Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 9.augustā

FM: Par “Valsts nekustamo īpašumu” būvniecības projektiem

9.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē tika skatīts Finanšu ministrijas sagatavots informatīvais ziņojums par turpmāko rīcību ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) būvniecības projektiem.

Informatīvais ziņojums ir izstrādāts sadarbībā ar Iekšlietu ministriju (IeM), Kultūras ministriju (KM), Ārlietu ministriju (ĀM), Tieslietu ministriju (TM), Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), Valsts prezidenta kanceleju un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi.

Uz minētā informatīvā ziņojuma pamata MK konceptuāli atbalstīja šādus būvniecības projektus:

• Rīgas pils restaurācija un rekonstrukcija Pils laukumā 3, Rīgā (būvniecības II kārta – Konventa nodrošināšana) (VPK un KM);

• Muzeju krātuvju kompleksa rekonstrukcija Pulka ielā, Rīgā (attīstības I posms – būvniecības I kārta, t.i., muzeja krātuvju korpusa (ēkas) un komunikāciju tīklu izbūve) (KM);

• Iekšlietu ministrijas padotībā esošajām iestādēm nepieciešamo būvju (ēku) būvniecība un rekonstrukcija Gaujas ielā 15, Rīgā (attīstības II posms – būvniecības 3. un 5.kārta) (IeM);

• Raiņa muzeja – memoriālās mājas “Raiņa un Aspazijas vasarnīca” rekonstrukcija Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, Jūrmalā (KM Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta 2009.–2014.gadā ietvaros);

• Raiņa muzeja “Tadenava” rekonstrukcija Jēkabpils novada Dunavas pagastā (KM EEZ ietvaros);

• Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcija Pils laukumā 2, Rīgā (KM EEZ ietvaros);

• Jaunā Rīgas teātra ēkas rekonstrukcija Lāčplēša ielā 25, Rīgā (KM);

• Raiņa un Aspazijas mājas renovācija Baznīcas ielā 30, Rīgā (KM).

Vienlaikus, pirms būvniecības darbu uzsākšanas MK noteica Finanšu ministrijai sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām izvērtēt katram iepriekš minētajam projektam optimālākos būvniecības darbu finansēšanas modeļus un iesniegt MK attiecīgu lēmuma projektu par izvērtēšanas rezultātiem.

Tāpat MK lēma atlikt turpmākos izpildes darbus 18 būvniecības projektiem (9 – IeM; 5 – KM; 3 – AM; 1 – TM), vienlaikus nosakot Finanšu ministrijai sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām atkārtoti izvērtēt un līdz 2012.gada martam iesniegt MK priekšlikumus par turpmāko rīcību ar šiem projektiem.

MK arī pieņēma lēmumu izbeigt turpmākos izpildes darbus trim būvniecības projektiem (2 – IeM; 1 – KNAB), vienlaikus nosakot kārtību, kādā tiek kompensēti VNĪ faktiski veiktie kapitālieguldījumi tehnisko projektu dokumentācijas izstrādē.

FM tika uzdots sadarbībā ar KNAB izvērtēt un sagatavot MK turpmākās rīcības priekšlikumus par KNAB izvietošanu valsts nekustamajos īpašumos.

FM tika uzdots arī izveidot starpinstitūciju darba grupu ar mērķi apzināt visu ministriju viedokli par tās padotībā esošo iestāžu, kuras savas noteiktās funkcijas veic Daugavpils pilsētas teritorijā, nepieciešamību nodrošināt darba telpas, izmantojot Daugavpils cietokšņa teritorijā esošās ēkas, un izvērtēt Daugavpils cietokšņa turpmākās attīstības perspektīvas un to finansēšanas modeļus.

Sākot ar 2012.gadu (ik gadu līdz 1.jūlijam), sadarbībā ar iesaistītajām iestādēm FM jāiesniedz MK informatīvie ziņojumi par atbalstīto būvniecības projektu īstenošanas gaitu.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

IZM: Par grozījumiem Noteikumos par stipendijām

Nodrošinot Satversmes tiesas (ST) 2011.gada 6.maija spriedumu, 9.augustā valdībā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.740 “Noteikumi par stipendijām”, kas paredz: piešķirot stipendiju, studējošā sociālais, ģimenes un materiālais stāvoklis tiek ņemts vērā gadījumā, ja diviem vai vairākiem studējošajiem ir līdzvērtīgi sekmju un zinātniskās darbības rezultāti.

2009.gada 2.jūnijā MK veica grozījumus “Noteikumos par stipendijām”, nosakot prioritāti stipendiju saņemšanā tiem studējošajiem, kuriem ir konkrēts sociālais vai ģimenes stāvoklis vai kuru materiālā situācija tiek uzskatīta par salīdzinoši sliktāku. Grozījumi tika sagatavoti, lai esošajā ekonomiskajā situācijā sociāli neaizsargātākiem vidējās izglītības absolventiem, kas uzrādījuši augstus mācību sasniegumus, neliegtu iespēju turpināt izglītoties. Uz šādas iniciatīvas nepieciešamību, izvērtējot augstākās izglītības sistēmu, tika norādījuši arī Pasaules Bankas eksperti.

ST 2011.gada 6.maijā šo normu kā neatbilstošu LR Satversmes 64.pantam atzina par spēkā neesošu. Apstiprinātais MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.740 “Noteikumi par stipendijām”” nosaka: ja diviem vai vairākiem studējošajiem, kuri pretendē uz stipendiju, ir līdzvērtīgi sekmju un zinātniskās darbības rādītāji, augstākās izglītības iestādes stipendiju piešķiršanas komisija stipendiju vispirms piešķir: 1) invalīdam, bārenim vai bez vecāku gādības palikušajam, 2) studējošajam, kura ģimenei, ar kuru viņam ir nedalīta saimniecība, uz stipendiju konkursa norises brīdi piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, 3) studējošajam no ģimenes, kurā ir trīs vai vairāk bērnu, 4) studējošajam, kura ģimenē ir viens vai vairāki bērni.

Noteikumu projekts attiecas uz studējošajiem, kas studē valsts finansētajās budžeta vietās.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa

SM: Par līdzekļiem valsts autoceļu ārkārtas uzturēšanas darbu apmaksai

Valsts autoceļu ārkārtas uzturēšanas darbu apmaksai lietusgāžu radīto postījumu dēļ no valsts budžeta tiks piešķirti 394 tūkstoši latu. Šo darbu veikšana ir bijusi operatīva, atzīst satiksmes ministrs Uldis Augulis. Minēto līdzekļu piešķiršanu valsts autoceļiem ir atbalstījusi valdība, 9.augustā, skatot rīkojuma projektu “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””.

Šā gada 28. un 29.jūlijā diennakts laikā Saldus un Brocēnu novadu teritorijā nolijusi divu mēnešu norma. Tā rezultātā tika nodarīti būtiski postījumi valsts ceļa posmā pie Saldus, kā arī ceļu infrastruktūras objektiem Saldus pilsētā, Saldus un Brocēnu novadā, izskalojot ceļus un sabojājot ūdens caurtekas, kuru dēļ transportlīdzekļu satiksme lielā daļā Kurzemes reģiona autoceļu tīkla ir ierobežota vai slēgta. Lai to atjaunotu, tiek veikti ārkārtas uzturēšanas darbi šo postījumu likvidēšanai.

Satiksmes ministrs uzsver: “Transportlīdzekļu satiksmes atjaunošana uz nozīmīgā maģistrālā autoceļa Rīga–Liepāja un novadu pašvaldību autoceļiem notika operatīvi un saskaņoti, sadarbojoties ceļu uzturētājiem un vietējām pašvaldībām. Tā kā pašvaldību un valsts ceļiem nodarīti būtiski zaudējumi, valdībai jālemj par šo zaudējumu kompensēšanu, piešķirot līdzekļus no programmas neparedzētiem gadījumiem.”

Valdības sēdē tika izskatīti arī Saldus un Brocēnu novadu iesniegtie zaudējumu aprēķini, taču galīgais lēmums par konkrēto zaudējumu kompensāciju pašvaldībām tiks pieņemts nākamajā MK sēdē.

Ar piešķirtajiem līdzekļiem tiks nodrošināta autoceļu tīkla uzturēšana saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 9.marta noteikumiem Nr.224 “Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli” un pašvaldību ceļu uzturēšana atbilstoši pašvaldību saistošajiem noteikumiem.

Satiksmes ministrijas
Komunikācijas nodaļa