Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 4.augustā

IeM: Par grozījumiem Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā

4.augustā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja likumprojektu “Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā”, kura mērķis ir optimizēt Valsts policijas (VP) un Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) funkcijas, paredzot, ka ieroču iznīcināšanu turpmāk veic NVA.

NVA kompetencē ir nodrošināt Iekšlietu ministrijas padotības iestādes ar materiāltehnisko nodrošinājumu, tostarp nepieciešamo dienesta šaujamieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, auksto ieroču, sprāgstvielu un citu bruņojumam un ekipējumam piederīgu priekšmetu iegādes un realizācijas jomā.

Šobrīd spēkā esošais likums paredz, ka VP var iznīcināt ieročus, munīciju un to sastāvdaļas, kad beidzas to noteiktais glabāšanas termiņš, taču, ņemot vērā likumā “Par policiju” noteiktos uzdevumus, ieroču iznīcināšana VP nav raksturīga funkcija.

Līdz ar to jāoptimizē abu iestāžu funkcijas, nosakot, ka nodotos vai izņemtos, kā arī konfiscētos šaujamieročus, to munīciju un sastāvdaļas, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un gāzes pistoles (revolverus) iznīcina NVA, savukārt VP pieņem lēmumu par to iznīcināšanu.

Likumprojekts arī paredz Ministru kabinetam deleģējumu noteikt kārtību, kādā iznīcina ieročus, munīciju un to sastāvdaļas.

Iekšlietu ministrijas
Administratīvais departaments

SM: Par grozījumiem likumā “Par autoceļiem”

Atbilstoši valdības 2011.gada 19.jūlija sēdē dotajam uzdevumam Satiksmes ministrija sagatavojusi grozījumus likumā “Par autoceļiem”, paredzot, ka valdība varēs nodot pašvaldības īpašumā valsts autoceļus un pašvaldības dome varēs nodot valsts īpašumā tai piederošos autoceļus. Minētie grozījumi izsludināti valsts sekretāru sanāksmē 4.augustā.

Likumprojekta mērķis ir paredzēt gadījumus, kad valsts autoceļus vai to posmus un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījumu joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm valdība pēc vajadzības varētu nodot pašvaldības īpašumā. Kā arī gadījumus, kad pašvaldības ceļus vai to posmus un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījumu joslas, ar visām šo ceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm pašvaldības dome pēc vajadzības varētu nodot valsts īpašumā.

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss norāda: “Esošais likuma deleģējums ir nepilnīgs, jo paredz atsevišķus gadījumus, kad ar Ministru kabineta lēmumu valsts autoceļus var nodot pašvaldību pārziņā. Turpmāk tiks noteikti gadījumi, kad ceļš tiek nodots pašvaldības vai valsts īpašumā.”

Pašvaldības, pārņemot valsts autoceļus savā īpašumā, ar mazākiem izdevumiem var sekot šo ceļu stāvokļa izmaiņām un plānot to uzturēšanas pasākumus, kā arī laikus konstatēt ceļu bojājumus un pēc iespējas īsākā laika posmā novērst radušos ceļa defektus.

Tā kā autoceļi atrodas pašvaldību teritorijā, tās var veikt tālāku ceļu attīstības plānošanu efektīvāk un operatīvāk nekā valsts, jo pašvaldības pārvalda un uztur pašvaldību ceļu tīklu un rod iespēju attiecīgiem ceļiem piešķirt lielāku finansējumu, ja tas ir nepieciešams pašvaldības iedzīvotājiem. Pašvaldības, pārņemot valsts autoceļus savā īpašumā, var izmantot īpašnieka tiesības pašvaldības teritorijā esošo ielu uzturēšanā un būvniecības plānošanā, piesaistot tām nepieciešamo finansējumu, tai skaitā no valsts pamatbudžeta programmas “Valsts autoceļu fonds” apakšprogrammas “Mērķdotācija pašvaldību autoceļiem (ielām)” līdzekļiem.

SM: Par priekšlikumiem elektroniskā paraksta plašākai lietošanai

Paredzams, ka nākotnē visām juridiskajām personām būs obligāti jāpieņem elektroniski parakstīti dokumenti.

Tādā veidā iedzīvotājiem tiktu samazināts administratīvais slogs un izmaksas, kārtojot dažādas formalitātes, un tiks novērsta situācija, ka iedzīvotāji nevar izmantot iespēju parakstīt dokumentus elektroniski, jo uzņēmēji atsakās šādus dokumentus pieņemt.

Tāpat ministrijas izvērtēs savu nozaru normatīvos aktus un izstrādās nepieciešamos grozījumus, lai nodrošinātu, ka valsts institūcijas tādu dokumentu savstarpējai apritei, kas tiek parakstīti papīra formā, izmanto tikai e-parakstu, kā arī nodrošinātu e-paraksta izmantošanas iespēju publisko pakalpojumu sniegšanā.

Šāds priekšlikums iekļauts Satiksmes ministrijas izstrādātajā Informatīvajā ziņojumā par priekšlikumiem elektroniskā paraksta plašākas lietošanas nodrošināšanai, ko 4.augustā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē, to vēl skatīs valdība.

Elektroniskā dokumentu sūtīšana ir ērta un ietaupa iedzīvotāju laiku un līdzekļus, jo nav vajadzības doties uz uzņēmumu/iestādi, lai parakstītu un iesniegtu attiecīgos dokumentus. To, izmantojot datoru un interneta pieslēgumu, var izdarīt no jebkuras vietas.

Tāpat e-paraksta izmaksas ir salīdzinoši zemākas par izmaksām, kas rodas, iedzīvotājiem sagatavojot un nogādājot dokumentus. Viena dokumenta parakstīšana ar e-parakstu izmaksā tikai 0,19 latu.

Lielākajai daļai iedzīvotāju – aptuveni 64% – šobrīd ir pieejams dators un interneta pieslēgums. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs ir aplēsis, ka papildu izmaksas, nodrošinot datoru un interneta pieslēgumu, varētu rasties vien 9% uzņēmumu. Turklāt, lai apskatītu elektroniski parakstītu dokumentu, e-paraksts nav jāiegādājas.

“Elektroniskā saziņa starp iedzīvotāju un valsts institūciju vai uzņēmumu kļūst par ikdienu, un tai ir tendence pieaugt, tāpēc ir jāveicina e-paraksta plašāka lietošana, kas nodrošina iedzīvotāju iespējas ekonomēt savu laiku un naudu,” skaidro Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis.

E-paraksta plašāku lietošanu veicinās arī elektronisko identifikācijas karšu (eID karte) ieviešana. eID kartē tiks iekļauti autentifikācijas un e-paraksta lietošanas līdzekļi, līdz ar to tā nodrošinās iespēju parakstīt elektroniskus dokumentus saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām, tādējādi veicinot e-paraksta lietotāju skaita būtisku pieaugumu, e-vēlēšanu un elektroniskās dzīvesvietas deklarēšanas sistēmas izveidi un sekmīgu darbību.

Satiksmes ministrijas
Komunikācijas nodaļa

ZM: Par pieejamo atbalsta summu  zivsaimniecības attīstības projektiem

Zemkopības ministrija izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta 2008.gada 11.novembra noteikumos Nr.937 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā aktivitātei “Investīcijas ražošanas, pārstrādes vai mārketinga iekārtās un infrastruktūrā””, ko 4.augustā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz palielināt vienam atbalsta pretendentam kopējo attiecināmo izmaksu summu pasākuma ietvaros no 900 000 latu uz 1 200 000 latu.

Ņemot vērā pasākuma īstenošanas pieredzi, izmaiņas noteikumos paredz precizēt nosacījumus akvakultūras apmācību centra izveidei. Plānots, ka turpmāk akvakultūras apmācības centru varēs izveidot tikai esoša akvakultūras uzņēmuma ietvaros, kuram iepriekšējā pārskata gadā bijuši ieņēmumi no akvakultūras produkcijas pārdošanas.

Lai nodrošinātu apstiprināto projektu savlaicīgu īstenošanu un novērstu finansējuma nelietderīgu rezervēšanu, izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz, ka finansējuma pieejamību apliecinošie dokumenti ir jāiesniedz reizē ar projekta iesniegumu vai triju mēnešu laikā pēc lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu spēkā stāšanās. Tāpat atbalsta piešķiršanas kārtībā veikti arī tehniski un redakcionāli precizējumi, ņemot vērā līdzšinējo pasākuma īstenošanas pieredzi.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa