Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"

Saeimas dok. nr.510; likumprojekts nr.197

Ministru kabineta 1999.gada 30.marta sēdē akceptēts

(prot. nr.19, 11.§) un 1.aprīlī iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt likumā "Par grāmatvedību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44./45.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 3., 23.nr.; 1996, 24.nr.) Ķādus grozījumus:

1.

Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

"7.pants.

Grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentu. Attaisnojuma dokumentam ir obligāti šādi rekvizīti (identifikācijas dati): uzņēmuma nosaukums un reģistrācijas numurs Tieslietu ministrijas reģistru iestādēs (darījumos ar fizisko personu — personas kods), dokumenta nosaukums, numurs un datums, saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums, mērītāji (daudzumi, summas), dalībnieki (darījumā tieši iesaistītās personas) un par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgo personu paraksti. Atsevišķiem attaisnojuma dokumentu veidiem var būt obligāti arī citi papildu rekvizīti (zīmogs un citi), kurus nosaka attiecīgi Ministru kabineta noteikumi.

Ja kādam saimnieciskajam darījumam ir ārējs attaisnojuma dokuments, tam jādod priekšroka salīdzinājumā ar jebkuru iekšēju attaisnojuma dokumentu.

Par ārēju attaisnojuma dokumentu uzskatāms tāds dokuments, kas sastādīts citā uzņēmumā, nevis pašu uzņēmumā. Visi citi attaisnojuma dokumenti uzskatāmi par uzņēmuma iekšējiem attaisnojuma dokumentiem.

Ja attaisnojuma dokumenti tiek sagatavoti ar elektroniskajām skaitļošanas mašīnām (datoriem), par saimnieciskā darījuma veikšanu un informācijas pareizību atbildīgo personu parakstus var aizvietot ar to elektronisku apliecināšanu (autorizāciju). Attainojuma dokumentu elektroniskās apliecināšanas (autorizācijas) kārtību uzņēmumā nosaka uzņēmuma vadītājs. Ārēju dokumentu elektronisko apliecināšanu (autorizāciju) var izmantot tikai tad, ja darījuma puses ir savstarpēji vienojušās par kārtību, kādā veicama attaisnojuma dokumentu apmaiņa elektroniskā veidā, un elektroniskās apliecināšanas (autorizācijas) kārtību.

Ierakstiem grāmatvedības reģistros jābūt savlaicīgi izdarītiem, pilnīgiem, precīziem un sistemātiski sakārtotiem. Nav pieļaujami ieraksti, kuru saturs vai mērītāji atšķiras no attaisnojuma dokumenta.

Ja ieraksti grāmatvedības reģistros un dokumentos tiek laboti, jābūt redzamam to sākotnējam saturam un katram labojumam jābūt atrunātam un apstiprinātam ar parakstu. Nedrīkst izdarīt labojumus tādā veidā, ka nav saprotams, kad un kāpēc tie izdarīti.

Grāmatvedības reģistru kārtošana tikai ar elektroniskajām skaitļošanas mašīnām (datoriem) pieļaujama vienīgi tādā gadījumā, ja netiek pārkāptas šā likuma prasības. Turklāt jānodrošina datu attēls trešajai personai salasāmā veidā un, ja nepieciešams, — to izraksts."

2.

Izslēgt 8.panta ceturto un piekto daļu.

3.

13.pantā:

Izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Par katru pārskata gadu sastāda gada pārskatu un ziņojumu. Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no bilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, naudas plūsmas pārskata un pielikuma. Ziņojums ir uzņēmuma vadības ziņojums par uzņēmuma attīstību pārskata gadā."

Izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, sabiedriskajām organizācijām, to apvienībām, reliģiskajām organizācijām un arodbiedrībām. Šīm iestādēm un organizācijām gada pārskata saturu nosaka Ministru kabinets vai cita likumos noteikta institūcija."

4.

Izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"IV nodaļa

Grāmatvedības standarti".

5.

Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

"15.pants.

Noteikumus par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju, kases operāciju uzskaiti un citiem grāmatvedības jautājumiem, kuri ir saistīti ar šā likuma piemērošanu, kā arī noteikumus par obligāti piemērojamiem Latvijas Republikas grāmatvedības standartiem izdod Ministru kabinets. Latvijas Republikas grāmatvedības standartu izstrādāšanu, pieņemšanu un Starptautisko grāmatvedības standartu adaptēšanu un reģistrēšanu reglamentē Standartizācijas likums."

 

Par likumprojektu

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"" ir sagatavots, pamatojoties uz Finansu ministrijas Rīcības programmu valdības deklarācijas izpildei, lai drīzāk ieviestu Latvijas Republikas grāmatvedības standartus un sakārtotu šo standartu un Starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanas jautājumus Latvijas Republikā atbilstoši Standartizācijas likumam un lai precizētu atsevišķu iestāžu un organizāciju gada pārskata satura noteikšanas kārtību un grāmatvedības attaisnojuma dokumentu obligātos rekvizītus (identifikācijas datus) arī, ja šie dokumenti sagatavoti ar datoriem.

Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.270 (23.07.1996.) "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"" grozīja šā likuma 15.pantu un ieviesa terminu "Latvijas Republikas grāmatvedības standarti", kā arī noteica, ka Ministru kabinets deleģē Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai tiesības izstrādāt vai grozīt, kā arī publicēt šādus standartus. Saeima 1996.gada 6.novembrī pieņēma "Grozījumus likumā "Par grāmatvedību"", kuri atcēla minētos Ministru kabineta noteikumus un šā likuma 15.pantā noteica, ka noteikumus par grāmatvedības jautājumiem, arī grāmatvedības standartiem, kuri ir saistoši visiem šā likuma 1.pantā minētajiem likuma subjektiem, izdod Ministru kabinets, bet Latvijas Republikas grāmatvedības standartu projektus, saskaņojot tos ar Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un Eiropas Savienības direktīvām, kas reglamentē grāmatvedību, izstrādā Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija.

Tādējādi likumā "Par grāmatvedību" tika ietverta praksē neizpildāma norma, jo:

— Eiropas Savienības direktīvās iekļauti konservatīvāki, piesardzīgāki uzskati, kuri pamatojas uz "izmaksām un saimniecisko darījumu";

— Starptautiskajos grāmatvedības standartos ietverti modernāki, progresīvāki uzskati, kuri pamatojas uz "patieso vērtību", un šiem standartiem ir tendence tuvināties ASV vispāratzītajiem grāmatvedības principiem (GAAP);

— gan Eiropas Savienības direktīvas, gan Starptautiskie grāmatvedības standarti, gan ASV GAAP ir paredzēti finansu institūcijām un ļoti lieliem uzņēmumiem (to grupām), kuri kotējas starptautiskās fondu biržās, bet likuma "Par grāmatvedību" subjekti ir arī mazie un vidējie uzņēmumi, bezpeļņas, sabiedriskās un reliģiskās organizācijas, arodbiedrības, kā arī budžeta iestādes.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"" mērķis ir Latvijas Republikas grāmatvedības standartu ieviešana, šo standartu un Starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanas jautājumu sakārtošana, lai potenciālie starptautisko vērtspapīru tirgus dalībnieki — finansu institūcijas (kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības, privātie pensiju fondi, ieguldījumu sabiedrības) un lielākie uzņēmumi (to grupas — koncerni) konsolidēto pārskatu un gada pārskatu sagatavošanā varētu izmantot Starptautiskos grāmatvedības standartus.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

Pieņemot likumprojektā "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"" paredzētos grozījumus, iespējams uzlabot uzņēmējdarbības vidi, saņemt vairāk investīciju un palielināt budžeta ienākumus nākotnē.

4. Kāda var būt likuma iespejamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Pieņemot likumprojektu "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"" pašreizējā redakcijā, neradīsies pretrunas ar Kredītiestāžu likumu, kura 75.pantā noteikts, ka kredītiestāde kārto grāmatvedību saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību" un Latvijas Bankas norādījumiem, kuriem jāatbilst Latvijas Republikas likumiem un Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Nebūs pretrunu ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, kura 49.panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka apdrošinātājs kārto grāmatvedību un sastāda gada pārskatu atbilstoši likumam "Par grāmatvedību" un Ministru kabineta noteikumiem. Nebūs pretrunu arī ar likuma "Par privātajiem pensiju fondiem", kura 25.panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka privātie pensiju fondi kārto grāmatvedību un uzskaiti saskaņā ar likuma prasībām, Finansu ministrijas un Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas norādījumiem, bet pensiju fonda gada pārskata sastādīšanas noteikumus izdod Ministru kabinets.

Iespējams būs nepieciešami grozījumi likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām", kura 72.panta pirmajā daļā noteikts, ka ieguldījumu sabiedrība veic ieguldījumu fondu grāmatvedības uzskaiti un gada un pusgada pārskatu sagatavošanu saskaņā ar šo likumu, likumu "Par grāmatvedību", Latvijas grāmatvedības standartiem un Vērtspapīru tirgus komisijas noteikumiem.

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"" atbilst Eiropas līguma prasībām likumdošanas aktu saskaņošanas jomā un ir izstrādāts, ievērojot Eiropas Padomes direktīvas 78/660/EEC (pieņemta saskaņā ar Eiropas līguma 54.(3) (g) pantu) noteikumus.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpildei nav vajadzīgas jaunas valsts institūcijas, un nav arī jāpaplašina esošo institūciju funkcijas.

Saskaņā ar Standartizācijas likuma 7., 10. un 11.pantu standartizāciju Latvijā veic:

1) valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts";

2) nozaru standartizācijas institūcijas;

3) standartizācijas tehniskās komitejas;

4) uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības).

Nozaru standartizācijas institūcijas pčc ekonomikas ministra ieteikuma izveido Ministru kabinets. Nozaru standartizācijas institūcijas veic standartizāciju atsevišķā nozarē. Standartizācijas tehniskās komitejas izstrādā standartus un ir atbildīgas par standartizāciju noteiktās jomās.

Grāmatvedības standartu tehniskajā komitejā varētu iesaistīties visu ieinteresēto pušu pārstāvji, jo saskaņā ar šā likuma 3.pantu standartizācijas process ir brīvprātīgs, atklāts un orientēts uz visas sabiedrības interesēm.

Finansu ministrs I.Godmanis