Tiekoties ar Jūrmalas nevalstisko organizāciju aktīvistiem

10.augustā Valsts prezidents Andris Bērziņš, tiekoties ar Jūrmalas nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, pārrunāja Jūrmalas kā kūrorta pilsētas aktuālākos jautājumus, kas saistīti ar likumdošanas iniciatīvām Saeimā esošajā Likumā par tūrismu, iespējamajām iniciatīvām nodokļu politikas izmaiņās, kas veicinātu pašvaldības ieinteresētību uzņēmējdarbības attīstībā pilsētā, Eiropas struktūrfondu piesaistīšanas problemātiku Jūrmalas pilsētas projektiem, likumdošanas iniciatīvu saistībā ar pašvaldību referendumiem, kā arī Jūrmalas domes iecerēto pilsētas teritorijas plānu turpmākajiem 12 gadiem un zinātnieku secinājumiem par plāna ietekmi uz Jūrmalu kā kūrortu, nekustamā nodokļa ietekmi uz Jūrmalas iedzīvotājiem un situāciju ar Ķemeru sanatorijas kompleksu.

Valsts prezidents un Jūrmalas pārstāvji bija vienisprātis, ka Jūrmalas attīstības stūrakmens ir kūrorta – dziednīcas – modelis, galveno uzmanību pievēršot unikālajām dabas bagātībām Ķemeros un to izmantošanas iespējām dziedniecībā. Vienlaikus pilsētas attīstībā liela uzmanība būtu jāpievērš tās kultūras mantojumam un unikālajai koka arhitektūrai ar mazstāvu apbūvi, sabalansējot pilsētas nākotnes apbūves plānus ar šo vēsturisko un arhitektonisko īpatnību. Kā viens no aspektiem, kas ir nozīmīgs jebkuras pilsētvides vai reģiona plānošanā, sarunā tika minēts vides un ilgtspējīgas, sabalansētas attīstības nosacījums.

Attiecībā uz nevalstisko organizāciju pārstāvju rosinātajām likumdošanas iniciatīvām Valsts prezidents norādīja, ka atbalsts un to tālāka virzīšana ir iespējama tikai pēc saskaņojuma ar Latvijas Pašvaldību savienību, un aicināja Jūrmalas pārstāvjus nekavējoties vērsties arī šajā organizācijā, kas vienlaikus ir pastāvīgais valdības sadarbības partneris. Savukārt Jūrmalai nepieciešamās un nozīmīgās likumdošanas normas par kūrortu jau šobrīd ir iestrādātas Likumā par tūrismu, kuru Valsts prezidents varētu iekļaut jau nākamajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

“Man ir gandarījums, ka jūsu organizācija iestājas par, nevis pret. Arī šajā uzstādījumā mūsu domas un pieejas sakrīt. Galvenais ir atrast līdzsvaru starp dažādiem risinājumiem un tādējādi panākt labāko rezultātu gan pilsētai, gan valstij,” sarunas noslēgumā uzsvēra A.Bērziņš.

Valsts prezidents pateicās Jūrmalas aizsardzības biedrībai par izteikto uzaicinājumu viņam pieejamā laikā doties nelielā ekskursijā pa kūrortpilsētu, lai iepazītos ar Jūrmalas izcilākajām arhitektūras vērtībām un vienlaikus apskatītu diskutablākos attīstības objektus un plānus, ko ieskicē jaunais teritorijas plāns.

Valsts prezidenta preses dienests