijas tautsaimniecības attīstību pēdējos gados

Vēl šajā numurā

09.08.2011., Nr. 123

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

Jānis Pleps. Cilvēktiesību ierobežošana izņēmuma stāvoklī

Saeimas atlaišanas laikā sabiedrības uzmanību piesaistīja Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”. Likumprojekts izstrādāts ar mērķi “nodrošināt valsts augstāko amatpersonu un institūciju efektīvu rīcību valsts apdraudējuma gadījumā, lai tās spētu aizsargāt iedzīvotājus un teritoriju no apdraudējuma situācijas vai tās radītajām sekām, izsludinot īpašu tiesisko režīmu un tādējādi efektīvi veicot apdraudējuma pārvarēšanu vai tā radīto seku likvidāciju”. Lai arī likumprojekts pēc savas būtības ir pilnveidota spēkā esošā likuma “Par izņēmuma stāvokli” versija, tajā paredzētās Ministru kabineta tiesības ierobežot vairākas Satversmē noteiktās pamattiesības izpelnījās plašu uzmanību. Iespējams, lielā uzmanība, kas pievērsta šim likumprojektam, saistāma ar vēsturiski ģenētisko saikni starp Saeimas atlaišanu un izņēmuma stāvokļa izsludināšanu. Tomēr mūsdienu situācija radikāli atšķiras no vēsturiskās pieredzes, tādēļ jebkādu paralēļu vilkšana būtu pārspīlēta un apšaubāma, un šā raksta ietvaros autors aplūko salīdzinoši šauru izņēmuma stāvokļa regulējuma elementu – jautājumu par iespējamiem cilvēktiesību ierobežojumiem izņēmuma stāvoklī. Attiecīgā analīze veikta Satversmes sistēmas ietvaros, nepieciešamības gadījumā atsaucoties uz Latvijas starptautiskajām saistībām šajā jomā.

Zanda Nore. Līgumsoda tiesiskie aspekti patērētāju tiesībās

Šajā rakstā autore formulē un piedāvā pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem, kā arī citiem tiesību subjektiem, kuriem tas ir aktuāli, iespējamos līgumsoda apmēra noteikšanas (vērtēšanas) kritērijus. Līdz ar to rakstā arī analizēta līgumslēdzējpušu savstarpēji neapspriestas līgumsoda klauzulas, kas pašlaik Latvijā ir viens no aktuālākajiem saistību pastiprinājumiem pakalpojumu sniedzēju un patērētāju tiesiskajos darījumos, kā arī atbilstība samērīguma un proporcionalitātes principiem.

Jekaterina Lapina. Aresta uzlikšana mantai

Latvijas Republikas Satversmes 105.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

Kriminālprocesa likuma 28.nodaļa “Mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšana” regulē vienu no šādiem ierobežojumiem. Veicot padziļinātu minētā tiesību institūta analīzi, autore ar nožēlu secina, ka Latvijā juristi ārkārtīgi maz velta uzmanību tik represīvam pagaidu nodrošinājuma līdzeklim kā aresta uzlikšana mantai. Taču juridiskās literatūras neesamība konkrētajā gadījumā per se vēl nenorāda uz tiesību institūta pietiekamību un problemātikas neesamību. Tieši otrādi, Kriminālprocesa likuma 28.nodaļa ir neizsmeļams problēmjautājumu avots, kuru risināšanai to komplicētības un daudzējādības dēļ vienam otram juristam pietrūkst drosmes un kompetences.

Gan teorijā, gan praksē pastāv virkne citu jautājumu, kas saistīti ar analizējamā nodrošinājuma līdzekļa būtību, turklāt šo jautājumu risināšanā juridiskajā literatūrā gadiem ilgi nav vienveidības. Viena no ilgstošākajām un sensitīvākajām diskusijām ir par aresta uzlikšanu mantai vietu kriminālprocesuālo tiesību sistēmā.

“Jurista Vārda” redakcija
www.juristavards.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!