Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par programmu trešo valstu pilsoņu integrācijai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.08.2011., Nr. 125 (4523) https://vestnesis.lv/ta/id/234313

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Nodarbinātības valsts aģentūra: Par reģistrētā bezdarba līmeni jūlijā

Vēl šajā numurā

11.08.2011., Nr. 125 (4523)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par programmu trešo valstu pilsoņu integrācijai

Eiropas Komisija 20.jūlijā pieņēma Eiropas programmu trešo valstu pilsoņu integrācijai, lai veicinātu ekonomisko, sociālo un kultūras ieguvumu, kādu migrācija var sniegt Eiropā. Programmā uzsvars likts uz migrantu pilnīgu līdzdalību visās sabiedrības dzīves norisēs un izcelta vietējo iestāžu būtiskā loma.

ES iekšlietu komisāre Sesīlja Malmstrēma paziņoja: “Sekmīga migrācija nozīmē, ka migrantiem tiek dota iespēja pilnībā piedalīties savas jaunās sabiedrības dzīvē. Sekmīgas integrācijas būtiski elementi ir uzņemošās valsts valodas apguve, piekļuve nodarbinātībai un izglītībai un sociāli ekonomiska spēja sevi uzturēt. Līdz šim migrantu integrācija Eiropā nav bijusi īpaši sekmīga. Mums visiem jādara vairāk – gan, lai palīdzētu cilvēkiem, kas šeit ierodas, gan arī tāpēc, ka labi integrēti migranti ir ieguvums ES, jo viņi bagātina mūsu sabiedrības gan kultūras, gan ekonomikas ziņā.”

20.jūlijā tika prezentēts arī Eirobarometra integrācijas kvalitātes apsekojums, kas tika veikts šopavasar. Tas dod iespēju atklātai viedokļu apmaiņai gan starp ES pilsoņiem, gan migrantiem un liecina, ka daudzkārt viņu uzskati par integrāciju saskan. Valda liela viedokļu vienprātība par to, cik svarīga ir mijiedarbība darbavietā un skolā, kā arī par to, ka migranti dod pozitīvu ieguldījumu vietējā kultūrā. Abas grupas ir vienisprātis par integrācijai būtiskiem faktoriem – ir nepieciešams prast valodu, atrast darbu un izprast vietējo kultūru.

Gan Eiropas Savienības pilsoņi, gan migranti, kas piedalījās apsekojumā, pauda arī viedokli, ka nepieciešami lielāki visu pušu pūliņi, lai gūtu labumu no imigrācijas. Par galvenajiem integrācijas šķēršļiem tiek uzskatīta valodas neprasme un migrantu segregācija nelabvēlīgos rajonos. Šajos jautājumos nepieciešams, lai ikviens rīkotos apņēmīgi un konsekventi.

Pamatinformācija

Labi pārvaldot, migrācijas radītā daudzveidība var būt vērtīgs ieguvums un dinamisma avots Eiropas valstu ekonomikā. Ja ES vēlas sasniegt izvirzīto mērķi – panākt, ka nodarbinātības līmenis 2020.gadā ir 75% –, ir būtiski likvidēt šķēršļus migrantu piekļuvei nodarbinātībai, jo vairāk tāpēc, ka Eiropas darbaspēks skaitliski sarūk to demogrāfisko problēmu dēļ, ar kādām jāsaskaras ES.

Eiropas Savienības darbaspēks līdz 2060.gadam saruks aptuveni par 50 miljoniem salīdzinājumā ar 2008.gadu – 2010.gadā uz katru 65 vai vairāk gadus vecu cilvēku bija 3,5 darbspējīgā vecuma (20–64 gadus veci) cilvēki, taču sagaidāms, ka 2060.gadā tie būs 1,7. Piemēram, attiecībā uz veco ļaužu aprūpes darbinieku turpmāku pieprasījumu Komisijas Jaunu prasmju un darbavietu programmā 2010.gadā tika lēsts, ka līdz 2020.gadam veselības aprūpes nozarē trūks aptuveni 1 miljons speciālistu un līdz pat 2 miljoniem speciālistu, ja tiek ņemtas vērā ar veselības aprūpi saistītās profesijas.

Būtiskākais integrācijas procesā ir nodrošināt, ka migrantiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā ES pilsoņiem. Diskriminācija un ārpus ES iegūtas izglītības un darba pieredzes neatzīšana ir daži no šķēršļiem, kuru dēļ migrantiem var nākties saskarties ar bezdarbu, nepietiekamu nodarbinātību un ekspluatāciju.

Integrācijai jāsākas ikdienas vidē (darbavietās, skolās, publiskās vietās utt.). Pasākumos, kas paredzēti demokrātiskas līdzdalības stiprināšanai, būtu jāiekļauj mācības un padomdevēji, iespēju radīšana migrantiem vēlēt pašvaldību vēlēšanās, vietējo, reģionālo un valsts konsultatīvo struktūru izveide vai uzņēmējdarbības, radošuma un inovācijas veicināšana.

Valodas prasme paver ceļu uz labākām darba iespējām, atvieglo sociālo kontaktu veidošanu un sniedz migrantiem neatkarību. Tas jo īpaši svarīgi ir attiecībā uz sievietēm, kurām citādi var nākties dzīvot visai izolēti. Eiropas Integrācijas programmā uzsvērts, ka valodas apguvei un ievadprogrammām jābūt finansiāli un ģeogrāfiski pieejamām. Integrācijas procesā ir nepieciešama cieša sadarbība starp valsts līmeņa pārvaldes iestādēm, kas ir atbildīgas par integrācijas politikas noteikšanu, un vietējām vai reģionālām iestādēm un nevalstiskiem procesa dalībniekiem, kas īsteno integrācijas pasākumus uz vietas. ES atbalsta šādus pasākumus, izmantojot savus instrumentus, un turpmākais ES finansējums būtu vairāk jāvirza uz integrācijas veicināšanu vietējā līmenī.

Lai stiprinātu koordināciju un zināšanu apmaiņu, Komisija izstrādā elastīgu Eiropas līdzekļu kopumu, kurā ietilpst integrācijas moduļi politikas un prakses atbalstam dalībvalstīs. Tie tiek balstīti uz pieredzi par to, kas der un kas neder integrācijas atbalstam, piemēram, ievadkursu un valodas mācību rīkošanai, uzņemošās sabiedrības ciešai iesaistei un migrantu piedalīšanās aktivizēšanai. Šos moduļus var pielāgot dalībvalstu, reģionu un pilsētu vajadzībām. Ir noteikti arī kopīgi Eiropas rādītāji, lai uzraudzītu integrācijas politikas rezultātus.

Šis paziņojums ir atbilde uz Stokholmas programmā iekļauto aicinājumu Komisijai stiprināt koordināciju un uzlabot zināšanu apmaiņas rīkus un struktūras integrācijas jomā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!