Ar projekta "Veselība'99" koncepciju iepazīstināja Dr. Uldis Līkops.
Koncepcijas pamatā ir ilgtspējīga pieeja sabiedrības un katra sabiedrības locekļa veselības jautājumiem. Projekta mērķis ir skatīt veselības aprūpes un veselības veicināšanas sistēmu kompleksā, redzot saskarsmes vietas tādās dzīves sfērās kā vide, uzturs, dzīvesveids, darbs, izglītība.
Katram cilvēkam mūža sākumā doti nosacīti 100 procenti veselības, kas dzīves laikā ātrāk vai taupīgāk tiek iztērēti. Veselības aprūpes un veselības veicināšanas mērķis ir pagarināt cilvēka pilnvērtīgo mūžu.
Var tikt izdalītas daudzas un dažādas programmas un plāni, bet - visa šī "darba plāna" koordinators visā cilvēka dzīves laikā ir ģimenes ārsts šī vārda visīstākajā nozīmē: ģimenes loceklis, padomdevējs, ārsts, draugs.
Projekts ir mēģinājums sistematizēt mūsu priekšstatus par veselības aprūpes un veselības veicināšanas problemātiku, nepretendējot uz pēdējās patiesības institūciju. Katrs indivīds, katra pašvaldība un valsts kopumā šī projekta ietvaros var sastādīt veselības modeli, pamatojot to ar statistikas datiem, atrast tā vājās un stiprās vietas, noteikt problēmu blokus, neatliekamās un ilgstošās vajadzības, tuvākus un tālākus mērķus, to realizācijas iespējas, kompleksas programmas, kas, savstarpēji papildinoties, vestu uz galamērķi: ilgāku pilnvērtīgu mūžu!
Pirmo reizi izstāžu rīkošanas vēsturē izstādes "Veselība' 99" ietvaros tiek rīkota plaša labdarības akcija - no katra izstādes metra 1 lats tiks ziedots labdarīgiem mērķiem.
Šie līdzekļi tiks novēlēti pirmskolas vecuma bērnu iestādēm un vispārizglītojošām skolām medicīniskā aprīkojuma iegādei.
Mediķus, veselības apdrošināšanas speciālistus un žurnālistus ar projektu iepazīstināja projekta rīcības grupa:
1. Uldis Līkops, Latvijas Balneoloģijas un klimatoloģijas asociācijas prezidents: "Projekta "Veselība' 99" koncepcija";
2. Iveta Zvaigzne, izstāžu sabiedrības "Prima Skonto" projektu menedžere: "Izstāde "Veselība'99"";
3. Andris Lasmanis, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents: "Ģimenes ārstu paraugdoktorāta izveide un Latvijas ģimenes ārstu konference;
4. Dagmāra Pandere, Rīgas pilsētas Skolu valdes Bērnu veselības aizsardzības nodaļas vadītāja: "Akcija "Lats no metra". Rīgas pilsētas Skolu valdes rīkotās akcijas "Gribu būt vesels!" un "Veselā miesā vesels gars!"";
5. Ināra Liepa, Bērnu Kultūras atbalsta fonda prezidente: "Labdarības koncerts "Bērni - bērniem" un citas fonda akcijas projekta "Veselība'99" ietvaros";
6. Māris Budovskis, Nacionālā vides veselības centra direktors: "Vides veselības tēma semināru ietvaros";
7. Diāna Puntule, LMA Sabiedrības veselības skolas direktore: "Sabiedrības veselības tēma semināru ietvaros";
8. Mārtiņš Zuteris, Labklājības ministrijas Katastrofu medicīnas centra Organizācijas un plānošanas daļas vadītājs: "Katastrofu medicīnas tēma projekta "Veselība' 99" ietvaros".
Uz jautājumiem atbildēja arī Katastrofu medicīnas centra speciālists Dainis Rožkalns, LMA Bērnu slimnīcas Ārējo sakaru nodaļas vadītājs Andrejs Ščegoļevs un izstāžu sabiedrības "Prima Skonto" komercdirektors Oskars Apse.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Andris Lasmanis pastāstīja par ģimenes ārstu paraugdoktorātu, ko starptautiskās izstādes "Veselība'99" ietvaros rīko Latvijas Ģimenes ārstu asociācija sadarbībā ar izstāžu sabiedrību "Prima Skonto".
Lai sakārtotu un uzlabotu veselības aprūpi, katram iedzīvotājam jāizvēlas pastāvīgs ģimenes ārsts sev un savai ģimenei. Katram iedzīvotājam vajadzīgs savs ģimenes ārsts, kurš vislabāk pārzina viņa vajadzības, redz viņu kopumā. Mainās arī veselības aprūpes finansējuma mehānisms, un ģimenes ārsts kļūst par labāko sadarbības partneri ikvienai veselības aprūpes iestādei, ikvienam farmakoloģijas un medicīnisko tehnoloģiju speciālistam.
Tāpēc izstāžu sabiedrība "Prima Skonto" nolēmusi izstādes centrālo stendu atvēlēt Ģimenes ārstu paraugdoktorātam, un Ģimenes ārstu asociācija to iekārtos saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
Paraugdoktorāta ekspozīcijai būs četras sadaļas: "Reģistrācijas telpa", "Ārsta kabinets", "Procedūru telpa" un "Informācijas un reklāmas telpa". Šajās telpās Latvijas un ārvalstu uzņēmumi demonstrēs ģimenes ārstu doktorātiem atbilstošu mēbelējumu, aprīkojumu un attiecīgus medikamentus.
Pēc speciālistu prognozēm tuvāko gadu laikā Latvijā jāizveido apmēram 1,5 tūkstoši šādu Ģimenes ārstu doktorātu. Tāpēc četras izstādes dienas sniegs iespēju uzņēmējiem dibināt lietišķus kontaktus ar saviem nākamajiem sadarbības partneriem un, protams, ar ģimenes ārstiem. Izstāde "Veselība'99" uzņēmumiem/firmām sniedz iespēju ieraudzīt savu vietu, priekšrocības, arī problēmas un to iespējamos risināšanas ceļus, tādējādi nostiprinot to pozīcijas šajā pārmaiņu laikā.
Ikvienam ģimenes ārstu paraugdoktorāta apmeklētājam būs iespēja arī izvēlēties savu ģimenes ārstu, reģistrējoties valsts noteiktajā kārtībā. Paraugdoktorāta telpās strādās ģimenes ārsti, kas konsultēs apmeklētājus, iesakot tieši viņam piemērotos izstādes stendus. Līdz ar to izstāde ataino reālās dzīves modeli, kad ģimenes ārsts ir tas, kurš, uzstādījis diagnozi, nosūta pacientu pie citiem speciālistiem ambulatorajās vai stacionārajās ārstniecības iestādēs, iesaka to vai citu medikamentu, to vai citu aptieku, rekomendē lietot veselīgu pārtiku, piekopt sporta aktivitātes, izvēlēties kosmētiku utt.
Piedaloties Ģimenes ārstu pilsētiņas izveidošanā, ikviens aktīvi iesaistās jaunās veselības aprūpes un veselības veicināšanas sistēmas aprobācijas procesos. Izstāde dod iespēju aktīvi diskutēt un pilnveidot izpratni par notiekošo pārmaiņu būtību.
Ģimenes ārstu paraugdoktorāts būs unikāla iespēja gan speciālistiem, gan interesentiem uzskatāmā veidā iepazīties ar veselības sistēmu aprūpes darbībā, četrās izstādes dienās izjūtot un izdzīvojot reālo veselības aprūpes un veselības veicināšanas sistēmas tekstu un kontekstu.
Ļoti liela vērība šajā projektā tiek veltīta bērniem. Par to informēja Bērnu kultūras atbalsta fonda prezidente Ināra Liepa.
28. maijā notiks labdarības koncertakcija "Bērni - bērniem!" Tas būs speciāls veltījums Bērnu slimnīcai 100 gadu jubilejā. Latvijas Bērnu kultūras atbalsta fonds to rīko sadarbībā ar izstāžu sabiedrību "Prima Skonto". Savāktie līdzekļi (sponsoru ziedotā nauda, maksa par biļetēm, īpašie ziedojumi) tiks ziedoti Latvijas Medicīnas akadēmijas Bērnu slimnīcai - Latvijai unikāla projekta "Skulptūru dārzs Bērnu slimnīcā" realizācijai.
Ilgstoši sadarbojoties ar Bērnu slimnīcas pedagoģisko nodaļu, Latvijas Bērnu kultūras fonda prezidente Ināra Liepa iepazinusi situāciju, noskaidrojusi, kāda ir bērnu atveseļošanās iespēja papildus tiešajai medicīniskajai aprūpei. Bērnu slimnīcas galvenais ārsts Dzintars Mozgis uzsver ārkārtīgi lielo sakoptas, estētiskas un tātad veselīgas vides nozīmi slimo bērnu atveseļošanās procesā. Slimnīcas teritorija tiek regulāri kopta, taču ar to ir par maz - parkā nav neviena soliņa, neviena rotaļu laukuma, kur bērniem pavadīt brīvo laiku, tiekoties ar vecākiem vai vienkārši atpūšoties. Projekts "Skulptūru dārzs Bērnu slimnīcā" ir tapšanas gaitā, top makets, mākslinieki strādā pie skulptūru skicēm, daži darbi jau ir gatavi un gaida uzstādīšanas brīdi, ir gatavs dārza un vides projekts. Tiek sastādīta darbu apmaksas tāme, bet 29. martā Bērnu slimnīcā jau notika pirmā projekta atbalsta akcija: Latvijas tēlnieku centra mākslinieki, Cēsu rajona skolēni, Rīgas restaurācijas birojs un krāsu firma "Beckers" Bērnu slimnīcas teritorijā kopīgiem spēkiem darināja pavasari.
Olimpiskajā Skonto hallē uzstāsies Latvijas talantīgākie bērni - starptautisko konkursu laureāti, daudzu tautību bērnu dziesmu un deju kolektīvi. Veidosim arī bērnu vizuālo darbu izstādi, bet izstādes "Veselība'99" ietvaros - doktora Dūlitla kabinetu, kurā ar "Paijas ideju darbnīcas" mākslinieku palīdzību ikviens bērns varēs "izārstēt" savu saslimušo rotaļlietu.
Izstāžu sabiedrība "Prima Skonto" atvēlējusi LMA Bērnu slimnīcai arī bezmaksas izstādes laukumu, kurā ikviens varēs iepazīties ar slimnīcas darbu, aktuālākajām problēmām, projektiem, kā arī ziedot Bērnu slimnīcai līdzekļus īpašā ziedojumu lādītē.
Par labdarības koncertakcijas sponsoru jau piekritusi kļūt a/s "Grindex". Ceram, ka to atbalstīs arī citi Latvijas uzņēmumi un firmas. Latvijas Bērnu kultūras atbalsta fonds aicina ziedot arī netradicionālā veidā: nopērkot noteiktu skaitu labdarības koncertakcijas ieejas biļešu Latvijas bērnu namu audzēkņiem. Līdz ar to par koncerta skatītājiem arīdzan kļūs mūsu bērni.
Latvijas Bērnu kultūras fonds aicina visus, kuri novērtē šī projekta nozīmīgumu, apliecinot cieņu un mīlestību Latvijas bērniem, atbalstīt to.
Par akciju "Lats no metra" stāstīja Dr. Dagmāra Pandere:
Rīgas pilsētas Skolu valdes Bērnu veselības aizsardzības nodaļa izstrādājusi īpašu pētījumu, kas atspoguļo medicīnas māsu darbu izglītības iestādēs un bērnu profilaktisko apskašu rezultātus. Bērnu profilaktiskās apskates medicīnas māsas veica sadarbībā ar teritoriāli tuvākās ārstniecības iestādes nozīmēto pediatru. Ikgadējās apskatēs tika pārbaudīti 80% no izglītības iestādēs organizētajiem bērniem. Konstatēti atsevišķi veselības traucējumi, atbilstoši tiem noteikts bērnu sadalījums pa veselības grupām. Rezultātu apkopojums redzams tabulā.
Bērnu profilaktisko apskašu rezultāti pa gadiem
(no 1000 apskatītiem ir atrasta):
Pirmsskolas vecuma bērni
pavājināta redze | pazemināta dzirde | valodas attīstības traucējumi | stājas traucējumi | ||||||||
1995. | 1996. | 1997. | 1995. | 1996. | 1997. | 1995. | 1996. | 1997. | 1995. | 1996. | 1997. |
46,2 | 47,3 | 70,4 | 1,9 | 1,4 | 6,3 | 49,6 | 54,0 | 149,8 | 58,5 | 65,3 | 115,9 |
Iestājoties 1. klasē | |||||||||||
pavājināta redze | pazemināta dzirde | valodas attīstības traucējumi | stājas traucējumi | ||||||||
1995. | 1996. | 1997. | 1995. | 1996. | 1997. | 1995. | 1996. | 1997. | 1995. | 1996. | 1997. |
78,3 | 83,5 | 81,1 | 4,0 | 5,1 | 3,2 | 91,2 | 108,5 | 158,4 | 118,6 | 115,7 | 77,6 |
Skolēniem (2.-8. klase) | |||||||||||
pavājināta redze | pazemināta dzirde | valodas attīstības traucējumi | stājas traucējumi | ||||||||
1995. | 1996. | 1997. | 1995. | 1996. | 1997. | 1995. | 1996. | 1997. | 1995. | 1996. | 1997. |
101,4 | 106,6 | 111,6 | 2,1 | 3,6 | 2,0 | 22,6 | 24,9 | 52,0 | 136,8 | 136,7 | 151,9 |
Pusaudžiem | |||||||||||
pavājināta redze | pazemināta dzirde | valodas attīstības traucējumi | stājas traucējumi | ||||||||
1995. | 1996. | 1997. | 1995. | 1996. | 1997. | 1995. | 1996. | 1997. | 1995. | 1996. | 1997. |
130,2 | 128,7 | 167,5 | 2,1 | 2,9 | 4,4 | 9,4 | 6,7 | 52,0 | 132,1 | 116,5 | 151,9 |
(tabulā izmantoti medicīniskās statistikas dati) | |||||||||||
Bērnu veselības stāvoklis (pēc profilaktisko apskašu rezultātiem) | |||||||||||
apskatītie bērni sadalīti veselības grupās (%) | |||||||||||
pirmā veselības grupa | otrā veselības grupa | trešā veselības grupa | |||||||||
1996. gads | 1997. gads | 1996. gads | 1997. gads | 1996. gads | 1997. gads | ||||||
45,9 | 43,2 | 46,6 | 49,5 | 7,5 | 7,4 |
Skolu medicīnas kabinetu aprīkojums - svari, garuma mērītāji, tabulas redzes novērtēšanai u.c. - ir daļēji pielāgots profilaktisko apskašu veikšanai un novecojis.
Pētījumus par skolēnu veselību veica arī Latvijas Medicīnas akadēmijas Bērnu slimību katedras darbinieki docentes Ievas Rankas vadībā. Tie parādīja, ka skolēnu veselība cieši saistīta ar dzīvesveidu, veselības ieražām, apkārtējo vidi un sabiedrību. 31% bērnu izjūt bailes no līdzaudžiem, 13% cieš no depresijas, 50% pusaudžu vecumā no 11 līdz 15 gadiem ir sūdzības par sliktu garastāvokli, nervozitāti un miega traucējumiem. Līdztekus konstatēja arī novirzes fiziskajā veselībā.
Secinājumi: 93% skolēnu tika konstatēti dažādi veselības traucējumi, par praktiski veseliem tika atzīti 7% izmeklēto bērnu. Kā biežākās novirzes no veselības stāvokļa skolas vecuma bērniem minēti kariozie zobi, gremošanas orgānu slimības, funcionāli stājas traucējumi u.c.
Visā pasaulē lieto katrā atsevišķā valstī izstrādātus fiziskās attīstības standartus, lai precīzi novērtētu bērnu augšanas procesu un savlaicīgi konstatētu traucējumus. Latvijā šādi standarti nav izstrādāti un klīniskajā praksē arvien biežāk nākas saskarties ar vēlīni diagnosticētiem smagiem fiziskās attīstības traucējumiem. Novēlotas diagnostikas gadījumā ārstēšana nedod vēlamo kompensāciju, pieaug invaliditātes iespēja. Slimnieki rada papildu sociālās un materiālās grūtības ģimenei un sabiedrībai kopumā. Pieaug bērnu skaits ar smagiem fiziskās attīstības, kustību traucējumiem, redzes un dzirdes patoloģijām, kuri mācās speciālās skolās
* Ja profilaktiskās apskates tiks veiktas pēc vienotas skrīningprogrammas (izstrādājusi Rīgas pilsētas Skolu valdes Bērnu veselības aizsardzības nodaļa) kabinetos ar kvalitatīvu aprīkojumu, būs iespēja objektīvāk un savlaicīgāk konstatēt bērnu veselības traucējumus.
* Skrīningrprogrammas rezultāti ļaus noteikt riska grupas bērnus un koriģēt veselības traucējumus skolās, bet smagākos gadījumos - rehabilitācijas vai ārstniecības iestādēs.
* Tiks apzināti bērni ar speciālām vajadzībām vispārizglītojošās skolās, konkretizētas viņu vajadzības, uzlabotas adaptācijas iespējas mācību slodzei.
* Skrīningprogrammas rezultātus varēs izmantot skolu logopēdi, psihologi, fizkultūras skolotāji savā praktiskajā darbā.
* Tiks panākta pedagogu, vecāku un sabiedrības labāka izpratne par bērnu vajadzībām un veselības problēmām un veicināta aktīvāka līdzdalība bērnu veselības uzlabošanā.
Nepieciešamais izglītības iestāžu medicīnas kabinetu aprīkojums profilaktisko apskašu veikšanai:
1. Antropometrisko mērījumu veikšanai:
• auguma mērītājs,
• medicīniskie svari;
2. Redzes pārbaudei:
• tabula redzes asuma pārbaudei tālumā,
• tabula redzes asuma pārbaudei tuvumā,
• Bagolini brillītes - binokulārās funkcijas pārbaudei,
• gaismas zīmulītis,
• Lang tests - stereoskopiskās redzes pārbaudei,
• krāsu redzes pārbaudes tests,
3. Stājas traucējumu noteikšanai:
• paklājiņš,
• plantogrāfs - plakanās pēdas noteikšanai,
• aizslietne;
4. Asinsspiediena un pulsa frekvences noteikšanai:
• pusautomātiskais fonometrs,
• fonendoskops - sirdsdarbības vērtēšanai.
Starptautiskajā izstādē sava vieta paredzēta arī veselības apdrošināšanas noteikumu skaidrošanai un netradicionālās medicīnas popularizēšanai.
Kā uzsvēra Dr. Anris Lasmanis, projekts gan saucas "Veselība '99", taču tas orientēts uz 2000.gadu un tālāku perspektīvu.
Aina Rozeniece,
"LV" nozares redaktore