Mans laipns lūgums izskatīt iespēju iespiest Jūsu laikrakstā pievienoto lasītāja vēstuli, kas parādīsies "Austrālijas Latvieša" 16. aprīļa izdevumā. Par tās saturu atbildu un labprāt nododu Jums publikācijas pirmtiesības.

Ar koleģiāliem sveicieniem

Emīls Dēliņš,

Kasparam Kramiņam pirms Lieldienām bija iespēja parunāties ar augsti stāvošu Austrālijas latviešu sabiedrības darbinieku par vairākām lietām. Viena no tām bija strīdiņš, kurš Rīgā iededzies ap Latvijas 50 gadu okupācijas mūzeju, kas pašlaik mitinās padomju okupācijas laikā celtajā Sarkano strēlnieku mūzeja ēkā, kuru Rīgas pilsētas dome paredzējusi nojaukt, lai atjaunotu seno Rīgas Rātslaukumu. Sarunas biedrs domāja, ka Strēlnieku mūzeja ēka ir monstrs, kas absolūti neiederas Rīgas vēsturiskajā ainavā un no kā jātiek vaļā — jo ātrāk, jo labāk. Neatbildētais jautājums paliek: ko iesākt ar ēkas pašreizējo iemītnieku — Okupācijas mūzeju?

Skaļi domājot, Kramiņš sarunas biedram sirsnīgi piekrita. Arī viņam likās, ka mūzeja mājas "klucis" ar visu tam piediegto padomisko strēlnieku monumentu no Rīgas centra būtu jāaizvāc. Māju var nojaukt, pieminekli pārvietot uz citu, mazāk fokālu vietu (atcerieties Aleksandra vārtus Viesturdārzā?), bet — ko iesākt ar Okupācijas mūzeju, kas ir mums visiem kopjams, saudzējams un turpināms pasākums?

Teorētiski atbilde ir vienkārša, un par to jau daudz rakstīts arī presē: Okupācijas mūzejam jāatrod jaunas telpas. Bet ne jau Torņakalna preču stacijā!

Labs padoms arī šoreiz dārgs. Tā vismaz liekas, lasot Rīgas avīzes.

Okupācijas mūzejs Lietuvas galvaspilsētā Viļņā ir novietots agrākajā Lietuvas PSR Valsts drošības komitejas (čekas) mājā. Kā būtu ar Latvijas 50 gadu okupācijas mūzeja pārcelšanu uz "Stūra māju" Stabu ielas un Brīvības ielas krustojumā, kādreizējā neatkarīgās Latvijas Iekšlietu ministrijas (un Sabiedrisko lietu ministrijas!) mītni, vēlāko LPSR Iekšlietu tautas komisariāta (NKVD) sēdekli, kurā jau 1940. gada rudenī trieciena tempā izbūvēja cietumu kameras un šautuvi, kuru 1941. gada jūlijā varēja apbrīnot vācu okupācijas "atbrīvotie" rīdzinieki.

Padomju okupācijai 1944. gada oktobrī Rīgā atgriežoties, būvdarbi Stabu ielas 16. namā turpinājās ar nesamazinātu sajūsmu, atjaunotā čekas nama izkārtošanu turpinot līdz absolūtai pilnveidei un rezultātam tautas mutē iegūstot bijīgo apzīmējumu — "Stūra māja".

Kādreizējā neatkarīgās Latvijas Iekšlietu ministrijas mītne, šķiet, joprojām atrodas Latvijas Iekšlietu ministrijas rīcībā, un to — gan no "veciem labiem laikiem" — ļoti labi pazīst arī Kaspars Kramiņš. Namam ir pieci stāvi, lieliskas biroja telpas un grezni kabineti, galvenokārt Brīvības un Stabu ielas tornītī. Ielas līmenī atrodas veikalu virkne, ieskaitot kādreizējo Kārļa Vanaga vadīto Sabiedrisko lietu ministrijas Tūrisma biroju uz paša stūra, kas Ulmaņa laikā lepojās ar tūrisma plakātiem skatlogos: "Latvija ziemā aicina ciemā". Prātīgāki ļaudis pēc 1940. gada, protams, skatlogus un biroja ieeju rūpīgi aizmūrēja, bet aicinājumus aicinātie saņēma vai nu pa pastu, vai no miliča.

Zem veikala stāva atradās, kā Kaspars Kramiņš personīgi var apliecināt, un atrodas droši vien vēl šodien, kas daudz interesantāks: vesela pazemes pasaule ar gaiteņiem, kas ved uz 1940. gadā izbūvētajām cietuma kamerām un nobeidzas ar higiēniski plastiskām sienām klātu šautuvi, kurā PSRS cilvēktiesību aizstāvības iestādes norēķinājās ar valstiski nederīgām personām vai (pasarg’ Dievs!) pat valsts ienaidniekiem, par kuriem šodien jau sen vairs nav parasts runāt. Piemērota vieta mūzejam? Grūti pateikt, bet, ja kādam ir labāka ideja, lūdzu to pieteikt.

Kā būtu, ja pārtrauktu aicināt ļaudis rakstīt protesta vēstules Latvijas valdībai par Okupācijas mūzeja ēkas nojaukšanu, bet aicinātu Rīgas domi un Latvijas valdību apsvērt priekšlikumu — pārcelt Okupācijas mūzeju no Daugavmalas uz "Stūra māju" Brīvības ielā?

Iekšlietu ministrijai droši vien būs savi pamatoti iebildumi, bet vai patiesā demokrātijā nav parasts iebildumus atrisināt miermīlīgas diskusijas ceļā? Kā būtu, ja pamēģinātu?

Uz ko sirsnīgi aicina, no visām autora tiesībām augstsirdīgi atsakoties, Stūra mājas labs pazinējs

Kaspars Kramiņš, Melburnā