Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 9.augustā

AM: Par finanšu resursu kompensēšanu Aizsardzības ministrijai

9.augustā Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””.

Rīkojuma projekts paredz, ka Finanšu ministrija no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirs Aizsardzības ministrijai 3868 latus, lai kompensētu plūdu prevencijas un plūdu seku likvidēšanas pasākumos izmantotos resursus.

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) plūdu prevencijas un plūdu seku likvidēšanas pasākumu ietvaros veica upju monitoringu no gaisa, kūdras kaisīšanu uz ledus, applūstošo teritoriju novērošanas un kontroles pasākumus, ledus sastrēgumu spridzināšanas sagatavošanas, kā arī citus darbus.

AM: Par aeronavigācijas informācijas iesniegšanas formu un saturu

9.augustā Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 22.septembra noteikumos Nr.775 “Aeronavigācijas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas kārtība””.

2010.gada 7.decembrī tika pieņemti MK noteikumi, kas nosaka pamatprincipus zemo lidojumu sistēmas izveidei. Taču, lai izveidotu zemo lidojumu zonas, ir nepieciešams pilnveidot normatīvos aktus, kas nosaka, kā tiek sagatavota un izplatīta aeronavigācijas informācija.

Grozījumu 4.punktā minētā aeronavigācijas informācijas iesniegšanas forma un saturs ir noteikts aktualizētajā Aviācijas vajadzībām izpildīto ģeodēzisko darbu ekspertīzes metodikā, kas pieejama Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) pakalpojumu mājaslapā.

Grozījumi precizē noteikumu atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem un Latvijas likumdošanai.

Aizsardzības ministrijas
Militāri publisko attiecību departaments

ĀM: Par Latvijas kandidatūru Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes vēlēšanās

9.augustā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par Latvijas kandidatūras pieteikšanu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes 2025.gada vēlēšanās uz 2026.–2027.gada termiņu.

Ministru kabineta rīkojums paredz arī darba grupas izveidi plānošanas dokumenta par Latvijas sagatavošanos iespējamai dalībai Drošības padomē izstrādei, kas ārlietu ministram līdz 2012.gada 1.decembrim jāiesniedz Ministru kabinetā.

Drošības padomē ir 15 (5 pastāvīgas un 10 ievēlētas) valstis no 193 ANO dalībvalstīm. Saskaņā ar ANO Statūtiem tās kompetencē ir starptautiskās drošības jautājumi, piemēram, ANO miera uzturēšanas operācijas, sankciju noteikšana, militāra spēka lietošana un citi. Drošības Padomes lēmumi ANO dalībvalstīm ir saistoši.  

Latvija nekad nav bijusi Drošības padomes locekle. Saskaņā ar esošo praksi kandidatūras uz Drošības padomes vēlēšanām tiek pieteiktas ļoti savlaicīgi. Austrumeiropas valstu grupā, kuras locekle ir arī Latvija, kandidatūras izvirzītas līdz pat 2031.gada vēlēšanām.

ĀM: Par sadarbību Latvijas ekonomisko interešu pārstāvībai ārvalstīs

9.augustā Ministru kabinetā tika parakstīts Saprašanās memorands par sadarbību starp Ārlietu ministriju (ĀM), Ekonomikas ministriju (EM), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), pārstāvot Latvijas ekonomiskās intereses ārvalstīs.

Uzrunājot klātesošos, ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis atzīmēja, ka memoranda parakstīšana sekmēs saskaņotu, koordinētu rīcību valsts un nevalstisko institūciju sadarbībā, līdz ar to tiks stiprināta Latvijas uzņēmēju konkurētspēja. Vienlaikus ministrs akcentēja nepieciešamību veidot vienotu informācijas platformu interneta vidē, kur saplūstu visa uzņēmējiem nepieciešamā informācija ārējo tirgu apgūšanai un investīciju piesaistei. Ģ.V.Kristovskis aicināja uzņēmējus lietderīgi izmantot ārlietu dienesta priekšrocības – vēstniecības un goda konsulātus ārvalstīs – mērķtiecīga un profesionāla atbalsta saņemšanai.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzsvēra, ka parakstītais memorands stiprinās dialogu ar uzņēmējiem un sekmēs vēl koordinētāku un efektīvāku sadarbību, kas vērsta uz Latvijas ekonomisko izaugsmi. LIAA direktors Andris Ozols pauda pārliecību, ka darba uzdevuma formulēšanā vēstniecību ekonomiskajiem diplomātiem un LIAA pārstāvjiem ārvalstīs ir svarīga izpratne par uzņēmēju interesēm ārējos tirgos, tādējādi ir būtiski, lai tiktu sekmēts valsts institūciju un nevalstiskā sektora dialogs. Savukārt LTRK prezidents Gundars Strautmanis uzsvēra, ka panākumu atslēga ir sadarbība un solidaritāte. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs akcentēja nepieciešamību konsolidēt spēkus un paplašināt jau esošo sadarbības platformu kopīgu mērķu sasniegšanai.

Kā iepriekš minēts, šis saprašanās memorands paplašina līdz šim esošo trīspusējās sadarbības formātu starp ĀM, EM un LIAA un tā mērķis ir stiprināt dialogu ar uzņēmējiem viņu interešu pārstāvībā ārējās ekonomiskās diplomātijas un darbības jomā, nodrošināt atgriezenisko saiti uzņēmēju  interešu un viedokļu apzināšanā, veicināt uzņēmēju  informētību par ārējiem tirgiem un iespējām saņemt nepieciešamo atbalstu ārējo tirgu apgūšanā, kā arī veicināt  ārvalstu uzņēmēju interesi par Latvijas eksportspējīgām precēm un pakalpojumiem, un investīciju iespējām Latvijā.

Ārlietu ministrijas
Preses un informācijas nodaļa

FM: Par jauno 2012.gada budžeta sagatavošanas grafiku

9.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts jaunais 2012.gada valsts budžeta, kā arī vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara 2012.–2014.gadam sagatavošanas grafiks.

“Ārkārtas vēlēšanas nav vienīgais iemesls šāda lūguma pamatošanai, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko un politisko situāciju valstī, arī no makroekonomikas prognožu sastādīšanas viedokļa optimālāks variants būtu izstrādāt budžetu 2011.gada rudenī,” pauž finanšu ministrs Andris Vilks.

Valdība ir apņēmusies turpināt īstenot Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu, nodrošināt lata kursa stabilitāti, stingru valsts budžeta disciplīnu, pakāpenisku budžeta deficīta samazināšanu 2012.gadā līdz Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3% no IKP un priekšnoteikumu izpildi Latvijas iekļaušanai eirozonā 2014.gadā.

Likums par budžetu un finanšu vadību nosaka, ka Saeimas vēlēšanu gadā gadskārtējā valsts budžeta likuma (budžeta likumprojektu paketes) projekts un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību. Finanšu ministrs uzskata, ka minētā likuma norma pēc būtības ir piemērojama arī ārkārtas Saeimas vēlēšanu gadā.

FM: Par nelegālās nodarbinātības mazināšanu

Lai mazinātu iespējas trešo valstu pilsoņiem nelegāli strādāt Latvijā, Ministru kabinets 9.augustā noteica pienākumu Eiropas Savienības (ES) fondu atbildīgajām iestādēm (ministrijām) un sadarbības iestādēm (aģentūrām) atgūt ES fondu finansējuma saņēmējam izmaksāto finansējumu projekta īstenošanai, ja tas kā darba devējs ir nelegāli nodarbinājis trešo valstu valstspiederīgo.

Attiecīgos grozījumus Finanšu ministrija veikusi noteikumos par kārtību, kādā ziņo par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, pieņem lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu un atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus.

Grozījumi veikti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas, kas paredz vērsties pret nelikumīgu imigrāciju, prasībām.

Direktīva nosaka: dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā gadījumā darba devējiem var uz laiku liegt tiesības uz dažām vai visām priekšrocībām, ko saņem ar valsts starpniecību, atbalstu vai subsīdijām, ietverot dalībvalstu pārvaldītos ES līdzekļus.

Direktīva nosaka arī to, ka dalībvalstīm ir jāparedz pasākumi, lai attiecīgā gadījumā darba devējiem varētu likt atmaksāt dažus vai visus valsts piešķirtos maksājumus, atbalstu vai subsīdijas, tostarp dalībvalstu pārvaldītos ES līdzekļus, kas darba devējam piešķirti 12 mēnešu laikā pirms nelikumīgās nodarbinātības fakta konstatācijas.

Grozījumu saskaņošanas laikā tika panākta vienošanās, ka Direktīvas prasības tiks attiecinātas tikai uz ES fondu 2007.–2013.gada un turpmākajos plānošanas periodos pieejamo finansējumu, ņemot vērā tā apmēru un nozīmi Latvijas tautsaimniecības attīstībā.

Tādējādi sagatavotie grozījumi noteikumos paredz:

• noraidīt projekta iesniegumu, ja tiks konstatēts, ka projekta iesniedzējs ir sodīts vai tam piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi (likvidācija, tiesību ierobežošana, mantas konfiskācija, naudas piedziņa) par nelegālu trešo valstu valstspiederīgo nodarbināšanu;

• fakts, ka darba devējs, kurš vienlaikus ir arī ES fondu finansējuma saņēmējs, ir nelegāli nodarbinājis trešo valstu valstspiederīgo un par to ir sodīts vai tam piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi, ir uzskatāms par neatbilstību, līdz ar to atbildīgā iestāde (ministrija) vai sadarbības iestāde (aģentūra) atgūs to finansējumu, kas saņēmējam tika izmaksāts divpadsmit mēnešu laikā pirms pārkāpuma fakta konstatācijas.

FM: Par Latvijas un Ķīnas valdību līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu

Lai veicinātu komercdarbību Latvijā un Ķīnā, kā arī atvieglotu Latvijas investoru darbību Ķīnā un otrādi, Ministru kabinets 9.augustā atbalstīja Protokola, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, parakstīšanu.

Līdz ar Protokola spēkā stāšanos līgumslēdzēju valstu potenciālajiem investoriem tiks radīts labvēlīgāks nodokļu uzlikšanas režīms otrā līgumslēdzējā valstī attiecībā uz ienākumiem no starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem, kā arī attiecībā uz autoratlīdzībām, kas rodas otrā valstī.

Tiks samazinātas maksimāli pieļaujamās nodokļu likmes (no 10 uz 7%), pēc kurām autoratlīdzībām tiek uzlikti nodokļi to izcelsmes valstī, ja autoratlīdzību patiesā labuma guvējs ir otras līgumslēdzējas valsts rezidents.

Līgumā noteiktie atvieglojumi, kas pašlaik tiek piemēroti kuģu vai gaisa kuģu starptautiskās satiksmes uzņēmumiem, tiks piemēroti arī starptautiskā dzelzceļa transporta uzņēmumiem.

Pašlaik līgumslēdzējas valsts investoriem otrā līgumslēdzējā valstī tiek uzlikti nodokļi saskaņā ar 1996.gada 7.jūnijā parakstīto Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

KM: Par valstiski nozīmīgu pasākumu rīkošanu “Rīga – Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2014” ietvaros

Ministru kabinets pamatā akceptējis 39 valstiski nozīmīgu pasākumu rīkošanu saistībā ar Rīgas kā Eiropas Kultūras galvaspilsētas (EKG) norisēm. Paredzēts, ka valsts finansējums EKG pasākumiem būtu 5,98 miljoni latu, kas veidotu 35% no kopējā Rīgas kā EKG budžeta. Konkrētais līdzfinansējuma apmērs tiks apstiprināts laikā, kad valdība skatīs nākamā gada valsts budžetu.

“Valsts finansējumu novirzīsim valstiski nozīmīgu kultūras projektu finansēšanai, piemēram, jaunu latviešu oriģināloperu iestudēšanai, izstāžu cikliem, konferencēm un filmu skatēm. Tie bagātinās kultūras galvaspilsētas pasākumu programmu ar pasaules līmeņa Latvijas mākslinieku piedalīšanos, kuri nes Latvijas vārdu pasaulē,” ir pārliecināta kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.

Galvaspilsētas iedzīvotājiem un viesiem tiks piedāvāti divu operu pirmatskaņojumi – Artura Maskata opera “Valentīna” un Kristapa Pētersona opera “ŠAHS” par pasaules čempionu šahā, rīdzinieku Mihailu Tālu. Tāpat 2014.gadā Rīgā notiks multimediāls Riharda Vāgnera operas uzvedums “Rienzi”, uz Rīgu izstādei “Grāmata 1514–2014” tiks atvestas daudzas unikālas grāmatas, kas izdotas pēdējo 500 gadu laikā un nekad nav tikušas izstādītas Rīgā. Savukārt jau nākamgad vairāk nekā 50 Rīgas apkaimēs tiks dibinātas filmu darbnīcas vietējiem jauniešiem, kuri divu gadu laikā ar Latvijas un Eiropas kino profesionāļu palīdzību apgūs iemaņas filmu uzņemšanā, izstrādās ideju un uzņems filmu par savu apkaimi, lai tās demonstrētu 2014.gadā vienotā programmā ar agrāko gadu filmām par Rīgu. Daudzi pasākumi būs veltīti simtgadei kopš Pirmā pasaules kara, piemēram, izstāde “Arsenālā”.

Finansējums paredzēts arī režisora Alvja Hermaņa Eiropas teātros iestudēto izrāžu skatei Latvijā, pasaulslavenās latviešu mākslinieces Vijas Celmiņas un Latvijā dzimušā slavenā amerikāņu mākslinieka Marka Rotko izstādēm, kuri būs iekļauti arī Eiropas Savienības prezidentūras kultūras programmā 2015.gadā. Atsevišķi valsts institūciju projekti veiks arī Rīgas kā kultūras galvaspilsētas popularizēšanu, piemēram, orķestra “Kremerata Baltica” un VAK “Latvija” koncertturnejas “Dzintara ceļš” Eiropā 2012. un 2013.gadā.

Kopumā kultūras projektu finansēšanai novirzīs 4,15 miljonus latu, savukārt 1,57 miljonu latu finansējums paredzēts “Rīga 2014” noslēguma pasākuma Eiropas Kino balvas (European Film Award) un Pasaules koru olimpiādes finansēšanai. Saskaņā ar rīkojumu 2012.gadā finansējums valsts pasākumiem veidos 422 000 latu, 2013.gadā – 1,7 miljonus latu, bet 2014.gadā – 3,85 miljonus latu. Finansējums pasākumiem jāparedz Kultūras, Veselības, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Projekta “Rīga 2014” kopējās izmaksas veido 17,13 miljonus latu. “Rīga 2014” īstenošanai plānots piesaistīt dažādus finanšu avotus – Rīgas pašvaldības un citu pašvaldību budžets, ES fondi (īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Sociālais fonds), ES atbalsta programma “Kultūra”, sponsoru finansējums. Somija šogad Turku kā EKG pasākumiem atvēlējusi aptuveni 12,6 miljonus latu valsts finansējuma, bet Igaunija Tallinas kā EKG pasākumu rīkošanā iesaistījusies ar 11,6 miljoniem latu.

Andris Saulītis,
kultūras ministres preses sekretārs

VARAM: Par līdzekļu piešķiršanu Alūksnes novada pašvaldībai pavasara plūdu radīto postījumu novēršanai

9.augustā Ministru kabinets (MK) akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto MK rīkojuma projektu “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, kas paredz Alūksnes novada pašvaldībai piešķirt 10 108 latus pavasara plūdu radīto postījumu novēršanai. Lai novērstu 2011.gada pavasara plūdu radītos postījumus pašvaldības autoceļā Kopmaņi–Pūriņi Malienas pagastā un autoceļā Upeskakts–Līgotņi Jaunalūksnes pagastā, kopumā ir nepieciešami finanšu līdzekļi 14 439 latu apmērā, no tiem 30% veido Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums – 4331 lats.

Finanšu līdzekļi pašvaldībai tiks pārskaitīti, tiklīdz tā būs iesniegusi attiecīgos dokumentus (rēķinu kopijas), kas apliecina, ka pašvaldība ir nodrošinājusi ne mazāk kā 30% no finansējuma, kas nepieciešams plūdu radīto seku postījumu novēršanai.

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrijas
Sabiedrības informēšanas nodaļa